2006.gada 3.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2005.gada attiecīgo periodu palielinājies par 4.4%, liecina CSP apkopotā informācija. Katrs desmitais (9.8%) darba ņēmējs šajā periodā saņēma algu 300.01-500.00 latu robežās, 2.4 % saņēma algu 500.01-1000.00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0.5%) bija tādu, kas saņēma algu virs 1000 latiem.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija liecina, ka gandrīz divas trešdaļas (65.9%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem 2006.gada 3.ceturksnī bija ekonomiski aktīvi (ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu) - vīriešu vidū šis rādītājs bija 73.5%, bet sieviešu – 59.2%.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1118.8 tūkst. cilvēku (61.8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 5.8% no tiem dažādu iepriekš minēto iemeslu dēļ nestrādāja. Savā lauku saimniecībā, ar mērķi saražot produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 7.7 tūkst. cilvēku (0.7 % no nodarbināto kopskaita). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2006.gada 3.ceturksnī palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2005.gada 3.ceturksnī tas bija 1043.6 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2005.gada 3.ceturksnī šis rādītājs bija 57.6%).
2006.gada 3.ceturksnī nodarbināto kopskaitā vīriešu bija nedaudz vairāk kā sieviešu, attiecīgi 52% un 48%.
No visiem nodarbinātajiem katrs sestais (15.5%) strādāja tirdzniecībā, katrs septītais (14.3%) - apstrādes rūpniecībā, katrs devītais (10.9%) - lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā, katrs desmitais (10.4%) – būvniecībā, katrs vienpadsmitais (9.1%) strādāja transporta un sakaru nozarē, katrs divpadsmitais (8%) - izglītības jomā, katrs trīspadsmitais (7.8%) - valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā, katrs sešpadsmitais (6.1%) strādāja operāciju ar nekustamo īpašumu, nomas, datorpakalpojumu, zinātnes un citu komercpakalpojumu jomā, 4.8% bija nodarbināti veselības un sociālas aprūpes sfērā, nedaudz mazāk (4.7%) strādāja sabiedrisko, sociālo un individuālo pakalpojumu sfērā.Par nodarbinātām tiek uzskatītas visas tās personas, kas pārskata nedēļā vismaz vienu stundu veica kādu darbu par samaksu vai ar mērķi gūt ienākumus, peļņu vai arī saražot produkciju personīgajam patēriņam. Nodarbināto skaitā iekļautas arī personas, kuras pārskata periodā dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, darbs maiņās, mācības, bērna kopšanas atvaļinājums līdz 3 mēnešiem) nestrādāja, kaut arī tām bija darbs.
Likumā paredzētais nedēļas darba laiks ir 40 stundas. Apsekojuma dati liecina, ka 55.6% nodarbināto strādāja likumdošanā noteiktās 40 stundas nedēļā, katrs desmitais (10.2%) strādāja mazāk par 40 stundām nedēļā (pārsvarā tās bija sievietes), bet katrs ceturtais (28.3%) - vairāk par oficiālo darba nedēļu (savukārt šajā grupā lielākā daļa bija vīrieši). Tas liecina, ka daudzi cenšas iegūt papildus ienākumus, strādājot ilgākas darba stundas pamatdarbā.
Pavisam valstī nepilnu darba laiku strādājošo (t.i., parasti strādā mazāk par 40 stundām nedēļā, izņemot tos, kuri paši uzskata sevi par pilnu darba laiku nodarbinātiem, neatkarīgi no nostrādāto stundu skaita) bija 66.5tūkst. cilvēku. Gandrīz trešdaļa (29.9%) no tiem bija spiesti strādāt īsākas darba stundas, jonevarēja atrast darbu pilnai darba dienai, nedaudz mazāk (28.8%) darba dienas ilgumu ietekmēja dažādi personiski vai ģimenes apstākļi (vajadzēja pieskatīt bērnus, aprūpējamu pieaugušo u.c.), sestdaļa (17.8%) nodarbināto nemaz negribēja strādāt darbu ar pilnu darba laiku, 5.3% nodarbināto papildus vēl mācījās, tādēļ nevarēja veikt darbu ar pilnu slodzi.
Pašreizējos ekonomiskos apstākļos visai bieži vienā darba vietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Aptaujas rezultāti liecina, ka 2006.gada 3.ceturksnī 59.3 tūkst. cilvēku (5.3% no nodarbināto kopskaita) bija papilddarbs. Taču iespējams, ka to skaits bija lielāks, jo ne katrs aptaujātais vēlas atklāt savu papildienākumu avotu un sfēru, kurā darbojoties tie iegūti.
Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti bieži uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Apkopotie rezultāti liecina, ka būtiskākie no tiem bija darba samaksa - gandrīz trim piektdaļām (57.3%), trešdaļai (32.5%) iedzīvotāju atbalstu (gan naudā, gan citādi) sniedza radi, draugi vai ģimenes locekļi, ceturtdaļa (23.5%) iedzīvotāju saņēma pensiju, septītā daļa (14.6%) saņēma kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem (bezdarbnieku, maternitātes, slimības, apbedīšanas u.c.).
Katram vienpadsmitajam (9.4%) darba ņēmējam pamatdarba vietā saņemtās neto (pēcnodokļu) darba algas lielums bija līdz 81 latam mēnesī, katram astotajam (12.7%) 81.01-100.00 lati, katrs ceturtais (22.5%) algotu darbu strādājošais saņēma algu 100.01-150.00 latu robežās, nedaudz mazāk (20.7%) 150.01-200.00 latu robežās, sestdaļa (17.9%) darba ņēmēju saņēma algu 200.01-300.00 latu robežās, katrs desmitais (9.8%) darba ņēmējs saņēma algu 300.01-500.00 latu robežās, 2.4 % darba ņēmēju saņēma algu 500.01-1000.00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0.5%) bija tādu, kas saņēma algu virs 1000 latiem. Darba alga netika aprēķināta (sakarā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs uzsākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 2.1% darba ņēmēju. Daļa (2%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu atteicās izpaust.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2006.gada 3.ceturksnī Latvijā bija 73.9 tūkst. darba meklētāju jeb 6.2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2006.gada 3.ceturksnī samazinājies gan darba meklētāju skaits (2005.gada 3.ceturksnī tas bija 99.4 tūkst. cilvēku), gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (2005.gada 3.ceturksnī šis rādītājs bija 8.7%). Darba meklētāju – vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī 2006.gada 3.ceturksnī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 6.8% un 5.6%. Trešā daļa (32%) bija ilgstošie darba meklētāji.
Kā galvenais bezdarba iemesls tika minēti dažādi personiski vai ģimenes apstākļi (26.7%). Šo iemeslu uzrādīja 16.9% vīriešu un 36.6% sieviešu. Sakarā ar atbrīvošanu no darba un darbinieku skaita samazināšanu darbu pārtrauca 33.2% vīriešu un 12.9% sieviešu.
Meklējot darbu, parasti tiek izmantoti vairāki tā meklēšanas veidi. Aptaujāto atbildes liecina, ka 2006.gada 3.ceturksnī četras piektdaļas interesentu pētīja darba piedāvājumus presē vai internetā, nedaudz mazāk darba meklētāju iztaujāja radiniekus, draugus, arodbiedrībasutt., gandrīz tikpat daudz darba meklētāju ievietoja sludinājumus vai atbildēja uz darba piedāvājumiem presē, gandrīz divas trešdaļas darba meklējumos devās tieši pie darba devējiem, gandrīz puse darba meklētāju kontaktējās ar Nodarbinātības valsts aģentūru, nedaudz mazāk darba meklētāju mēģināja dabūt atļaujas, licences vai finanses, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, trešdaļa darba meklētāju izgāja testēšanu, interviju vai kārtoja eksāmenu.