#Pārdodot Latvijā ražoto filmu ārvalstīs, iegūstam ne tikai atpazīstamību, bet arī nodokļus.

Latvijas kino industrija var būt kā rūpnīca, kas atnes valstij nodokļus un rada jaunas darba vietas, intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāj kino producents Andrejs Ēķis.

Fragments no intervijas

Nameja gredzens ir viens no vērienīgākajiem Latvijas kino projektiem ar 2,5 milj. lielu eiro budžetu. Kas Jums kā producentiem šķiet grūtākais posms – finansējuma piesaiste vai šis periods – kad ar kailu sirdi ir jāgaida kāds būs publikas un kritiķu vērtējums par paveikto?

Esmu producents, uz kritiku skatos nedaudz citādi. Ja man uz šo jautājumu ir jāatbild vienkārši, tad, visticamāk, manis teiktais varētu latviešiem nepatikt. Latvieši kā nācija nav pieradusi pie tā, ka visās jomā, arī mākslā, ir jābūt tirgus attiecībām. Mēs dzīvojam tādā pasaulē, kad valstis savā starpā konkurē. Rūpniecības jomā līdere ir Ķīna, mums Latvijā tiek postulēts, ka ar radošumu un izdomu varam kaut ko sasniegt. Diemžēl Latvijā kino industrijā visbiežāk nodarbojas hobija līmenī, bet šajā jomā iesaistītie, ieskaitot Nacionālais Kino centru (NKC), to nesaskata kā industriju, to, ka kino varētu būt viena no tām sastāvdaļām, kas varētu palielināt valsts IKP un vairot darba vietas. Mums ir jāveido tāds filmas projekts, kuru varam pārdot arī ārzemēm, eksportēt. Tieši šis ir viens no mērķiem, kāpēc tapa Nameja gredzens, jo, kad pirms četriem gadiem ar Aigaru Graubu pabeidzām veidot spēlfilmu Sapņu komanda 1935, pirmo reizi mūsu sadarbības vēsturē sapratām, ka ar nākamo projektu ir jāpanāk, lai izveidotā filma vairāk ceļo, tiek izrādīta ārvalstu kinoteātros un televīzijās. Mēs atradām izplatītāju kompāniju, kura bija gatava ar mums satikties un uzdevām konkrētu jautājumu: «Kāda ir tēma, kuru pasaulē gribētu dzirdēt no tādas valsts kā Latvijas?» Mūsu idejas nākamajai filmai bija par Baronu Minhauzenu, kurš 20 gadus ir dzīvojis Rīgā, leģendu par Nameja Gredzenu un trešā ideja bija par mūsu karavīru dalību Afganistānas karā.

Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, «Mārupe Wake Park» izveidots pūšļu parks, kurš šobrīd kļuvis pieprasītāks nekā veikparks, biznesa portālam db.lv pastāstīja «Mārupe Wake Park» īpašnieks Kristaps Gredzens.

Pūšļu parka izveidē ieguldīti 30 tūkstoši eiro.

«Sākotnēji domāju, ka veidot pūšļu parku būtu nenopietni. Pagāja trīs gadi un izdomāju, ka tomēr jāpamēģina. Interesanti ir tas, ka nesen Meksikā apmeklēju pūšļu parku, bet tur pieprasījums bija ļoti neliels. Šeit par pieprasījumu nevaru sūdzēties. 30 tūkstoši eiro par pūšļu parku man šķita neadekvāti augsta summa, bet nevienā mirklī nenožēloju šo projektu,» teic K. Gredzens.

K. Gredzens stāsta, ka «Mārupe Wake Park» attīstībai vairākkārt izmantots Eiropas Savienības fondu finansējums un viņš iesaka to darīt arī citiem uzņēmējiem.

«Mārupe Wake Park» ideja radusies nejauši - tagad hobijs pārtapis biznesā. «Mārupe Wake Park» izveidots pirms sešiem gadiem un ar 8 tūkstošiem eiro kabatā. K. Gredzens sapratis, ka lielu naudu tērē, braucot uz citiem veikparkiem, tāpēc jātaisa savs.

Jaunā gada sākumā apkopotā statistika liecina, ka pirmā filma Nacionālā Kino centra (NKC) programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», režisora Vara Braslas spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» 2017. gadā kļuvusi par otro kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu Latvijā, un tas ir labākais Latvijas filmas sasniegums vismaz pēdējo desmit gadu laikā. Šogad filma dodas ārpus Latvijas – uz festivāliem un pie ārzemju tautiešiem – un būs skatāma arī divos televīzijas kanālos.

Filmas ražošanas budžets ir 641 357 eiro, no tā NKC programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei atbalstīja filmas ražošanu ar 560 773 eiro.

Kopējie ieņēmumi filmas izrādīšanas vietās šobrīd veido 283 075 eiro.

Studijā F.O.R.M.A. uzņemtā spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» kopš 2017. gada 18. augusta izrādīta Latvijas kinoteātros, kultūras iestādēs un skolās, klātienē filmu redzējuši vairāk nekā 75 700 skatītāji un kinoteātru iznomā labākus rezultātus Latvijā ieguvusi tikai ASV pilnmetrāžas animācijas filma Nejaukais es 3 / Despicable Me 3.

Dažās Latvijas kultūras iestādēs pirmo Simtgades filmu turpināja demonstrēt arī janvāra sākumā, bet jau šajās dienās pēc ārzemēs dzīvojošo tautiešu iniciatīvas sācies filmas «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» ceļš pasaulē. 13. janvārī filma pulcināja diasporu Briselē, kur ar skatītājiem pēc filmas seansa tikās režisors Varis Brasla un aktrise Vizma Kalme. Tur mazie skatītāji lūguši režisoram autogrāfus un iespēju uzņemt kopīgus selfijus, bet Varis Brasla pēc publikas reakcijas sapratis, ka šo filmu latvieši visur pasaulē izjūt vienādi. Pamazām tiek plānoti filmas seansi arī citās valstīs.

Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

Kopš jūlija "Citadeles" klientiem ir pieejams jauns bezkontakta norēķinu veids – maksājumu gredzens, informē banka.

Ņemot vērā, ka pēdējā gada laikā ir būtiski pieaudzis bezkontakta maksājumu skaits, kas šobrīd veido 71 % no visiem "Citadeles" klientu veiktajiem maksājumiem, gredzens būs vēl viens veids, kā veikt bezkontakta maksājumu.

Šobrīd "Citadeles" klientiem pieejami septiņi dažādi norēķinu veidi: maksājumu karte, "Apple Pay", bankas lietotne "Android" telefoniem, uzlīme, maksājums uz telefona numuru, aproce un gredzens.

Gredzens jāpietuvina maksājumu terminālim un jāveic maksājums. Maksājot ar gredzenu, tāpat kā ar citiem bezkontakta maksāšanas veidiem, līdz 50 eiro PIN kods nebūs jāievada.

"Citadeles" karšu un maksājumu daļas vadītājs Andris Lazdiņš stāsta: "Gredzens kā maksāšanas veids pasaulē nav jaunums, tomēr Baltijā neviena banka līdz šim nebija ieinteresēta tos piedāvāt saviem klientiem. Katrs gredzens tiek radīts individuāli, pēc klienta izmēra un izvēlētās krāsas, kas, salīdzinot ar citiem maksāšanas rīkiem, prasa ilgāku izgatavošanas laiku. Gredzens varētu būt arī oriģināla bildināšanas dāvana, kas apliecina otras puses gatavību atdot ne vien savu sirdi, bet arī pieeju kontam."

Uzņēmums Baltu Rotas Siguldā jau 25 gadus darina Nameja gredzenus un gada laikā Rīgā, Siguldā, Turaidā un globālajā tīmeklī visā pasaulē pārdod vairāk nekā 1300 Nameja pinuma rotas – gredzenus, aproces, aproču pogas, kulonus un piespraudes. Tāpat vairāk nekā simt interesentu pērn izmēģinājuši paši uzpīt savu Nameju Baltu Rotu meistarklasēs.

Pērn uzņēmuma meistaru darbs bija redzams arī filmā Nameja gredzens. Uzņēmuma dibinātājs Vitauts Straupe izgatavoja filmas galveno gredzenu, kas bija pirkstā galvenajam varonim visu filmēšanās laiku, kā arī kopā ar uzņēmuma dizaineri Initu Straupi un rotkali Normundu Vanagu iejutās filmas aktieru godā.

Rotkalis Normunds Vanags db.lv demonstrē, kā top Nameja gredzens. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Šā gada kūdras ieguves sezona nav tika izcila, kāda bijusi pērn, taču tā ir labāka par 2017. gadu, nozares nākotne ir miglā tīta.

Tādu ainu redz nozares uzņēmēji. Būtībā Latvijā ir visi priekšnosacījumi nozares izaugsmei, taču to kavē vai pat padara neiespējamu valsts politika.Tā kā pieprasījums pēc kūdras produktiem pasaulē pieaug, tad arī ir iespēja šo tendenci izmantot, vēl jo vairāk, ja Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes Latvijā. Kūdra ir viens no dabas resursiem, kurš atjaunojas, kaut arī lēni. Kopumā purvi klāj 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4% un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus. Kūdras ieguve ir tradicionāla Latvijas tautsaimniecības nozare, un to šeit dara jau kopš 18.gadsimta. Pašlaik kūdras ieguvi reglamentē stingrs normatīvo aktu regulējums, kas nosaka gan potenciālo ieguves teritoriju izvēli un nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtēšanu, gan ieguves procesu, kā arī teritoriju sakārtošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas, norādīts Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas informācijā.

Lai gan patriotisms ir katra indivīda sirds stāvoklis, siltās jūtas pret valsti ir iespējams pastiprināt, uzvelkot īpašu apģērbu vai rotas, kas to padara redzamu arī citiem

Apģērbu zīmols The Words Of Latvian popularizē mūsu valodu ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski. «Viss mūsu stāsts veidots ap ideju, ka latviešu valoda (un attiecīgi arī latvieši) ir ļoti reti sastopama pasaulē, tikai aptuveni 0,1% pasaules iedzīvotāju runā latviski. Mūsu produkti kalpo kā ziņneši pasaulei par mūsu valsti, cilvēkiem un kultūru. Iespējams, mēs ar saviem apģērbiem kādam arī palīdzam vairot patriotisma jūtas, bet to atstājam katra paša ziņā,» teic zīmola The Words Of Latvian projektu vadītāja Klinta Kočāne. Pieprasījums pēc šī zīmola produktiem šomēnes ir palielinājies par aptuveni 20%, lielākoties pateicoties cilvēkiem, kas iegādājas dāvanas ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Pārsvarā The Words Of Latvian klienti ir vietējie, bet uzmanību pievērš arī tūristi, kuri runā angliski, jo viņiem zīmola koncepcija ir saprotama. «Latvija ir neliela valsts ar maz iedzīvotājiem, par kuru pasaulē neko daudz nezina, līdz ar to viss latviskais pasaules mērogā ir retums. Tieši tāpēc, uzsverot produkta latvisko izcelsmi, ir viegli parādīt, ka tas ir atšķirīgs, rets un īpašs,» teic K. Kočāne.

Latvijas kinoizplatītāji apkopojuši 2018. gada pirmo trīs mēnešu statistiku par filmu apmeklējumu kinoteātros, un rezultāti ir iespaidīgi – no piecām visvairāk apmeklētajām filmām trīs ir Latvijas autoru darbi, un nacionālā kino īpatsvars skatītāju uzmanības fokusā ir četrkāršojies, salīdzinot ar vidējiem skaitļiem iepriekšējos gados.

«Tas ir īpašs notikums Latvijas kino izrādīšanas vēsturē. Šā gada pirmā ceturkšņa skatītāko filmu topā ir iekļuvušas trīs pašmāju filmas - «Nameja gredzens», «Kriminālās ekselences fonds» un «Paradīze 89». Kopumā, pieskaitot arī Simtgades dokumentālo filmu «Turpinājums», vietējo filmu apmeklējums šobrīd ir 28% no visa tirgus,» atzīst Ilze Roķe, «Forum Cinemas» Filmu izplatīšanas nodaļas vadītāja.

Laika periodā no 2018. gada 1. janvāra Latvijas kinoteātros visvairāk skatītāju jau apmeklējuši režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa spēlfilmu «Nameja gredzens», kuru kopumā apmeklējuši 79 216 skatītāji. Topa otrajā vietā ir režisora Oskara Rupenheita spēlfilma «Kriminālās ekselences fonds», kuru kopumā apmeklējuši 66 341 skatītāji. Savukārt, ceturtajā vietā ir Madaras Dišleres spēlfilma «Paradīze 89» no Nacionālā Kino centra programmas «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», kuru kopumā apmeklējuši 49 444 skatītāji.

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.

Klimatiskie apstākļi pērn ļāvuši būtiski palielināt kūdras ieguves apjomus. Uzņēmēji optimistiski par nozares perspektīvām, to vairo arī fakts, ka kūdras izmantošana pirmo reizi minēta valdības deklarācijā.

Kūdras ieguvē 2018. gads iezīmējies ar rekordaugstu apjomu – 1,4 milj. tonnu, kas ir pēdējā ceturtdaļgadsimtā augstākais līmenis. «Nenoliedzami, ka klimatiskie apstākļi pēdējos gados Latvijā ir bijis galvenais faktors, kas ietekmējis kūdras ieguvi, jo pārmērīgs mitrums – ilgstošs lietus periods pirms dažiem gadiem būtiski samazināja kūdras ieguvi, bet pērnais – sausais, tieši pretēji, to palielināja,» situāciju skaidro Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Krīgere. Viņa atzīst, ka 2018. gads bijis pretstats 2017. gadam. «Pērnais gads atkal ļāva nozares uzņēmumiem izveidot frēzkūdras uzkrājumus, kuri klimatisko apstākļu dēļ bija izsīkuši,» piemetina I. Krīgere. Viņa arī norāda, ka uzņēmēji, reaģējot uz šādu situāciju, pērn salīdzinoši agri uzsāka kūdras ieguvi.

Rotu uzņēmums SIA Baltu Rotas tuvākajos piecos gados plāno paplašināties un būvēt savu ražotni

«Šobrīd strādājam nomātās telpās, kur ir ierobežotas iespējas attīstīties. Lai ietu uz priekšu, fiziski vajag vairāk vietas. Tas ir mūsu piecgades plāns,» saka Ieva Straupe-Lūse, SIA Baltu Rotas direktore. Pēdējie četri gadi uzņēmumā iezīmē pozitīvu apgrozījuma pieaugumu. Kompānijas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube spriež, ka pērn, pat neskatoties uz Latvijas simtgadi, apgrozījuma pieaugums būtu bijis, tomēr ne tik straujš. Šogad saglabājas līdzīga tendence. Palīdzīgu roku sniedz arī tūristi. «Visvairāk to ir no Vācijas, Krievijas, Skandināvijas, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Pēdējā laikā pieaug somu tūristu interese. Liela nozīme ir arī konferencēm, kas notiek Rīgā,» viņa teic.

Pēdējos gados jaunie pāri laulību gredzenus izvēlas rūpīgāk un ir gatavi par tiem maksāt vairāk – vidēji ap 500 eiro.

Aktuāli ir tādi gredzeni, kas izceļ individualitāti, tomēr visvairāk pirktie joprojām ir klasiski laulību gredzeni, kuri pārsvarā atšķiras ar krāsu un platumu, norāda DB aptaujātie juvelierizstrādājumu ražotāji un tirgotāji. Aktuāli ir arī baltā, dzeltenā un kombinētā zelta gredzeni ar dārgakmeņiem, kā arī dažādu zelta krāsu salikumi.

Modes tendences šajā jomā lielā mērā nosaka kino industrija un mediji, kas atspoguļo, kādus juvelierizstrādājumus izvēlas slavenības, tādējādi zināmā mērā veidojot sabiedrības viedokli, gaumi, kā arī tendences tirgū, atklāj Grenardi produktu attīstības vadītāja Alīna Spriņģe. «Agrāk visbiežāk pāri izvēlējās vienas zelta krāsas stīpiņu, bet tagad priekšroka nereti tiek dota laulību gredzeniem ar briljantiem. Tāpat novērojama tendence, ka klienti savās kāzu jubilejās izvēlas gredzenus atjaunot. Šobrīd laulību gredzens vairs nav tikai simbols, bet arī ilgtermiņa mūža investīcija,» pauž A. Spriņģe.

Izstrādātos purvus var izmantot ne tikai ogu, bet arī citu kultūru audzēšanai, kuras var lietot kā izejvielu būvmateriālu, dzīvnieku barības ražošanai, kā arī enerģētikā, tā vairojot to īpašnieku ienākumus

Sākotnēji šādas idejas šķiet «paņemtas» no zinātniskās fantastikas, tomēr bioekonomikas kontekstā – uz savas zemes izaudzēt izejvielas, ne tikai pārtiku cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī būvmateriālu ražošanai, enerģētikai, medicīnai un farmācijai, samazinot fosilo izejvielu izmantošanu un arī siltumnīcu gāzu emisiju apmērus, dod savu nelielu artavu klimata pārmaiņu kontekstā.

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola atzīst, ka tādās valstīs kā Vācija un Nīderlande izstrādātajos purvos tiek stādītas dažādas kultūras un pētīta gan to ietekme uz CO2 emisijām, gan rēķināti ekonomiskie labumi un arī izmaksas. «Vācijā ir izveidota speciāla federālā programma – EUKI (Eiropas klimata iniciatīva), kuras ietvaros sadarbībā ar Greifsvaldes purvu centru, Igaunijas Dabas fondu un Lietuvas Dabas fondu arī tiek veikts projekts EUKI – Paludiculture in the Baltics (Paludikultūru audzēšana Baltijas valstīs), kura mērķis ir ne tikai zināšanu pārnese, bet arī paludikultūras audzēšanas plānu izstrāde» stāsta I. Ozola. Viņa norāda, ka paludikultūru (mitrās, kūdrainās augsnēs augošu un purvam raksturīgu augu) audzēšana Latvijā vēl tikai sper pirmos soļus. Nenoliedzami, katra jauna ideja purvu īpašniekiem, apsaimniekotājiem rada jaunas iespējas gūt papildu ienākumus, tomēr šajā paludikultūru audzēšanā joprojām ir daudz nezināmā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir šo kultūru audzēšanas izmaksas, iegūtās ražas novākšana un arīdzan to potenciālie pircēji. Paludikultūras var audzēt augstā tipa kūdrā – sfagnu sūnas (kūdrai), rasenes, savukārt zemajos purvos – niedres, vilkvālītes, grīšļus, miežabrāli, medicīnā izmantojamus augus, kā arī kārklus un melnalkšņus.

Vieglas dienas un laicīgus labumus negaidi, tā, sākot kopīgas darba gaitas, režisorei–producentei Antrai Cilinskai savulaik postulēja Juris Podnieks

Antra Cilinska ir viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada, bet kino industrijā «peld» jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņa tagad zina, ka ievadā pieminētais, reiz kolēģa sacītais, bijuši viedi vārdi, jo apsēstajiem ar kino darbs paņem teju visu cilvēka dzīvi. Viņa sevi mazāk asociē ar biznesa lēdiju, vairāk ar radošu cilvēku, kurš obligātās izvēles kārtā nodarbojas arī ar studijas un filmēšanas procesu vadību. Taču vajadzīgais «krampis» ir, kaut vai lai cīnītos par kino nozares valsts atbalsta budžeta pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jāņa Joņeva kulta romāna Jelgava 94 ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja 18. septembrī, bet no 20. septembra tā skatāma kinoteātros. Kādas jums kā vienai no spēlfilmas veidotājiem ir atsauksmes?

Šā gada lielākais pārsteigums ir filma Kriminālās ekselences fonds – visskatītākā gada filma pēc kases ieņēmumiem, un izskatās, ka tāda tā arī paliks, to intervijā DB saka kinoteātra Forum Cinemas direktors Normunds Labrencis

Šogad kinoteātrim Kino Citadele, kas durvis vēris nedaudz vēlāk par lielveikalu Stockmann, ir 15 gadu jubileja. Par paveikto, svētku noskaņu un nākotnes plāniem Dienas Bizness stāstīt aicināja SIA Forum Cinemas direktoru Normundu Labrenci.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Pirms 15 gadiem durvis vēra kinoteātris ar 14 zālēm un 3000 skatītāju vietām. Dažus gadus pēc atvēršanas apmeklējums sasniedza 1,8 miljonus skatītāju gadā, vidēji piecus tūkstošus dienā. Kas bija mainījies, kas bija panākumu pamatā un ir vēl aizvien?

Mazā formāta veikalu izaugsmi veicina vairākas objektīvas globālas tendences, tostarp urbanizācija, informē Žanna Kristeļa, «Nielsen Latvia» komunikācijas nodaļas vadītāja.

Pilsētnieki dzīvo arvien kompaktākos dzīvokļos, kuros ne vienmēr ir vieta produktu uzglabāšanai. Cilvēki apprecas un izveido ģimenes krietni vēlāk. Aizvien vairāk cilvēku dzīvo vieni - tas attiecas gan uz gados jauniem, gan veciem cilvēkiem. Mazās mājsaimniecības retāk gatavo, tām nav nepieciešams daudz produktu. Jaunatnes koncentrēšanās uz karjeras izaugsmi veicina augstāku ienākumu līmeni, salīdzinot ar citām iedzīvotāju grupām. Šādiem patērētājiem mazā formāta veikali kļūst par racionālu izvēli.

Aizņemtības palielināšanās darbā noved pie tā, ka patērētāji cenšas izvairīties no rūpēm mājās un brīvo laiku velta atpūtai, vienlaikus palielinot ēšanas ārpus mājām popularitāti. Mazie veikali ar ierīkotu vietu maltītes ieturēšanai, kā reiz, piedāvā šādu risinājumu.

Igaunijas piena pārstrādes uzņēmums «Valio» izstrādājis īpašu produktu noformējumu par godu Latvijas Republikas 100. dzimšanas dienai. Noformējumā izmatota Latvijas nacionālā simbolika — karoga lenta un sakta ar Nameja gredzena motīvu, informē SIA «Valio International».

Īpašais svētku noformējums ietver ne tikai Latvijas karoga lentu, saktu ar Nameja gredzena motīvu un apsveikuma tekstu «Latvija, daudz laimes!», bet arī nozīmīgākos Latvijas neatkarības nostiprināšanas gadskaitļus un datumus.

Svētku iepakojumam izvēlēti divi «Valio» produkti — piens ALMA 2,5 % litra un pusotra litra iepakojumos.

«Jau gandrīz 20 gadus piena pārstrādes uzņēmums «Valio» ir pārstāvēts arī Latvijā, un mēs lepojamies, ka Latvijā mūsu piena produkti ir ļoti iecienīti un pircēji novērtē to kvalitāti. Šogad visas trīs Baltijas valstis svin savu simtgadi. Ideju par apsveikumu vispirms īstenojām Igaunijā, un pašsaprotami radās doma šādā veidā sveikt arī mūsu kaimiņus - Latvijas iedzīvotājus. Konsultējoties ar Latvijas Valsts heraldikas komisiju, izveidojām īpašu mūsu ALMA piena iepakojuma noformējumu ar Latvijas simboliku kā svētku sveicienu. Piens ir viens no populārākajiem un svarīgākajiem produktiem pircēja grozā, un nevienas ģimenes galds nav iedomājams bez tā, tādēļ mums jo svarīgāk šķita svētku apsveikumu izvietot tieši uz šī nozīmīgā produkta, lai mūsu sveiciens sasniegtu pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju,» skaidro «Valio International» pārdošanas direktors Rolands Maziņš.

Valdības lēmumu dot tiesības darba devējiem pēc 1. oktobra atlaist darbiniekus, kuri strādā ar klientiem, ja tie nav vakcinējušies pret Covid-19, uzņēmēji vērtē atšķirīgi, jo vieni to atbalsta, otri uzskata, ka piespiedu vakcinēšanās radīs vēl lielāku pretspiedienu, kas kopumā ne pie kā laba nenovedīs.

Jāņem vērā, ka Ministru kabineta atbalstītā ideja vēl ir jāskata parlamentā, kur par to tiek prognozētas kaismīgas debates.

Jābūt risinājumiem

“Tajās profesijās, kurās darbiniekiem ir (būs) saskarsme ar klientiem (daudziem cilvēkiem), būtu vajadzīga vakcinācija, un darba devējiem ir arī tiesības īstenot darbinieku rotāciju,” uzsver Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle.

“Vakcinācija ir katra cilvēka brīva izvēle, un tāpēc draudi atlaist no darba ir sava veida pārspīlējums,” tā kūdras ieguves un pārstrādes SIA Klasmann-Deilmann valdes loceklis Andis Gredzens. Viņaprāt, ikvienam cilvēkam ir pašam jāatbild par savu veselību, un, ja tā būs, tad arī sabiedrība kopumā būs vesela. “Ja šo aksiomu pagriež otrādi, tad varam būt tik slimi, cik vien tas iespējams, tāpēc Nevakcinēti darbinieki būtībā būs ļoti augsta riska faktors, un tāpēc darba devējiem jābūt tiesībām atlaist darbinieku, ja viņš nespēj pildīt savus tiešos darba pienākumus, Elīna Egle. 20. jūlijs, 2021 21 Aktuāli piespiedu – obligātu – vakcināciju neatbalstu,” tā A. Gredzens.

Latvijas valsts simtgades gadā pašmāju kinoteātri skatītājus lutinās ar vietējo kino

«Šis būs absolūta nacionālā «sprādziena» gads, jo kino simtgades projekts kā zīmols ir brīnišķīgi nostrādājis un cilvēkiem ir interesanti zināt, ko Latvijas kinematogrāfisti veido simtgades aspektā. 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu, kad sāka rādīt Melānijas hroniku un bija vēl arī citas veiksmīgas filmas, latviešu filmu apmeklējums bija nedaudz mazāks par Eiropas kino skatīšanos. Šogad, tikai spriežot pēc filmu apjoma, jau zinām, ka procentuāli Latvijas kino kinoteātrī būs vairāk, un prognozēju, ka uz emocionālā pacēluma viļņa cilvēki vairāk apmeklēs nacionālās filmas. Divas vai trīs filmas ir tādas, kuras publiku interesēs jau pēc nosaukuma vien – Bille, Homo Novuss un filma par Žanu Lipki. Domāju, ka filmas, kur galvenās lomas spēlē pazīstami Latvijas aktieri, ir lemtas panākumiem,» paredz kinokritiķe un kinoteātra Splendid Palace kuratore Daira Āboliņa.

#Īpaša vērība 2017.gadā alus darīšanas jomā pievērsta ilgtspējīgai attīstībai, uzsverot vienotas vides, sociālā un ekonomiskā attīstības nozīmi.

Konkursa Latvijas Alus gada balva 2017 nominācijā Lielākais kāpums alus eksporta tirgū par labākajām atzītas alus darītavas Cēsu alus un Valmiermuižas alus, aģentūra LETA uzzināja no konkursa organizatores, biedrības Alus brālība.

Alus darītava Cēsu alus atzīta par labāko lielo uzņēmumu grupā, bet Valmiermuižas alus - par labāko mazo uzņēmumu grupā.

Alus darītava Cēsu alus šogad saņēma balvu kā labākā arī nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā, bet nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā par uzvarētāju atzīta zīmola Tērvetes alus darītava AS Tērvetes AL, bet atzinības rakstus šajā grupā saņēma Bauskas alus un SIA Alus nams.

Režisora Dzintara Dreiberga kara drāma "Dvēseļu putenis" piecu nedēļu laikā ne vien pārspējusi visus līdzšinējos pašmāju kino skatīšanās rekordus atjaunotās Latvijas vēsturē, bet kļuvusi arī par visu laiku pieprasītāko un skatītāko filmu Latvijas kinoteātros.

Filma uz Latvijas kino ekrāniem nonāca šā gada 8. novembrī un piecu nedēļu laikā to noskatījušies jau 207 892 apmeklētāji. Tai pat laikā pēc Nacionālā Kino centra datiem tādā pašā laika periodā līdz šim populārāko pašmāju filmu "Rīgas sargi" bija skatījuši vairāk nekā 123 000 tūkstoši skatītāju.

Tāpat filmas "Dvēseļu putenis" skatīšanās apjomi pārsnieguši visas programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" ietvaros tapušās filmas, to skaitā Annas Vidulejas filmu "Homo novus" (91 561 apmeklētāji), Ināras Kolmanes filmu "Bille" ( 60 215 skatītāji) un Madaras Dišleres filmu "Paradīze '89" (57 386 skatītāji), kā arī citas populārākās pašmāju filmas - Aigara Graubas filmu "Nameja gredzens" (82 285 skatītāji) un Oskara Rupenheita filmu "Kriminālās ekselences fonds" (81 526 skatītāji).

Parlamentā iekļuvušas partijas valdības veidošanas iniciatīvu sākotnēji grasās ļaut uzņemties populārākajiem politiskajiem spēkiem aiz «Saskaņas» - «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), savukārt «Saskaņu» iesaistīt valdības veidošanas sarunās parlamentā iekļuvušās partijas neplāno, liecina aģentūras LETA aptaujāto politiķu paustais.

Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem, «Saskaņa» nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, «KPV LV» un JKP - pa 16, «Attīstībai/Par» un «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet «Jaunā Vienotība» - 8 deputātu vietas.

Gan «KPV LV», gan JKP pauduši gatavību uzņemties valdības vadīšanu. «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems uzskata, ka demokrātiski būtu ievērot tradīcijas, piedāvājot «KPV LV» Ministru prezidenta amatu, jo politiskais spēks ir saņēmis vislielāko pilsoņu atbalstu no visām tā dēvētajā centriski labējā jeb latviskā spārna partijām.

Reizē politiķis norādīja, ka politiskais spēks nav nācis politikā, lai dalītu amatus un ka ««KPV LV» reliģija ir savas programmas īstenošana». Viņš vērsa uzmanību, ka ir iespējami vismaz seši jaunās valdības modeļi gan ar, gan bez «KPV LV» līdzdalības. Gobzems gan pauda pārliecību, ka bez viņa pārstāvētā politiskā spēka neesot iespējams izveidot stabilu valdību.

Tehnoloģisku risinājumu ieviešana ražošanas sektorā tika uzsākta jau pagājušajā gadsimtā un turpinās vēl šodien, taču mūsdienās ar vien vairāk uzņēmumu Latvijā, kas sniedz dažādus pakalpojumus, procesu pārvaldību nodrošina ar tehnoloģiju palīdzību. Viens no šādiem uzņēmumiem ir arī klientu attiecību vadības pakalpojumu sniedzējs «Transcom«, kas pievērsies personāla vadības procesu digitalizācijai, tādējādi īstenojot mērķi – vadītāji 70 % laika var veltīt darbam ar savu komandu.

«Pateicoties atsevišķu procesu digitalizācijai, esam ietaupījuši laiku un resursus, ko varam veltīt komunikācijai un sadarbībai ar darbiniekiem. Efektivizējot darbinieku novērtēšanas procesus, esam ieviesuši digitālus rīkus, kas apkopo darbinieku paveikto un sniedz pārskatu par progresu. Tas ļauj vadītājiem uzreiz runāt ar darbinieku par attīstības un nākotnes karjeras iespējām, jo nav jāvelta papildu laiks datu analīzei. Pateicoties novērtēšanas procesu digitalizēšanai mums ir izdevies īstenot izvirzīto mērķi – tagad komandu vadītāji var 70 % sava darba laika pavadīt tiešā darbā ar komandu,» atklāj Līga Millere, «Transcom» personāla vadītāja Baltijā.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.