Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pagaidām vēl nav 100% zināms, vai 2014.gadā pāreja uz eiro notiks pēc pašreizējā pierastā kursa 0,702804 lati par eiro, tomēr jārēķinās, ka kurss var pazemināt iedzīvotāju pirktspēju.

Speciālistiem gan atšķiras viedokļi par to, vai iedzīvotāju pirktspēja var tikt ietekmēta ļoti minimali, vai tomēr būtiski. Piemēram, Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis brīdina, ka spēcīgi paaugstinātā lata valūtas kursa apmaiņa pret eiro novedīs pie nacionalās valūtas devalvācijas, no kā stipri cietīs iedzīvotāji. Proti, viņaprāt, lata kurss pret eiro jau sākotneji noteikts augstā līmenī.

Jautāts, kāds būtu lata pārsaistes kurss no SDR groza uz eiro, ja tas notiktu tagad, SEB bankas eksperts Andris Lāriņš minēja, ka tas noteikti būtu savādāks, tomēr akcentēja, ka valūtu tirgū nav tāda jēdziena, kā vislabākais brīdis valūtas cenas fiksēšanai, jo vienmēr vai nu pagātnē bijis, vai arī nākotnē iespējams labāks brīdis. «Lata un eiro attiecības jau vairākus gadus ir samērā stabilas, kas ļauj prognozēt mūsu finansiālās attiecības ar eiro zonu. Mūsu maksātspēja latos eiro zonā 2004. gada pēdējā darba dienā tika nofiksēta koridorā, kura robežas ir 1% attālumā no 0,702804 latu atzīmes par vienu eiro un veicot jebkuras izmaiņas, radīsies vinnētāji un zaudētāji pret šodienas atskaites punktu. Rezumējot - nekas ārkārtējs valūtu tirgū sakarā ar eiro ieviešanu Latvijā netiek gaidīts,» tā viņš.

Medicīnas sabiedrība ARS paaugstinājusi cenas pakalpojumiem, uzlabojot ārstiem paredzētu datu programmu, Db.lv stāstīja uzņēmuma finanšu direktore Svetlana Koļesņikova. Spriežot pēc jaunajām cenām, ARS ir uzsmaidījusi liela veiksme, jo tās teju precīzi dalās ar Latvijas Bankas noteikto pārejas kursu no lata uz eiro, kas nozīmē, ka, pārejot uz jauno valūtu, cenas varēs noapaļot uz veseliem skaitļiem. Tikmēr Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji norāda, ka cenu paaugstināšana ir pilnīgi likumīga, tajā pašā laikā aicinot neiegādāties šādu uzņēmumu preces un pakalpojumus.

(Ziņa papildināta ar EM komentāru)

S. Koļesņikova Db.lv kategoriski noliedza, ka cenu izmaiņas būtu saistītas ar Latvijas pievienošanos eirozonai.

Tā, piemēram, arodārsta vizīte, kas iepriekš maksāja apaļus desmit latus, pašlaik maksā 10,54 Ls, acuārsta pieņemšanas cena agrāk bija 22 Ls, taču tagad tā ir palielināta līdz 22,49 Ls.

Kā Db.lv norādīja ARS finanšu direktore Svetlana Koļesņikova, pakalpojumu cenas mainījušās, uzlabojot informatīvu datu programmu ārstiem, kura nav uzlabota kopš 1992. gada, taču cenu izmaiņas, kas ļauj tās gandrīz bez atlikuma izdalīt ar 0,702804, ir sakritība. Tiesa gan, cenas varētu tikt nedaudz noapaļotas 1. oktobrī, kad cenas būs jānorāda, gan latos gan eiro stāstīja S. Koļesņikova.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Hansabank Markets

Tuvāko pāris gadu laikā ir paredzamas būtiskas izmaiņas Latvijas valūtas kursa mehānismā, un tam būs liela ietekme kā uz lata valūtas kursiem, tā uz latu procentu likmēm. Lai gan pirmie pieci mēneši ES sastāvā nav izraisījuši lielas izmaiņas Latvijas finanšu tirgos, jau ar nākamā gada sākumu ir gaidāmas pirmās lielās pārmaiņas. Kā visām jaunajām dalībvalstīm, iestāšanās ES nozīmē arī eiro ieviešanu. Tomēr konkrēts laiks, kad ieviest eiro ir katras jaunās dalībvalsts pārziņā, atkarībā no vietējiem apstākļiem, iespējām un vajadzībām.

Eiro ieviešanas ir komplekss process, un tas ir saistīts ar virkni prasību, ko uzstāda esošās EMS dalībvalstis. Plašāk zināmi ir Māstrihtas kritēriji, kā arī prasība pavadīt vismaz 2 gadus Valūtas kursu mehānisma 2 (VKM2) pārejas periodā. Pašlaik tikai 3 jaunās valstis (Igaunija, Lietuva, Slovēnija) ir pievienojušās VKM2, un Latvija plāno šādu soli spert 2005.gada sākumā. Pārējām 6 jaunajām ES valstīm ekonomisko problēmu dēļ dalība VKM2 visdrīzāk tiks atlikta līdz 2009.-2010.gadam.

Hansabank Markets

Lata valūtas kursu prognozes

Pēdējos gada divus mēnešus lata valūtas kursus noteiks tie paši mehānismi, kas līdz šim, t.i. SDR valūtu savstarpējās attiecības. Kopš pavasara vērojamā dolāra atgūšanās ir atspoguļojusies arī augstākā USD/LVL kursā (un attiecīgi pretējas tendences ir skārušas EUR/LVL kursu). Relatīvā izteiksmē (t.i. salīdzinājumā tirgus kurss/LB oficiālais kurss), lats ir saglabājies ļoti stiprs, un tuvākajā laikā nav iemelsa gaidīt tā pavājināšanos.

Pieņemot, ka turpmākajos mēnešos eiro - dolāra kurss būs tuvu esošajiem līmeņiem, vai pat pazemināsies, arī lata kurss pret dolāru pazemināsies, savukārt pret eiro - pieaugs. Tomēr gada nogalē EUR/USD varētu atgriezties pie 1.24 USD, un atbilstošie starpbanku tirgus kursi Latvijā tad varētu būt 0.54 USD/LVL un 0.67 EUR/LVL. Šādā gadījumā oficiālais eiro - lata piesaistes kurss būtu 67.6 santīmi. 2005. gadā EUR/LVL kurss svārstīsies nedaudz, jo amplitūdu ierobežos iespējamā LB intervence. LB būs gatava uzpirkt eiro, ja EUR/LVL kurss noslīdēs par 1% no piesaistes kursa (pēc mūsu prognozē šis līmenis būs ~0.669 EUR/LVL), un pārdot eiro uzpērkot latus, ja kurs par 1% pārsniegs oficiālo piesaistes kursu (mūsu prognozē tas būtu ~0.683 EUR/LVL). Savukārt USD/LVL kurss nākamā gada laikā varētu piedzīvot lejupslīdi par 3-5 santīmiem. Ja 12 mēnešu laikā eiro sasniegs 1.32 EUR/USD, tad dolāra - lata kurss Latvijā varētu sarukt līdz 50.7 santīmiem. Mūsu prognozes paredz, ka mārciņas kurss pret eiro samazināsies, un līdz ar to mārciņas - lata kurss nākamā gada laikā pazemināsies.

Latvijas Bankas (LB) vēl 2005. gadā fiksētais lata kurss attiecībā pret eiro – 0,702804 – apstiprināts kā neatsaucami fiksēts pārejas kurss uz eiro.

Tādējādi pāreja uz eiro no nākamā gada 1. janvāra notiks pēc līdzšinējā LB noteiktā lata piesaistes kursa eiro, par katru latu saņemot 1,42 eiro.

«Lata vairāk nekā astoņus gadus ilgā piesaiste eiro spējusi demonstrēt gan tās piemērotību tautsaimniecībai, gan noturību: lats bijis nemainīgi piesaistīts eiro kopš 2005. gada janvāra atbilstoši valdības eiro ieviešanas stratēģijai. Stabils lata kurss kopā ar ātru budžeta sakārtošanu un strukturālajām reformām kalpoja arī kā drošs enkurs straujākai Latvijas tautsaimniecības atlabšanai pēc nesenās krīzes,» pauda Latvijas centrālās bankas pārstāvji.

Latvijā nacionālās valūtas devalvācija nav nepieciešama, jo no tās zaudējumu būtu vairāk nekā ieguvumu, turklāt īslaicīgu, 6. martā analizē Dienas bizness.

Par lata devalvāciju kā līdzekli ekonomikas veselības uzlabošanai eksperti runāja gan laikā, kad Latvijas ekonomika strauji auga, kas sev līdzi nesa augstu inflāciju un milzīgu tekošā konta deficītu, gan tagad, kad ekonomika krīt, cenu tendencēm iebraucot mīnusos un tekošā konta deficītam tuvojoties pieņemamām robežām. Šobrīd šīs runas īpaši pastiprina fakts, ka valūtu devalvāciju realizējušas citas valstis, piem., Krievija, Polija. Lata devalvācijas tēma Latvijā pēdējos pāris gados ir apspriesta līdz mielēm, tostarp pāris reizes uz baumu pamata par iespējamu devalvāciju cilvēki pat nolēma reāli rīkoties, mainot savus latus pret eiro, domājot tādējādi nezaudēt naudu. Jāatzīst, ka šo procesu iespaidu jūt vēl tagad. Db analizē, kāda būtu lata devalvācijas ietekme uz iedzīvotājiem, eksportētājiem un importu.

Latvijas Banka publiskos lata un eiro piesaistes kursu, kurš būs spēkā no 2005. gada 1. janvāra, 2004. gada 30. decembrī ap plkst. 16:00. Šai laikā Latvijas Banka izsūtīs ziņu par piesaistes kursu plašsaziņas līdzekļiem, kā arī ierastajos veidos - interneta lapā, pa e-pastu u.c. - publiskos pilno valūtu kursu sarakstu 1.-3. janvārim. Latvijas Bankas Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Roberts L. Grava: "Pārsaiste notiks pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) fiksētajiem pasaules valūtu tirgus kursiem, lata un eiro attiecību izrēķinot pēc SDR kursu formulas - līdzīgi, kā tas notiek ik dienas. Lata pārsaistes brīdī no SDR uz eiro Latvijas Banka neveiks nedz lata revalvāciju, nedz devalvāciju. Ņemot vērā pasaules valūtas tirgus kotācijas, ECB pasaules valūtu tirgus kursus fiksē ik dienas ap 14:15 pēc Centrāleiropas laika jeb 15:15 pēc Latvijas laika." "Turpmāk ASV dolāra un citu pasaules valūtu kursus noteiksim pēc lata piesaistes kursa eiro un eiro un attiecīgo valūtu savstarpējiem kursiem. Tas nozīmē, ka turpmāk redzēsim faktiski nemainīgu lata centrālo (grāmatvedības) kursu pret eiro piesaistītām valūtām, piemēram, Igaunijas kronu vai Lietuvas litu, toties lielākas svārstības pret citām valūtām, piemēram, ASV dolāru." Latvijas Banka nodrošinās lata un eiro maiņas kursa svārstības 1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa. Tā, pirmkārt, saglabāsies līdzšinējais lata svārstību koridora platums pret piesaistes valūtu, kas ir saprotams un ierasts finanšu tirgum. Otrkārt, tādējādi nemainīsies faktiski fiksēta valūtas kursa režīms, kas Latvijai - nelielai un atvērtai tautsaimniecībai - ir izdevīgs un labi kalpojis. Kārtība, kādā tiek publicēta informācija par Latvijas Bankas noteiktajiem oficiālajiem jeb grāmatvedības kursiem, pēc lata piesaistes maiņas paliks iepriekšējā. Proti, nemainīsies ne valūtu saraksts, ne kursu publiskošanas laiks, ne informācijas kanāli.

Lats bijis stabils visus savas pastāvēšanas gandrīz 15 gadus, tas ir stabils tagad un būs arī turpmāk, jo atbildīgās institūcijas neplāno devalvēt tā vērtību.

Apkopojot informāciju par citu valstu pieredzi savas nacionālās valūtas devalvācijā attiecībā pret citu valūtu, speciālistu teorētiskos apsvērumus un reālo situāciju, var secināt, ka no lata devalvācijas Latvija būtu lielāks zaudētājs nekā ieguvējs. Par to vēlreiz atgādināja arī LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis: «Tā vairotu, nevis mazinātu inflāciju, tā samazinātu iekrājumu vērtību, sadārdzinātu kredītmaksājumus visiem tiem, kam ienākumi ir latos, bet kredīti eiro, un - pats galvenais - šāds solis sagrautu uzticību latam, kas svarīgi gan iekšzemē, gan eksportētājiem un finanšu tirgiem».

Inflācija Latvijā nākamgad tiek lēsta kopumā 2% vai 2,2% apmērā, bet eiro ieviešanas ietekme uz inflāciju būs 0,2% vai 0,3%, šodien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Ministrs atzina, ka būs ļoti pārsteigts, ja ar eiro ieviešanu saistītā inflācija pārsniegs 0,2% vai 0,3%.

«Ja prece maksā 10 latus, tad ietekme būs divi trīs santīmi, nekādā gadījumā tie nebūs 50 santīmi,» lēsto eiro ieviešanas ietekmi uz cenām iezīmēja finanšu ministrs.

Vilks arī uzsvēra, ka vienreizējas izmaksas saistībā ar eiro ieviešanu sabiedrībai tiek lēstas no 50 līdz 140 miljoniem latu, taču «nevajag runāt par 200, 300 un 500 miljoniem vai pat miljardu», teica ministrs.

Finanšu ministrs tāpat apgalvoja, ka patlaban nav neviena signāla, ka, Latvijai pievienojoties eirozonai, būtu jāmaina lata piesaistes eiro kurss.

Ažiotāžas dēļ ap lata stabilitāti lata kurss pret eiro tirgū uzlēcis un pārsniedz Centrālās bankas svārstību koridora robežu. Daudzi valūtu mijēji šajās dienās piedzīvo peļņas «ziedu laikus».

Tikmēr iedzīvotāji, kas latus maina pret eiro, tikai balstoties uz bažām par iespējamo lata devalvāciju, iespējams, varēs nožēlot, jo lata devalvācijas kā nebija, tā nebūs. To vēlreiz skaidri apliecinājusi Latvijas Banka, kura līdz eiro ieviešanai lata piesaistes kursu pret eiro nemainīs – tātad līdz 2012. – 2013. gadam.

Latvijas Bankas oficiālais eiro kurss ir 0.702804 lati, un starpbanku tirgus kurss var atšķirties no centrālā kursa 0.7098 un 0.6958 EUR/LVL. Šobrīd, piem., Tavex pārdod eiro pēc kursa, kas pārsniedz LB svārstību apgabalu - 0.7130 lati par vienu eiro. Šī kompānija eiro pērk par 0.7080 latiem.

Nepastāv optimāls lata un eiro kurss, kas vienmēr vienlīdz izdevīgs visiem Latvijā: gan augstam, gan zemam kursam ir savas priekšrocības un trūkumi — tā skaidrojot gaidāmo lata piesaisti eiro, norāda Latvijas Bnakā. Pēdējos desmit gados, kopš lats bijis piesaistīts SDR valūtu grozam, Latvija ir samērā veiksmīgi attīstījusies gan tad, kad lata kurss ir bijis 70 santīmu par eiro, gan tad, kad tas tuvojies 53 santīmiem par eiro, norāda bankā. Tāpēc Latvijas Banka nolēmusi piesaistīt latu eiro pēc tirgus kursa, kas nozīmē, ka piesaistes brīdī lata vērtību necels un nepazeminās — lats netiks ne revalvēts, ne devalvēts. Svarīgākais — un to apliecināja arī Latvijas Bankas veikto uzņēmēju un banku aptauju rezultāti — ka savlaicīgi, vairāk nekā gadu iepriekš, bija zināmi «spēles» noteikumi — piesaistes laiks un tirgus kursa izvēle piesaistei. Līdz ar to tautsaimniekiem bija iespēja sagatavoties plānotajām pārmaiņām, pārskatot savas valūtu pozīcijas un, iespējams, pārslēdzot līgumus ar saviem kreditoriem un debitoriem, skaidro Latvijas Bankā. Augsts lata kurss jeb stiprs lats: nozīmē zemākas importa cenas un tādējādi veicina arī inflācijas samazināšanos iekšzemē; veicina importu, tostarp arī jaunu tehnoloģiju un iekārtu importu, kas nodrošina Latvijas ekonomisko izaugsmi; paaugstina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ārzemēs. Kas attiecas uz negatīvo, augsts lata kurss vismaz īstermiņā negatīvi ietekmē tās eksportējošās nozares, kas savu produkciju eksportē uz ES valstīm. Zems lata kurss jeb vājš lats: īstermiņā veicina valsts eksportu uz ES valstīm un kavē importu no šīm valstīm; vienlaikus mazina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, salīdzinot ar pārējām ES valstīm; tas darbojas arī kā inflācijas spiedienu pastiprinošs faktors. Par to informē Latvijas Banka.

Latvijas lata piesaistes kurss paliks fiksēts - 0.70284 lati par vienu eiro, bet lata - eiro svārstības nevarēs pārsniegt 1 %. Par to pēc pamatsarunu noslēgšanās ar potenciālo aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK) un Zviedrijas valdības pārstāvjiem, informēja Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš).

Precīza summa, kuru Latvija aizņemsies ekonomikas stabilizēšanai, būs zināma šodien - līdz šim nosauktās iespējamā aizdevuma summas svārstās no 3 mljrd. līdz pat 13 mljrd. eiro. Ekonomikas stabilizācijas programma, kura precīzāk noteiks, kā aizdevums tiks izlietots, Saeimā nonāks šonedēļ. Jau vēstīts, ka I. Godmanis pagājšnedēļ paziņoja, ka gadījumā, ja Saeima ekonomikas stabilizācijas programmu, kuras pieņemšana ir priekšnoteikums aizdevuma saņemšanai, noraidīs, valdība atkāpsies.

Vienojas par principiem

Pirmdien, tiekoties ar SVF, EK un Zviedrijas valdības pārstāvjiem, I. Godmanis un finanšu ministrs Atis Slakteris (Tautas partija) ar viņiem vienojušies par dažiem pamatprincipiem, kas tiks ievēroti, proti, lata piesaistes kursa eiro nemainīšanu, pensiju nesamazināšanu, kā arī to, ka, samazinot 2009. gada valsts budžeta izdevumus, netiks samazināti ES fondu līdzfinansēšanai paredzētie līdzekļi. Tas nozīmē, ka izdevumu samazināšana par aptuveni 600 milj. Ls galvenokārt skars citas izdevumu pozīcijas, proti, sabiedriskajā sektorā nodarbināto algas un valsts pārvaldes iestāžu iepirkumus. Kopumā valsts budžeta izdevumi būtu jāsamazina par 700 milj. Ls, tomēr Finanšu ministrija aplēsusi, ka, palielinot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no pašreizējiem 5 % līdz 9 % un palielinot akcīzes nodokli naftas produktiem, valsts budžeta ieņēmumi no tā dēvētajiem netiešajiem nodokļiem varētu pieaugt par aptuveni 100 milj. Ls, tādēļ izdevumu samazinājums varēs būt nedaudz pieticīgāks.

Notikumi eiro zonā, finanšu krīze vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā arī publiskotā informācija par plānotajiem Latvijas privātā un valsts sektora ieguldījumiem eiro ieviešanai, ir aktualizējusi sabiedrības diskusiju par to, kāpēc mums pievienoties eiro zonai un vai tas neradīs mums tikai zaudējumus. Tāpēc ir būtiski apskatīt, kāda ir eiro ieviešanas bilance – ieguvumi un izdevumi, kā arī parunāt par tiem jautājumiem, kas cilvēkiem rada satraukumu.

Iedzīvotāju galvenās bažas saistītas ar lata un eiro valūtas kursa maiņu un bailēm, ka uzkrājumi zaudēs savu vērtību, ar cenu celšanos patēriņa precēm un pakalpojumiem, kā arī ar Latvijas simbola lata zaudēšanu. Tāpēc ir vērts noskaidrot, cik daudz vai maz šajās bažās ir patiesības.

Par eiro un ietaupījumu vērtību

Sabiedrība ir piedzīvojusi, ka, mainoties maksāšanas valūtai, pazeminās naudas vērtība, un cilvēki zaudē lielu daļu savu uzkrājumu. Jāuzsver, ka visas iepriekšējās reizes tā bija naudas reforma. Eiro ieviešana ir vienas valūtas aizstāšana ar citu – lata vietā būs eiro, bet valūtas maiņas kurss būs stingri noteikts, līdz ar to uzkrājumu vērtība nemazināsies. Oficiālais lata un eiro maiņas kurss kopš 2005. gada ir 1 EUR = 0,702804 Ls, un tautsaimniecībai tas ir labi kalpojis. Tāpat kā citās eiro zemēs, arī Latvijā apmainīs visus uzkrātos latus pret eiro. Ja kāds to nepaspēs uzreiz vai atradīs kādu latu vēlāk – Latvijas Bankā latu pret eiro mainīs neierobežotu laiku un šinī ziņā var teikt - lats būs mūžīgs. Bet ar ieviestu eiro savukārt atkritīs valūtas krīžu un devalvācijas bažas un to radītie zaudējumi, kā arī pazudīs mazo valūtu pavadonis - valūtas risks, kas tiek iecenots un sadārdzina uzņēmumu izmaksas.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevēlas lata devalvāciju, tomēr sabiedrībā nav pārliecības par lata stabilitāti.

Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2009.gada jūlijā veiktā aptauja, lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju viedokļi šajā jautājumā, jo jau ilgāk nekā pusgadu sabiedrībā periodiski uzvirmo bažas par iespējamo lata devalvāciju un, lai gan Latvijas Bankas vadība kategoriski noliedz šādu iespēju, atsevišķi eksperti turpina uzturēt diskusiju par to.

Aptaujas dati liecina, ka tikai 14 % iedzīvotāju iestājas par lata devalvāciju, bet gandrīz 2/3 uzskata (64 %), ka būtu labāk, ja tiktu saglabāts patreizējais lata piesaistes kurss pie eiro. Vienlaicīgi, salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju uzticas Latvijas Bankas teiktajam par lata stabilitāti. 10 % iedzīvotāju iespēju, ka lats varētu tikt devalvēts, vērtē kā ļoti lielu, 24 % - kā drīzāk lielu, bet 28% - kā vidēju. Kopumā tikai 19% iedzīvotāju uzskata, ka lata devalvācijas iespēja ir drīzāk maza, ļoti maza vai nekāda.

Tatjana Verjē, Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus direktorāta padomniece un konsultante banku un finanšu tirgu regulēšanas jomā Briselē, analizējot ieguvējus un zaudētājus no iepējamās lata devalvācijas, atzīst: ieguvēju no šāda soļa nebūtu.

Db.lv jau ziņoja, ka pagājušās nedēļas nogalē no vairākiem avotiem nācās dzirdēt kārtējās baumas par iespējamo lata devalvāciju, kas varētu notikt Latvijas valsts svētku laikā. Bijusi versija, ka lats tikšot devalvēts, mainot pieļaujamās svārstības no lata piesaistes kursa eiro no pašreizējiem +/- 1 līdz +/-15 %. Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs Db kategoriski noliedza, ka Centrālā banka plānotu pieņemt šādu lēmumu. Arī Ministru prezidents šādu iespēju kategoriski noliedza.

Turklāt, kā šorīt raksta laikraksts Telegraf, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, aizdomās par baumošanu par lata devalvāciju Drošības policija ir aizturējusi Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektoru Dmitriju Smirnovu.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Hansabank Markets

Aizvadītajās divās nedēļās turpinājās dolāra vērtības kāpums. Dolāra indekss, kas atspoguļo ASV nacionālās valūtas vērtību pret lielāko ASV tirdzniecības partnervalstu valūtām, ir sasniedzis 10 mēnešu augstāko punktu. Dolāram labvēlīgs ir šobrīd pastāvošais dolāru procentu likmju augšupejošais virziens. Nozīmīgāko notikumu vidū bija FRS monetārā sanāksme, kas noslēdzās ceturtdien. Dolāru bāzes procentu likme tika palielināta par 25 b.p. līdz 3.25%, kas saskanēja ar tirgus gaidām. Savukārt pārī pret eiro, dolāra pieaugums izpalika. EUR/USD kurss pēdējās nedēļās ir ‘iestrēdzis’ koridorā 1.20 – 1.22 EUR/USD. Kurss netiek pāri psiholoģiski jutīgajai 1.2 USD atzīmei. Lai gan pirms 2 nedēļā robežšķirtne 1.2 EUR/USD tika pārvarēta, eiro zem šī līmeņa bija tikai īslaicīgi, līdz ar to tehniskie analītiķi šo epizodi neuzskata par vērā ņemamu. Arī turpmākajās nedēļās EUR/USD varētu saglabāties līdzīgos līmeņos, un šobrīd jaunu tendenču uzsākšana ir maz ticama – tirgus ir vasaras noskaņojumā, proti, lielākā daļa valūtu dīleru un investoru ir atvaļinājumā, un darījumu apjomi ir pārāk mazi.

Zigurds Vaikulis

Parex Asset Managementtirgus analīzes daļas vadītājs

Līdz ar Jaunā Gada sākumu valūtas tirgus dalībnieku attieksme pret dolāru pēkšņi strauji uzlabojās. Jo zemāk slīdēja eiro/dolāra kurss, jo vairāk spēlmaņu, brīvprātīgi un piespiedu kārtā, iesaistījās peļņas fiksācijas aktivitātēs, un eiro kurss nedēļu pabeidza ar kritumu par aptuveni 3.5%, zem 1.31 EUR/USD līmeņa.

Mūsuprāt, galveno lomu dolāra panākumos, tostarp, eiro/dolāra kursa iespaidīgajā kritumā spēlēja ne-fundamentālas dabas faktori. Grūti pateikt, kas tieši meta pirmo akmeni uzblīdušā eiro virzienā, taču, lai kas tas būtu, sekojošā peļņas fiksācija izvērtās arvien pieaugošā eiro pārdošanas lavīnā, kas savā ceļā noslaucīja vairākus eiro tehniska atbalsta bastionus. Pirmo nopietno tehnisko sakāvi eiro cieta, kad ar kritumu zem 1.34 EUR/USD tika salauzta gandrīz divus mēnešus veca augšupejoša trenda līnija, turpat netālu lupatās tika satriekts vēl viens eiro atbalsta punkts pie 1.3350, bet nedēļas izskaņā vilnis aizmēza arī 1.3200-1.3150 EUR/USD. Pie katra zaudējuma peļņas fiksācijas spēlē iesaistījās arvien jauni spēlmaņi, un galu galā eiro/dolāra pāris piektdien vakarā attapās jau dziļi zem 1.31 EUR/USD līmeņa.

Starptautiskais Valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, atklājis premjerministrs Valdis Dombrovskis, vēsta InteractiveInvestor. To apliecina arī informācija SVF dokumentos par finansiālās palīdzības sniegšanu Latvijai.

(Papildināts viss teksts)

SVF atbalsta lata devalvācijuSVF esot brīdinājis, ka uzturot pašreizējo lata piesaisti eiro, valsts būs spiesta tikt galā ar vēl lielākām problēmām. Šī ir pirmā reize, kad kāds politiķis atklāj SVF, citu starptautisko aizdevēju un Latvijas atšķirīgos viedokļus.

InteractiveInvestor norāda - daži ekonomisti uzskata, ka Latvijas atgūšanās no recesijas, kas paģērē IKP kritumu par 12 %, būtu ātrāka, ja lats tiktu devalvēts.

Laikraksts Bizness & Baltija (B&B)raksta, ka atteikšanās no Latvijas Bankas saistībām, kas nosaka eiro un lata kursa svārstības 1% robežās, var novest pie lata vērtības samazināšanās par 15%, jo atteikšanās nozīmētu atgriešanos pie valūtas kursa mehānisma, kas paredz eiro un lata kursa svārstību 15% robežās.

Pēc laikraksta Bizness & Baltija rīcībā esošās informācijas uz Latvijas Banku tiek izdarīts spiediens, kā rezultātā varētu mainīties lata piesaistes eiro mehānisms no BP (mehānisms, kas paredz lata svārstības 1% robežās) uz ERM 2 (mehānisms, kas paredz lata svārstības 15% robežās).

Šādā gadījumā lata vērt��ba tirgus spiediena ietekmē varētu nokristies par 15%, un tad par vienu eiro nāktos maksā 0,809 Ls.

Tas ir labs risinājums valstīm ar pārkarsušu ekonomiku. No makroekonomikas viedokļa tas ir rūgts, bet dziedējošs solis, apgalvo ekonomists Alfs Vanags.

SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks uzskata, ka nedrīkst aiztikt lata piesaisti eiro. Tas izraisītu paniku iedzīvotāju vidū, un eksportētājiem no tā vispār nebūšot nekāda labuma.

Šis vienas nedēļas laikā uzpirktais latu un pārdotais eiro apjoms ir šā gada jaunais rekords, jo pirms nedēļas Latvijas Banka uzpirka 94.5 miljonus latu.

Baumas par lata devalvāciju pagājušā nedēļā izraisījušas aktīvu «atbrīvošanos» no latiem - lata stabilitātes nodrošināšanai Latvijas Banka pārdeva 237.3 miljonus eiro, uzpērkot 166.77 miljonus latu.

Centrālā banka latus ir iepirkusi jau 11. nedēļu pēc kārtas, raksta Bloomberg.

«Intervences līmenis ir satraucošs un amatpersonām laiks iet uz beigām,» uzsvēris Royal Bank of Scotland jaunattīstības valstu galvenais ekonomists Timotijs Ešs.

Spekulācijas par devalvāciju pašlaik nav pati svarīgākā lieta, aģentūrai Bloomberg norādījis Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis. Lielākais risks ir nesaņemt nākamo kredītu no ES un SVF.

AS Marika valūtas maiņas punktos eiro sāk pietrūkt, bet iespējas tos papildus iepirkt ir ierobežotas, norāda uzņēmuma direktors Juris Žuravļovs.

«Visos maiņas punktos eiro nopirkt nevar, un to, ko mēs iepērkam, tūlīt arī pārdodam. Juridiskās personas Latvijas Bankā eiro iegādāties nevar, un arī fiziskajām personām tas ir sarežģīti, jo jāpierāda naudas izcelsme. Nepārzinu situāciju komercbankās, bet pieļauju, ka tur iegādāties eiro varētu būt vieglāk,» pieļāva J.Žuravļovs.

Savukārt SIA Tavex menedžeris Kaspars Allese atzina, ka kopš pagājušās ceturtdienas interese par eiro pirkšanu ir palielinājusies, taču naudas pietiek un kurss nav īpaši mainījies. Viņš neprognozēja īpašas izmaiņas eiro pārdošanā arī turpmāk.

Taču, lai nebūtu ažiotāžas, ir nepieciešama Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēvica, premjera Valda Dombrovska vai pat Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiāla uzruna, kurā tiktu apliecināta lata stabilitāte, citādi sestdien un svētdien ir iespējamas rindas pie valūtas maiņas punktiem, norādīja J.Žuravļovs.