Lats bijis stabils visus savas pastāvēšanas gandrīz 15 gadus, tas ir stabils tagad un būs arī turpmāk, jo atbildīgās institūcijas neplāno devalvēt tā vērtību.
Apkopojot informāciju par citu valstu pieredzi savas nacionālās valūtas devalvācijā attiecībā pret citu valūtu, speciālistu teorētiskos apsvērumus un reālo situāciju, var secināt, ka no lata devalvācijas Latvija būtu lielāks zaudētājs nekā ieguvējs. Par to vēlreiz atgādināja arī LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis: «Tā vairotu, nevis mazinātu inflāciju, tā samazinātu iekrājumu vērtību, sadārdzinātu kredītmaksājumus visiem tiem, kam ienākumi ir latos, bet kredīti eiro, un - pats galvenais - šāds solis sagrautu uzticību latam, kas svarīgi gan iekšzemē, gan eksportētājiem un finanšu tirgiem».
Traucē vien baumas
Latvijā par lata devalvācijas iespējamo nepieciešamību pastiprināti runā tieši šogad, dažādiem ekspertiem, sevišķi ārzemju, neskopojoties ar apgalvojumiem, ka bezmaz tikai lata devalvācija to var glābt. Publikācijas un runas Latvijā izraisīja baumu vilni par lata devalvāciju, pat tika minēts konkrēts datums, kad tas notiks, kas nedaudz iedragāja lata kursu pret eiro, veicināja lata procentu likmju kāpumu. Šobrīd situācija ir normalizējusies, valstī pagaidām daļēji tiek realizēts augstās inflācijas apkarošanas plāns, kas sekmējis pieauguma bremzēšanos dažos sektoros, t.sk. kreditēšanā un arī nekustamā īpašuma tirgū.
Situācija Latvijā atgādina LB Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas speciālistes Daces Šļakotas savulaik rakstīto par vairākiem valūtas krīzes modeļiem, kur cita starpā pieminēts valūtas krīzes modelis (90. gadi), kas paredz, ka valūtas krīzi ne vienmēr izraisa tikai negatīvas ekonomisko rādītāju pārmaiņas. "Spekulatīvi uzbrukumi valūtai var notikt arī samērā sabalansētā tautsaimniecībā, kad iedarbojas psiholoģiski un iracionāli faktori vai vienkārši tiek lolota cerība gūt peļņu spekulējot. Ļoti svarīga ir informācija un tās interpretācija, ko saņem tautsaimniecības dalībnieki - valdības un centrālās bankas prognozes par tautsaimniecības attīstību, dažādu starptautisku institūciju atsauksmes, informācija presē - šeit ir runa par t.s. tirgus noskaņojumu. Par to, ka dažreiz valsts var pilnīgi nepelnīti ciest no spekulatīvā spiediena, liecina t.s. pūļa sindroms - redzot, ka kāds slēdz savas pozīcijas, un pieņemot, ka viņa rīcībā, iespējams, ir kāda svarīga informācija, arī pārējie var pakļauties vispārējam noskaņojumam un rīkoties līdzīgi, lai gan pašu prognozes var būt visai labvēlīgas," tā viņa.
Dažas dienas iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poors (S&P) nāca klajā ar paziņojumu, ka, iespējams, Latvijai var nākties devalv����t latu. LB uz šādiem reitingu aģentūras izteikumiem komentēja: viens no diviiem - S&P vai nu silda vecu zupu vai ir nobijusies pati no savas ēnas. LB neko līdzšinējā stratēģijā nav mainījusi un nemainīs. "Šīs reitingu aģentūras prestižs finanšu tirgos kopš augusta cietis, kad tie sastapās ar iespējamiem lieliem zaudējumiem ASV mazāk drošu nekustamo īpašumu finansēšanā un sekojošu globālu nervozitāti naudas tirgos. Var tikai minēt, vai nupat nomainītā S&P vadība tādējādi, iespējams, mēģina demonstrēt stingrāka vērtētāja stāju, lai arī Latvijas gadījumā nav nekādu jaunu indikatoru, kas to jelkādi attaisnotu," tā M. Grāvītis.
Latvijas komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons minēja: ja S&P pajautātu, cik liela varbūtība, ka Latvijā lats tiks devalvēts, tad viņi teiktu, ka šī varbūtība nav lielāka par varbūtību par pasaules 3. karu, proti, tāda teorētiska iespēja pastāv, bet jautājums - ar kādu varbūtību: vai 0.1 % vai 0.001 %. "Mēs darām secinājumu: ja eksperti ieminas pret varbūtību, mēs šo varbūtību sākam apspriest kā realitāti, kura tūlīt iestāsies, kā ko neizbēgamu. Tas ko viņi saka, nav pārsteigums, ņemot vērā makroekonomiskos rezultātus. Ja 5 -10 gadu laikā valsts tos neuzlabos, bet tie turpinās slīdēt kā ir, tad, bez šaubām, var būt reāls pagrieziens. Tādā gadījumā vajag, lai inflācija nonāktu līdz 50-60 %," tā T. Tverijons.
Lata stabilitāte, kad runā par lata kursu attiecībā pret citām valūtām, ir bijusi normas robežās, t.sk., pret mainīgo ASV dolāru, bet pret eiro tas ir superstabils kaut vai tāpēc, ka lats ir piesaistīts eiro.
Dažas pazīmes
Eksperti medijos kā Latvijas vājos punktus minējuši lielo tekošā konta deficītu, straujo inflāciju, pārāk straujo kreditēšanas attīstību. Šīs pazīmes ir minētas arī kādā Starptautiskā valūtas fonda pētījumā, kas publicēts 1997. gadā. Tajā noskaidroti ekonomiskie rādītāji, kas ir statistiski nozīmīgi kā valūtas krīzes agrīnās brīdināšanas signāli, t.sk. ārvalstu valūtas rezervju samazināšanās, reālā valūtas kursa novirze no tendences vērtības paaugstināšanās virzienā, inflācijas strauja palielināšanās, iekšzemes kredītekspansija, eksporta samazināšanās, tirdzniecības bilances pasliktināšanās, tekošā konta deficīta statistiskā nozīmība ir zema, bet tekošā konta deficītam ir cieša saistība ar valūtas kursa svārstībām, kas ir statistiski nozīmīgs faktors, budžeta deficīta palielināšanās, valsts ārējā parāda pieaugums uz īstermiņa kapitāla rēķina, akciju tirgus indeksa svārstības, ko rada pārvērtētas nekustamā īpašuma un akciju cenas.
Tiesa, signālu pieeja ietver ekonomisko rādītāju novērošanu ilgākā laika posmā. «Ja ekonomiskie rādītāji savā attīstībā pārsniedz noteiktu slieksni, tas var būt signāls valūtas krīzes iespējamībai noteiktā laika periodā. Svarīgi, lai vismaz 10% no analizējamiem novērojumiem pirmskrīzes periodā pārsniegtu šo slieksni,» minēja D. Šļakota. LB skaidro, ka lata stabilitāte balstās uz diviem vaļiem: to nodrošina gan LB izvēlētā stratēģija, gan pats fiksētā valūtas kursa mehānisms. Valūtas piesaistes modelis savukārt nodrošina to, ka lats ir pilnībā segts ar ārvalstu valūtas rezervēm un ka LB var [teorētiskas nepieciešamības gadījumā] apmainīt visus apgrozībā esošos latus pret ārvalstu valūtu pēc LB noteikta, nemainīga lata kursa.
Fiksētā valūtas kursa modelis strādā tā, ka, tiklīdz lata/eiro kurss pieskaras +/-1 % koridora augšējai robežai un bankām kļūst neizdevīgi pirkt eiro (ārvalstu valūtu) citai no citas, tas eiro par šo kursu (0.7028) var neierobežotā daudzumā nopirkt LB. Savukārt, sākoties spekulatīvam spiedienam un palielinoties pieprasījumam pēc aizņemtiem latiem, procentu likmes - to kāpums - strauji visu noregulē un padara šādu darbību neizdevīgu. Mehānisms ir uzbūvēts tā, ka tas pats sevi aizsargā.
Ja S&P pajautātu, cik liela varbūtība, ka Latvijā lats tiks devalvēts, tad viņi teiktu, ka šī varbūtība nav lielāka par varbūtību par pasaules 3. karu, proti, tāda teorētiska iespēja pastāv, bet jautājums - ar kādu varbūtību: vai 0.1 % vai 0.001 %.
