Otrdien Ministru kabinets izdeva rīkojumu, kas atļauj Iekšlietu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšanai laika posmā no 2015.–2019.gadam, informē MK.

Tā kā paredzēts, ka radarus uzstādīs, apkalpos un protokolus pārkāpējiem izsūtīs VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), Iekšlietu ministrijai ir jānoslēdz valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgums ar CSDD par 20 fotoradaru uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu, kā arī no fotoradariem saņemtās informācijas par pārkāpumiem ceļu satiksmē apstrādi transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, protokola–lēmuma projekta sagatavošanu un nosūtīšanu personai, kurai uzlikts administratīvais sods.

Ilgtermiņa saistību apmērs piecu gadu periodā paredzēts ne vairāk kā 5,64 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ir iekļauti izdevumi, kas paredzēti gan samaksai Ceļu satiksmes drošības direkcijai, gan arī Valsts policijai izdevumiem, kas saistīti ar naudas sodu uzlikšanu.

Pagājuši jau gandrīz divi gadi, kopš uz Latvijas autoceļiem atgriezušies stacionārie fotoradari. Arī pagājušajā gadā autovadītāji ir pamanījušies traukties ar vairākas reizes lielāku ātrumu nekā konkrētajās vietās atļauts.

Vietā, kur atļautais ātrums ir līdz 50 km/h, kāda Mercedes Benz E350 šoferis ir pamanījies traukties ar 148 km/h un par to saņēmis 540 eiro naudas sodu. Rekordists, vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h pērn bijis kāds BMW X5 M50D vadītājs, kurš braucis ar 189 km/h un saņēmis līdz ar to 360 eiro lielu naudas sodu. Savukārt absolūtais fotoradaru fiksētais ātruma pārkāpējs ir Porsche Panamera vadītājs. Viņš vietā, kur atļauts braukt ar 90 km/h, braucis ar 194 km/h. Viņam arī uzlikts naudas sods 360 eiro apmērā, stāsta Valsts policija.

Kopumā par stacionāro un pārvietojamo fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem pērn noformēti 128,51 tūkst. protokolu. Par stacionāro fotoradaru fiksētajiem ātruma pārkāpumiem noformēti un pārkāpējiem nosūtīti 97,26 tūkst. protokolu par kopējo naudas summu 3,75 milj. eiro, no šīs summas valsts budžetā ir ienākuši 2,47 milj. eiro, DB informēja Valsts policija.

Valsts policijas pārvietojamais fotoradars pirmdien uz autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) 16,5. kilometrā virzienā uz Siguldu fiksējis kādu īpaši steidzīgu satiksmes dalībnieku ar Aprilia markas motociklu.

Vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 100 km/h, šis braucējs pārvietojies ar 199 km/h, savā Twitter kontā ziņo Valsts policija.

Aģentūra LETA vēsta, ka motocikla īpašniekam piemēros 360 eiro sodu.

Tev varētu interesēt arī:

Jau drīzumā gāzes pedāli pēc fotoradara vairs negribēsies spiest

TOP vietas Latvijā, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Fotoradaru notvertie: Lielākais sods - 540 eiro

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk – šādu principu paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko trešdien, 3.februārī, Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja trešajā galīgajā lasījumā, informē saeimas Preses dienests.

Likuma izmaiņas paredz – ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 15 dienu laikā, amatpersona var pieņemt lēmumu samazināt naudas sodu par 50 procentiem.

Plānots, ka jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī.

Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas.

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk – šādu principu paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko ceturtdien, 18.februārī, Saeima pieņēma trešajā galīgajā lasījumā.

Likuma izmaiņas paredz – ja pārkāpējs atzīst savu vainu, amatpersona var lemt par viņa daļēju atbrīvošanu no naudas soda nomaksas. Tādā gadījumā pārkāpējam 15 dienu laikā jāsamaksā puse no uzliktā naudas soda.

Jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī.

Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas.

Pagājušā gadā kopumā fotoradari fiksējuši 274,25 tūkst. pārkāpumu, no kuriem 235,68 tūkst. pārkāpumu fiksējuši stacionārie, bet 38,57 tūkst. pārvietojamie fotoradari. Kopējā uzliktā naudas soda summa veido 11,99 milj. eiro, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Gadu iepriekš kopumā tika noformēti 128,36 tūkst. pārkāpumu par 4,98 milj. eiro. Lai gan šķiet, ka pārkāpumu skaits ir krietni audzis, jāmin, ka 2016. gadā uz Latvijas ceļiem darbojās divi pārvietojamie un 40 stacionārie fotoradari. Savukārt pagājušā gada beigās stacionāro radaru skaits pieauga līdz 60. Šogad tiks pieslēgti vēl 40 stacionārie fotoradari un tad to kopējais skaits sasniegs simts, ko arī paredz ieviešanas plāns.

Daži autovadītāji ir spējuši sasniegt jaunus antirekordus ātruma pārsniegšanā un nopelnījuši krietnus sodus, ko fiksējuši stacionārie fotoradari. Vietā, kur atļautais ātrums ir līdz 50 km/h, kāda Porsche Panamera turbo vadītājs braucis ar ātrumu 153 km/h un par to saņēmis 540 eiro naudas sodu. Rekordists, vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h pērn bijis kāds Audi A6 autovadītājs, kurš braucis ar 200 km/h un saņēmis līdz ar to 360 eiro lielu naudas sodu. Savukārt stacionārais fotoradars uz Rīgas – Ventspils šosejas fiksējis BMW 530, kurš atļauto 90 km/h vietā braucis ar 219km/h. Vadītājam arī uzlikts naudas sods 360 eiro apmērā.