Deviņos mēnešos, kopš uzsākta Nelauksaimnieciskās uznēmējdarbības programmas (NUAP) realizācija, pilnībā realizēti 88 projekti jeb 39 %. Patlaban tiek realizēti 252 projekti, tajā skaitā 218 projektiem piešķirti aizdevumi 4 miljonu 79 tūkstošu latu apjomā, savukārt 225 projektiem apstiprinātas tiesības pēc projekta realizācijas saņemt grantu par kopējo summu 1,670 miljoni latu. Lai sabiedrību iepazīstinātu ar NUAP projektiem, Hipotēku banka (HB) sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM) un reģionālās attīstības aģentūru rīkoja NUAP skati. Kategorijā Pilsēta dodas uz laukiem uzvaras laurus plūca SIA Raunas bruģakmens, kurš nodarbojas ar bruģakmens, ceļu apmales un ietvju apmales izstrādājumu ražošanu un ieklāšanu, kā arī sētas stabu ražošanu un iekārtošanu. Skates komisija atzīst, ka uzņēmumā ir augsts mehanizācijas līmenis un stabilitāte un sezonas laikā kompānija Raunas iedzīvotājiem nodrošina 25 darba vietas, no tām 12 radītas, pateicoties NUAP projekta realizācijai. Kategorijā Interesants lauku saimniekošanas veids atzinību guva z/s Imanti, kas nodarbojas ar medību suņu audzēšanu un apmācību, savukārt kategorijā Lauku veiksminieks par labāko atzīta z/s Pilkalne, kuras īpašnieki atjauno muižu, to attīstot par tūrisma apskates objektu ar plašām atpūtas un nakšņošanas iespējām. Par labāko paraugprojektu atzīts Krāslavas rajona Izvaltas z/s Purviņi, kas izveidojusi viesu namu ar iespējām irganizēt konferences un seminārus. Skates uzvarētāji varēs doties trīs dienu pieredzes apmaiņā pie līdzīga profila uzņēmējiem Somijā.

Sakarā ar lielo projektu iesniedzēju aktivitāti Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmā (NUAP), Hipotēku banka ir pieņēmusi lēmumu par izmaiņām programmas īstenošanas procesā. Turpmāk projektu īstenotājiem tiks piedāvāta iespēja saņemt NUAP aizdevumu (un nepieciešamības gadījumā — Lauku attīstības fonda galvojumu), pagaidām neizmantojot granta saņemšanas iespēju. Šāds lēmums pieņemts, jo grantu pieprasījumu apjoms Latvijā kopumā (2.15 miljoni latu) jau pārsniedz valsts šobrīd piešķirto grantu finansējumu (1.75 miljoni latu). Līdz šim noteikumi paredzēja, ka programmas kredīti tiek piešķirti tikai apvienojumā ar grantiem. Projekti, kuriem nebūs iespējams piešķirt grantu no šobrīd bankas rīcībā esošā finansējuma, tiks iekļauti rindā un tie saņems grantu pēc tam, kad valdība būs piešķīrusi visus programmas realizācijai sākotnēji paredzētos līdzekļus – 2.8 miljonus latu. Šī gada 13.februāra preses konferencē Zemkopības ministrs pauda optimismu par iespēju, ka šie līdzekļi tiks saņemti. Līdz trešdienas vakaram Hipotēku bankas nodaļās bija iesniegti 279 NUAP projekti (ieskaitot jau apstiprinātos projektus), tajos pieprasīto aizdevumu summa bija 4.47 miljoni, bet grantu summa — 2.15 miljoni latu.

Sākot no šodienas, 29. janvāra Hipotēku bankas nodaļas Kurzemes reģionā (Talsu, Ventspils, Kuldīgas, Liepājas un Saldus rajonos) sāk pieņemt iesniegumus no potenciālajiem Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas (NUAP) dalībniekiem. Līdz ar to programma ir sākusi darboties visā Latvijā. Vakar, 28. janvārī Talsos notika Kurzemes reģiona programmas konsultantu apmācības — pēdējās šādu Hipotēku bankas rīkotu apmācību ciklā, kas notika visos Latvijas reģionos. Tāpat kā citos novados, arī Kurzemē skaita ziņā dominē lauku tūrisma attīstības projekti. Talsu rajona Lauksaimniecības konsultāciju biroja (LKB) vadītājs Alfons Spēks ir optimistisks par plānojamo viesu māju biznesa perspektīvām: «šobrīd rajonā ir izklaides iespējas, piemēram, Rodeļu trase, bet trūkst naktsmītņu». Pavisam Talsu rajonā konsultanti apzinājuši 17 dažādās gatavības pakāpēs esošus potenciālos NUAP projektus. Līdzās iecerēm šajā populārajā uzņēmējdarbības veidā, reģionā top arī ļoti neparasti projekti. Tā, piemēram, Saldus rajona LKB vadītāja Anita Bērziņa min kādu Zirņu pagasta saimnieku, kurš ir iecerējis audzēt vēžus šim nolūkam speciāli veidotos zigzagveida grāvjos. Šī vēžu audzēšanas metode ir izstrādāta Zviedrijā. Šobrīd kopā visās Hipotēku bankas nodaļās finansēšanai iesniegts 31 projekts, no tiem 19 pieteikumi aizdevuma un granta saņemšanai NUAP ietvaros, savukārt, granta saņemšanai vien iesniegti vēl papildus 12 projekti. Pieprasīto aizdevumu apjoms sasniedz 513 tūkstošus latu, bet grantu apjoms 164 tūkstošus latu. Pagaidām pieprasītie aizdevumi ir vidēji 27 tūkstošus latu, bet granti 5 tūkstošus latu lieli. Pieteikumi šobrīd tiek izskatīti, pagaidām aizdevumi vai granti programmas ietvaros nav piešķirti.

Šā gada pirmajā ceturksnī no sociālā drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalsta līdzfinansējumam ir izlietoti 4,02 miljoni latu jeb 33% no šim nolūkam šogad paredzētās summas.

Kā informēja Labklājības ministrijā (LM), trīs mēnešos GMI pabalstu izmaksu nodrošināšanai no «sociālā spilvena» līdzekļiem ir izlietoti 2,89 miljoni latu un dzīvokļa pabalstu izmaksai - 1,13 miljoni latu.

GMI un dzīvokļa pabalstu līdzfinansējumam pirmajā ceturksnī ir izlietoti 33% no šim gadam paredzētājiem 12,2 miljoniem latu. Tomēr pagaidām par finanšu līdzekļu pietiekamību vai trūkumu ir pāragri spriest, jo pavasara un vasaras mēnešos izdevumi šo pabalstu izmaksai samazinās, norāda LM.

Sākotnējās prognozes par finansējuma pietiekamību šim gadam varētu tikt veiktas jūlijā, kad būs pieejami dati par pašvaldību faktiski veiktajām izmaksām un LM izmaksātā līdzfinansējuma apmēru pirmajā pusgadā.

Latvija ir nonākusi dzīves cikla stadijā, kad finanšu instrumenti var būt daudz efektīvāki par grantiem, taču eksperti iesaka tos arī «blenderēt».

To konferencē par ES finansējumu un investīcijām Nauda un reformas: Eiropas investīciju nākamā paaudze debatēs Granti vai finanšu instrumenti - kas dod lielāku labumu? atzina Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Cēsu mērs Jānis Rozenbergs. Divarpus Eiropas Savienības finansējuma periodos Cēsis piesaistījušas aptuveni 78 miljonus eiro lielas investīcijas grantu formātā, un aptuveni 20 miljonus ir piesaistījis privātais sektors, piemēram, daudzdzīvokļu māju siltināšanai. «Es salīdzinātu grantus un finanšu instrumentus ar medicīnas terminiem. Iedomājieties, ja esat mazliet saslimis, vieglā formā, tad dzerat homeopātiskas zāles vai bezrecepšu zāles. Ja saslimstat ļoti, tad jāņem talkā antibiotikas. Būsim godīgi, ka piecdesmit Padomju Savienības saimniekošanas gados publiskā infrastruktūra bija ļoti noplucināta, atpalikusi un teju daudzos gadījumos bija avārijas situācijā. Man liekas, ka tas bija brīdis, kad bija nepieciešamas antibiotikas, lai uzceltu organismu kājās, un mēs arī veiksmīgi to esam darījuši,» komentē Cēsu mērs J.Rozenbergs.

Jaunajā plānošanas periodā paralēli grantiem, kas neparedz finansējuma atmaksu, būs arī citi jauni finanšu instrumenti ideju īstenošanai, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020. gadam finansējuma piešķiršana projektiem sāks mainīties, lielāku uzsvaru liekot uz apzināšanos, ka ES fondi ir nodokļu maksātāju nauda. Uzņēmēji uztraucas, ka jaunajā plānošanas periodā ES fondi būs galvenokārt pieejami kā finanšu instrumenti, nevis kā granti, kas paredz iegūtā finansējuma atmaksāšanu. Tomēr Finanšu ministrija bažas noraida – granti pastāvēs kā līdz šim, tomēr paralēli šim finansējuma avotam būs pieejami citi instrumenti.

«Iepriekšējā plānošanas periodā bija granti, un tie ir arī šajā plānošanas periodā. Bez grantiem, kas ir Kohēzijas fonds, ERAF un Sociālais fonds, ir vēl papildu finanšu instrumenti, kur finansējums tiek piesaistīts no citiem instrumentiem un bankām,» Dienas Biznesam uzsver Finanšu ministrijas preses sekretārs Aleksis Jarockis.

Latvijas Autoceļu direkcija informē, ka pagājušās nedēļas laikā valsts autoceļu tīrīšanai un kaisīšanai nedēļas laikā izlietoti aptuveni 708 282 Ls. No sniega attīrīti 131 912 km un ar pretslīdes materiāliem nokaisīti 42 084 km valsts autoceļu. Rīgas, Jelgavas, Bauskas, Kuldīgas, Ogres un Saldus rajonā pagājušās nedēļas laikā uz 2.šķiras autoceļiem, lai novērstu slīdamību, tika veikta arī rievu veidošana piebrauktā sniegā vai ledū - 2963.4 km. Decembra mēnesī laika apstākļi ir bijuši stipri vien atšķirīgāki kā novembra mēnesī, kā rezultātā arī naudas līdzekļi ziemas dienesta darbiem izlietoti daudz vairāk nekā jau pieminētajā novembra mēnesī ( 1.6 milj. Ls.(ikdienas uzturēšanas darbi + ziemas dienesta darbi sastāda 1.7 milj.Ls). Novembra mēnesī ziemas dienesta darbiem izlietoti 1.0 milj.Ls. Ziemas sezonas trijos mēnešos no valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai ieplānotajiem 9.2 milj. Ls jau izlietoti 4.2 milj. Ls (45 %), tai skaitā ziemas dienesta darbiem no ieplānotajiem 7.3 milj. Ls izlietoti 2.9 milj.Ls (40 %). Pie mainīgiem laika apstākļiem (krasa temperatūras svārstību maiņa) valsts autoceļos, it īpaši uz tiltiem vai satiksmes pārvadiem, sāk veidoties satiksmei bīstamas bedres, kas apdraud satiksmes dalībniekus. Par iespējamām briesmām transportlīdzekļu vadītāji tiek brīdināti, uzstādot uz šādiem autoceļa posmiem ceļa zīmes «Nelīdzens ceļš» (brīdinājuma c/z nr. 112).

Ar šodienu Hipotēku bankā aizdevumiem un grantiem Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas (NUAP) ietvaros var pieteikties Vidzemes uzņēmēji un privātpersonas. Programma Latvijas reģionos tiek uzsākta pakāpeniski. Katrā reģionā programma tiek uzsākta nākamajā darba dienā pēc konsultantu apmācības. Paredzēts, ka Latgalē programma tiks sākta 15. janvārī, Zemgalē — 17. janvārī, Rīgas apkārtnē — 20. janvārī, bet Kurzemes — reģiona konsultanti pagaidām banku nav informējuši par vēlamo apmācību dienu. Programmas mērķis ir veicināt lauku ekonomiskās apdzīvotības saglabāšanu un vides attīstību, radot laukos ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītas nodarbinātības iespējas, ienākumu avotus un paaugstinot lauku iedzīvotāju labklājību. Programmas ietvaros uzņēmēji un iedzīvotāji, kas nolēmuši pievērsties uzņēmējdarbībai, var saņemt sekojošu atbalstu: Zemkopības ministrijas finansētu un attiecīgā reģiona attīstības aģentūras nolīgtu konsultantu bezmaksas konsultācijas un palīdzību biznesa projekta izstrādē, valsts atbalsta maksājumus (grantus), ko no speciāli šim mērķim izdalītiem valsts līdzekļiem izmaksā Hipotēku banka, aizdevumus, ko izsniedz Hipotēku banka, kredītgarantijas, ko programmas ietvaros izsniegtajiem Hipotēku bankas kredītiem sniedz Lauku attīstības fonds. Saskaņā ar 2002. gada 31. oktobrī pieņemto likumu «Grozījumi likumā «Par valsts budžetu 2002.gadam»» programmas īstenošanai no piešķirtajiem 3 miljoniem latu Hipotēku bankai grantu finansēšanai atvēlēti 1.75 miljoni latu, Lauku attīstības fondam pašu kapitāla palielināšanai — 875 tūkstoši latu, bet Lauku atbalsta dienestam līgumu slēgšanai ar plānošanas reģionu attīstības aģentūrām konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai — 375 tūkstoši latu. Aizdevumi programmas ietvaros tiks piešķirti no Hipotēku bankas līdzekļiem, šim mērķim valdība palielināja bankas kapitālu par 2.2 miljoniem latu.

Projekts «E-pārvaldes portfelis», kura īstenošanu nodrošināja toreizējais Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, nav pilnībā sasniedzis tā mērķi – tā ietvaros ir nelietderīgi izlietoti līdzekļi 315 tūkst. Ls apmērā, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Projektā kopumā tika ieguldīti 3,3 milj. Ls, bet tā kā projekta aktivitātes un mērķi nebija sasaistīti ar konkrētu funkciju vai procesu, projekta rezultāti neļauj izvērtēt, vai ieguldītie līdzekļi ir bijis ekonomisks risinājums projekta realizācijai.

Lai arī projekta ietvaros bija paredzēts informatīvās sistēmas integrēt vienotā valsts informatīvajā sistēmā, tika izstrādātas divas atsevišķas un savā starpā nesasaistītas lietvedības sistēmas, kā arī projektu vadības sistēma, kura nodrošina tikai viena e-pārvaldes un informātikas projekta norises daļēju uzskaiti. Projektu vadības sistēmas izveidē nelietderīgi izlietoti 122 tūkst. Ls, norāda VK.

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

Valsts robežsardzes (VRS) koledžas pārvaldes struktūra ir neracionāla, un līdz ar to arī valsts līdzekļi tiekot izmantoti neefektīvi, konstatēts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Pagājušajā gadā VRS koledžas kopējie izdevumi tika samazināti par aptuveni 40% jeb 1.135 miljoniem latu, salīdzinot ar 2008.gadu. Tomēr pērnā gada deviņos mēnešos atalgojumiem paredzētie līdzekļi jau izlietoti 83.4% apmērā, bet precēm un pakalpojumiem – 83.6% apmērā no plānotā. Lai nodrošinātu VRS koledžas darbību, papildus novembrī VRS koledžai tikuši piešķirti līdzekļi 86.38 tūkstošu latu apmērā.

VK arī secinājusi, ka Ministru kabineta lēmumu par izdevumu samazinājumiem Iekšlietu ministrija (IeM) nav izpildījusi pēc būtības, jo ministrija samazinājusi izdevumus apmācību poligona Janapole rekonstrukcijas darbu finansējumam par 1.552 miljoniem latu, bet pagājušā gada ceturtajā ceturksnī lūgusi piešķirt papildu finansējumu no valsts budžeta 362.74 tūkstošus latu šī poligona rekonstrukcijas darbu apmaksai.

Ministru kabinets š.g. 20. oktobra ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu Covid-19 krīzes atbalsta programmām uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota Covid-19 straujās izplatības dēļ.

Valdība vienojās, ka krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem.

“Šobrīd ikviens saimnieciskās darbības ierobežojums ir saistīts ar epidemioloģisko drošību un sabiedrības veselības aizsardzību. Pat neskatoties uz to, ka pieņemtie ierobežojumi būs īslaicīgi, nav iedomājam situācija, ka nozares tiek aizvērtas bez jebkādiem atbalsta mehānismiem, un mūsu iedzīvotāji tiek atstāti bez iztikas līdzekļiem. Ekonomikas ministrija, atbilstoši esošajai ārkārtējai situācijai un pieņemtajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, ir pielāgojusi jau iepriekšējās krīzēs izstrādātos atbalsta instrumentus, lai atbalstītu sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanu uzņēmumos, kā arī kompensētu uzņēmumu apgrozījuma kritumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Latvijas Bankas peļņa 2015.gadā bija 30,04 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja centrālajā bankā.

Saskaņā ar likumu par Latvijas Banku no pērnās peļņas 65% jeb 19,52 miljoni eiro tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos, pārējā peļņas daļa - Latvijas Bankas rezerves kapitālā.

Latvijas Bankas valde šodien apstiprināja bankas 2015.gada finanšu pārskatus.

Pagājušajā gada finanšu pārskatā teikts, ka Latvijas Bankas procentu ienākumi pērn bija 64,7 miljoni eiro, bet procentu izdevumi - 19,7 miljoni eiro.

Tīrie procentu ienākumi 2015.gadā bija par 6,2 miljoniem eiro lielāki nekā 2014.gadā. Procentu ienākumu pieaugumu par 14,6 miljoniem eiro ietekmēja procentu ienākumu par ieguldījumiem kāpums 7,4 miljonu eiro apjomā, augot ieguldījumu apjomam un augstāka ienesīguma finanšu instrumentu īpatsvaram kopējā ieguldījumu apjomā. Procentu ienākumi par monetārajām operācijām palielinājās par astoņiem miljoniem eiro galvenokārt saistībā ar pērn valsts sektora aktīvu iegādes programmā īstenotajām vērtspapīru iegādēm un lielākiem saņemtajiem negatīvajiem procentiem par kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumiem.

Jūnijā trešo mēnesi pēc kārtas turpināja samazināties trūcīgo personu skaits. Jūnijā reģistrēts šogad mazākais cilvēku skaits - 175 476 -, kam bija spēkā trūcīgās personas statuss.

Kā informēja Labklājības ministrijā (LM), salīdzinot ar maiju, trūcīgo skaits jūnijā samazinājās par 9886. Līdz jūnijam šogad mazākais trūcīgo skaits bija janvārī - 178 251, bet lielākais martā - 190 825, bet no aprīļa cilvēku skaits, kam spēkā ir trūcīgās personas statuss, katru mēnesi samazinās.

Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šogad jūnijā trūcīgo skaits ir lielākais, piemēram, pirms gada trūcīgās personas statuss bija 153 596 cilvēkiem, bet 2009.gada jūnijā - 44 209 iedzīvotājiem.

Jūnijā trūcīgo personu īpatsvars starp iedzīvotājiem samazinājās līdz 7,91%.

Pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem iepriekšējā mēnesī bija izlietoti 4,8 miljoni latu, un sociālās palīdzības pabalstus ir saņēmuši 118 520 iedzīvotāji. Garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) pabalstam jūnijā izlietoti 1,9 miljoni latu, un dzīvokļa pabalstam - 1,7 miljoni latu. Pārējiem sociālās palīdzības pabalstiem izlietoti 1,2 miljoni latu.

Nelegālo narkotiku un narkomānijas izplatības mazināšanai 2007.gadā kopumā izlietoti vairāk nekā 7.6 miljoni latu, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas 2005.-2008.gadam īstenošanu 2007.gadā".

Šodien, 9.septembrī Ministru Kabinetā izskatītajā ziņojumā apkopotā atbildīgo nozaru ministriju informācija liecina, ka nelegālo narkotiku un narkomānijas izplatības mazināšanai 2007.gadā kopumā izlietoti 7 622 036 lati, Db.lv informēja Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja Laura Karnīte.

Tieši valsts programmā noteikto uzdevumu izpildei izlietoti 3 034 743 lati, savukārt citu pasākumu un uzdevumu, kas nav tieši attiecināmi uz konkrētiem valsts programmas uzdevumiem, taču saistīti ar atbildīgo institūciju funkcijām un veiktajiem pasākumiem nelegālo narkotiku un narkomānijas izplatības mazināšanā, īstenošanai izlietoti 4 587 292 lati.

Valsts kontrole ir secinājusi, ka Satiksmes ministrija neefektīvi izlieto valsts budžeta līdzekļus. Valsts autoceļu uzturēšanas jomā konkurence ir faktiski likvidēta.

Valsts kontroles paziņojums medijiem: "1.Izvērtējot valsts autoceļu atjaunošanai piešķirtā finansējuma izlietošanas efektivitāti, Valsts kontrole (VK) ir konstatējusi, ka finansējuma pieaugums valsts autoceļu atjaunošanai 2004. – 2007. gadu periodā būtiski pārsniedz autoceļu atjaunošanas apjoma pieaugumu, jo valsts autoceļu atjaunošanas darbu līgumcenu līmenis ir būtiski palielinājies.

Valsts autoceļu atjaunošanas darbu līgumcenas ietekmē nepietiekama konkurence starp būvniecības firmām – 39,6% gadījumu no visiem revidējamajā laika posmā veiktajiem valsts autoceļu atjaunošanas, projektēšanas un būvuzraudzības iepirkumiem piedāvājumu iepirkumu konkursā ir iesniedzis tikai viens pretendents.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu kaulēšanās, cenšoties panākt vienošanos par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi, lai izvestu bloku no Covid-19 radītās krīzes, ievilkusies līdz pirmdienas rīta stundām.

Par spīti emocijām, kas mutuļojušas sēžu zālē, vienošanos par 750 miljardu eiro lielo fondu Eiropas tautsaimniecības izvešanai no pandēmijas radītās lejupslīdes līdz šim tā arī nav izdevies panākt.

Vakariņu laikā svētdienas vakarā Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, cenšoties pārliecināt tā dēvēto taupīgo četrinieku - Nīderlandi, Zviedriju, Austriju un Dāniju, kam pieslējusies arī Somija, izteicis jaunu kompromisa piedāvājumu par līdzekļu proporcionālo sadali starp aizdevumiem un grantiem.

Viņš ieteicis grantu daļu samazināt no sākotnēji plānotajiem 500 miljardiem eiro līdz 400 miljardiem, attiecīgi aizdevumiem atvēlot 350 miljardus, nevis 250.

Ar Ziemeļu Ministru Padomes sociālās grantu programmas "Ziemeļu darbības plāns riska bērniem un jauniešiem" atbalstu Limbažu rajona Viļķenes pagasta "Lejasradziņos" trešdien, 29. augustā, tiks atklāta pirmā sociālās uzvedības korekcijas nometne nosacīti notiesātu jauniešu grupai Latvijā.

Granta saņēmējs un nometnes organizētājs ir biedrība "Rīgas pilsētas misija". Granta apmērs ir 3990 lati.

Nometne ilgs trīs nedēļas. Tās pamatā būs piedzīvojumu terapijas un pieredzes izglītības metodes, kas ļaus jauniešiem drošā vidē modelēt dzīves situācijas un apgūt jaunu pieredzi un instrumentus viņu ikdienas dzīves grūtību pārvarēšanai.

"Rīgas Pilsētas Misija" šo projektu realizējusi sadarbībā ar Valsts Probācijas dienestu un daudziem finansiālā atbalsta sniedzējiem.

Ziemeļu Ministru padomes mazo sociālo grantu programma "Ziemeļu darbības plāns riska bērniem un jauniešiem" Latvijā darbojās no 2000.gada līdz 2005.gadam (pēdējais pieteikumu konkurss).

Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un dod iespēju saņemt grantu biznesa attīstīšanai

Sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 53 uzņēmumi.

«Sākumā aktivitāte bija zemāka, un likuma darbības pirmajā pusgadā sociālā uzņēmuma statusu ieguva 16 uzņēmumi, taču pēc tam aktivitāte pieauga un otrajā pusgadā statusu ieguva 33 uzņēmumi. Pašreizējā aktivitāte atbilst gaidītajai,» saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs Juris Cebulis. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Lienes Reines–Mitevas vērtējumā tendence ir pozitīva, jo katru mēnesi reģistrā klāt nāk jauni uzņēmumi. Aktivitāte esot pietiekama, jo īpaši ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība ir specifisks biznesa veids un uzņēmējam jābūt ieinteresētam, motivētam, jāpārzina ne tikai bizness, bet arī jāizprot sociālās problēmas sev apkārt. «Tas nav katram, tāpēc mums ar lielu cieņu ir jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri iepērk savam uzņēmumam pakalpojumus un preces no sociālajiem uzņēmējiem,» viņa uzsver. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija apvieno 110 biedrus. Lai sasniegtu pietiekamu ietekmi, viņas skatījumā, kritiskā masa varētu būt 200 sociālie uzņēmumi visā Latvijā. Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kas nozīmē, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepcija vēl nav pazīstama lielai sabiedrības daļai, it īpaši reģionos, lai arī varētu pieņemt, ka tieši reģionos sociālo problēmu loks ir lielāks un nospiedošāks.

Šodien, 9.novembrī, Microsoft Latvia paziņoja par Eiropas Savienības grantu konsultāciju programmas (European Union Grants Advisor jeb EUGA) atklāšanu Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un pašvaldībām. Programma palīdzēšot piesaistīt ES un nacionālo fondu atbalstu tehnoloģiju investīcijām, un tā uzsāks savu darbību jau 2007.gada novembrī.

"Tikai 45% Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu ir informēti par Informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā pieejamiem Eiropas Savienības grantiem. Tikai 4% no visiem Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piesakās grantiem un no kopējā iesniegto pieteikumu skaita tikai 25% tiek atzīti par veiksmīgiem, kas ir ļoti zems rādītājs. EUGA programmas grantu datu bāze, piedāvātās konsultācijas un ES mēroga partnerība palīdzēs Latvijas uzņēmējiem un pašvaldībām veiksmīgāk apgūt ES līdzekļus, atvieglos pieteikumu sagatavošanu un palielinās grantu saņemšanas iespējamību," stāstīja Microsoft Latvia vadītājs Sandis Kolomenskis.

Par projekta partneri Latvijā kļuvusi SIA Baltijas konsultācijas. "Programma ir īpaša ar to, ka konsultācijas tiek sniegtas un pieteikums sagatavots ar profesionāla konsultanta atbalstu un uzņēmumam par to nekas nav jāmaksā. Maksa par pieteikuma sagatavošanu tiek piemērota tikai granta saņemšanas gadījumā," skaidroja SIA Baltijas konsultācijas valdes loceklis Mārtiņš Popelis.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un salīdzināms ar RNP faktiskajiem izdevumiem, kā arī maksā tiek iekļauti ar māju pārvaldīšanu nesaistīti izdevumi. Par to liecinot revīzijā RNP konstatētais.

Valsts kontrole (VK) aicina dzīvokļu īpašniekus izmantot normatīvajos aktos noteiktās tiesības regulāri izvērtēt RNP sagatavotos mājas apsaimniekošanai faktiski izlietoto līdzekļu pārskatus, salīdzināt ar faktiski veiktajiem darbiem un pieprasīt atmaksāt nepamatoti iekļautos izdevumus. VK norāda, ka, pastāvot tādai darba organizācijai, kāda tā pašlaik ir izveidota RNP, iedzīvotājiem pašiem ir jāuzņemas iniciatīva savu interešu aizstāvībai, jo RNP to nenodrošina.

RNP gan izplatījis paziņojumu, ka noraida Valsts kontroles izplatīto informāciju. VK revīzijas secinājumi esot veikti, pamatojoties uz izlasi, kuras ietvaros, piemēram, zaļās zonas platību precizējumi vērtēti 9 dzīvojamās mājās, kārtējo remontdarbu un tehniskās apkopes izdevumi 3 mājās, 10 sētnieku darbs 5 dzīvojamās mājās, analizēti 52 darba norīkojumi. Tādējādi esot saprotams, ka VK izvēlētās metodes, revidējamais izlases apjoms un revīzijai atvēlētais laiks nav bijuši pietiekami un atbilstoši, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus, kas būtu attiecināmi uz uzņēmuma darbību kopumā.

Martā trūcīgās personas statuss bija 190 825 cilvēkiem, kas nozīmē, ka trūcīgo skaits ir palielinājies, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā.

Februārī šāds statuss tika piešķirts 184 236 cilvēkiem, janvārī - 178 251, bet pērn decembrī - 172 855 iedzīvotājiem. Martā trūcīgu personu īpatsvars starp iedzīvotājiem bijis 8,57%.

Garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) pabalstam martā izlietoti 2,15 miljoni latu un dzīvokļa pabalstam - 2,7 miljoni latu. Pārējiem sociālās palīdzības pabalstiem izlietoti 1,4 miljoni latu.

Vidējais GMI pabalsta apmērs uz vienu saņēmēju bijis 27,06 lati, bet dzīvokļa pabalsta - 33,43 lati.

Kopumā sociālās palīdzības pabalstus saņēmis 156 681 cilvēks.

Kā ziņots, pērn trūcīgo personu skaits Latvijā pieauga par aptuveni 69 700, kā rezultātā palielinājies garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēju skaits par aptuveni 40 200 un dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits par 19 900.

11 mēnešos kopbudžetā ir vērojams pārpalikums 101,4 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2014. gada 11 mēnešiem, ir lielāks par 33,1 miljonu eiro. Tam pamatā ir laba nodokļu izpilde, ņemot vērā straujāku ekonomikas izaugsmi, nekā iepriekš prognozēts, kā rezultātā nodokļu ieņēmumi pieauga par 5% pret pagājušā gada atbilstošo periodu, norāda Finanšu ministrija (FM).

Vienlaikus novembrī izdevumu kāpums attiecībā pret vidējo izdevumu apjomu iepriekšējos mēnešos ir bijis nedaudz lēnāks nekā 2014. gadā. Kopumā kopbudžeta izdevumi 11 mēnešos pret pagājušo gadu ir pieauguši par 3,6%.

Decembrī Finanšu ministrija (FM) sagaida būtisku budžeta izdevumu pieaugumu, kas var pat divreiz pārsniegt mēneša ieņēmumus, taču, ņemot vērā uzkrāto pārpalikumu no gada sākuma, kopumā budžeta deficīts 2015. gadā varētu būt mazāks, nekā iepriekš prognozētie 1,4% no IKP. FM aktualizēs vispārējās valdības budžeta deficīta novērtējumu 2015. gadam nākamā gada janvāra beigās, kad būs pieejami Valsts kases oficiālie dati par decembri.

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, informē Valsts kontrole (VK).

Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam «BIOR» budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secinājusi VK.

«Aicinām Zemkopības ministriju revīzijas secinājumus izmantot kā instrumentu, lai panāktu, ka valsts budžeta līdzekļi tiek plānoti, piešķirti un izlietoti paredzētajām sabiedrības vajadzībām. «BIOR» ir tikai viens, bet ļoti uzskatāms piemērs, kā varētu mazināt valsts budžeta līdzekļu tērēšanu, regulāri izvērtējot faktiski nepieciešamo līdzekļu apmēru un tik arī no valsts maciņa saņemot. Arī Finanšu ministrijai šis varētu kalpot par piemēru tam, ka budžeta līdzekļus var iegūt ne tikai meklējot papildu ieņēmumu iespējas, bet arī rūpīgi pārskatot jau piešķirto līdzekļu izlietošanu,» revīzijas secinājumus skaidro Ilonda Stepanova, Valsts kontroles padomes locekle.

Šodien Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja izskatīja Budžeta komisijas sagatavoto pašvaldības budžeta projektu 2007. gadam. Rīgas pilsētas pašvaldības konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms 2007.gadā paredzēts 458.2 miljonu latu apmērā, kas ir par 71.7 miljoniem latu jeb 18.6% vairāk nekā šogad.

Ieņēmumu kopējais apjoms 2007.gadam prognozēts 432 miljonu latu apmērā, tādējādi plānotais budžeta deficīts ir 26.2 miljoni latu jeb 6.1% no ieņēmumu kopējā apjoma.

Pamatbudžeta ieņēmumi 2007.gadā paredzēti 370.3 miljonu latu apmērā, bet speciālais budžets - 62 miljonu latu apmērā.

Izdevumi 2007.gadam pamatbudžetā plānoti 397.24 miljonu latu apmērā, bet speciālajā budžetā - 61 miljona latu apmērā.

Rīgas pilsētas pašvaldības 2007.gada pamatbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars - 65.6% - ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim un nekustamā īpašuma nodoklim - 9.2%.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjoms prognozēts 243 miljonu latu apmērā. Ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar 2006.gadam budžeta grozījumos apstiprināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjomu ir 35.2 miljoni latu jeb 16.9%.