Enerģētika

FOTO: Baltkrievija martā plāno «fiziski iedarbināt» Astravjecas AES pirmo energobloku

LETA, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Baltkrievija plāno nākamā gada martā fiziski iedarbināt netālu no Lietuvas robežas topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) pirmo energobloku, trešdien paziņojis šīs valsts enerģētikas ministra vietnieks Mihails Mihadjuks.

Tiek darīts viss nepieciešamais, lai kodoldegviela tiktu atvesta jau nākamgad. 2019.gada martā mums jāveic kodoliekārtas fiziska palaišana - tas nozīmē, ka kodolreaktorā tiks ielādēta degviela un sākti izmēģinājumi, žurnālistiem Astravjecā sacījis ministrs.

Nākamā gada vidū jāpieslēdzas pie valsts kopējās energosistēmas, bet tuvāk gada nogalei plānots sasniegt pilnu jaudu, viņš uzsvēris.

Pagājušajā mēnesī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu apsūdzēja Maskavu, ka tā izjaukusi paredzētos Astravjecas AES projekta termiņus, un pieprasīja šā iemesla dēļ samazināt projekta īstenošanai piešķirtā aizdevuma procentus.

Sākotnēji Astravjecas AES pirmo reaktoru bija plānots iedarbināt jau šā gada novembrī, bet šo termiņu nācās krietni vien pagarināt pēc 2016.gadā notikušā incidenta, kad montāžas darbu laikā no vairāku metru augstuma nokrita pirmā reaktora korpuss. Tūdaļ pēc notikušā tika apgalvots, ka korpuss nav bojāts, tomēr vēlāk pēc Baltkrievijas prasības tas tika nomainīts pret citu, bet, vedot jauno korpusu no Krievijas, kādā Baltkrievijas dzelzceļa stacijā tā metāla aizsargapvalks saskārās ar kontakttīkla balstu. Apgalvots, ka šai incidentā reaktora korpuss nav bojāts.

Tagad pirmā reaktora pieslēgšana energosistēmai pārcelta uz nākamā gada vidu, lai gan saskaņā ar neoficiāliem datiem tas varētu notikt tikai novembrī. Oficiāli savukārt tiek ziņots, ka otrais reaktors sāks darboties gadu pēc pirmā iedarbināšanas.

Savas AES būvei Baltkrievija izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.

Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

2012.gadā tika parakstīts starpvaldību līgums par Krievijas valdības aizdevumu 10 miljardu ASV dolāru apmērā 90% projekta izdevumu segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība lemj aizliegt Latvijā nonākt Astravjecas AES saražotajai elektrībai

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvai nav oficiālas informācijas par Baltkrievijas Astravjecas AES iedarbināšanas datumu

LETA, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai nav oficiāli apstiprinātas informācijas par to, kad Baltkrievija plāno iedarbināt netālu no abu valstu robežas uzcelto Astravjecas atomelektrostaciju (AES), trešdien paziņojis Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Daiņus Gaižausks, komentējot neoficiālas ziņas, ka šī spēkstacija varētu tikt iedarbināta jau piektdien.

Baltkrievijas Enerģētikas ministrija otrdien paziņoja, ka Astravjecas AES pirmā reaktora "fiziskas iedarbināšanas operācijas plānots sākt jau tuvākajās dienās".

Lietuva iepriekš paudusi bažas, ka šo spēkstaciju, ko tā uzskata par nedrošu, paredzēts iedarbināt, "apzināti pieskaņojoties vēlēšanu kalendāram" pirms svētdien, 9.augustā, gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām.

"Šobrīd nevaram teikt, ka Astravjecas AES netiks iedarbināta piektdien. Varu tikai sacīt, ka viss tiek darīts steigā. Nav veikti visi izmēģinājumi, kas saistīti ar drošību, kā arī stresa testi," Gaižausks norādījis pēc komitejas sēdes, kurā apspriesta Lietuvas sagatavotība kodolspēkstacijas iedarbināšanai kaimiņvalstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas prezidentei un premjeram pretēji viedokļi par Astravjecas AES

LETA--BNS, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un premjerministrs Sauļus Skvernelis pauduši pretējus viedokļus par to, kādai jābūt valsts attieksmei pret Baltkrievijā netālu no abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES).

Līdz šim Lietuva aktīvi centusies pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību apstāklim, ka šī spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, un aicinājusi nepieļaut tās ekspluatāciju vai arī bloķēt tajā ražoto elektroenerģiju, ja AES tomēr tiktu iedarbināta.

Taču premjers negaidīti paziņojis, ka gatavojas Baltkrievijai piedāvāt «racionālu risinājumu» kā alternatīvu AES slēgšanai.

Prezidente savukārt izteikusi pārliecību, ka Lietuvai jāturpina censties panākt šīs spēkstacijas slēgšanu.

Pēc viņas teiktā, runas par iespējamu «pragmatisku attieksmi» pret Astravjecas AES vērtējamas kā «mēģinājums tirgoties ar cilvēku drošību, kas nav attaisnojams šobrīd un nebūs attaisnojams nekad».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva iesniedz Baltkrievijai protesta notu par kodoldegvielas ielādēšanu Astravjecas AES reaktorā

LETA--BNS, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Ārlietu ministrija piektdien iesniegusi Baltkrievijai protesta notu, kurā asi nosoda kaimiņvalstī uzsākto kodoldegvielas ielādēšanu Lietuvas robežas tuvumā uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) reaktorā.

Kā teikts notā, Baltkrievija ar šādu rīcību pārkāpusi atklātuma, caurskatāmības un labu kaimiņattiecību principus. Dokumentā norādīts, ka šīs spēkstacijas darbība rada tiešu apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai, videi un iedzīvotājiem, ņemot vērā tās atrašanos Lietuvas galvaspilsētas Viļņas tuvumā, neatrisinātās kodoldrošības problēmas un negarantēto būvdarbu procesa drošumu.

Lietuva aicina Baltkrieviju pārtraukt Astravjecas AES iedarbināšanu, iekams nav izpildītas Eiropas Savienības (ES) stresa testu rekomendācijas, un sadarboties ar Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupu, Eiropas Komisiju un citām starptautiskajām organizācijām.

"Kodoldrošības standartu un vides prasību ievērošana ir būtiska gan Lietuvai, gan pašai Baltkrievijai. Tā ir ne tikai divpusēja, bet arī reģionāla un ES mēroga problēma, kā to ne vienreiz vien uzsvēruši ES vadītāji. Šajos jautājumos nav vietas kompromisiem, un mēs neskatām iespēju vienoties ar Baltkrieviju," notā uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva aicina IAEA uz atbildīgu nostāju pret Baltkrieviju jautājumā par Astravjecas AES

LETA--BNS, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai (IAEA) būtu jāieņem atbildīga nostāja attiecībā pret Baltkrievijas centieniem iedarbināt Astravjecas atomelektrostaciju (AES), paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, raksturojot šos centienus kā politiski motivētus.

"Kodoldrošība ir IAEA galvenā prioritāte; tādēļ tai jānodrošina, ka nav nekādu šaubu par Astravjecas atomelektrostacijas drošību un mums ir atbildes uz jautājumiem, kas palikuši neatbildēti," paziņojumā presei ceturtdien pēc sarunas ar IAEA vadītāju Rafaelu Grosi norādījis Vaičūns.

"Nepārtraukti un aktīvi centieni panākt kodoldrošību ir IAEA atbildība pret Lietuvu un visu reģionu," uzsvēris ministrs.

Sarunā ar Grosi viņš norādījis, ka Baltkrievija 30.jūlijā mainījusi AES licencēšanas procesu, ļaujot sākt ielādēt kodoldegvielu pirmajā reaktorā.

"Tas raisa jautājumus, vai pret Baltkrievijas regulatoriem netiek izdarīts politiskais spiediens," sacīja Vaičūns, piebilstot, ka Konvencijā par kodoldrošību skaidri teikts, ka jānodrošina regulatora neatkarība lēmuma pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas prezidents pauž nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt Astravjecas AES elektroenerģiju

LETA--BNS, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.

Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.

«Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot,» viņš trešdienas vakarā sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.

Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets otrdien nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz «brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EM būs jāizstrādā metodika Astravjecas AES elektrības nonākšanas Latvijā nepieļaušanai

LETA, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijai (EM) būs jāizstrādā metodika, lai nepieļautu Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotās elektrības nonākšanu Latvijā, atzina EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina, ka gadījumā, ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju.

Kariņš: Ja tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju 

Ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas atomelektrostacija (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas...

Valantis atzina, ka šis jautājums tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc viņš nevar atklāt runātā detaļas.

Aicināts komentēt, kā fiziski Latvija varēs kontrolēt, vai Baltkrievijas AES saražotā elektrība nenonāks Latvijā, piemēram, caur Krieviju, ar kuru Latvijai ir starpsavienojums, Valantis norādīja, ka gadījumā, ja sekos attiecīgs uzdevums, EM izstrādās metodiku, kā nepieļaut Baltkrievijas elektrības tirdzniecību Latvijā.

Ministrijas valsts sekretārs piebilda, ka ar jaunu metodiku būs jāparedz iespēja izsekot elektrības izcelsmei. Patlaban EM nav saņēmusi uzdevumu izstrādāt šādu metodiku.

Vienlaikus Valantis uzsvēra, ka Latvijai ir kritiski svarīgi nodrošināt elektroenerģijas piegāžu stabilitāti un drošību.

Jau ziņots, ka Baltkrievijā pabeigta kodoldegvielas ielāde Astravjecas AES pirmajā reaktorā, iepriekš paziņojis šīs valsts Ārkārtējo situāciju ministrijas Kodoldrošības un radiācijas drošības departaments ("Gosatomnadzor").

Pret Astravjecas AES iepriekš iestājusies Lietuva. Iepriekš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda izteicies, ka Eiropas Savienībai (ES) nedrīkstētu būt pieņemama Baltkrievijā uzceltā Astravjecas AES un iespējamais tajā ražotās elektronerģijas imports varētu tikt traktēts kā atbalsts Aleksandra Lukašenko režīmam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltkrievijā pabeigta kodoldegvielas ielāde Astravjecas AES pirmajā reaktorā

LETA--BNS, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā pabeigta kodoldegvielas ielāde Astravjecas AES pirmajā reaktorā, ceturtdien paziņojis šīs valsts Ārkārtējo situāciju ministrijas Kodoldrošības un radiācijas drošības departaments ("Gosatomnadzor").

Kā norādījis šā departamenta Kodoldrošības regulēšanas nodaļas vadītājs Vigens Maruhjans, reaktorā ielādētas 163 kodoldegvielas kasetes un tālāk jāseko tā dēvētajiem aukstajiem izmēģinājumiem - hidrauliskajai pārbaudei apstākļos, kad temperatūra reaktora iekārtā nepārsniedz 130 grādus, bet pēc tam arī "karsto izmēģinājumu" fāzei, kad temperatūra tiek paaugstināta virs šīs atzīmes.

Pēc viņa teiktā, nākamais solis ceļā uz spēkstacijas fizisku iedarbināšanu tiks ieplānots pēc tam, kad no Astravjecas AES būs saņemts apliecinājums, ka tā ir gatava hidrauliskajiem izmēģinājumiem.

Kā ziņots, par kodoldegvielas ielādi reaktorā pirms divām nedēļām pavēstīja AES būvnieks - Krievijas valsts atomenerģētikas korporācija "Rosatom".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Astravjecas AES radītā apdraudējuma dēļ Lietuvas pašvaldībām būs jāveido aizsarglīdzekļu krājumi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā apdraudējumu, ko Lietuvai var radīt Baltkrievijā netālu pie abu valstu robežas uzceltā Astravjecas atomelektrostacija (AES), pašvaldībām būs jāveido individuālo aizsarglīdzekļu krājumi vienam mēnesim, ziņu aģentūru BNS informējis veselības ministra vietnieks Aļģirds Šešeļģis.

Pēc viņa teiktā, attiecīgus likumprojektus paredzēts iesniegt izskatīšanai Seima rudens sesijā, kas sāksies septembrī. "Pašvaldībām un veselības aprūpes iestādēm būs noteikts uzturēt rezerves vienam mēnesim," norādījis viceministrs. Iepriekš Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Daiņus Gaižausks pēc Astravjecas problēmai veltītas slēgtas komitejas sēdes, atsaucoties uz Šešeļģi, informēja žurnālistus, ka saskaņā ar minētajiem likumprojektiem "mums visiem būs vajadzīgas rezerves vismaz mēnesim, gāzmaska, tabletes un ūdens krājumi".

Šešeļģis vēlāk precizēja, ka runa ir par krājumiem, kas jāuztur pašvaldībām, nevis katram iedzīvotājam. Baltkrievijas Enerģētikas ministrija otrdien paziņoja, ka Astravjecas AES pirmā reaktora "fiziskas iedarbināšanas operācijas plānots sākt jau tuvākajās dienās". Kā trešdien izteicies Gaižausks, Lietuvai nav oficiāli apstiprinātas informācijas par to, kad Baltkrievija plāno spēkstaciju iedarbināt, bet saskaņā ar pašreizējo neoficiālo informāciju tas varētu notikt piektdien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Astravjecas AES var apdraudēt Baltijas drošību

Armanda Vilcāne, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) ir drauds Lietuvas un Baltijas drošībai, tāpēc tās būvniecība ir jāaptur

To vizītes laikā Latvijā uzsvēra Lietuvas īpašais vēstnieks Astravjecas AES jautājumos Darjus Degutis. Baltkrievija stacijas būvei izraudzījusies vietu aptuveni 20 kilometrus no Lietuvas robežas un 40 kilometrus no Viļņas, kas nozīmē, ka tās darbība varētu ietekmēt trešdaļu Lietuvas iedzīvotāju, norādīja D. Degutis. Viņš atklāja, ka 2016. gadā Baltkrievijā topošajā AES notikuši vismaz seši incidenti, tajā skaitā divi īpaši nopietni, kuru laikā bojāts reaktora korpuss.

Pozīcija skaidra

Lietuvai ir pieredze AES būvniecībā, tāpēc mēs esam pārliecināti, ka Astravjecā netiek ievērotas visas drošības prasības, atklāj D. Degutis. «Mēs zinām, kā izmantot atomenerģiju, – savulaik mums bija Ignalina, pēc tam ilgus gadus strādājām pie Visaginas projekta, mēs redzam, kad tiek pieļautas kļūdas. Pirmkārt, nepareizi izvēlēta ir pati atrašanās vieta,» atzīmē D. Degutis, uzsverot, ka stacija atrodas pārāk tuvu pilsētām. Tāpat vieta AES būvniecībai nav piemērota iespējamo seismisko aktivitāšu dēļ, jo topošās stacijas tuvumā ir reģistrētas zemestrīces. «1993. gadā to apstiprināja arī pati Baltkrievija, norādot, ka AES būvniecība šajā vietā nav pieļaujama tektonisko aktivitāšu dēļ, tāpēc nav skaidrs, kāpēc šobrīd tomēr lemts par labu šāda projekta attīstīšanai Astravjecā,» pauž D. Degutis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kariņš: Ja tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju

LETA, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas atomelektrostacija (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, otrdien pēc valdības sēdes par tajā pieņemto lēmumu paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Vienlaikus premjers atzina, ka tādā gadījumā Latvija varētu tirgoties ar elektrību ar trešajām valstīm, izmantojot Latvijas un Krievijas starpsavienojumu.

Patlaban gan nav zināms, kā notiks elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm, bet Kariņš norādīja, ka šo jautājumu risinās Ekonomikas ministrija, sadarbojoties ar kolēģiem Igaunijā, Lietuvā un Eiropas Komisiju, izstrādājot konkrētu metodoloģiju.

Aicināts skaidrot, kāpēc valdība šādu lēmumu pieņēmusi tieši šobrīd, Kariņš stāstīja, ka par šo jautājumu ir diskutēts iepriekš, pamatā no atomdrošības viedokļa. "Ņemot vērā notikumu attīstību Baltkrievijā, bažas par atomdrošību tikai pieaug," uzsvēra Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Astravjecas AES avārijas gadījumā nebūtu, kur izmitināt Viļņas iedzīvotājus

LETA--BNS, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Astravjecas atomelektrostacijā (AES), kas uzcelta Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas, notiktu avārija, citu Lietuvas pilsētu iedzīvotājiem savos mājokļos nāktos uzņemt vairākus simtus tūkstošu cilvēku no Viļņas, atzinis ekonomikas un inovāciju ministrs Rimants Sinkevičs.

Kā viņš sacījis, citu iespēju izmitināt galvaspilsētas iedzīvotājus vienkārši nav.

"Nav tādu telpu, iespēju noorganizēt ēdināšanu un visu pārējo, tātad ikvienam iedzīvotājam acīmredzot būtu jāuzņem savā ģimenē kādi evakuētie cilvēki," piebildis ministrs.

Lietuvā šonedēļ izveidota 18 cilvēku darba grupa, kuras uzdevums ir risināt un koordinēt infrastruktūras un loģistikas jautājumus, kas saistīti ar apdraudējumiem nacionālajai drošībai. Tajā iekļauti Satiksmes, Finanšu, Aizsardzības, Veselības, Iekšlietu, Ārlietu un Zemkopības ministriju, kā arī Bruņoto spēku un Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta pārstāvji.

Darba grupai būs jānodarbojas ar jautājumiem par transportu, infrastruktūru un koordinētu loģistiku attiecībā uz resursiem, kas būtu nepieciešami kodolavārijas izraisītā ārkārtējā situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva plāno aktualizēt jautājumu par elektrības neiegādāšanos no Astravjecas AES

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva plāno sarunās ar Latviju un Igauniju aktualizēt jautājumu par elektroenerģijas neiegādāšanos no Astravjecas atomelektrostacijas (AES) Baltkrievijā, šodien kopīgā preses konferencē ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Reizē viņš norādīja, ka Lietuva nevēlas šajā jautājumā izdarīt spiedienu. Nausēda vērsa uzmanību, ka, ja šajā AES notiktu kāds negadījums, tam būs sekas reģionālā līmenī ne tikai Lietuvā.

Lietuvas prezidents norādīja, ka kaimiņvalsts neiepirks elektrību no šīs AES un līdzīga pozīcija esot arī Polijai.

Levits no savas puses norādīja, ka Latvijas absolūta prioritāte ir Astravjecas AES drošība. Viņš norādīja, ka minētā AES atrodas arī ne pārāk tālu no mūsu valsts.

Iepriekš vēstīts, ka Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, abu valstu prezidenti pārrunāja aktuālos jautājumus divpusējās attiecībās, reģionālajā sadarbībā, kā arī Eiropas Savienībā un NATO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida atbalsta ideju aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju un uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs Eiropas Savienības (ES) lēmums.

Kā viņa izteikusies, otrdien Tallinā tiekoties ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, «visiem, kas lieto vai pērk Krievijas elektroenerģiju, būtu jāpiemēro vismaz tīkla tarifi».

«Mums arī jādomā, kā nodrošināt, lai imports no trešajām valstīm, kurās netiek piemēroti noteikumi attiecībā uz CO2, neizkropļotu tirgu,» piebildusi Kaljulaida, tomēr atturējusies komentēt situāciju ap Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajo Astravjecas atomelektrostaciju (AES).

Lietuva Astravjecas AES uzskata par nedrošu, un šīs valsts Seims aizpērn vienprātīgi pieņēma likumu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no šīs un citām nedrošām kodolstacijām trešajās valstīs, bet drīz pēc tam vērsās pie Latvijas, Igaunijas un Polijas, aicinot neielaist arī šajās valstīs elektroenerģiju, kas ražota šādās nedrošās atomelektrostacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Astravjecas AES pirmais reaktors sācis darboties ar pilnu jaudu

LETAINTERFAX/BNS, 13.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) pirmais reaktors otrdienas vakarā sācis darboties ar pilnu jaudu, trešdien paziņojusi Baltkrievijas Enerģētikas ministrija.

"12.javārī plkst.19.57 [18.57 pēc Latvijas laika] Baltkrievijas AES pirmais energobloks sasniedza nominālo jaudas līmeni. Bloka siltuma jauda ir 3200 megavati un elektriskā jauda - 1170 megavati," teikts ministrijas paziņojumā.

Tajā norādīts, ka pēc nominālās jaudas sasniegšanas tiek turpināti statiskie un dinamiskie izmēģinājumi un pēc to sekmīgas pabeigšanas 15 dienu laikā tiks veikta kompleksa iekārtu un sistēmas testēšana nominālās jaudas apstākļos.

"Sekmīgi pabeidzot iekārtu kompleksos izmēģinājumus, pieņemšanas komisija noteiktajā kārtībā pieņems energobloku rūpnieciskajā ekspluatācijā," paziņojusi ministrija.

Enerģētikas ministra vietnieks Mihails Mihadjuks brīdinājis, ka izmēģinājumu laikā plānots reaktoru apturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas premjerministre: Astravjecas atomelektrostacija ir nedroša un rada draudus

LETA, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astravjecas atomelektrostacija (AES) ir nedroša un rada draudus, turklāt tās elektroenerģija nedrīkst būt nedz Eiropas Savienības, nedz Baltijas valstu tirgos, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem norādīja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Viņa uzsvēra, ka gan Latvijas, gan Lietuvas valdībā politiskās situācijas vērtējums ir pilnīgi vienāds. Tāpat viņa norādīja, ka abas valstis vienādi redz, ka ir nepieciešams Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas tīklu, par ko panākta arī vienošanās.

Šimonīte uzsvēra, ka iesaistītās institūcijas un valstu valdības pieliek visas pūles, lai to īstenotu. Tāpat viņa norādīja, ka valdības centīsies procesu pēc iespējas paātrināt. Lietuvas premjere uzsvēra, ka Astravjecas AES komercekspluatācijā var redzēt ne tikai drošības un ekonomisko komponenti, bet arī mēģinājumu kompromitēt pašu sinhronizācijas projektu.

"Kā Lietuvas valdības vadītājai man bija ļoti svarīgi pārliecināties, ka politiski šajā jautājumā mums nav nekādu atšķirību. Esam vienojušies, ka jautājumus, kas saistīti ar plūsmām un citiem tehniskiem jautājumiem, kuriem var būt politiskas sekas, tuvākajā laikā apspriedīs iesaistīto ministriju pārstāvji," pauda Šimonīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu

LETA, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu, intervijā norādīja SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.

Viņa uzsvēra, ka kopumā Lietuvas pozīciju par to, ka no Baltkrievijas elektroenerģiju iepirkt nedrīkst, atbalsta arī Latvijas un Igaunijas valdība, taču pašlaik diskusija novirzījusies uz jaudu un importa mazināšanu ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no Krievijas.

Kurevska atklāja, ka regulatora loma šajā jautājumā ir saistīta ar ekonomisko izvērtējumu - atbilstoši nacionālajam regulējumam SPRK saskaņo pārvades operatoru sagatavotu metodiku, pēc kuras tiek aprēķinātas jaudas uz Latvijas-Krievijas robežas.

"Par metodikas saturu un kompromisu starp Baltijas valstīm virzību uzņēmās darba grupa, kurā līdztekus Baltijas valstu atbilstīgajām ministrijām, pārvades operatoriem un regulatīvajām iestādēm bija iesaistīti arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Šajā grupā, kurā regulatori ir vairāk klausītāja lomā, pēc ilgstošām diskusijām un pirms darbu sāka Astravjecas atomelektrostacijas (AES), tika panākta vienošanās par konkrētiem risinājumiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka Baltijas valstīs netiek importēta elektroenerģija no Baltkrievijas," stāstīja Kurevksa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu

LETA, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd tiek piedzīvots līdz šim Eiropā nepieredzēts visu energoresursu cenu kāpums. "Šķiet, ka pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, un tas ir noticis ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā," teica Baļčūns.

Tostarp viņš minēja, ka gāzes vidējā cena 2020.gadā bija apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tā ir sasniegusi 80 eiro. Augušas arī CO2 emisijas kvotu cenas - ja pērn tās bija apmēram 25 eiro par tonnu, tad šobrīd tās ir 60 eiro par tonnu.

Vairāk nekā trīs reizes pieaugušas arī ogļu cenas - ja pagājušajā gadā to cena bija apmēram 50 eiro par tonnu, tad šobrīd ogļu cena ir apmēram 170 eiro par tonnu. Šis gads visā Eiropā ir izcēlies arī ar salīdzinoši zemu vēja enerģijas izstrādi - lai gan situācija atšķiras pa valstīm, kopumā vēja enerģijas izstrāde bijusi par 10-20% mazāka nekā citos gados. Savukārt Skandināvijā, kur dominē hidroenerģija, arī tās izstrāde ir bijusi mazāka nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltkrievijas kravu miljoni lūkojas uz Latvijas ostām

Māris Ķirsons, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru