Cerot, ka pandēmijas radītie ierobežojumi būs īslaicīgi un darbs attālināti vairs nebūs norma, daudzi uzņēmumi šo laiku izmantoja lietderīgi, pārkārtojot vai labiekārtojot biroju telpas. Ņemot vērā, ka darbs no mājām ir ietekmējis un mainījis arī interjera tendences birojos, Mārupē bāzētais uzņēmums “IPS Baltics” savu biroju veidot izvēlējās sadarbībā ar profesionālu dizaineri. Biznesa klientiem šis pakalpojums ir pieejams bez maksas. Uzņēmums un interjera dizainere dalās pieredzē un vērtīgos padomos, ko ņemt vērā, labiekārtojot biroju.

“IPS Baltics” – kvalificēta personāla pakalpojumu nodrošinātājs kuģu īpašniekiem un vēja turbīnu operatoriem, biroja kopējā telpu platība ir 84 kvadrātmetri. Uzņēmums strauji paplašinājās un pārskatāmā nākotnē plāno paplašināties vēl, tāpēc radās nepieciešamība pēc jaunām biroja telpām. Iepriekšējās biroja telpas bija vēl mazākas un nespēja nodrošināt pietiekami daudz darba vietas personālam. Sākotnēji jaunajās telpās tika veikts neliels kosmētiskais remonts, bet pēc tam, cieši sadarbojoties ar interjera dizaineri, tika iekārtots birojs. Tas ir samērā neliels birojs, kura telpās atrodas arī virtuve. Birojā šobrīd strādā seši darbinieki, bet interjera dizainerei bija nepieciešams iekārtot darba vietas astoņiem darbiniekiem, jo uzņēmums plāno izaugsmi.

Lietuvas galvaspilsētas Viļņas restorānos izvietoti manekeni, kuru tērpi atspoguļo aktuālās modes tendences.

Restorānu galdi, kas būtu jātur tukši, tiek izmantoti, lai pie tiem izvietotu manekenus, kas demonstrē šīs sezonas modes tendences.

No šīs nedēļas Lietuva ir atvieglojusi ierobežojumus bāriem, kafejnīcām un restorāniem, lai tie varētu darboties iekštelpās, taču joprojām pastāv stingri sociālās distancēšanās noteikumi.

"Tukši galdiņi mūsu restorānā izskatās diezgan dīvaini un mums nav iespēju tos novākt," skaidro restorāna "Cosy" īpašnieks Bernie Ter Braak, kurš ir viens no šīs idejas attīstītājiem un sadarbojas ar lietuviešu dizaineri Jūliju Januss.

"Tāpēc mēs nolēmām sazināties ar kaimiņiem, modes preču veikaliem un aicinājām viņus izmantot mūsu tukšos galdiņus, lai demonstrētu savas jaunākās kolekcijas. Informācija izplatījās, un atpazīstami dizaineri pievienojās šim projektam, kas turpina izplesties visā pilsētā."

Apģērbam ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi, tā uzskata apģērbu zīmola Baiba Ladiga dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši.

Viņas skatījumā, ir vecmodīgi sekot modes tendencēm, un viņa nevēlas saviem pircējiem likt pirkt vēl un vēl, bet gan veicināt apzinātu patēriņu. Dizaineri uztrauc arī modes industrijas radīto atkritumu apjoms, tāpēc viņa izmanto drapēšanas tehniku un cenšas modelēt savu apģērbu tā, lai zudumu būtu pēc iespējas mazāk.

Vienlaikus B. Ladiga-Kobajaši atsakās no klasiskajām krādziņām un citiem elementiem, kas apģērbu valkāšanu padara sarežģītāku un prasa liekas pūles tā kopšanā. Dizainere ir pārliecināta, ka tieši mazie, neatkarīgie zīmoli var radīt pārmaiņas modes pasaulē un izglītot sabiedrību. Vairāk par savu ceļu modes pasaulē B. Ladiga-Kobajaši stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Itāļu uzņēmums "Avio Interiors" ieskicējis dažus risinājumus aviokompānijām, ko likt lietā pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas.

Dizaineri piedāvā divus variantus, kā turpmāk pasažieri varētu lidot kaut cik izolēti viens no otra.

Lidmašīnu salonos, kur pasažieri sēž rindās pa trim, centrā sēdošais pasažieris sēž atmuguriski un visus trīs pasažierus atdala vairogs, kas izgatavots no caurspīdīga materiāla, kas tos izolē viens no otra, izveidojot aizsargbarjeru visiem. Katrs pasažieris tā iegūst savu telpu, kas ir izolēta no citiem, pat no cilvēkiem, kas staigā pa eju, pamato dizaineri.

Sēdekļus piedāvāts izgatavot no viegli tīrāmiem un higiēniskiem materiāliem. Variēt iespējams arī ar vairogu materiāla caurspīdīguma pakāpēm.

Dizaineru piedāvājums aplūkojams vizualizācijās!

Modes zīmols One Wolf Vecrīgā, Laipu ielā atklājis jaunu veikalu.

«Mēs gribam atdzīvināt šo ielu. Pirms mums šīs telpas gadu bija tukšas, un vēl pirms tam te bija suvenīru veikals. Veikalam izvēlētā vieta - Vecrīga - ir stratēģiski laba. Mēs gribam būt tuvāk tūristiem un tieši viņiem vairāk parādīt Latvijas modes dizainerus. Par šīm telpām uzzinājām augusta beigās, un šobrīd esam parakstījušas nomas līgumu uz trīs gadiem,» sacīja Sarmīte Mickeviča, One Wolf līdzīpašniece.

Jaunais veikals ir gandrīz divas reizes lielākas par pirmo veikalu – 50 kvadrātmetros ir iekārtotas tehniskās telpas un 37 kvadrātmetros - tirdzniecības zona, kas attiecībā pret esošo veikalu Lāčplēša ielā ir divas reizes vairāk. Jaunajā veikalā strādās trīs pārdevēji.

Cēsu alus darītavā prezentēta apģērbu kolekcija #CĒlimited, kas tapusi sadarbībā ar latviešu modes dizaineri Fjodoru Podgorniju, pasaules līmeņa modes zīmola Fyodor Golan radītāju, informē Cēsu alus.

Radošā sadarbība rezultējusies apģērbu un aksesuāru kolekcijā, kas tapusi dizainerim iepazīstot Cēsu daudzveidīgo dzērienu darītavu un alus brūvēšanas pasauli. Kolekcija radīta, izmantojot ilgtspējīgu pieeju – apģērbi šūti no atkārtoti pārstrādātiem materiāliem, efektīvi izmantojot auduma atgriezumus aksesuāru šūšanai, kā arī apģērbi šūti Latvijā.

Kolekcijas galvenais iedvesmas avots ir Cēsu darītavā uz vietas izstrādātā skārdeņu prese, kas sagatavo izlietotās skārdenes nodošanai uz pārstrādi, turklāt sapresētās skārdenes veido interesantus un unikālus rakstus. Šie raksti ir uzdrukāti uz dažādiem audumiem, kas iestrādāti #CĒlimited kolekcijas apģērbos un aksesuāros. Arī lielākā daļa šo audumu atgriezumu ir izmantoti mazākos aksesuāros, piemēram, jostas somās.

Zīmola Imperial Lace radītāji Olga un Normunds Bērziņi sākuši ražot mežģīņu audumu, kuru savām kolekcijām ir izvēlējušies arī ārvalstu tērpu dizaineri.

Bērziņu ģimenes impēriju veido veikals Tērbatas ielā un tērpu šūšanas ateljē Imperial Couture House, kura lielākais veikums ir Zviedrijas princesei Madlēnai darinātā 18 kilogramu smagā kleita no 15 tūkstošiem zīda auduma ziedu, kurā viņa apmeklējusi Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju. Ģimene lepojas ar to, ka ir iekāpusi nākamajā attīstības līmenī, mežģīņu auduma tirgošanu papildinot ar šī greznā materiāla ražošanu pēc pašu radīta dizaina.

Arī lācis slido

O. Bērziņa ir absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti un desmit gadus pēc augstskolas beigšanas ir vadījusi dažādus IT projektus, līdz noticis «klikšķis» – viņa ir sākusi domāt par kleitām un pāris dienu laikā nolēmusi mesties iekšā tērpu salonu biznesā. 2004. gadā Rīgā, Brīvības ielā atvērts Latvijas mērogiem paliels kāzu salons Four Seasons, kura darbībai 2008. gadā punktu pielikusi ekonomiskā krīze valstī. Pēc ilgāka pārtraukuma – 2013. gadā – izdevies īstenot sapni par specializētu mežģīņu veikalu un Avotu ielā atvērta mežģīņu valstība Chantelle Dentelle (no franču val. – smalkas mežģīnes). Vēlāk zīmols pārtapis par Imperial Lace, šajā rūpalā jau ir iesaistījušies arī pārējie ģimenes locekļi – vīrs Normunds un meita Kortnija. «Mežģīņu pirmsākumi meklējami impēriju laikos. Pateicoties to laiku cilvēku kaprīzēm, tika veidoti unikāli izstrādājumi. Turklāt impērija var būt arī ģimene,» spriež Olga Bērziņa.

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

Rīgas Tehniskā universitāte kopā ar Aizsardzības ministriju un "Garage 48" pirmo reizi Latvijā rīkos aizsardzības industrijas hakatonu "Garage 48 Defence Makeathon 2020", kura dalībnieki 48 stundu laikā radīs funkcionējošus drošības un aizsardzības risinājumu prototipus.

Inovāciju pasākums "Garage 48 Defence Makeathon 2020" notiks no 31. janvāra līdz 2. februārim Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikā. Dalībai var pieteikties līdz 24. janvārim.

Šāds pasākums tiek rīkots, lai veicinātu inovāciju radīšanu aizsardzības nozarē un pavērtu iespējas plašākam interesentu lokam iesaistīties specifisku nozares izaicinājumu risināšanā.

"Hakatons ir lielisks veids nozarei, kā radīt interesi un izpratni par savu specifiku un vajadzībām, bet ieinteresētām personām un uzņēmumiem – prezentēt savas idejas un risinājumus, pārbaudīt to lietojamību, saņemt ekspertīzi, padomus un atbalstu mērķu sasniegšanai, satikt līdzīgi domājošos, dibināt kontaktus. Hakatons var kalpot par atspērienu inovatīvu produktu un jaunu uzņēmumu izveidei, tādējādi sekmējot tautsaimniecības un, ja ideja balstīta pētniecībā, arī vietējo pētniecības iestāžu attīstību," uzsver Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Šajā nedēļas nogalē Ķīpsalā notiek izstādes Baltic Furniture 2019 un Design Isle 2019.

«Baltic Furniture» ir mēbeļu, interjera un apgaismojuma risinājumu izstāde, kas vienkopus pulcē nozares ražotājus un tirgotājus. Apmeklētājiem tā ir iespēja vienuviet iepazīt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Ukrainas, Vācijas, Somijas un vēl citu valstu ražotāju piedāvājumu.

Savukārt Rīgas starptautiskajā dizaina izstādē «Design Isle 2019» var apskatīt Baltijas dizaina uzņēmumu, profesionāļu un studentu rūpnieciskā, modes, vides, interjera, foto un grafiskā dizaina darbus.

Izstādē apskatāmas dizaina mēbeles, gaismas ķermeņi, apģērbi un aksesuāri, dzīvesstila produkti u. c. dizaina produkti, ko prezentē dizaineri un dizaina uzņēmumi. Latvijas dizaina skolu un augstskolu audzēkņi izstādē prezentē savus diplomdarbus un radošos projektus.

Apģērbu zīmola «MAREUNROL’S» dizaineri Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops turpmāk koncentrēsies uz savu produktu pārdošanu interneta vidē.

«Mēs esam daudz naudas pazaudējuši, pārdodot produktus tikai fiziskos veikalos. Tai skaitā arī citur Eiropā. Šobrīd situācija ārzemēs atspoguļo to, kāpēc mums ir tikai japāņu klienti. Eiropā un arī Amerikā situācija ir skarba. Japānā ir visnopietnākie partneri, kurus netraumē tas, ka iepirkuma cena var būt vairākus simtus augsta. Viņu klienti to var atļauties - vēl ar uzcenojumu nopirkt veikalā,» par sadarbību ar veikaliem ārzemēs stāsta R. Pēterkops.

Jaunais interneta veikals - «Snack Store» - ir tests. Redzēsim, kā veiksies,» viņš piemetina.

Par situāciju Latvijā viņš saka: «Nedomāju, ka Latvijā jebkas notiek viegli.» Neesot viegli atrast šuvējus, tāpat arī izstādes «MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte» rīkošana ir bijis izaicinājums vairāku gadu garumā. «Bija cītīgi jāmeklē sponsori, jāraksta projekti. Ja godīgi, budžets bija mazs. Protams, ne vienmēr vajag kaudzi naudas, lai izdarītu lietas, kas strādā dzīvē,» pastāsta dizaineris. Izstādē skatāmi abu dizaineru darbi.

Novembra pēdējā nedēļā trešo reizi norisināsies jauno modes dizaineru konkurss «MERINGUE».

Šogad konkurss tiek rīkots kā divu organizāciju – biedrības «Latvijas Modes palāta» un LKA Latvijas Kultūras koledžas sadarbības projekts.

No konkursam iesūtītajiem 20 pieteikumiem finālam ir kvalificējušās vienpadsmit kolekcijas, kuru autori ir Latvijas Mākslas akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jaunie dizaineri.

Konkursa kolekcijas vērtēs starptautiska žūrija, kuras priekšsēdētāja būs modes žurnāliste un Milānas Jaunās mākslas akadēmijas (New Academy of Fine Arts) profesore Ļuba Popova. Modes skatē tiks demonstrēta arī konkursa «MERINGUE» vēstneses, modes dizaineres Laimas Jurčas kolekcija «Illuminated», kas radīta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī modes dizaineres Ivetas Vecmanes jaunākā kolekcija.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Modes biznesā Latvijas dizaineriem ir grūti konkurēt. Ja esi itāļu vai franču modes mākslinieks, uzreiz ir liels «uzticības kredīts». Ja esi no nelielas valsts, kurai nav tādas modes vēstures, ir jābūt divreiz talantīgākam, darbīgākam un gudrākam. Taču Latvijas māksliniekiem ir potenciāls, biznesa portālam db.lv uzsver Elena Strahova, Baltijas modes federācijas prezidente.

Viņa atzīst, ka modes bizness ir ļoti komplicēts. «Mēs redzam galvenokārt aisberga virsotni. Var būt tā, ka zīmols ir pārstāvēts vairākās valstīs un ļoti labos veikalos, bet reālie pārdošanas skaitļi nav iepriecinoši. Var būt arī tā, ka pārdošanas apjomi ir iespaidīgi, bet biznesu nevar saukt par veiksmīgu. Tam iemesls var būt, piemēram, nepareizi sakalkulēta pašizmaksa attiecībā pret pārdošanas cenu. Ir gadījies tā, ka modes zīmols, ieejot lielā tirdzniecības tīklā vai veikalā, tik ļoti samazina iepirkšanas cenas, ka galu galā zaudē vairāk nekā vinnē,» stāsta E. Strahova.

Patērētāju uzvedība, gaume un pirkšanas ieradumi mainās tik strauji, ka vajadzība pēc jauniem dizaineriem arvien pieaug. «Sieviešu apģērbu niša tradicionāli skaitās spēcīgākā, jo tajā ir vislielākā auditorija. No otras puses - tajā ir arī vislielākā konkurence, jo ne tikai pieprasījums, bet arī piedāvājums ir visplašākais. Vairāki Latvijas dizaineri izvēlējušies bērnu modes nišu un strādā tajā ļoti veiksmīgi,» stāsta E. Strahova.

Biroju kompleksa Rīgā “Verde” A ēkai ir piešķirts "Excellent" līmenis saskaņā ar BREEAM International New Construction standartiem.

BREEAM, kas starptautiski pazīstama kā ilgtspējīgas ēkas sertifikācija, nosaka un mēra ēku ilgtspējības rādītājus, apliecinot, ka projekti atbilst ilgtspējības mērķiem. “Excellent” līmenis nozīmē, ka ēkas būvniecībā izmantotas nozares vislabākās prakses.

“”Verde” pirmsākumos mēs uzstādījām ambiciozu mērķi – radīt zaļākos birojus Rīgā. BREEAM sertifikācijas saņemšana pierāda, ka mūsu vārdi raksturo mūsu darbus. Tas ir apliecinājums saliedētam un mērķtiecīgam projekta autoru un realizētāju darbam – viss ar mērķi radīt jaunu standartu apkārtnei, kurā ilgtspējīga attīstība jau ir augstā līmenī,” komentē Andrius Barštis, “Verde” investors un attīstītājs, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors.

Patentu valde, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Dizaineru savienība aicina līdz šī gada 22. martam pieteikties prestižākajam konkursam rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā «Gada preču zīme 2018» nominācijās «Gada preču zīme – Latvijai» un «Gada preču zīme – pasaulei».

«Preču zīme ir viens no būtiskiem instrumentiem uzņēmēja atpazīstamības veicināšanai. Mums ir patiess prieks, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās, cik būtiski ir aizsargāt savu preču zīmi. To pierāda arī tas, ka pagājušajā gadā nacionālajā procedūrā tika pieteiktas vairāk nekā 2000 preču zīmes. Konkurss dod iespēju ne tikai izcelt savu preču zīmi, bet arī ļauj gūt sabiedrības un žūrijas novērtējumu, kā arī pretendēt uz konkursa apbalvojumiem,» norāda Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

«Ik gadu konkurence konkursā starp preču zīmēm pieaug, un tas priecē, jo uzņēmēji arvien vairāk novērtē savu intelektuālo īpašumu. Latvijas ekonomikas izaugsmei arī spēcīgi zīmoli, kas atpazīstami gan vietējā, gan eksporta tirgū, ir būtiski, lai pircējs tos ne tikai izvēlētos, veicot ikdienas pirkumus, bet arī novērtētu kā kvalitātes zīmi,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu, bet sniedz arī informāciju par to.

Video skatāms zemāk!

Latvijas uzņēmums Vivid Tech radījis un ieviesis jaunu tehnoloģisku inovāciju mazumtirdzniecības nozarē - interaktīvas cenu zīmes ar skārienjutīgu displeju, kas piedāvā pircējiem uzzināt ne vien produkta cenu, bet arī tā sastāvu, atlikumu noliktavā, izmantošanas iespējas un citu informāciju.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami pirms trīs gadiem, bet SIA Vivid Tech reģistrēts 2017. gada vasarā. «Pietiekami ilgi darbojos tirdzniecībā un novēroju zināmas problēmas, piemēram, cenu izdrukāšana veikalā aizņem ļoti daudz laika un patērē daudz papīra. Konkrēti, ja veikalā ir jānomaina ap 1000 cenu zīmēm mēnesī, tad tas prasa laiku. Sāku pētīt, kas tiek piedāvāts tirgū. Protams, piedāvājumā ir elektroniskās cenu zīmes, bet man likās, ka var labāk, un radās doma radīt interaktīvas cenu zīmes ar krāsainu un skārienjutīgu displeju. Uzrunāju Alvilu Mežalu un Ivaru Mirošnikovu, un mēs pieņēmām traku lēmumu - pamēģināt uztaisīt paši. Te nu mēs šodien esam - mums ir industriāli ražotas cenu zīmes, un pamazām sākam tās ieviest tirdzniecībā,» stāsta SIA Vivid Tech valdes loceklis Andris Lūkins. Kopumā projekta izstrādē tika iesaistīti vairāk nekā 15 cilvēki. A.Lūkinam ir pieredze pārdošanā un tirdzniecībā, I.Mirošnikovam - IT nozarē, dažādu sistēmu izstrādē un tehniskās lietās, bet A.Mežals pārzina juridisko, finanšu un loģistikas nozari. Pārējo komandu veido Latvijas speciālisti – elektronikas profesionāļi, inženieri, programmēšanas inženieri, dizaineri, finansisti un citi. Pēc uzņēmēju domām, ir savākta spēcīga komanda, kas bija veiksmes atslēga, lai nonāktu līdz mērķim.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) noslēgusies izstāde “MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte”, kas sniedza iespēju skatīt latviešu modes zīmola "MAREUNROL’S" tērpu kolekciju izlasi. Nepilnos divos mēnešos – no 10. oktobra līdz 8. decembrim – ekspozīcija piesaistījusi 10134 interesentu uzmanību, kļūstot par DMDM apmeklētāko izstādi 2019. gadā.

Modes dizaineru dueta "MAREUNROL’S" (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) labāko kolekciju retrospekcija muzejā papildināta ar video materiāliem, fotogrāfijām, Gintera Krumholca veidotajiem tēlnieciskiem elementiem un "Tīrkultūras" audio instalāciju.

Projekta izglītības pasākumi – "Sarunas muzejā", Ģimenes diena, meistarklases, darbnīcas un ekskursijas – pulcējuši dažādas vecuma grupas, kas liecina, ka Latvijas auditorijai ir liela interese par dizainā notiekošo, norāda organizatori.

Modes dizaineri M. Mastiņa-Pēterkopa un R. Pēterkops par savu darbu saka: "Mēs iedvesmojamies no pārpratumiem un nejaušībām, ko sastopam kustībā. Visradošāk domājam, tieši esot aktīvā kustībā, mirkļos, kad atrast papīra lapu, bloknotu un zīmuli ir gandrīz neiespējami."

Pārbūvējot kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Rīgā, A. Briāna ielā 13, taps modernas prototipēšanas darbnīcas “Riga Makerspace’’ Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas vajadzībām, kā arī mūžizglītības prototipēšanas pakalpojumu centrs.

Ēkās plānots izvietot sešas minēto skolu izglītības programmām atbilstošas jauna produkta parauga izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu studiju procesu. Papildus tam tiks ierīkotas mūsdienīgas telpas semināriem un cita veida pasākumiem. Projektu plānots pabeigt 2023. gada vasarā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Īstenojot projektu vēsturiskā tehnikuma ēka iegūs jaunu kvalitāti un saturu, vienlaikus arī ēkas apkaime iegūs jaunu, radošu elpu. Atjaunojot ēku tiks ieviesti energoefektivitātes risinājumi, kas uzlabos telpu mikroklimatu un sniegs būtisku siltumenerģijas ietaupījumu. Studentiem un jaunu produktu radīšanas entuziastiem šeit būs mūsdienīgas apmācību un radošās darbības iespējas, Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem – sakopta un labiekārtota apkārtesošā pilsētvide,” norāda R. Griškevičs.

Mūsdienās, kad patērētāju uzvedība būtiski mainās, pārdomāti un efektīvi veikti mārketinga pasākumi ir nozīmīgs faktors, lai pēc iespējas veiksmīgāk uzrunātu savu klientu.

Viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju uzvedību pakalpojumu jomā, ir telpu iekšējais iekārtojums un radītā gaisotne. Uzņēmumā izvēlētais telpu iekārtojums, izmantotās krāsas, smaržas, apgaismojums, mūzika, mēbeles un mākslas darbi var būtiski ietekmēt patērētāju uzvedību gan pozitīvi, gan negatīvi. Noteicošo lomu spēlē patērētāja sensorās sajūtas – redze, dzirde, oža, garša un tauste.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes veiktajā pētījumā tika konstatēti būtiski aspekti, kuri var palīdzēt Latvijas pakalpojumu sfēras uzņēmumiem atstāt pēc iespējas pozitīvāku ietekmi uz patērētāju uzvedību. Latvijā esošie eksperti, kuru vidū bija četri interjera dizaineri, trīs mārketinga speciālisti un divi psihologi, atzina, ka telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju uzvedības ietekmēšanai pakalpojumu sfērā Latvijā tiek izmantoti pietiekami, tomēr ir vēl, kur augt un attīstīties. Pēc ekspertu, kā arī aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vērtējuma, visbiežāk telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju ietekmēšanai Latvijā tiek izmantots viesnīcu, veselības un skaistumkopšanas, kā arī ēdināšanas nozarē, bet visretāk – valsts sektora, transporta un izglītības pakalpojumos.

Dažus simtus darbinieku ir iespējams ietērpt unikālā uzņēmuma formas tērpā trīs mēnešu laikā, informē Baltijas darba formu ražotājs “Youniformer”. Uzņēmums, kas ar darba apģērbu nodrošina aviokompānijas, bankas, aizsardzības aģentūras un citas organizācijas, paātrina projektus, izmantojot virtuālos rīkus un daudzu gadu pieredzi formas tērpu izgatavošanā lielajām korporācijām.

Uzņēmumi var radīt paši savus formas tērpus

Daudzi uzņēmumi, kuriem nepieciešami formas tērpi, meklē pārbaudītus risinājumus – darbiniekiem ērtas, izturīgas dizaina kombinācijas, kas sniegtu vēlamo vēstījumu. Tāpēc “Youniformer” piedāvā saviem klientiem vispirms apskatīt formas tērpu katalogu, kurā ir vairāk nekā 50 dažādu dizainu, ko uzņēmumi var pielāgot, izvēloties tīkamākās krāsu kombinācijas un akcenta aksesuārus.

"Lai būtu vieglāk iedomāties, kā formas tērps izskatītos dažādās krāsās, esam izstrādājuši speciālu rīku, kas ļauj virtuāli pielāgot jūsu izvēlēto formas tērpu, lai tas atbilstu jūsu uzņēmuma stilam. Tas ir labākais veids klientiem, kuriem vēl nav skaidra redzējuma par to, kā izskatīsies viņu formas tērps, un kuri vēlas pārrunāt potenciālās iespējas ar saviem darbiniekiem,” stāsta Edita Šekšteliene, “Youniformer” izpilddirektore.

Rīgas pašvaldībā apbalvoti aizvadītā gada labākie arhitekti un dizaineri, kas devuši nozīmīgu pienesumu pilsētas arhitektūrā.

Atzinības piešķirtas arhitektūras skatē «2018. gada balva Rīgas arhitektūrā» atzīmēto būvju autoriem un tās pasniedza Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis un Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga.

«Mums jau vairākus gadus izveidojusies laba tradīcija – pasniegt arhitektiem pašvaldības atzinības par izcilu darbu. Pateicoties viņu veikumam, pilsēta iegūst daudz kā jauna,» teica G. Princis.

Rīgas pilsētas pašvaldības atzinība piešķirta ēku pārbūves autoriem Raiņa bulvārī 5 un 6 - arhitektiem Jānim Nordem, Aijai Lismanei, Didzim Valciņam un Zanei Pastarei; dienesta viesnīcas jaunbūves autoriem Dārza ielā 5 - arhitektiem Mārim Malahovskim, Lindai Trulei un Arvīdam Līkopam; bijušās Valsts Elektrotehniskās fabrikas Ražošanas korpusa fasāžu restaurācijas un korpusa pārbūves autoriem Brīvības gatvē 214i - arhitektiem Viktoram Valgumam, Viktoram Valgumam junioram, Kasparam Dortānam un Tamārai Stucei.

Atzīmējot nulles cikla būvdarbu pabeigšanu, Strēlnieku ielā topošā daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekta HOFT pamatos ielikta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

HOFT projektu veido divas 7 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājas, kuras savieno pazemes autostāvvieta ar 23 auto novietnēm. Ēka, kas robežojas ar Strēlnieku ielu, ir arhitektūras piemineklis, uz kura piebūvēti divi papildus stāvi. Pagalmā esošā ēka ir pilnīgi jauna. Projektā kopumā ir 42 dzīvokļi platībā no 76 m2 līdz 232 m2.

Kompānijas R.EVOLUTION attīstītā daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecība tika uzsākta pērn decembrī, kopējais investīciju apjoms ir 16 miljoni eiro, bankas finansējums ir 8,9 miljoni eiro.

Pie projekta arhitektūras un koncepcijas īstenošanas strādā divas arhitektes – OPEN AD biroja vadītāja Zane Tetere-Šulce un Dita Lapiņa no biroja KROKS. «Mūsdienās lielpilsētu apzaļumošana ir jo sevišķi svarīga. Arhitekti un ainavu dizaineri projektē ne tikai parkus, skvērus, dārzus, bet arī izmanto alternatīvas iespējas: arhitektūras konstrukcijas uz jumtiem, balkoniem, terasēm, īpašiem balstiem. Šādi centieni atrod izpausmes vietas mūsdienu viesnīcu, biroju un dzīvojamo ēku arhitektūrā. HOFT projekts ir pārdomas par tēmu, kā mēs varam ne tikai saglabāt dabu lielpilsētā, bet arī vairot tās klātbūtni, izmantojot modernās tehnoloģijas,» stāsta Z. Tetere-Šulce.

Vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos Baltijā 2018. gadā ir 99,03 eiro.

"2018. un 2019. gadā Baltija ir apsteigusi Ziemeļvalstis jaunuzņēmumu investīcijās, vērtējot pret iedzīvotāju skaitu," teic Zane Bojāre, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja. Viņa atsaucas uz tikko publicēto Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījumu, ko veicis "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Pagājušā gada apskatā apkopotie dati liecināja, ka tikai Igaunija atsevišķi varēja sacensties ar Skandināviju, bet šā gada pētījums rāda, ka Baltijā vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos 2018. gadā sasniegušas 99,03 eiro. Turpretī Ziemeļvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē un Dānijā – tie ir 85,08 eiro uz vienu iedzīvotāju.