Kosmētikas zīmola "Labrains" mērķauditorija ir cilvēki ar ļoti jutīgu, reaktīvu ādu, kam ir rozācija vai dermatīts – pasaulē katram desmitajam cilvēkam ir šādas problēmas.

"Es pati pēc bērna piedzimšanas saskāros ar smagu rozāciju. Ārstējos, gāju pie dažādiem ārstiem, bet nebija kosmētikas līdzekļu, ar ko kopt ādu. Latvijā pieejami daži produkti rozācijai, bet to ķīmiskais sastāvs neatbilst šādas ādas kopšanas prasībām – to sastāvā ir daudz vielu, kas ilgtermiņā kairina ādu. Manā gadījumā neviens no šiem krēmiem nederēja. Risinājums bija taisīt savu kosmētiku, par ko biju domājusi jau agrāk – studējot ķīmiju Rīgas Tehniskajā universitātē," biznesa portālam db.lv stāsta Līga Brūniņa, SIA "Labrains" īpašniece.

Skaidrojot, kas ir rozācija, L. Brūniņa teic, ka tā ir sarežģīta un līdz šim vēl pilnībā neizprasta slimība, bet, uzkrājoties lielākam skaitam zinātnisko pētījumu, par galveno patoģenēzes faktoru tiek uzskatīti imūnsistēmas traucējumi, kā rezultātā organisms veido iekaisumu procesus ādā, kam tur nevajadzētu būt. Ādā visu laiku ir iekaisums, paplašināti asinsvadi, tūska u. tml. Ja cilvēkam ir rozācija, tā būs visu mūžu. To var kontrolēt, lietojot pareizu kosmētiku. "Pētījumi rāda, ka apmēram 46% cilvēku iegūst rozāciju un tā saasinās, lietojot nepiemērotu kosmētiku. Tā ir ģenētiski predisponēta slimība, bet to var arī iegūt dzīves laikā – aktīvi sportojot, ēdot asus ēdienus, lietojot alkoholu, sauļojoties. Jo laicīgāk ierauga rozāciju, jo labāk to var kontrolēt. Pie pirmajām pazīmēm to var ārstēt ar lāzerterapiju un atbilstošu ikdienas kosmētiku, bet smagākās formās ārstē ar antibiotikām. Jebkurā stadijā milzīga nozīme ir ķermeņa kopšanas līdzekļiem. Protams, krēms nav panaceja. Tas strādā komplektā ar medikamentiem un dzīvesveida pārmaiņām," viņa saka.

Teju puse (46%) Latvijas mājsaimniecību šogad plāno doties ceļojumā, tomēr izpētot ceļojumu finansēšanas avotus, atklājas, ka līdzekļi tiek rasti ne tikai no ikmēneša ienākumiem un iepriekš izveidotiem uzkrājumiem, bet arī laicīgi nenokārtojot maksājumus – ceturtdaļai (26%) ceļotāju no Latvijas uz ārzemēm ir savlaicīgi nenokārtotas parādsaistības, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Šādi aptaujas rezultāti liecina, ka maksājumu kavēšana ir ne tikai naudas, bet arī attieksmes jautājums. Kopumā atpūtas braucienus uz ārvalstīm šogad ieplānojuši 40% iedzīvotāju, tomēr arī savas valsts apceļošana atvaļinājuma laikā ir gana populāra – piektdaļa atzīst, ka brīvdienas baudīs, iepazīstot Latviju. Interesanti, ka visa veida ārvalstu ceļojumu plānus kopumā biežāk kaldina pilsētnieki. Rīdzinieki izceļas ar vēlmi iepazīt Eiropas valstis ārpus Baltijas (šādu ceļojuma galamērķi min 30% galvaspilsētas iedzīvotāju), savukārt mazpilsētās dzīvojošie biežāk lūkojas Lietuvas un Igaunijas virzienā.

Iepazīstoties ar ceļojuma finansējuma avotiem, atzīstams, ka iedzīvotāji teju vienlīdz bieži paļaujas uz ikmēneša ienākumiem un atvaļinājuma naudu (min 52% aptaujāto), kā arī iepriekš izveidotiem uzkrājumiem (51%). Savukārt katram desmitajam ceļojumu pilnībā vai daļēji apmaksā kāds cits, bet tikai 5% vajadzīgo naudu vai daļu no tās aizņemas.

Apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE (BTA) Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki brīdina par jaunu apdrošinātāju krāpšanas paņēmienu Lielbritānijā. Signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām, krāpnieki maldīgi rada priekšstatu, ka dod priekšroku autovadītājam, kurš vēlas izbraukt uz galvenā ceļa no mazākas nozīmes ceļa. Tuvojoties krustojumam, apzināti, ar mērķi saņemt apdrošināšanas atlīdzības, tiek izraisītas sadursmes.

BTA Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki informē, ka kopš 2012. gada beigām pieaug ceļu satiksmes negadījumi, kurus apzināti izraisījis viens no autovadītājiem, signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām un maldīgi radot priekšstatu par ceļa došanu autovadītājam, kurš izbrauc krustojumā no mazākas nozīmes ceļa, piemēram, no degvielas uzpildes stacijas vai lielveikala stāvvietas.

Brīdī, kad, redzot šādu gaismas signālu, autovadītājs no mazākas nozīmes ceļa uzsāk kustību, uz galvenā ceļa braucošais «laipnais» spēkrata vadītājs palielina ātrumu un mērķtiecīgi izbrauc priekšā no mazākas nozīmes ceļa izbraukušajam transportlīdzeklim. Šāds krāpšanas veids uz Lielbritānijas ceļiem kļūst arvien populārāks un jau nodēvēts par «flash for cash» jeb «zibsnīšana naudas iegūšanai». Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzības par autotransportam radītiem bojājumiem, par gūtajiem miesas bojājumiem un personisko mantu bojāšanu, autovadītāji – krāpnieki esot gatavi riskēt ne tikai ar savu veselību, bet pat dzīvību.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Drošas braukšanas skola vadītājs Jānis Vanks. «Uzņēmumu ir radījuši entuziasti, kam patīk strādāt gan ar auto, gan cilvēkiem. Bieži iesaistāmies un arī paši īstenojam satiksmes drošībai veltītus sociālos projektus,» par savu darbavietu stāsta J. Vanks.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viss, kas saistīts ar automašīnām un braukšanu, ir mana sirds lieta. Šajā nozarē vēl ir daudz darāmā. Jāstrādā, lai valstī mazinātu ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaitu. Tas ir izaicinājums, un man patīk izaicinājumi.

Tirdzniecības parka Alfa autostāvvietās ir ieviestas jaunas ceļazīmes ar maksimālo stāvēšanas ilgumu četras stundas, teikts paziņojumā medijiem.

No šā gada 30. oktobra katram autovadītājam uz automobiļa priekšējā paneļa ir jānorāda informācija par laiku, cikos transportlīdzeklis ir novietots stāvvietā.

«Esam novērojuši, ka autovadītāji savus transporta līdzekļus bieži atstāj t/p Alfa autostāvvietās, lai dotos darba gaitās uz tuvējiem birojiem vai pārsēstos uz sabiedrisko transportu, kas ērti un ātri aizved tos uz pilsētas centru, lai gan šīs stāvvietas ir paredzētas tirdzniecības parka apmeklētājiem. Lai risinātu šo problēmu, esam izvietojuši jaunas ceļazīmes, kas nosaka t/p Alfa autostāvvietu izmantošanas laiku līdz četrām stundām. Tas ir pietiekami gan garākai iepirkšanās tūrei, gan kino apmeklējumam,» atzīst t/p Alfa vadītāja Irīna Toropova.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn jauniešu bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 14,9%. Kaut arī kopš 2013. gada tas bijis zemāks nekā Eiropas Savienības dalībvalstu vidējais rādītājs, kopš 2019. gada tas audzis par 2,5 procentpunktiem.

Droši vien savu tiesu šāda pieauguma radījusi Covid-19 pandēmija, kas 2020. gada pirmajā pusē sašūpoja darba tirgu. Taču ne mazāka nozīme ir jauniešu izvēlēm, motivācijai un spējai apzināties savus mērķus. Kā liecina pieredze darbā ar jauniešiem, mācību programmas vien šobrīd jauniešus nesagatavo pieaugušo dzīvei, izvēlēm un atbildībai.

10 gadus strādājot ar jauniešiem, runājot par to, kādi ir viņu mērķi, redzu, ka vairumam jaunu cilvēku trūkst izpratnes, kā veidojas patstāvīga, laba, stabila dzīve. Vairums jauniešu nezina, kā ir jāstrādā, lai sasniegtu un noturētu tādu dzīves līmeni, kādu viņi sev iztēlojušies. Būtisks iedvesmas avots mūsdienās ir Instagram attēli, kuros redzami veiksmīgi jauni cilvēki stilīgos apģērbos un vietās, bet tas nekādi nepasaka priekšā, ko darīt, lai nodrošinātu šādu dzīves līmeni arī sev – un cik daudz darba jāiegulda, lai to sasniegtu.

Turpmāk transportlīdzekļa īpašniekam būs Satversmē garantētās tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt viņam piemēroto sodu, ja braukšanas ātruma pārsniegšanu fiksēs ar fotoradaru, bet automašīnas īpašnieks pārkāpuma brīdī nebūs vadījis transportlīdzekli.

To paredz ceturtdien, 21.novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie Ceļu satiksmes likuma grozījumi.

Likuma grozījumi izstrādāti, ņemot vērā arī šī gada Satversmes tiesas spriedumu, kas ceļu satiksmes likuma normu par administratīvā soda piemērošanu automašīnas īpašniekam, ja pārkāpumu fiksē ar fotoradaru, atzina par neatbilstošu Satversmei. Līdz šim soda kvīti par ceļu satiksmes pārkāpumu nosūta automašīnas īpašniekam, un likums liedz viņam pārsūdzēt piemēroto sodu, ja ar automašīnu ir braucis kāds cits un ja pārkāpumu fiksē fotoradars.

Automašīnas īpašnieks varēs norādīt transportlīdzekļa vadītāju, kuram viņš ir uzticējis savu automašīnu un kurš pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus. Ja pierādījumi apliecinās, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī automašīnu ir vadījusi cita persona, sodu transportlīdzekļa īpašniekam atcels un piemēros personai, kas vadīja automašīnu.

Iepazīstinot ar jauno Land Rover flagmaņa Range Rover paaudzi, britu ražotājs pamatoti varēja lepoties, akcentējot, kādai jābūt piecu gadu desmitu ražošanas pieredzes un moderno tehnoloģiju sinerģijai. Jaunais auto pilnībā atspoguļo moderno luksusu, sniedzot autovadītājam un pasažieriem vairāk izsmalcinātības un individualizēšanas nekā jebkad agrāk.

“Jaunais Range Rover ir ideāls piemērs mūsu redzējumam par to, kā radīt pasaulē visiekārojamākos luksusa automobiļus pat visprasīgākajiem klientiem. Tas ir atvēris jaunu nodaļu inovatīvo risinājumu unikālajā vēsturē, kas jau vairāk nekā 50 gadus ir Range Rover īpašā iezīme,” komentē Juste Jaruše, Jaguar Land Rover zīmola vadītāja Baltijas valstīs.

Baltijas tirgū šis modelis būs pieejams no janvāra, un pirmie pasūtītie automobiļi klientiem tiks piegādāti pavasarī. Uzlādējamais hibrīds (PHEV) un SV versijas pasūtījumiem būs pieejamas jau no janvāra.

Jaunās paaudzes sniegtās iespējas

Range Rover izmantotā jaunās paaudzes virsbūves konstrukcija ir kļuvusi par modeļa uzlabojumu pamatu. Modulārās arhitektūras (MLA-Flex) virsbūve izceļas ar savu īpašo stingrību un jauna līmeņa trokšņu izolāciju.

Latvija nav apmierināta ar Eiropas Parlamenta (EP) apstiprināto regulējumu kravas autotransporta nozares reformai, jo uzskata, ka tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) klimata, ceļu satiksmes drošības un vienotā tirgus politikām, aģentūrai LETA pauda Satiksmes ministrijas pārstāve Vineta Kleine.

Viņa skaidroja, ka regulējuma pārskatīšanas sākotnējais mērķis, ko atbalstīja arī Latvija, bija precizēt un pilnveidot spēkā esošo regulējumu, tostarp autovadītāju sociālos standartus, kā arī nodrošināt autotransporta sektora efektivitāti un ilgtspējību. Tā pārskatīšanas mērķis bija arī īstenot vienmērīgu un efektīvu ES vienotā tirgus funkcionēšanu, atceļot atsevišķu dalībvalstu ieviestos nacionālos ierobežojumus.

Diskusiju laikā par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumiem Latvijas nacionālo interešu aizstāvība notika visos līmeņos un formātos.

Kleine norādīja, ka Latvija nav apmierināta ar apstiprināto regulējumu, jo tas ir pretrunā ar vairākām ES politikām - klimata, ceļu satiksmes drošības, vienotā tirgus un atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka EK ir apsolījusi veikt ietekmes novērtējumu diviem pakotnes elementiem - pienākumam transportlīdzeklim ik pēc astoņām nedēļām atgriezties reģistrācijas valstī un ierobežojumiem kombinēto pārvadājumu veikšanai. Šie jautājumi nebija EK sākotnējā priekšlikumā un tiem nav veikts ietekmes novērtējums. Kleine skaidroja, ka atkarībā no tā, kāds būs EK izpētes rezultāts, tā pieļauj iespēju nākt klajā ar grozījumiem šajos divos elementos.

"Lexus" luksusa sedans "ES 300h" sper soli uz priekšu nākotnē, nomainot tradicionālos durvju spoguļus ar augstas izšķirtspējas digitālajām kamerām, kas rāda reāllaika attēlus monitoros, kas atrodas automobiļa iekšpusē. Jaunā tehnoloģija būs pieejama Latvijā šā gada rudens otrajā pusē.

Sākotnēji šī jaunā tehnoloģija ieviesta Japānā 2018. gadā kā pasaulē pirmā, kas paredzēta sērijveida ražošanas automobilim.

Jaunā sistēma aizstāj tradicionālos durvju spoguļus ar kompaktām ārējām augstas izšķirtspējas kamerām, kas savienotas ar automobilī esošiem monitoriem. Tie sniedz uzlabotu skatu aiz automobiļa un netālu no automobiļa visos braukšanas apstākļos, mazinot vai pat likvidējot autovadītāja aklos punktus un automātiski pielāgojoties izvērsta skata rādīšanai, kad automobilis veic pagriezienu vai veic apgriešanās manevru.

Šīs tehnoloģijas debija Eiropā notiks martā, 2020. gada Ženēvas autoizstādē.

"Lexus Baltic" vadītājs Raigo Kaseorgs stāsta, ka "Lexus" turpina īstenot savu apņemšanos, proti, padarīt saviem klientiem pieejamas modernizētas tehnoloģijas, tādējādi sasniedzot augstāku drošības un ērtības līmeni.

Valsts policija (VP) un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atgādina, ka, sākot ar rītdienu – no 1.decembra līdz pat 1.martam – visiem transportlīdzekļiem obligāti jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām.

Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka laika posmā no 1.decembra līdz 1.martam visiem transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas obligāti jābūt aprīkotiem ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos. Ja tiek konstatēts, ka transportlīdzeklis nav aprīkots ar sezonai atbilstošām riepām, autovadītājam var tikt uzlikts sods 30 eiro apmērā.

Vieglo auto ziemas riepu minimālais protektora dziļums ir 4 mm. Tāpat uzmanība jāpievērš arī riepu vecumam. Ieteicams neiegādāties un neizmantot riepas, kas vecākas par pieciem, sešiem gadiem, jo braucot gan nodilst protektors, gan laika gaitā riepu gumija zaudē savas īpašības. Riepas ražošanas laiks norādīts uz katras riepas ārējās malas. Piemēram, kvadrātā vai aplī redzami četri cipari – pirmie divi ir gada nedēļa, bet pēdējie divi – gads, kad riepa ražota.

Pāris nedēļas atpakaļ Īriju (kur kā zināms dzīvo daudz mūsu tautiešu) pāršalca ziņa, ka tur reģistrētās apdrošināšanas kompānijas ir cēlušas OCTA apdrošināšanas likmes pat par 90 %, liecina Independent.ie pieejamā infomācija(1). Tik straujš cenu kāpums ir skaidrojams ar to, ka apdrošinātāji apgalvo, ka pieredz lielus zaudējumus attiecībā uz jaunākajiem autovadītājiem viņu pieredzes trūkuma dēļ.

Ja pērnajā gadā jaunam autovadītājam par polisi bija jāmaksā 2000 – 2500 eiro, tad šogad nāksies šķirties no 3500 – 4000 eiro. Konkurences un patērētāju aizsardzības komisijas veiktajā aptaujā tika konstatēts, ka lielākā daļa Īrijas vietējo apdrošinātāju nevēlas apdrošināt 20 gadus vecus jauniešus, kam autovadītāju tiesības ir mazāk par gadu, jo tie paredz augstus riskus, kas saistīti tieši ar pieredzes trūkumu.

Izvērtējot Īrijas apdrošinātāju lēmumu, ir interesanti paraudzīties, cik maksā OCTA jaunam autovadītājam Latvijā? Ņemsim par piemēru 1993.gadā reģistrētu VW Passat automašīnu ar sesto - sākotnējo Bonus-Malus klasi, kāda tiek piešķirta transportlīdzeklim, kuru īpašniekam vēl nav izveidojusies apdrošināšanas vēsture (šajā gadījumā 18 gadu vecam Rīgā dzīvojošam jauneklim). Pērkot 12 mēnešu OCTA polisi, izmantojot LTAB mājas lapā www.ltab.lv izvietoto kalkulatoru, zemākā cena ir 172,67 EUR, bet augstākā – 363,50 EUR. Pat izvēloties dārgāko piedāvājumu, tas ir vairāk nekā 11 reizes mazāk nekā Īrijā…

Ja vides ministrija dos zaļo gaismu, tad jau nākamās nedēļas sākumā par ilgāku nekā apmaksāts auto atstāšanu Rīgas ielās būs jāmaksā sods pieckāršā apmērā.

Maksas autostāvvietas lietotājam par 15 vai vairāk minūtēm pārsniedzot apamksāto stāvvietas izmantošanas laiku turpmāk soda naudā būs jamaksā pēcapmaksa, kas tiks aprēķināta pieckāršā stundas tarifa apmērā.

To paredz jaunie noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietām. Tiesa gan, pašlaik tie vēl nav stājušies spēkā, jo tiek gaidīts Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas atzinuns, kura pēdējais sniegšanas termiņš ir 4. februāris. Līdz ar to jaunie noteikumi varētu stāties spēkā 5. februārī.

Jaunie noteikumi paredz Rīgas pilētas pašvaldības maksas autostāvvietās automašīnām vairs neizmantot riteņu bloķētājus, bet tā vietā īpašniekam piemērot pēcapmaksu.

"Manā skatījumā Rīgā šobrīd pietrūkst saimnieka pieejas, kad ar rūpību un ilgtermiņa skatījumu pievērstos satiksmes infrastruktūras risinājumiem," intervijā laikrakstam Diena saka Ceļu satiksmes drošības direkcijas Ceļu drošības audita departamenta vadītāja Beāta Dambīte.

"Ātrie risinājumi līdzinās īrnieka taktikai – no paletēm saskrūvē krēslus, ieliek spilvenus, istabā saliek telpaugus un tagad mēs te skaisti dzīvosim. Uz brīdi tas palīdz, bet brūkošo balkonu tas nesaglābs. Tādēļ ļoti pietrūkst fundamentālu risinājumu, kas argumentēti ar konkrētiem mērķiem un vērsti uz pilsētas infrastruktūras attīstību plānveidīgi un ilgtermiņā. Un tas pats ir par A. Čaka ielu – kāds īsti bija eksperimenta mērķis, tas laikam nevienam nav skaidrs..," secina B.Dambīte.

Vai liela daļa vainas dažādu satiksmes dalībnieku aizvien pieaugošajās nesaskaņās nebūtu jāuzņemas politiķiem? Man šķiet, ka politiķu pašreizējā attieksme ir bezatbildīga, ļaujot eskalēties šiem konfliktiem, tajā pašā laikā nemēģinot iet un runāt ar visiem.

Latvijas autovadītāji tiek vērtēti kā neapdomīgi un arī agresīvi, savukārt stereotips par sievietēm kā sliktākām autovadītājām mazinās, noskaidrots aptaujā.

Aicinot novērtēt Latvijas autovadītājus, par neapdomīgiem citus Latvijas autovadītājus ir nosaukuši 72,7% aptaujas respondentu, savukārt otra aptaujā populārākā norādītā iezīme ir agresivitāte, kam seko lēnīgums uz ceļa.

Interesanta tendence vērojama, aicinot novērtēt sevi, izvēloties vienu no autovadītāju tipiem – vairāk kā puse aptaujāto (58%) paši sevi dēvē par mierīgiem braucējiem. 19,4% no respondentiem atzinuši, ka sevi vērtē kā pieredzējušus ekspertus, savukārt 14,5% sevi vērtē kā ceļa pavēlniekus.

Aptaujas dati liecina, ka stereotips par sievietēm kā sliktām autovadītājām sabiedrībā mazinās. Vaicājot, vai sievietes-autovadītājas ir sliktākas par vīriešiem-autovadītājiem, aptuveni viena trešdaļa jeb 34,5% norādīja, ka tam nepiekrīt, savukārt aptuveni tikpat respondentu (32,4%) to nosauca par stereotipu. Salīdzinoši neliels skaits jeb 13,5 % aptaujāto atbildēja apstiprinoši – sievietes-autovadītājas ir sliktākas par vīriešiem-autovadītājiem.

«Viens no drošas satiksmes garantiem ir drošs auto. Diemžēl ir autovadītāji, kuri vai nu neapzinās situācijas nopietnību, esot ceļu satiksmē, vai vienkārši ir pavirši gan pret sava spēkrata tehnisko stāvokli, gan pret savu un citu satiksmes dalībnieku dzīvībām,» stāsta CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš.

«Saplēstas riepas un pilnībā nodiluši protektori, izrūsējuši caurumi auto virsbūvē un detaļās, ielauztas balstiekārtas – no tehniskajās apskatēs un kontrolēs uz ceļiem redzētā kļūst baisi, iedomājoties, ka šādas automašīnas brauc mums pretim. Vēl biedējošāki ir transportlīdzekļu vadītāji, kuri pašrocīgi veic dažādus «radošus uzlabojumus», cenšoties novērst radušās problēmas. Piemēram, ar koka tapām aizdarina pilošo benzīna bāku vai ar savilcējiem piestiprina izrūsējušo un nost krītošo izpūtēju,» pārbaudēs pieredzēto komentē J. Liepiņš.

Eksperts norāda, ka šādu transportlīdzekļu dalība satiksmē ir bumba ar laika degli. Nelaime var notikt brīdī, kad nāksies strauji reaģēt negaidītā situācijā, kas galarezultātā var novest pie traģiskām sekām, iesaistot arī citus satiksmes dalībniekus.

"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Pagājušajā nedēļā OECD publicēja starptautiskā skolēnu novērtējuma programmas apskatu (PISA), kurā tika vērtētas pamatā devītās klases skolēnu prasmes lasīšanā, matemātikā un dabas zinātnēs 72 pasaules valstīs.

Latvijas skolēnu prasmes kopumā pasaules līmenī izskatās viduvēji, kas noteikti nav kompliments Latvijas pamatizglītības sistēmai. Diemžēl arī nekādu īpašu progresu neredzam salīdzinājumā ar iepriekšējiem novērtējumiem. Dabas zinātnēs mūsu skolēnu sniegums ir līdzīgs kā vidēji OECD valstīs, bet lasīšanā un matemātikā esam vājāki. Lai gan Latvijas skolēnu rezultāti ir nedaudz labāki nekā Lietuvas, Igaunijas skolēni ir galvas tiesu pārāki – viņi ir starp pasaules līderiem (Singapūra, Japāna, Ķīna, Somija). Prasmes lasīšanā, matemātikā un dabas zinātnēs pēc OECD vērtējuma ir nepietiekamas katram desmitajam Latvijas piecpadsmitgadniekam, bet Igaunijā tikai katram divdesmitajam. Savukārt augstākā līmeņa prasmes visās trīs jomās ir tikai 8% Latvijas skolēnu, kas ir ievērojami mazāk nekā Igaunijā (20%) un vidēji OECD valstīs (15%).

Pēkšņu dzīves pavērsienu gadījumā Latvijas iedzīvotāji ir vismazāk finansiāli aizsargātie Baltijā, liecina Swedbank izveidotais finansiālās aizsardzības indekss.

Latvijas iedzīvotāju finansiālās aizsardzības indekss ir 41%, kas Latvijā vidēji veido 6000 latu uz vienu nodarbināto. Salīdzinājumam - Lietuvas iedzīvotāju finansiālās aizsardzības deficīts ir 59% un Igaunijas – 54%.

Faktu, ka Latvijas iedzīvotāji nejūtas pietiekami finansiāli aizsargāti, apliecina arī aptaujas rezultāti - 70% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka šobrīd jūtas nepietiekami finansiāli aizsargāti un jūtas atkarīgi no savas ģimenes galvenajiem pelnītājiem. Pilnīgu sirdsmieru un finansiālu aizsardzību šobrīd izjūt tikai 2% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Bažas par Latvijas iedzīvotāju finansiālās aizsardzības līmeni radot ne tikai salīdzinoši zemais uzkrājumu līmenis (tikai katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir uzkrājumu drošības spilvens pusgada ienākumu apmērā), bet arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju nav domājuši, kā nodrošināt savas ģimenes finansiālo stabilitāti neparedzētu apstākļu gadījumā.

Sākot jaunu gadu, uzņēmēji definē sasniedzamos mērķus savā uzņēmumā, iezīmējot arī konkrētu plānu to sasniegšanai. Kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā mazo un vidējo uzņēmēju aptauja, lielākajai daļai jeb 58% uzņēmumu ir izvirzīti mērķi 2017.gadam.

Savukārt ceturtā daļa (26%) uzņēmēju vēl tikai definē šogad sasniedzamos rezultātus. Taču zīmīgākais – katram desmitajam uzņēmumam nav definēti biznesa mērķi šim gadam.

Aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka, nosakot uzņēmuma kopējos darbības mērķus, visbiežāk iesaista arī savus darbiniekus (60%). Taču pretēja aina paveras, ja raugās uz jaundibināto uzņēmumu stratēģiju – no tiem lielākā daļa jeb 65% darbiniekus mērķu noteikšanā neiesaista. Tāpat jaundibināto uzņēmumu vidū reti kuram darbiniekam (vien 18%) ir noteikti individuāli sasniedzamie mērķi. Lai gan to iespējams saistīt ar mazo darbinieku skaitu, taču arī mazajiem uzņēmumiem ir būtiski iesaistīt visus komandas dalībniekus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu ieguldījumu uzņēmuma mērķu definēšanā un sasniegšanā. Darbinieku individuālo mērķu noteikšanā ne mazāk kūtri ir arī jau strādājošie uzņēmumi - iezīmējas ievērojami liels skaits jeb 62% uzņēmumi, kuri nav definējuši individuāli sasniedzamos mērķus, kas vērtējams kritiski, un pastāv risks, ka tieši šis faktors ietekmēs kopējo uzņēmuma rezultātu.

Galvenais iemesls, kāpēc darbinieki aizietu no darba, ir lielāks atalgojums (66%). Turklāt darba ņēmēju gaidas attiecībā uz vēlamo samaksu divas reizes pārsniedz vidējo algu valstī. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Vēlamā strādājošo vidējā mēnešalga uz rokas ir 1122 eiro. Savukārt vidējā alga valstī pēc 2015.gada CSP datiem bija apmēram 580 eiro uz rokas (818 eiro uz papīra). Visbiežāk nosauktais vēlamais vidējais atalgojums uz rokas ir 1000 eiro. Viens no trijiem darbiniekiem (34%) pēc nodokļu nomaksas uz rokas vēlētos saņemt vairāk nekā 1000 eiro.

Jāatzīmē, ka starp darbiniekiem, kurus pēc nodokļu nomaksas apmierinātu salīdzinoši zemāks atalgojums (līdz 600 eiro uz rokas), salīdzinoši biežāk ir sievietes, darbinieki ar pamata un vidējo izglītību, strādnieki un speciālisti, tirdzniecības nozarē strādājošie, darbinieki ar salīdzinoši zemāku patreizējo atalgojumu (līdz 500 EUR uz rokas), tie, kuri nedēļā strādā līdz 39 stundām, lauku reģionos un Latgalē strādājošie, kā arī mikro uzņēmumu darbinieki (1 – 9 darbinieki).

Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Vislielākais risks aplokšņu algu saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību.

Augsts risks aplokšņu algu saņemšanai ir arī cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, jo algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus tas var būt ierobežojums pabalstu saņemšanai, secināts biedrības "Business Against Shadow Economy" pētījumā "Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā".

"Parādi nenoliedzami ir paša cilvēka atbildība, un ir jāpastiprina instrumenti cīņai pret ļaunprātīgiem parādu nemaksātājiem, tomēr parādu piedziņas jomā jāņem vērā konkrētā cilvēka situācija, lai neiedzītu viņu parādu slazdā, kur vienīgā izeja ir alga aploksnē. Šobrīd valsts ir ieviesusi stingrākas prasības kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšanai, kas ir apsveicami. Taču kreditēšana nav vienīgais veids, kā iedzīvotājiem var izveidoties parādi. Vairāk nekā 70 000 iedzīvotāju ir nodokļu parādi, vairāk nekā 40 000 – parādi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, nemaz nerunājot par administratīvajiem un kriminālajiem sodiem, parādiem par komunikāciju pakalpojumiem, autostāvvietām u. c.

Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rosinātās izmaiņas augstākās izglītības finansēšanā neatbalsta vairums (67%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Izmaiņas augstākās izglītības finansēšanā pilnībā neatbalsta 47%, bet 20% to drīzāk neatbalsta, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, oktobra beigās veiktais pētījums.

Savukārt izmaiņas augstākās izglītības finansēšanā atbalsta 23% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Katram desmitajam aptaujātajam (10%) šajā jautājumā nav konkrēta viedokļa.

Db.lv jau vēstīja, ka Roberts Ķīlis rosina veikt izmaiņas augstākās izglītības finansēšanā, likvidējot no valsts budžeta finansētas studiju vietas, tā vietā mudinot studentus ņemt valsts garantētus studiju maksas kredītus, kuri tiktu dzēsti tiem augstskolu absolventiem, kuri strādās valsts noteiktajās prioritārajās nozarēs.