Kamēr Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) lolo vērienīgus sporta infrastruktūras attīstības plānus, valdībā briest izšķiršanās par to, kā turpmāk tiks finansēti šādi projekti
Izglītības un zinātnes ministrija, izpildot īsi pirms Jāņiem saņemto valdības uzdevumu, sagatavojusi ziņojumu, kurā izvērtēti dažādi varianti, kā turpmāk finansēt ar sporta infrastruktūras attīstību saistītus projektus.
Skatot šo ziņojumu, valdībai būs jāizšķiras starp vairākiem variantiem, taču būtībā visi varianti paredz biedrības Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) lomas samazināšanu. Nu jau gandrīz desmit gadus tieši šī nevalstiskā organizācija, izmantojot valsts galvotus kredītus, ir spēlējusi vadošo lomu teju visu vērienīgāko sporta infrastruktūras projektu īstenošanā. Kopš 2002. gada valsts galvojusi LOK kredītus par kopējo summu aptuveni 56,4 milj. Ls apmērā. Parāda atlikums šī gada 31. jūlijā atbilstoši Valsts kases (VK) datiem bija nepilni 26, 4 milj. Ls, bet galvojuma neizmaksātā daļa - 17, 3 milj. Ls.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora vietnieks Edgars Severs DB stāsta, ka valdībai tiks piedāvāts izšķirties starp vairākiem iespējamiem sporta infrastruktūras attīstības finansēšanas modeļiem. Kā iespējamus risinājumus IZM piedāvā valsts investīciju programmas atjaunošanu, valsts galvojuma mehānisma saglabāšanu, tostarp apsverot iespēju galvojumus turpmāk piešķirt nevis LOK, bet gan kādai valsts kontrolē esošai kapitālsabiedrībai, ES struktūrfondu līdzekļu piesaisti un privātā kapitāla piesaisti jeb tā dēvētā publiskās privātās partnerības (PPP) modeļa izmantošanu.
LOK prezidents A. Vrubļevskis sliecas domāt, ka politiķi arī tagad nespēs vienoties par visiem pieņemamu sporta infrastruktūras finansēšanas modeli: «Astoņu gadu garumā šis jautājums ir viļāts kā karsts kartupelis, bet būtībā nekas nav mainījies, mehānisms ir palicis tieši tāds pats.»