Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

Zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» akcionāri pirmdien ārkārtas sapulcē iecēla padomi jaunā sastāvā, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pastāstīja, ka uzņēmuma padomē ir iecelts Guntis Bergs, Indra Amatniece un Sarmīte Šīne. Jaunievēlētie padomes locekļi kādreiz strādājuši «Brīvajā vilnī», bet pirms izvēlēšanas padomē ar uzņēmumu kādu laiku nav bijuši saistīti.

Babris teica, ka padomes priekšsēdētājs vēl nav zināms, jo «Brīvā viļņa» jaunieceltajiem padomes locekļiem vēl ir savstarpēji jāvienojas par to, kurš no viņiem būs padomes priekšsēdētājs. Taču, visticamāk, tas būs Bergs, pieļāva Babris.

Tāpat «Brīvā viļņa» valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka akcionāru sapulcē nolemts konvertēt «Brīvā viļņa» akcijas uz vārda akcijām. «Tā kā mēs izstājāmies no biržas, izmainījām statūtus un pārejam uz vārdiskām akcijām. Attiecīgi, mēs vairs neturēsim akcionāru sarakstu depozitārijā, bet pie sevis,» sacīja Babris, skaidrojot, ka tādējādi kompānijai nebūs jāmaksā par šo pakalpojumu depozitārijam «Nasdaq CSD».

Rīga kā reģionālā metropole izceļas ar radošākiem ļaudīm un atvērtību jaunajam

Kafejnīcu ķēdes Coffee Inn līdzīpašnieks Nids Kuberis (Nidas Kiuberis) par sava biznesa pamatu uzskata kafijas un urbānās kultūras maisījumu.

Jūs iepriekš teicāt, ka bieži esat Rīgā ne tikai savu kafejnīcu dēļ, bet arī lai tiktos ar plašāku «kafijas kopienu». Kas tā ir?

Fakts ir tāds, ka, jo vairāk tu zini, jo patiesībā mazāk tu zini. Ar katru nākamo soli atklājas, ka ceļš uz kafijas un kafijas kultūras saprašanu ir daudz garāks un bagātāks, nekā tikko šķita. Un es esmu ļoti dedzīgi noskaņots uzzināt vēl vairāk. Svarīgākais šai ziņā ir saprast, ka kafija – tie ir cilvēki. Cilvēki, kas gatavo kafiju un kam kafija ir kaislība. Tie, kas grauzdē kafiju, importē to, brūvē un arī dzer. Man kopš bērnības patīk sarunāties ar cilvēkiem, tāpēc ir dabiski, ka arī mūsu četru čaļu kafijas kompānijā esmu atbildīgais gan par komunikāciju, gan pašu kafiju. Es sāku pamatīgāk iepazīties ar Rīgu, šķiet, pirms sešiem gadiem. Mans biznesa partneris pusgadu dzīvoja Rīgā, lai saprastu šo pilsētu un tajā tiešām ieietu.

Šobrīd Irita Antoņeviča filcē un pārdod bērnu rotaļlietas "Etsy" platformā, bet ilgtermiņā redz iespēju piedāvāt tirgū arī citus tekstila izstrādājumus un dziju ar zīmolu "Living Wool".

Šobrīd viņa mēnesī apstrādā pāris kilogramus vilnas, bet spriež, ka ar laiku būs vairāki desmiti kilogrami vilnas. Iecerēts, ka I. Antoņevičai Gulbenē būs darbnīca, kur vietējo aitu vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori.

"Es filcēju bērniem mantiņas, ko pārdodu savā "Etsy" veikalā "LivingWoolLatvia". Pirku vilnu veikalā un ar laiku sapratu, ka tā ir no Jaunzēlandes. Aizdomājos par to, kāpēc man jāpērk Jaunzēlandes vilna, ja mums tepat Latvijā ir tīri daudz aitu. Sāku pētīt situāciju un atklāju, ka ir pārstrādātāji, bet to kapacitāte ir mazāka, nekā Latvijā esošā vilna," stāsta I. Antoņeviča.

Latvijā ir teju 100 tūkstoši aitu un katra no tām gadā rada aptuveni četrus kilogramus vilnas, no kuriem var iegūt 2,5 kg dzijas, no kā var tapt 25 pāri cimdu. I. Antoņevičai šķiet izšķērdīgi, ka Latvijā ir tik daudz resursu, no kuriem liela daļa tiek sadedzināta vai aprakta zemē. "Ir jāatrod labāks pielietojuma veids. Arvien vairāk cilvēki domā par ilgtspēju un džemperītim, kas adīts no aitas vilnas, kas ganījušās zināmā pļavā, būtu pieprasījums," viņa teic.

Viļņā gada laikā uzbūvē aptuveni trīs reizes vairāk dzīvokļu jaunajos projektos nekā Rīgā un Tallinā, teikts nekustamo īpašumu kompānijas Ober-Haus Baltijas nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.

Tā pērn Viļņā uzbūvēti gandrīz 3000 dzīvokļi jaunajos projektos. Savukārt Rīgā pērn uzbūvēti aptuveni 900 jauni dzīvokļi, bet Tallinā - nedaudz virs 1000 jaunu dzīvokļu.

Šogad Rīgā plānots uzbūvēt ap 1400 jaunu dzīvokļu, Tallinā ap 1200 jaunu dzīvokļu, bet Viļņā šogad plānots uzbūvēt ap 3500 jaunu dzīvokļu.

Ober-Haus vērtēšanas servisa valdes loceklis Sandis Kurilovičs skaidroja, ka aktīvā būvniecība Viļņā lielā mērā ir skaidrojama ar to, ka Lietuva ir apstiprinājusi Eiropas Savienības direktīvu par ēku energoefektivitāti un no 2016.gada Lietuvā būs atļauts būvēt tikai A klases energoefektīvās ēkas.

«Tādējādi šogad Viļņā plānots nodot ekspluatācijā aptuveni 50 jaunas dzīvojamās ēkas. Attīstītāji steidz pabeigt projektus ar lētākām izmaksām, jo no 2016.gada ēku būvniecība Lietuvā sadārdzināsies aptuveni par 20%,» skaidroja Kurilovičs.

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Starptautisko autobusu operators "Lux Express" 22. maijā atsāks veikt regulārus reisus maršrutos Tallina-Rīga, Viļņa-Rīga un Tallina-Viļņa.

"Pašlaik atjaunojam tikai trīs no vienpadsmit starptautiskajiem maršrutiem, ko iepriekš nodrošinājām, un ar mazāk nekā pusi no iepriekš veiktā reisu skaita.

Jāpiebilst, ka regulāru starpvalstu braucienu atjaunošana ir mazs, bet svarīgs solis, lai pamazām atgrieztos iepriekšējā ritmā. Ceram, ka pēc iespējas ātrāk sasniegsim iepriekšējo reisu skaitu, tomēr paredzam, ka tam ir nepieciešami vismaz 18 mēneši," stāsta "Lux Express" starptautisko reisu biznesa attīstības vadītājs Raits Remmels.

"Lux Express" veiks sekojošus starptautiskos reisus no 22. maija:

Tallina-Rīga 7:00 (Lux Lounge); 10:00 (Lux Express); 12:30 (Lux Lounge); 18:00 (Lux Lounge)

Rīga-Tallina 7:00 (Lux Lounge); 12:30 (Lux Lounge); 15:00 (Lux Express); 18:00 (Lux Lounge)

#Pārvadājumu realizē Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums Lietuvos geležinkeliai jeb Lietuvas Dzelzceļš.

Lietuvas Dzelzceļš no 2018. gada 13.janvāra sestdienās un svētdienās ieviesis vilciena reisu Viļņa - Daugavpils – Viļņa, informē AS Pasažieru vilciens Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Egons Ālers.

Šiem reisiem ir starptautisko pārvadājumu statuss, un Latvijas teritorijā šie vilcieni pieturēs tikai Daugavpilī.

Iecerēts, ka līdz ar jauno savienojumu Daugavpils var kļūt par pievilcīgu tūrisma apskates vietu Lietuvas iedzīvotājiem. Arī daugavpiliešiem Viļņu būs iespēja sasniegt sestdienās un svētdienās divas reizes dienā - no Daugavpils vilciens aties pulksten 8:57 (galastacijā Viļņā pienāks pulksten 11:39) un pulksten 15:41 (galastacijā Viļņā pienāks pulksten 18:24). Laiks ceļā ir 2 stundas un 42 minūtes. Biļete vienam braucienam vienā virzienā maksās 9 eiro.

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Bolt, sākot ar šodienu, piedāvās elektrisko skrejriteņu servisu arī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, informē uzņēmums.

Līdz ar pakalpojuma atklāšanu Viļņā, Bolt pakalpojumi šobrīd ir pieejami visā Baltijā.

Jau iepriekš ziņots, ka šogad elektronisko skrejriteņu serviss tika atklāts Rīgā, Tallinā un Pērnavā. Piemēram, Tallinā elektrisko skrejriteņu skaits jau ticis divkāršots. Savukārt Bolt elektrisko skrejriteņu serviss Rīgā tika uzsākts ar 100 skrejriteņiem, taču Bolt pārstāvji Latvijā ziņo, ka tuvākajā laikā tiek plānots palielināt elektrisko skrejriteņu skaitu arī Rīgā.

Bolt Viļņā klientiem piedāvās arī cenu politiku un attīstības stratēģiju, kas jau ir pārbaudīta Madridē, Rīgā un Tallinā. Pakalpojums Viļņā tiek uzsākts ar dažiem simtiem elektrisko skrejriteņu, bet to skaits tiks palielināts.

Viļņā tiks nojaukts tā dēvētais Maskavas nams, kas pēc tiesas lēmuma anulēt būvatļauju tā arī palicis līdz galam neuzcelts, paziņojis Lietuvas galvaspilsētas mērs Remiģijs Šimašus.

"Maskavas nams tiks demontēts. (..) Ja kāds jautās, kāpēc tiek nojaukta gandrīz pabeigta ēka un vai tad to nav iespējams pielāgot citām vajadzībām, jāteic, ka nams tika uzcelts augstāks nekā atļauts, arhitektoniskā ziņā tas ir svešķermenis, funkcionāli nepabeigts un neracionāls," viņš rakstījis sociālajā tīklā "Facebook".

Kā norādījis Šimašus, pašvaldība plāno izvērtēt, kā vislabāk izmantot šo vietu, un savus atzinumus iesniegt Nacionālajam zemes dienestam.

"Taču viens ir skaidrs - šai vietā iepretī Ģedimina pilij neatradīsies propagandas mašīna. Zemes gabals atgriezīsies Lietuvas ziņā, ķieģeļi varēs ceļot uz Maskavu," viņš paziņojis, vienlaikus piebilstot, ka "tie krievi, kuri vēlas demokrātiju, Lietuvā un Viļņā tiek mīļi gaidīti".

Par vienu mēnešalgu Rīgā iespējams iegādāties 0,72 m2 dzīvojamās platības, kas ir visvairāk, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus Baltijas valstu Nekustamā īpašuma tirgus pārskats.

Igaunijas galvaspilsētā Tallinā par vienu mēnešalgu iespējams iegādāties 0,65 m2 dzīvojamās platības, bet Lietuvas galvaspilsētā Viļņā - 0,53 m2 dzīvojamās platības.

Salīdzinājumam 2007. gadā par vienu mēnešalgu Rīgā varēja iegādāties 0,24 m2 dzīvojamās platības.

Pēc Ober Haus pārskata datiem, vidējais atalgojums mēnesī (bruto) Igaunijā ir 990 eiro, Latvijā - 761 eiro, bet Lietuvā - 675 eiro.

Visvairāk dzīvokļu pārdošanas darījumu Baltijas valstu galvaspilsētās 2014. gadā noticis Viļņā (9773), bet vismazāk - Tallinā (7543). Rīgā 2014. gadā notikuši 9136 dzīvokļu pārdošanas darījumi.

Uz 100 iedzīvotājiem Rīgā notikuši 14,2 dzīvokļu pārdošanas darījumi, Tallinā - 17,4, bet Viļņā - 18,1 dzīvokļu pārdošanas darījums.

Aizvadītajā darba nedēļā gan Rīgā, gan Viļņā degvielas cenas bijušas stabilas, taču Tallinā tās ir pieaugušas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Arī šajā piektdienā dārgākais 95.markas benzīns bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Tāpat arī augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet Viļņā - zemākā.

Rīgā gan 95.markas benzīna, gan dīzeļdegvielas cena «Circle K» degvielas uzpildes stacijās arī šajā nedēļā bijusi stabila – attiecīgi 1,262 eiro un 1,182 eiro par litru.

Tāpat Viļņā degvielas cenas «Circle K» degvielas uzpildes stacijās šonedēļ nav mainījušās - litrs 95.markas benzīna arī šajā piektdienā maksāja 1,199 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,13 eiro.

Savukārt Tallinā šajā nedēļā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena palielinājusies par 1,2% un bija 1,334 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena kāpusi par 2,1% - līdz 1,274 eiro par litru.

Gan Tallinā, gan Viļņā aizvadītajā darba nedēļā bija novērojams degvielas cenu kritums, taču Rīgā degvielas cenas bijušas nemainīgas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais 95.markas benzīns arī šajā nedēļā bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Tāpat Tallinā bija augstākā dīzeļdegvielas cena, bet Viļņā - zemākā.

Rīgā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās aizvadītajā nedēļā nav mainījusies ne 95.markas benzīna, ne dīzeļdegvielas cena un bija attiecīgi 1,272 un 1,192 eiro par litru. Jāatzīmē, ka benzīna cena Rīgā bijusi stabila jau piekto nedēļu pēc kārtas.

Vienlaikus Viļņā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās degvielas cenas sarukušas trešo nedēļu pēc kārtas. Gan 95.markas benzīna, gan dīzeļdegvielas cena šonedēļ samazinājusies par 0,2% - līdz attiecīgi 1,203 eiro un 1,132 eiro par litru.

Viļņā un Tallinā pagājušajā darba nedēļā bija vērojams degvielas cenu kāpums, savukārt Rīgā tās nav piedzīvojušas svārstības. Dārgākais benzīns arī šajā nedēļā bija nopērkams Tallinā, sekoja Rīga, bet zemākā benzīna cena joprojām bija Viļņā.

Tāpat augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet zemākā - Viļņā. Rīgā degvielas cenas bijušas stabilas jau ceturto nedēļu pēc kārtas, un arī šo piektdien "Circle K" uzpildes stacijās litrs 95.markas benzīna maksāja 1,274 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,214 eiro. Viļņā 95.markas benzīna cena šonedēļ palielinājās par 2% līdz 1,169 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena - par 0,9% līdz 1,095 eiro par litru atzīmei. Savukārt Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās benzīna cena pakāpās par 0,9% un šīs darba nedēļas beigās bija 1,329 eiro par litru. Vienlaikus dīzeļdegvielas cena pieauga par 1,6% - līdz 1,328 eiro par litru.

Autogāzes cena šonedēļ nemainījās tikai Tallinā, noturoties pie 0,629 eiro par litru atzīmes. Rīgā tā saruka par 3,5% un bija 0,545 eiro par litru, bet Viļņā palielinājās par 3,6% līdz 0,549 eiro par litru.

Baltijas valstu galvaspilsētām ir dažādas pilsētbūvniecības attīstības stratēģijas - ja Tallinā uzsvars tiek likts uz pilsētas centra renovēšanu un attīstību, tad Viļņā un Rīgā vairāk domā par attīstības projektiem ārpus centra, šodien Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forumā sacīja galvaspilsētu galvenie arhitekti.

Tallinas pilsētas galvenais arhitekts Endriks Mands norādīja, ka Tallinā ir divas galvenās prioritātes - jūras piekrastes attīstība un lokālo centru attīstība. Tuvākajā laikā dažādi attīstības projekti tiks īstenoti 1,5 miljonu kvadrātmetru platībā. Apbūve paredz gan dzīvojamos kvartālus, gan jahtu ostu, gan vairākus kultūras objektus.

«Jau tagad meklējam cilvēkus, kas gribētu no nomalēm atgriezties dzīvot centrā, kur paredzēta strauja attīstība. Šim nolūkam Tallinas vadībai ir vairākas prioritātes - publiskās telpas attīstība, sabiedriskā transporta, īpaši tramvaja līniju, attīstība, lai atbrīvotu centru no privātā autotransporta, kā arī kravas autotransporta novirzīšana uz atsevišķām ielām. Liela vērība tiek pievērsta arī jaunu ielu attīstībai centrā, savienojumu veidošanai ar citām ielām,» sacīja Mands.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" sākusi 2023.gada ziemas sezonu no Viļņas, piedāvājot lidojumus uz četriem jauniem galamērķiem - Tenerifi, Dubaiju, Grankanāriju un Turīnu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Kompānijas pārstāvji informē, ka lidojumi maršrutā Viļņa-Tenerife notiks divas reizes nedēļā, maršrutā Viļņa-Dubaija vienu reizi nedēļā, Viļņa-Grankanārija vienu reizi nedēļā, savukārt Viļņa-Turīna divas reizes nedēļā.

Tāpat lidostas pārstāvji norāda, ka pirmais reiss no Viļņas uz Tenerifi izlidoja 31.oktobrī, bet pirmais reiss uz Dubaiju notika 1.novembrī. Savukārt maršrutā Viļņa-Grankanārija pirmais reiss paredzēts šā gada 2.decembrī, bet reiss uz Turīnu notiks 30.decembrī.

""airBaltic" ir nozīmīgs un ilgtermiņa Lietuvas lidostu partneris. Mēs novērtējam, ka "airBaltic" skaidri uzsver turpmākos plānus ieguldīt Viļņas lidostā un vienlaikus uzlabot Lietuvas ceļotāju savienojamības iespējas," atzīmē Lietuvas valsts lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" aviācijas pakalpojumu pagaidu vadītājs Toms Zitikis.

Gan Viļņā, gan Tallinā aizvadītajā darba nedēļā bija novērojams degvielas cenu kritums, vienlaikus Rīgā degvielas cenas bijušas nemainīgas jau desmito nedēļu pēc kārtas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Par spīti cenu kritumam dārgākais 95.markas benzīns arī šajā piektdienā bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Tāpat augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet Viļņā - zemākā.

Rīgā jau desmito nedēļu pēc kārtas 95.markas benzīna cena «Circle K» degvielas uzpildes stacijās nav mainījusies un bija 1,272 eiro par litru, bet litrs dīzeļdegvielas jau septīto nedēļu maksāja 1,192 eiro.

Savukārt Viļņā 95.markas benzīna cena samazinājusies par 0,4% - līdz 1,2 eiro. Arī dīzeļdegvielas cena šonedēļ kritusies par 0,4% un bija 1,131 eiro par litru.

Tallinā šajā nedēļā gan 95.markas benzīna, gan dīzeļdegvielas cena sarukusi par 1,7% - līdz attiecīgi 1,277 un 1,257 eiro par litru.

Baltijas mērogā salīdzinot galvaspilsētas, Rīga izceļas ar pārliecinošu iedzīvotāju skaita zudumu, kopš Latvija atguvusi neatkarību, savukārt Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētas spējušas apturēt iedzīvotāju skaita kritumu. Tallinā tas izdevās jau pēc 2005. gada, savukārt Viļņā – pēc 2012. gada, liecina LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotie dati.

Kurš ātrāks?

Pērnā gada nogalē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs nāca klajā ar pētījumu par Rīgu Vai esam gatavi nākamajiem 820 gadiem? Rīgas paradīzes atslēgas meklējot. Tas angļu valodā atrodams LB interneta vietnē Makroekonomika.lv. Pētījumā tieši tiek nolikta Rīgas attīstība uz pārējo Baltijas galvaspilsētu fona. Galvenie secinājumi – Rīgā daudzi ekonomiskie rādītāji aug straujāk nekā valstī vidēji, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju galvaspilsētā ir pat divas reizes lielāks nekā daudzos citos valsts reģionos. Tomēr izrādās, ka Tallinā un Viļņā viss notiek straujāk. Izaugsme ir vēl ātrāka, makroekonomiskie rādītāji vēl labāki.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums "Lietuvos geležinkeliai" vēlas, lai pasažieru vilcienu satiksme savienotu Viļņu ar Rīgu un Varšavu jau tuvākajā laikā, negaidot projekta "Rail Baltica" būvdarbu pabeigšanu, norādījis uzņēmuma pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" vadītājs Lins Baužis.

"Saskatu divus pamatvirzienus, kuri mums ir svarīgi. Tā ir satiksme ar tuvāko kaimiņvalstu galvaspilsētām Eiropas Savienībā. Viļņa-Rīga, kas, manuprāt, ir nepieciešami, un Viļņa-Varšava - ar šo maršrutu mums ir savs redzējums, kā darboties, un mūsu valdības ir vienojušās," viņš stāstījis.

Pēc Bauža teiktā, jautājumā par maršrutu Viļņa-Rīga jau apspriedušās Lietuvas un Latvijas satiksmes ministrijas.

"Zinu, ka mūsu Satiksmes ministrija ir runājusi ar Latvijas ministriju, lai pārliecinātu kolēģus Latvijā par šāda mašruta nepieciešamību. Mūsu mērķis bija jau šovasar veikt vismaz izmēģinājuma braucienus, bet laiks rādīs, vai tā notiks," piebildis "LTG Link" vadītājs.

Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās bija vērojamas atšķirīgas degvielas cenu tendences - Rīgā tās palielinājās, Viļņā degvielas cenas nemainījās, bet Tallinā bija atšķirīgas cenu izmaiņas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Darba nedēļas beigās augstākā benzīna cena bija Rīgā, seko Tallina un Viļņa. Arī dīzeļdegviela visdārgākā bija Rīgā, seko Tallina, bet vismazāk dīzeļdegviela darba nedēļas beigās maksāja Viļņā.

Rīgā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Krasta ielā piektdien 95.markas benzīna cena palielinājās par 3% - līdz 1,714 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena kāpa par 1,8% - līdz 1,724 eiro par litru.

Viļņā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Savanorju prospektā piektdien 95.markas benzīns maksāja 1,534 eiro par litru, bet dīzeļdegviela - 1,654 eiro par litru, abiem produktiem maksājot tāpat kā pagājušajā nedēļā pirms Lietuvas valsts brīvdienas.

Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās piektdien 95.markas benzīna cena palielinājās par 0,6% - līdz 1,689 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 3% - līdz 1,619 eiro par litru.