Noslēgumam tuvojas Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai. Darbus veic SIA Jūras vējš, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā.

Līguma summa ir EUR 398 321,70, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir 9 m, tad šajā teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 m, kur dūņu kārta ir biezāka līdz pat 2 m.

SIA Jūras vējš valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņihs atzina, ka ir veikti aptuveni 95% no plānotajiem darbiem un atlicis vien izcelt vairāku desmitu tonnu smagos betona balstus, kas iepriekš izmantoti kuģu un zemūdeņu tauvošanai. Smagākais varētu svērt ap 100 tonnām. Aleksandrs Čerņihs pastāstīja, ka no Karostas kanāla izceltie priekšmeti ir dažāda veida un vecuma. Interesantākie atradumi ir divu kuģu koka korpusu fragmenti, viens no kuriem ir kniedēts, divu automašīnu vraki, kā arī lidmašīnas šasija. No Karostas kanāla lielā daudzumā izceltas riepas, kuģu tauvas un lielizmēra baļķi, ka arī dažāda lieluma metāla priekšmeti. Darbu izpildi ietekmēja laika apstākļi un intensīva kuģu satiksme.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde izsludinājusi iepirkumu par projekta Liepājas ostas Karostas kanāla zemūdens būvlaukuma attīrīšanas darbi no mazizmēra un lielizmēra tehnogēniem priekšmetiem, informē pārvalde.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 23.marts.

Kopējā attīrāmā Karostas kanāla grunts platība ir 68 ha, kas sadalīta trīs daļās. Kā nosaka iepirkuma dokumentācija, ikviens pretendents var iesniegt tikai vienu piedāvāju par vienu jeb vairāk lotēm vai daļā.

2014. gada nogalē tika īstenots Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai. Pilotprojektam bija izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidusdaļā un darbus veica SIA Jūras vējš, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš norāda, ka īstenotais pilotprojekts ir ļāvis iegūt atziņas, kas sekmēs tālāku kanāla gultnes attīrīšanu. Pamatojoties uz pirmā pilotprojekta rezultātiem Kanāla akvatorija ir sadalīta trīs iecirkņos, kuru katru raksturo nedaudz atšķirīgs tehnogēno ieslēgumu sastāvs, piemēram, kanāla pamatdaļā vairāk ir sastopami sadzīves priekšmeti, savukārt Tosmares baseinā ieslēgumi, kas ir radušies kuģu remonta un griešanas rezultātā pie kuģu būvētavas piestātnēm. Līdz ar ko arī potenciālajiem pretendentiem ir iespējas pēc precīzāk novērtēt savas spējas strādāt noteiktos kanāla iecirkņos, uzsver J. Lapiņš.

Lai gan Karostas kanāla attīrīšana no militārā piesārņojuma būs būvdarbu veicēja SB&B atbildība, paredzams, ka gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, kuru neitralizēšanai būs vajadzīga militāro speciālistu palīdzība.

Iespēju, ka kanāla gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, paredz iepirkuma nolikums, kas balstīts uz iepriekšējo gadu kanāla apsekojumiem, Db.lv norādīja pilnsabiedrības SB&B (Skonto būve un Boskalis International B.V.) pārstāvis, SIA Skonto būve projektu vadītājs Juris Pētersons.

Karostas kanāla ārkārtīgi augstais piesārņojuma līmenis, kas to padara par vienu no «karstākajiem» punktiem Baltijas jūrā, bija zināms jau pirms 20 gadiem, taču finansējumu tā attīrīšanai izdevās piesaistīt tikai tagad, atzina bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Indulis Emsis, kurš bijis viens no šīs iniciatīvas atbalstītājiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei izdevies ielēkt «pašā pēdējā vilciena sastāvā», jo 2013.gadā beidzas ES naudas piešķīruma termiņš, taču nākamajā plānošanas periodā esot maz ticams, ka vides aizsardzībai vispār būs pieejams finansiāls atbalsts, sacīja I.Emsis.

Pirmdien Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde parakstīja līgumu ar SIA Jūras vējš par projekta Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai īstenošanu, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Projekta mērķis atrast labāko tehnoloģisko risinājumu priekšmetu izcelšanai no Karostas kanāla grunts 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē iepretim Tosmares baseinam. Līguma summa ir 398,3 tūkstoši eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Darbi jāuzsāk nedēļas laikā pēc līguma parakstīšanas un jāpaveic 60 dienu laikā.

Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir 9 m, tad šajā teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 m, kur dūņu kārta ir biezāka līdz pat 2 m.

Iepirkumā par tiesībām veikt Karostas kanāla attīrīšanu uzvarējusi personu grupa SIA Skonto Būve un Boskalis International B.V..

Tā lēmusi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes iepirkumu komisija. Personu apvienība bija viens no diviem pretendentiem, kuri izteica gatavību izstrādāt un īstenot projektu Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanai no vētsuriskā piesārņojuma.

No piedāvājumiem, kuri atbilst konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes iepirkumu komisija izvēlējās piedāvājumu ar viszemāko cenu, norāda LSEZ pārvalde. Līgums ietvers gan projektēšanu, gan kanāla sanāciju.

Līgumu ar personu apvienību SIA Skonto Būve un Boskalis International B.V. plānots noslēgt pēc aptuveni divām nedēļām, kā to nosaka valstī spēkā esošie normatīvie akti. Līdz līguma noslēgšanai iepirkuma summa netiek nosaukta, taču iepriekš paustā informācija liecina, ka projekta kopējās izmaksas ir 13,09 miljoni lati, no tām 11,07 miljonus latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz finansējuma saņēmējs – Liepājas SEZ pārvalde.

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēsēm 2014. gadā atmosfēras gaisa piesārņojums pasaulē kopumā bija aptuveni 3,7 miljonu cilvēku nāves cēlonis, savukārt kopējais nāves gadījumu skaits, ņemot vērā gan atmosfēras gaisa piesārņojumu, gan gaisa piesārņojumu telpās, sasniedz septiņus miljonus cilvēku gadā, piektdien raksta laikraksts Diena.

PVO paspārnē esošā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra uzskata, ka gaisa piesārņojums ir viens no galvenajiem onkoloģisko saslimšanu cēloņiem. Kā norāda nekomerciālās klimata izpētes organizācijas Berkeley Earth eksperti, visdramatiskākā situācija ir Ķīnā, kurā atmosfēras gaisa piesārņojums ik gadu kļūst par 1,6 miljonu cilvēku nāves cēloni. Tas nozīmē, ka gaisa piesārņojums izraisa aptuveni 4400 nāves gadījumu dienā jeb 17% visu nāves gadījumu Ķīnā. Jāpiebilst, ka Ķīnas varas iestādes cenzē statistisku par gaisa piesārņojuma izraisītajiem nāves gadījumiem un saslimšanām, tamdēļ dažādu organizāciju aplēses atšķiras, bet 1,6 miljoni ir vidējais rādītājs.

Latvijā ir vairākas vietas, kurās pašlaik sākta vai drīzumā tiek plānota attīrīšana no bīstamām ķīmiskām vielām, - Inčukalna gudrona dīķi ir tikai viena no tām. Rīgas brīvostas teritorijā Sarkandaugavā, pie Tvaika ielas, sākta vēsturiskā piesārņojuma attīrīšana, lai turpmāk augsnē un gruntsūdeņos nonākušie naftas produkti neizplatītos tālāk un nenokļūtu Daugavā, vēsta laikraksts Diena.

Konstatēts, ka pavasaros, rudeņos un pēc spēcīgiem lietiem naftas produktu piesārņojums no Tvaika ielai pieguļošās Rīgas brīvostas teritorijas nonāk Sarkandaugavas ūdeņos un tālāk Daugavā un Baltijas jūrā, laikrakstam stāstījis projekta vadītājs Klāvs Brangulis.

Piesārņotās vielas šajā vietā akumulējušās vairāk nekā gadsimta garumā. Lai nenotiktu to izplatība, plānots atsūknēt aptuveni 900 tonnu naftas produktu, kas pašlaik veido gruntsūdeņu virsējo slāni, ir arī paredzēts attīrīt augsni no šīm piesārņojošajām vielām, dažviet to plānots darīt, veicot īpašu skalošanu, bet citviet to izgrābs un aizstās ar tīru zemi. Darbi notiks 77 000 m2 lielā teritorijā.

Gaisa piesārņojums Eiropas pilsētās izmaksā to iedzīvotājiem vairāk nekā 160 miljardus eiro gadā, novērtējot naudas izteiksmē tā ilgtermiņa un īstermiņa ietekmi uz veselību, teikts trešdien publicētā pētījumā.

Pētījumu veica neatkarīga pētniecības un konsultāciju organizācija "CE Delft", kas specializējusies vides problēmu inovatīvu risinājumu izstrādē.

Analizējot gaisa kvalitātes, iedzīvotāju veselības un transporta datus vairāk nekā 400 pilsētās, tika konstatēts, ka fosiliju degvielas radītais piesārņojums 2018.gadā katram pilsonim izmaksājis vidēji 1250 eiro - apmēram 4% no gada ienākumiem.

Gaisa piesārņojums palielina iespējamību, ka var rasties apstākļi, kas zināmi kā Covid-19 riska faktori, teikts pētījumā.

"Mūsu iegūtie dati sniedz papildu pierādījumu tam, ka gaisa piesārņojuma samazināšanai Eiropas pilsētās vajadzētu būt starp galvenajām prioritātēm jebkurā mēģinājumā uzlabot Eiropas pilsētu iedzīvotāju labklājību," uzskata pētījuma autori. "Tagadējā Covid-19 pandēmija tikai to uzsver."

Zivju izmiršana no, iespējams, toksiskām vielām konstatēta Balvu novada Ičas upē, kā arī Aiviekstē.

Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Aina Stašāne pavēstīja, ka zivju bojāeja ir masveidīga un tā izpletusies līdz pat Aiviekstei - arī šajā upē konstatētas mirušas zivis. Viņa paskaidroja, ka Ičas upe ietek Aiviekstē. Tas nozīmējot, ka zivju bojāeja pagaidām vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ paplašinās.

Tikmēr no Ičas upes šodien izcelti aptuveni 63 kilogrami beigto zivju - to skaits ir mērāms simtos, atzina Stašāne. Upes posms, kurā konstatētas beigtās zivis, ir aptuveni desmit kilometrus garš. Stašāne atzina, ka līdz šim tik masveidīga zivju bojāeja nav konstatēta.

AS "Gaso" vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot ministram Artūram Tomam Plešam atcelt Rīgas domes lēmumu, ar kuru no 2025.gada paredzēts aizliegt galvaspilsētā uzstādīt vai nomainīt apkures katlus, kas darbināmi ar dabasgāzi.

""Gaso" klientu centros ik dienas saņemam klientu zvanus no dažādiem galvaspilsētas mikrorajoniem, kas pēc Rīgas domes lēmuma secina, ka viņiem nepieciešams rast un veikt milzu investīcijas, lai nomainītu apkures sistēmu mājsaimniecībā, jo gāzes katli vai to remonts turpmāk būs aizliegts. Lai privātmājā uzstādītu jaunu apkures sistēmu, jārēķinās ar izdevumiem vismaz 10 tūkstošu eiro apmērā, turklāt daudzviet iedzīvotājiem nemaz nav iespēju pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes," uzsver AS "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Rīgas domes "Gaisa piesārņojuma mērījumu rezultāti Rīgā 2020.gadā" liecina, ka galvenais slāpekļa dioksīda NO2 piesārņojuma avots Rīgā ir automašīnas, turklāt lielākais NO2 piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nestrādā. Arī smalko daļiņu PM10 un PM2.5 piesārņojums nav saistīts ar dabasgāzes iekārtām. Piemēram, Brīvības ielas monitoringa stacijā lielākais PM piesārņojums bija 2020.gada augustā, kas tiek saistīts ar mežu ugunsgrēkiem Baltkrievija un Ukrainā, un būtisku piesārņojumu rada smiltis un sāls.

Jau divas reizes Tepera ezerā , Smiltenē, ir ieplūdis nezināmas izcelsmes piesārņojums zilganzaļā krāsā: pirmo reizi pirms aptuveni nedēļas, un otro reizi - laikā no vakardienas, 2. oktobra, līdz šodienai, 3. oktobrim, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Ziemeļlatvijai par to paziņojuši cilvēki, kuri peldēšanās sezonu nav vēl noslēguši.

Pirmajā piesārņojuma reizē vielas paraugus analīžu veikšanai savā laboratorijā paņēma uzņēmums Smiltenes NKUP, secinot, ka piesārņojumu Teperī radījusi ķīmiska, ūdenī nešķīstoša viela bez smakas. Tā nogulsnējusies virspusē.

Laboratoriskajās analīzēs konstatēts, ka ķīmiskā viela satur palielinātu fosfora un slāpekļa daudzumu un ievērojami palielinātu ķsp (ķīmisko skābekļa patēriņu). Tas apstiprina, ka tiešām ir noticis piesārņojums.

Latvijā bāzēts tehnoloģiju jaunuzņēmums PurOceans Technology sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA “OVI” atbalstu ostas akvatorijā Sarkandaugavā šomēnes testē inovatīvu, videi draudzīgu metodi vēsturiskā piesārņojuma savākšanai.

Jauno zinātnieku komanda, kas ir vairāku jaunuzņēmumu konkursu un hakatonu (Prototrons, CleanWater Hackaton un Hack DigitalSea’21) uzvarētāji, ir izgudrojuši risinājumu grunts (ezeru, upju, jūru un okeānu) neinvazīvai attīrīšanai no eļļas nogulsnēm, mikroplastmasas, ķīmiskām vielām un citiem piesārņojošiem elementiem.

Risinājuma pamatā ir tā sauktā flotācijas metode, kas neietver ķimikāliju izmantošanu, elektriskos impulsus vai grunts rakšanu, tādējādi mazinot kaitējumu florai un faunai. Metodes ietvaros uz gultnes tiek nogremdēta piltuve, ar kuras palīdzību pie noteikta gaisa spiediena no akvatorija gultnes tiek pacelts naftas piesārņojums, atdalīts no grunts un smiltīm, un neļaujot tam izplatīties tālāk apkārtējā vidē, savākts slēgtos rezervuāros. Tehnoloģija ir iepriekš validēta, un izmēģinājumos izdošanās radītāji tai sasniedz pat līdz 98% efektivitāti.

Lielākajā daļā Eiropas pilsētu iedzīvotāji joprojām spiesti elpot sliktas kvalitātes gaisu, kas neatbilst ANO standartiem, secināts Eiropas Vides aģentūras ikgadējā ziņojumā par gaisa kvalitāti Eiropā.

Ziņojumā ievērojama uzmanība pievērsta gaisā sastopamajām mikroskopiskajām putekļu un sodrēju daļiņām (PM). Tās gaisā nonāk fosilā kurināmā dedzināšanas laikā, un uzkrājoties plaušās var izraisīt dažādas slimības. Absolūti lielākā daļa (starp 91 un 96 procentiem) pilsētās dzīvojošo eiropiešu, ir pakļauti augstākai daļiņu ar diametru mazāku par 2,5 mikrometriem (PM2,5) ietekmei, nekā noteikts Eiropas gaisa kvalitātes (PVO) vadlīnijās.

Gandrīz visi eiropieši – 97 līdz 98 procenti – ir pakļauti arī bīstamai piezemes ozona koncentrācijai. Eiropas Vides aģentūra norāda uz atšķirībām piesārņojumā starp Eiropas reģioniem – augstākais PM2,5 līmenis novērots Austrumeiropas valstīs, tādās kā Bulgārija un Polija, bet lielākais piezemes ozona piesārņojums konstatēts Itālijā.

Vecumnieku novada iedzīvotāji bijušās Nelss logu rūpnīcas teritorijā konstatējuši mazuta noplūdi, vēstīja TV3 raidījums Bez tabu. Pašvaldības izpilddirektors Guntis Kalniņš otrdien, 11. martā, informējis, ka mazuta noplūde vēl nav novērsta.

Par to informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Mazuta noplūde radusies bijušās Nelss logu rūpnīcas teritorijā. Pēc rūpnīcas likvidācijas daļu ēkas vēl aizvien izmanto, bet daļa ir pamesta. Bijušās kurtuves teritorijā, kas tagad ir Nelss meitas uzņēmuma SIA Vecumnieku projekts īpašums, mazuts glabājas mucās un pamazām izdalās apkārtējā vidē. To pamanījuši apkārtējie iedzīvotāji, kas uzaicinājuši raidījumu Bez tabu.

Vides inspektors Edmunds Jakubonis raidījumam atzinis, ka bez pārbaudēm nevar noteikt, cik dziļš ir mazuta piesārņojums gruntī. Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis paudis, ka novada amatpersonas informējušas uzņēmuma vadību un Jelgavas Reģionālo vides pārvaldi.

Ziņas, ka Zemgales lauku piesārņošana izraisījusi reģionāla mēroga ekoloģisko katastrofu, neatbilst faktiskajai situācijai, jo reģionā vairākās vietās ir radīts lokāls vides piesārņojums, kas šobrīd neapdraud iedzīvotājus, informē Valsts vides dienests (VVD).

Pirmie analīžu rezultāti, ko saņēmis Valsts vides dienests (VVD), un pieaicināto ekspertu atzinumi ļauj apgalvot, ka ķīmiskā viela, ar ko tika nolaistītas ceļmalu teritorijas Zemgalē, šobrīd nerada tiešu apdraudējumu videi, tostarp gruntsūdeņiem.

Piesārņojuma tālāka izplatība nenotiek. Piesārņojums, kas satur gaistošus savienojumus, radīja vislielāko bīstamību izliešanas brīdī, kamēr viela bija koncentrēta. Iedzīvotājiem ir jāizvairās nonākt tiešā saskarē ar piesārņoto grunti – aiztikt, ieelpot un pārvietoties pa to. Atrašanās tuvumā nav bīstama.

VVD inspektori turpina piesārņojuma rezultātā cietušo vietu apzināšanu un uzraudzīšanu, dodoties regulārās pārbaudēs. Vides inspektori veica pārbaudes arī pēc lietus un pārliecinājās, ka piesārņotās platības nav palielinājušās.

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Pirms daudziem gadiem transportēšanas iepakojuma nozarē bija tik liela neskaidrība, ka tas pat varēja apdraudēt galapatērētāju. Tagad, it īpaši Baltijā, situācija ir pavisam citāda.

Aprites ekonomika vairs nav svešs termins. Kā arī līdz šim dīvainais termins "koplietošanas ekonomika" vairs nešķiet dīvains. Koplietošanas ekonomika ir starptautiski strauji augoša nozare, kas maina tradicionālās ekonomiskās vides darbību un nozīmi. Mobilās ierīces (Uber, Bolt (Taxify)) koplietošana, dzīves telpas koplietošana (Airbnb), līdzfinansējums un citas platformas ir palīdzējušas cilvēkiem pārdot brīvus vai pārpalikušos resursus. Tas ir kā pretējs risinājums tradicionālajai pakalpojumu ekonomikai, kur uzņēmums pārdod pakalpojumu ar saviem līdzekļiem – taksometru uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, rīkjoslām, bankām u.c.

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko" un Lielbritānijas uzņēmumu "ATG group" par piesārņoto gruntsūdeņu sanācijas projekta veikšanu Rīgā, Sarkandaugavā, Duntes ielā 25, kur uzņēmums plāno būvēt jaunu "Lidl" veikalu.

Sanācijas darbi objektā sāksies jau nākošnedēļ, un plānots, ka tie noslēgsies šī gada novembra beigās. Kopējās "Lidl Latvija" investīcijas šajā pilsētas vides kvalitātes uzlabošanas projektā tuvosies 800 000 eiro.

Plānotā Lidl veikala vietā Sarkandaugavā konstatēts bīstams piesārņojums 

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl...

"Ilgtspēja un rūpes par vidi ir viena no "Lidl" pamatvērtībām, tāpēc esam priecīgi šodien paziņot par šī sanācijas projekta uzsākšanu. Esmu pārliecināts, ka visi Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji būs tikai ieguvēji no šī projekta, kas vērsts uz negatīvā industriālā piesārņojuma mantojuma likvidēšanu un būtisku apkārtējās vides stāvokļa uzlabošanu šajā apkaimē," saka Mikus Ķīsis, "Lidl Latvija" nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs.

"Mūsu centrs izstrādāja hidroģeoloģisko modeli objektam Duntes ielā 25 un tā apkārtnei. Modelī iekļauta iepriekšējās ģeoloģiskās izpētes informācija, kartogrāfiskais materiāls par apbūvi, apvidū veikto urbumu dati, digitālais reljefs, kā arī atsevišķas kartes no mūsu pašu izstrādātā Latvijas hidroģeoloģiskā modeļa LAMO. Ar šo modeli var simulēt dažādus scenārijus: piesārņojuma plūsmu uzdotā laika periodā, inženiertehnisku būvju ierīkošanu, piemēram, sprostsienas ierakšanu, atsūknēšanas urbumu izveidi, piesārņojuma ekskavāciju. Modelēšana spēj dot atbildi, cik efektīvs ir viens vai otrs iespējamais risinājums. Šajā objektā piesārņojuma plūsmas ceļā ieteicām izbūvēt reaktīvo sprostsienu, kas ūdeni netraucēti laiž cauri, to filtrējot un attīrot. Latvijā tas ir inovatīvs risinājums," stāsta RTU Vides modelēšanas centra pētnieks Kaspars Krauklis.

RTU speciālistu veiktās izpētes rezultātā secināts, ka objekta teritorijā, kas ir 150m x 90m liels laukums, gruntsūdens horizonta augšējā daļa ir piesārņota visā teritorijas platībā. Konstatēts, ka piesārņojums turpina ieskaloties gruntsūdenī un migrē uz Sarkandaugavas kanālu. Tā kā naftas ogļūdeņražu piesārņojumam ir pakļauti līdz pat 28 900 kubikmetru grunts, tās izrakšana nav praktiski iespējams risinājums, ņemot vērā grunts piesārņojuma dziļumu un apmērus, kā arī piemērotu tās tālākas utilizācijas vietu trūkumu Latvijā. Tādēļ kā visatbilstošākais tika akceptēts RTU speciālistu ieteiktais risinājums.

Valsts vides dienests norāda, ka "šobrīd Latvijā Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sarakstā ir iekļautas vairāk nekā 3500 dažādas vietas un teritorijas. Duntes 25 ir viena no tām. Lai šādā teritorijā uzsāktu būvniecības procesu, obligāti ir jāveic priekšdarbi - teritorijas ģeoekoloģiskā izpēte un iegūto rezultātu analīze, jāanalizē dažādi iespējamie tehnoloģiskie risinājumi, lai identificētu atbilstošāko konkrētās vietas sanācijai. Sanācijas darbu veikšanai ir sagatavota un Valsts vides dienestā saskaņota sanācijas programma, kur detalizēti noradīti sanācijas rezultāti, sanācijas metodes, laika grafiks, kā arī vides monitorings un kārtība, kādā atbildīgajiem dienestiem tiks sniegta informācija par sanācijas gaitu. Atbildīgi īstenojot visus šos soļus, tiks radīts pamats, lai teritorijas sanācija sasniegtu savu mērķi un to varētu atgriezt saimnieciskajā apritē."

Sanācijas projekta gaitā "ATG group" speciālisti gar teritorijas dienvidu un rietumu robežām izveidos īpašu necaurlaidīgu sienu 128 metru garumā un 8,5 metru dziļumā. Teritorijas dienvidrietumu daļā, gar primāro gruntsūdens plūsmas ceļu, 52 metru garumā un 8,5 metru dziļumā tiks ierīkota caurlaidīga filtrējošā siena.

Ņemot vērā augsto gruntsūdens līmeni un nestabilos grunts apstākļus, sienas paredzēts uzstādīt ar īpašu "ATG group" radīto grunts sajaukšanas metodi, izmantojot spirālveida urbjus barjeras sienas veidošanai. "ATG group" speciālistu izstrādātā metode izmanto reaģentus, kas pierādāmi spēj kavēt izšķīdušo metālu migrāciju un palīdzēs samazināt piesārņojuma koncentrācijas, kas sasniedz Sarkandaugavas kanālu.

Piesārņojumu Kaucītes strautā izraisījis nelegālā dīzeļdegvielas pieslēguma pārrāvums naftas vada Polocka – Ventspils 299. kilometrā, un šobrīd piesārņojums upē ir ierobežots.

Tā informē Valsts vides dienests.

Plkst. 7.20 Valsts vides dienesta (VVD) Jelgavas Reģionālā vides pārvalde (Jelgavas RVP) saņēma informāciju, par naftas produktu noplūdi Rundāles novada Kaucītes strautā.

Ierodoties notikuma vietā, VVD Jelgavas RVP inspektori kopā ar Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienestu (VUGD) sāka meklēt iespējamo piesārņojuma cēloni.

Šobrīd nelegālā pieslēguma pārrāvuma vieta atrasta. VVD Jelgavas RVP inspektori konstatēja, ka pārrāvums noticis naftas vada Polocka – Ventspils 299. kilometrā, pie Rītausmas ciemata, Īslīces pagastā, Bauskas novadā. Arot lauku, nelegālā dīzeļdegvielas pieslēguma caurule plīsa un degviela ieplūda meliorācijas grāvī, kas ietek Kaucītes strautā. Kaucītes strauta piesārņojums plešas četru kilometru garumā. Arī Lielupē ieplūdis minimāls dīzeļdegvielas daudzums.

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl Latvija», atklāts naftas piesārņojums, kas vairākas reizes pārsniedz pieļaujamās normas, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Piesārņojums Duntes ielā 25 pētīts jau 2006.gadā un fiksēts Rīgas domes dokumentos, tomēr oficiālajam piesārņoto vietu reģistram par to nekas neesot ziņots. Tikai tad, kad teritoriju nopirkusi «Lidl Latvija», izrādījies, ka naftas produktu līmenis gruntī gandrīz 40 reizes pārsniedz kritisko robežu.

Topošajā veikala atrašanās vietā arī smago metālu koncentrācija desmit reizes pārsniedz kritisko robežu. Piesārņoti ir 55 000 kubikmetru grunts.

«Lidl Baltics» pārstāvis Valds Lopets raidījumam atzina, ka, pērkot zemesgabalu no iepriekšējā īpašnieka, veikala attīstītājs nav zinājis par piesārņojumu šajā teritorijā. Pašlaik norit diskusijas ar citām iesaistītajām pusēm, lai atrastu labākos risinājumus, kā ar piesārņojumu tikt galā.

Lielākajai daļai ASV firmu Ķīnā ir grūtības atrast vadošus darbiniekus hroniskā gaisa piesārņojuma dēļ, konstatēts trešdien publicētā aptaujā, kuru veikusi Amerikas Tirdzniecības palāta Ķīnā.

53% respondentu atzīst, ka gaisa kvalitātes problēmu dēļ viņu organizācijai ir grūti atrast talantīgus cilvēkus, kas strādātu vadošos amatos Āzijas ekonomikas milzī Ķīnā.

Šogad ir pirmā reize, kad šo problēmu atzinis respondentu vairākums. 2014.gadā šī problēma bija skārusi 48% aptaujāto, bet 2013.gadā - 34%.

Amerikas Tirdzniecības palāta Ķīnā veica 17. ikgadējo biznesa klimata aptauju, kurā uz uzdotajiem jautājumiem atbildēja 477 no 1012 šīs organizācijas biedriem.

Ķīnas lielpilsētās bieži ir spēcīgs gaisa piesārņojums, kurā tiek vainota akmeņogļu izmantošana par kurināmo elektrostacijās un rūpniecībā, kā arī liels autosatiksmes līdzekļu skaits. Šī problēma ir kļuvusi par vienu no iemesliem neapmierinātībai ar Ķīnā valdošo Komunistisko partiju.

Latvijā ir 54 oficiāli noteiktas peldvietas, sešas no tām – Rīgā. Katru gadu oficiālo peldvietu skaits kļūst par vienu vai divām kuplāks. Šogad jauna oficiālā peldvieta tiks atklāta Daugavpils novadā pie Luknas ezera un Rucavas novadā pie Papes bākas, otrdien raksta laikraksts Diena.

Ikdienā par ūdens kvalitāti peldvietās parasti aizdomājamies vienīgi tad, kad izskan aizliegums kādā no tām peldēties. Veselības inspekcija ir tā instance, kuras speciālisti kontrolē peldūdeņu piesārņojuma pakāpi. Kādi ir ūdens kvalitātes kritēriji un kopējā ūdens tīrības aina mūsu ūdenstilpēs, skaidro Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vecākais speciālists, vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis.

Vides veselības analītiķis atzīmē, ka pēdējos gados peldūdeņu kvalitātes rādītāji gan Latvijā, gan Eiropas ūdeņos kopumā kļūst aizvien labāki. Tiek būvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ieviestas jaunākas ražošanas tehnoloģijas un veikta videi draudzīgāka lauku apsaimniekošana, lai mazinātu iespējamo ūdentilpju piesārņojumu. Taču joprojām aktuāls ir peldvietu īslaicīgais piesārņojums, kuru iepriekš prognozēt bieži vien nav iespējams.

Valsts vides dienests (VVD) ir veicis katlu māju testēšanu un secinājis, ka vairums testēto iekārtu piesārņo gaisu un siltumu ražo neefektīvi, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

VVD veic sadedzināšanas iekārtu valsts kontroli. No veikto pārbaužu rezultātiem secināts, ka katlu mājās nereti nepareizi noregulēts degšanas režīms, kas rada normas pārsniedzošas cieto daļiņu PM, oglekļa oksīda (CO) un slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas.

Šogad VVD veicis testēšanu 15 katlu mājās, no testētajām iekārtām tikai piecas atbilda visām vides prasībām, bet desmit gadījumos tika konstatēts, ka tiek pārsniegts pieļaujamais piesārņojošo vielu daudzums.

Visiem operatoriem VVD uzdos veikt sadedzināšanas iekārtu regulēšanas darbus un nodrošināt atkārtotus emisiju mērījumus, lai pierādītu atbilstību normatīviem.

Pērn testēšanai tika izvēlēta 31 sadedzināšanas iekārta, kurā, izmantojot Eiropas Savienības finanšu atbalstu, bija veikta katlu māju rekonstrukcija. Toreiz testēšanas rezultāti uzrādīja neatbilstības deviņās katlu mājās.

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.