Pārmērīga ierobežošana drošību neuzlabos un kaitēs nozares attīstībai

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms 10. maijā notiekošā Rīgas Aviācijas foruma norāda pasākuma lektori.

«Arī tālvadības gaisa kuģu (dronu) segmentā Latvija atradusi nišas, kur esam līderi pasaules mērogā,» norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Latvijas prezidentūras laikā tika pieņemta t. s. Rīgas deklarācija, kas ir mugurkauls ES topošajam regulējumam dronu jomā. Forumā viena sesija tiks veltīta tam, kā attīstās tiesiskais regulējums un kā kopumā attīstās dronu nozare, iegūstot arvien lielāku komerciālu pielietojumu. Komentējot iedzīvotāju un lielās aviācijas pilotu bažas saistībā ar arvien plašāku dronu izmantošanu, viņš atzīmē, ka bīstamību rada nevis pats drons, bet lietotājs, kas to izmanto pretlikumīgiem vai nepareiziem nolūkiem. «Šeit gan neder pieeja mēģināt kaut ko aizliegt,» jo dronus var viegli iegādāties. Tādēļ ir nepieciešams tehnoloģijām atbilstošs regulējums.

Lidošanas ātrums, kameras kvalitāte, baterijas uzlādes un filmēšanas ilgums, kā arī pilotu zināšanu pilnveidošana ir nepilnības, ar kurām vēl joprojām sastopas profesionāļi, kuri ikdienā izmanto dronu sniegtās iespējas.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja «Lattelecom» produktu līnijas vadītājs Daniels Skopans, arī droniem - kā jebkurai citai tehnoloģijai - vēl ir, kur augt. Viņaprāt, droniem vēl jāattīsta lidošanas ātrums, jo šobrīd maksimālais ātrums filmēšanas droniem ir aptuveni 60-70 kilometri stundā, bet, ja nepieciešams filmēt sacīkstes, rallijus, ekstrēmos sporta veidus, kur viss notiek ļoti ātri, tad ar šādu ātrumu ir krietni par maz. Eksperts norāda, ka nākamā nepilnība ir kameras, lai arī ar tām filmē pat Holivudas filmas.

«Lattelecom» tehnikas pakalpojumu vadītājs Pāvels Degtjarevs papildina, ka noteikti jāpilnveido arī baterijas uzlādes ātrums un tās filmēšanas ilgums. «Es gribētu sapņot, ka kādreiz, uzlādējot pilnu bateriju, varēs lidināt dronu stundu vai pusotru. Īpaši noderīgi tas ir, ja esam ceļā un mums nav iespēju uzlādēt baterijas. Ar trīsdesmit minūtēm ceļojumā varētu būt krietni par maz. Jāpilnveido arī baterijas uzlādes laiks, jo šobrīd sanāk tā, ka vidēji droni lido 30 minūtes un uzlādē bateriju pusotru vai divas stundas. Vēlētos, lai uzlādes laiks būtu samērīgs – 30 minūtes lido un 30 minūtes uzlādē,» domā P. Degtjarevs.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir saņēmis pirmos 11 bezpilota gaisa kuģus jeb dronus un tuvākajā laikā tiks uzsākta to izmantošana izsaukumos.

Dronu integrēšana VUGD darbībā tiek īstenota Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta «Jauno tehnoloģiju ieviešana pierobežas ārkārtas situāciju apkarošanā» ietvaros.

Notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji dronus izmantos, lai veiktu izlūkošanu, tajā skaitā, apzinātu notiekošā mērogus, uguns vai bīstamās vielas noplūdes izplatīšanos un citus svarīgus faktorus, kuri nepieciešami lēmumu pieņemšanai. Īpaši nozīmīga dronu izmantošana ir plašos ugunsgrēkos, kuros «skats no augšas» sniedz objektīvu informāciju par notiekošo.

Ar droniem netiks padots ūdens ugunsgrēka dzēšanai vai veikta cilvēku glābšana no bīstamās zonas, tie tiks izmantoti papildu operatīvās informācijas iegūšanai notikuma vietā.

Divas dienas paralizētā Londonas Getvikas lidosta plāno piektdien atsākt darbību ar ierobežotu skaitu lidojumu, teikts lidostas paziņojumā.

«Getvikas skrejceļš šobrīd ir pieejams un grafikā uz izlidošanu un ielidošanu ir ierobežots skaits lidmašīnu,» teikts lidostas paziņojumā tviterī.

Lidosta iesaka pasažieriem pirms došanās uz lidostu pārbaudīt internetā sava reisa statusu.

Lielbritānijas otrā noslogotākā lidosta ir slēgta vairāk nekā 30 stundu pēc vairākkārtējas drona pamanīšanas tās tuvumā no trešdienas vakara, kā rezultātā atcelti simtiem reisu, ietekmējot 120 000 pasažieru.

Lielbritānijas policija nosūtījusi uz Londonas Getvikas lidostu snaiperus un izmanto helikopteru, lai notvertu personas, kas virs lidlauka lidina dronu, paralizējot tā darbību.

Palīgā policijai devušies arī armijas eksperti.

AirDog sadarbībā ar citiem tehnoloģiju nozares uzņēmumiem patlaban izstrādā jaunus produktus, kas saistās ar dronu tehnoloģijām, tacu šobrīd uzņēmums nepārdod bezpilota lidaparātus, portālam DB pastāstīja kompānijas līdzdibinātājs Agris Ķipurs.

Šogad tirgum plānots piedāvāt jaunu produktu, taču pagaidām uzņēmums neatklāj, kādu tieši un ar kādiem partneriem kompānija sadarbojas, tiesa gan, viņš uzsvēra, ka galvenais kompānijas attīstības tirgus aizvien bija un ir ASV.

Pasaulē patlaban ir maz komandu, kas var komerciāli izdevīgi un lielos apjomos saražot bezpilota transportlīdzekļus, AirDog ir viena no šādām komandām, ir pārliecināts uzņēmējs. Kad AirDog pārdeva bezpilota lidaparātus, to cena bija 1548 eiro.

Uz DB jautājumu, kādā virzienā dosies dronu attīstība, viņš uzsvēra, ka bezpilota lidaparāti, pēc viņa domām, lielākoties tiks izmantoti grūti sasniedzamu vietu aizsniegšanai, piemēram, lai pilsētu iedzīvotāji varētu dronus izmantot ikdienas dzīvē, piemēram, nosūtīt dronu, lai tas piegādā produktus no veikala, taču šāda situācija ir vēl tālā nākotnē. «Lai integrētu dronus pilsētas infrastruktūrā, vēl jāīsteno daudz darbību, tādēļ tas ir sarežģīti. Mēs pie tā nonāksim, taču līdz tam ir tāls ceļš ejams,» viņš sacīja.

Nākamo divu gadu laikā valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu plāno izveidot bezpilota gaisu kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu Latvijā.

Pieejamais kopējais attiecināmais KF projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide”” finansējums ir 1 764 705,88 eiro, no kuriem 1 500 000,00 eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, bet 264 705,88 eiro privātais jeb CAA finansējums.

Sistēma paredz dronu lietotājiem ērtā, viegli saprotamā un digitālā veidā pieprasīt un saņemt pakalpojumus, kā arī nodrošināt datu apmaiņu ar dronu jomu saistītām valsts institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Tāpat paredzēts iegādāties infrastruktūru dronu uztveršanai starptautiskās lidostas “Rīga” un lidostas “Liepāja” tuvumā.

Lai izveidotu dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu, sākotnēji tiks izstrādāts kopējais sistēmas koncepts, tad izveidota IT infrastruktūra. Tā būs dronu lietotājiem un uzraugošajām institūcijām draudzīga un vienota informācijas sistēma, kas ļaus ērti izpildīt normatīvā regulējuma prasības un saskaņot lidojumus, tādejādi uzlabojot kopējo lidojumu drošuma un drošības līmeni.

Saredzot iespējas kā droni var palīdzēt glābšanas misijās un risināt problēmas uzņēmumiem dažādās nozarēs, LMT kopā ar Lufthansa Systems attīsta pilotprojektu Latvijā dronu satiksmes vadības programmu, informē LMT pārstāve Elīna Lidere.

Kā risinājumu drošākai dronu integrācijai gaisa satiksmē to šodien LMT demonstrēja Rīgas Aviācijas forumā.

Šāda dronu satiksmes vadības platforma tiek veidota, lai visi gaisa satiksmes dalībnieki, t.sk., bezpolita lidaparāti - droni būtu redzami kopējā plūsmā un netraucētu viens otram. Tāpat šāda platforma ļaus attīstīt risinājumus dronu lidojumiem arī ārpus pilota redzamības zonas un autonomajiem dronu lidojumiem.

«Latvija tagad ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kur tiek pilotēta šāda dronu satiksmes vadības platforma,» norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis. «Tas ļaus gan uzlabot dronu satiksmes drošību, gan arī attīstīt jaunus pakalpojumus ar kuriem varam būt konkurētspējīgi eksportā. Jau tagad LMT kā dronu risinājumu eksperts tiek aicināts uz starptautiskajām konferencēm. Savukārt mūsu glābšanas drons ar mākslīgo intelektu, ko attīstam kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), ir jau vairākkārtīgi izmantots glābšanas misijās.»

DJI industriālais drons Mavic 2 Enterprise DUAL prot ne vien fotografēt, bet arī mērīt temperatūru, meklēt cilvēkus un skaļi skandēt paziņojumus

Dronu invāzija tirgū dāvājusi katram interesentam – iepriekš parastam cilvēkam teju nepieejamu iespēju nofotografēt sevi un īpašumu no putna lidojuma. Tomēr ierobežotā funkcionalitāte, būtībā ļaujot vien fotografēt un filmēt, kā arī aizvien stingrākie ierobežojumi lidināties virs apdzīvotām vietām padara bezpilota lidaparātus patērētājiem mazāk pievilcīgus. Viens no populārākajiem ražotājiem DJI uz izmaiņām noreaģēja, sarūpējot patērētājiem jauno Mavic 2 modeli Enterprise DUAL komplektācijā. Tas primāri paredzēts glābšanas dienestiem, taču radīs pielietojumu citās nozarēs un būs interesantāks arī uzņēmumiem, kuri neaizraujas ar vizuālo materiālu veidošanu.

Saūda Arābija trešdien nodemonstrējusi atliekas no droniem un vadāmajām raķetēm, kas tika izmantotas uzbrukumos tās naftas rūpniecības objektiem, apgalvojot, ka pierādījumi norāda uz Irānu.

Saūda Arābija paziņoja, ka sestdien notikušajos uzbrukumos izmantoti kopumā 25 droni un raķetes. Saūda Arābijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis sacīja, ka uzbrukuma vietās atrastas irāņu bezpilota lidaparāti «Delta Wing» un vadāmās raķetes «Ya Ali».

«Uzbrukumi tika veikti no ziemeļiem, un tos neapšaubāmi sarīkoja Irāna,» preses konferencē paziņoja Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis, piebilstot, ka pierādījumi to apstiprina.

Atbildību par šiem dronu triecieniem uzņēmušies Jemenas šīītu hutiešu nemiernieki, taču ASV uzskata, ka hutiešiem nav pa spēkam pašiem veikt šāda mēroga uzbrukumus un patiesā atbildīgā ir Irāna. Arī Saūda Arābija uzskata, ka uzbrukumos izmantotie droni nevarēja atlidot no Jemenas un hutieši piesedz Irānu.

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien atbalstīja jaunus ES mēroga noteikumus, kas padarīs drošāku bezpilota lidaparātu jeb dronu lietošanu, kā arī modernizēs aviācijas drošības prasības. Mērķis ir panākt vienotu drošības līmeni un atvieglot jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu, informē EP.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem droni būtu veidojami tā, lai neapdraudētu cilvēkus. Atkarībā no drona svara vai lietošanas vietas radītā riska tie būtu jāaprīko ar papildu drošības sistēmām - piemēram, automātiskas piezemēšanās mehānismu, zūdot sakariem ar lietotāju, vai sadursmju novēršanas sistēmu.

Dronu lietotājiem jāpārzina noteikumi un jālieto lidaparāts tā, lai tas neapdraudētu cilvēkus vai citus gaisa telpas lietotājus. Tas nozīmē, ka atsevišķu dronu lietotājiem būs nepieciešama apmācība.

Lai atvieglotu lietotāja noteikšanu incidenta gadījumā, dronu lietotāji būs jāiekļauj dalībvalstu reģistros, un droni attiecīgi marķējami. Šī prasība neattieksies uz mazākajiem droniem.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

Uzņēmējiem jaunā Covid realitāte nozīmē jaunu tirgu apguvi tikai bezkontakta veidolā un būtiski apgrūtina jaunu pircēju piesaisti ārzemēs.

Koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie piesardzības pasākumi ceļošanai būtiski apgrūtina jaunu pircēju piesaisti ārzemēs, jo attālinātās iespējas pilnībā nespēj aizstāt klātienes vizītes, tādu ainu rāda DB aptaujātie uzņēmēji.

“Ikvienu jaunu sadarbības partneri jācenšas pārbaudīt, cik vien tas iespējams, jo ar nezināmiem klientiem sadarbību neuzsākam, tāpēc ka krāpniecības uzplūdi ir viļņveidīgi,” situāciju skaidro maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš norāda, ka vienīgais izņēmums ir tie potenciālie un līdz šim nezināmie darījumu partneri, kuri ir gatavi samaksāt 100% avansu par izvēlēto preci.

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Naftas cena vēja spārniem turpina kļūt arvien dārgāka, kur nupat šī tirgus etalona – Brent jēlnaftas – vērtība pieskārusies apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Naftas cenai augot, nevajadzētu gaidīt kādus brīnumus, piemēram, to, ka pretēju ainu rādīs degvielas uzpildes staciju cenrāži. Tas nozīmē, ka var turpināt sadārdzināties pārvietošanās un visa kā cita pārvietošanas izmaksas. Katrā ziņā naftu par lētu nebūt nosaukt nevar – kopš oktobra beigu daļas tās cena augusi par 86%, bet šogad vien – par 36%. Vērojamas arī spekulācijas, ka naftas cena pārskatāmā nākotnē var skart 100 ASV dolārus par barelu.

Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairākas valstis, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamatā Krievija) pagājušonedēļ savā sapulcē pārsteidza lielu daļu izejvielu tirgus dalībniekus, jo tomēr neizlēma par papildu barelu ieplūdināšanu tirgū (pirms tam tika gaidīts, ka naftas ieguve tiks palielināta par 1,5 miljoniem bareliem dienā). Tas īstermiņā liek domāt, ka šajā tirgū fundamentālā bilde – pieprasījums/piedāvājums – būs visai saspringta. Nedaudz ilgākā termiņā gan dārgai naftai vajadzētu nozīmēt, ka spējāk tās ieguvi atsāk ASV slānekļa šī resursa ražotāji. Tam savukārt vajadzētu audzēt naftas piedāvājumu un mazināt "OPEC+" radīto deficīta spriedzi.

Lai arī Latvija ir paziņojusi par dronu koalīcijas veidošanu Ukrainas aizsardzības spēju vairošanai, Latvijas ražotāji no Aizsardzības ministrijas vēl gaida informāciju, vai palielināt ražošanas apjomus un kādā virzienā attīstīt dronu spējas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Krievijas karu Ukrainā eksperti mēdz saukt par dronu karu, jo ik dienu Ukrainas debesīs kaujas lauku un aizmuguri novēro tūkstošiem bezpilotu lidaparātu, un arī trūkstošo artilēriju un raķetes aizstāj droni, kam piestiprināti lādiņi. Mēneša laikā Ukraina izlietojot 13 000 - 14 000 dronu.

2023.gada decembrī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) Kijevā paziņoja, ka Latvija veidos dronu koalīciju Ukrainas atbalstam. "Mums ir bijušas konkrētas divpusējas sarunas ar Ukrainas pusi, lai mēs identificētu vajadzības, bet šobrīd mēs jau esam tikušies arī plašākā formātā, uzaicinot vairāk nekā desmit valstis, lai izstāstītu, iezīmētu nākošos scenārijus."

SIA Aerones Nordic piesaista 2,25 miljonu eiro riska kapitāla investīcijas vēja ģeneratoru turbīnu mazgāšanas pakalpojuma attīstīšanai Ziemeļeiropā.

«Iegūtais līdzfinansējums no riska kapitāla fonda mums dod iespēju ātrāk attīstīt biznesu. IT un augstās tehnoloģijas attīstās tādos tempos, ka bez papildu investīcijām tā vienkārši būtu muļļāšanās,» saka Jānis Zemītis, SIA Aerones Nordic valdes priekšsēdētājs. Ar investīcijas palīdzību Aerones Nordic plāno attīstīt industriālo dronu pakalpojumu eksportu Skandināvijas un Baltijas valstīs.

Skandināvijas valstis būs galvenais eksporta tirgus, jo tur pašreiz jau ir uzbūvētas vairāk kā 5 tūkstoši vēja turbīnas. Piemēram, Zviedrija plāno tuvāko 20 gadu laikā pilnībā pāriet uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu un ir viena no vadošajām Eiropas Savienības valstīm vēja enerģijas ražošanā.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Drona dēļ ceturtdienas rītā uz stundu apturēta aviosatiksme Vācijas noslogotākajā Frankfurtes lidostā.

Kā pavēstīja lidostas preses pārstāvis, lidosta bija slēgta no aptuveni plkst.7.20 līdz plkst.8.20, kamēr federālā policija ar helikopteru meklēja dronu un tā operatoru.

Kā pavēstīja Vācijas gaisa satiksmes kontroles dienests, vairāki piloti ziņojuši par aptuveni pusotru metru diametrā lielu dronu lidostas dienvidu galā.

Incidenta dēļ vairākas lidmašīnas tika novirzītas uz citām lidostām, tostarp uz Minheni, pavēstīja aviokompānijas «Lufthansa» preses pārstāvis. Viens aviokompānijas «Austrian Airlines» reiss bijis spiests atgriezties Vīnē.

Policija turpina izmeklēt incidentu.

Divu dronu dēļ Frankfurtes lidostā jau martā uz neilgu brīdi tika apturēta aviosatiksme.

Noslēdzies dizaina konkurss – Red Dot Award, kas ik gadu vērtē produktus ar izcilu dizaina kvalitāti. Šogad konkurence bijusi īpaši sīva – žūrijas vērtējumam 49 dizaina kategorijās nodoti produkti no vairāk nekā 60 valstīm. Balva piešķirta Stenders plastilīna ziepēm, informē uzņēmums.

"Plastilīna ziepes radījām Covid-19 pandēmijas pirmā uzliesmojuma laikā, kad roku mazgāšanas rutīna kļuva vēl nozīmīgāka nekā jebkad agrāk. Kā zina daudzi vecāki, mazgāšanās ne vienmēr ir vieglākais dienas posms – bērniem patīk spēlēties ūdenī, bet tīrība un kārtība ne vienmēr ir viņu prioritāte. Tāpēc bija svarīgi motivēt bērnus mazgāt rokas regulāri un ar prieku," stāsta Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Portrets: Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane 

"Mana pieredze ir veidojusies mērķtiecīgi, caur ļoti apzinātiem lēmumiem. Jau studiju laikos...

Starp Red Dot Award: Product Design 2021 uzvarētājiem šogad ir tādi pasaulē slaveni zīmoli kā Bose, Fujifilm, Google, Lenovo, Maserati, Philips, Sony u. c.

"Esam patiešām lepni, ka Red Dot Winner sarkanā punkta uzlīme turpmāk rotās arī Stenders zīmola produktu. Šis apbalvojums apliecina komandas spēku un Stenders komandai ir svarīgi piedāvāt pircējiem arvien jaunus produktus. Jūtamies gandarīti, ka mūsu darbu novērtē ne tikai mūsu klienti visā pasaulē, bet arī dizaina eksperti, un tagad pasaules līmeņa novērtēts dizains varēs rotāt ikvienu pasaules vannasistabu," uzsver Kristīne Grapmane.

Godalgotie produkti, to skaitā Stenders plastilīna ziepes, tiks prezentēti tiešsaistes izstādē no 21. jūnija, kā arī iekļauti Red Dot dizaina gadagrāmatā. Red Dot dizaina nedēļas ietvaros no 21. līdz 25. jūnijam konkursa interneta vietnē un sociālo mediju kanālos piecas dienas būs veltītas tieši godalgotajiem produktiem. Savukārt no 21. jūnija līdz nākamā gada 31. maijam laureātu izstādes "Dizains uz skatuves" un "Pagrieziena punkti mūsdienu dizainā" būs redzami Red Dot dizaina muzejā Esenē, kur tiks izstādītas arī Stenders plastilīna ziepes.

Red Dot dizaina balva dibināta 1955. gadā. Katru gadu tā tiek piešķirta produktiem, kas izceļas ar īpaši augstu dizaina kvalitāti. Pieteikumi tiek vērtēti 49 kategorijās, katru pieteikumu individuāli izvērtē 50 pasaulē atzīti eksperti. Produktu dizaina kategorijā līdz šim šo balvu saņēmuši šādi Latvijas zīmoli: An&Angel stikla trauki, Rīgas Krēslu fabrikas ķeblītis Bloom, Flow Design magnētiskie apģērbu pakaramie un Atlas Dynamics droni Atlas Pro.

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā. Kamēr pie mums tiek diskutēts, vai to lietošanai nepieciešams izstrādāt regulējumu, Parīzes varasiestādes aizliegušas atstāt elektriskos skrejriteņus uz ietvēm, kā arī braukt ar tiem parkos un dārzos.

Šobrīd spēkā nav specifisku noteikumu, kas regulētu pārvietošanos ar šādiem transportlīdzekļiem, tāpat kā nav vienotu ceļu satiksmes noteikumu, kā tas ir velosipēdiem. Tos skrejriteņus, kuru maksimālais ātrums pārsniedz 25 km/h, jāpielīdzina mopēdiem ar atbilstošu kārtību, kā var iegūt atļautu, lai piedalītos satiksmē.

Lietotājs var palielināt ātrumu ar papildus akumulatoru

Visi sākotnēji neierastie tehnikas brīnumi agri vai vēlu nonāk arī mūsu ikdienā. Lielisks piemērs nesenā pagātnē bija bezpilota lidaparāti jeb droni, kuru lietošanai tika izstrādāts regulējums. Tas pats attiecas arī uz elektriskajiem skrejriteņiem. Šobrīd optimālākais risinājums būtu to iedalīšana divās kategorijās – līdz 25 km/h un vairāk. Šeit gan jāņem vērā, ka gadījumā, ja ražotāja norādītais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, tas neizslēdz iespēju lietotājam iegādāties papildus akumulatoru un paaugstināt ātrumu līdz pat 35 km/h.

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.

Privātuma potenciālie pārkāpumi ir galvenā problēma, ko rada bezpilota gaisa kuģu lietotāji, Rīgas Aviācijas foruma 2019 paneļdiskusijā par dronu izmantošanas juridiskajiem aspektiem norādīja Lietuvas Valsts policijas pārstāvis Mindaugs Kairis.

Viens no aktuālajiem jautājumiem saistība ar dronu izmantošanu ir datu aizsardzība, kas aizvien ir visai miglaina tēma gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā, atzīmēja Latvijas Tieslietu ministrijas pārstāve Kristīne Ķipēna. Tāpat nav atbildēti jautājumi, par to, kam būtu jāizmeklē pārkāpumi šajā jomā. Viņa uzsvēra, ka vēl specifiskākas problēmas nekā sabiedrībai kopumā droni rada, piemēram, cietumiem, par kuriem tiek veikti lidojumi bez īpašu atļauju saņemšanas. Viena daļa dronu izmantotāju šajā gadījumā ir tie, kam cietums ir tikai kā interesants objekts. Savukārt citi dronus izmanto nelegāliem mērķiem, piemēram, lai izspiegotu cietuma darba organizāciju vai piegādātu mobilos telefonus, narkotikas vai pat ieročus.

Ņemot vērā Covid-19 situāciju Latvijā un pasaulē, daudzās nozarēs šobrīd vērojama izteikta piesardzība, arī lauksaimniecības sfērā. Ja ir iespēja noslēgt sezonu, iztiekot ar saviem spēkiem un līdzekļiem, jautājums par papildu finansējuma piesaisti nākotnes ieceru realizēšanai visai bieži tiek atlikts. „Bet ir arī gadījumi, kad, tieši otrādi, – tiek izmantotas esošās situācijas radītās iespējas! Piemēram, tiek nopirkta zeme par ļoti izdevīgu cenu no saimniecības, kas nonākusi grūtībās. Tāpat šajā laikā vērojamas cenu svārstības, tāpēc daudzi, kamēr ir laba cena, vairumā iepērk liellopus. Tā kā šādu spontānu soļu speršanai nereti nepieciešams papildu finansējums, talkā var nākt aizdevums pret zemes ķīlu,” stāsta Lande.lv kredītspeciālists Mārtiņš Geidels.

Viedās lauksaimniecības tehnoloģijas – zemnieku nākotne

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs manāma līdzīga attīstības stratēģija un klimatiskie apstākļi, neizbrīna, ka arī lauksaimniecības ražīguma ziņā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Lai gan uz kaimiņvalstu fona efektivitātes ziņā Latvija īpaši neizceļas, iezīmējas kāda pozitīva tendence – liela daļa mūsu zemnieku saimnieko gudri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, jaunu traktortehniku u. tml., tā arvien vairāk paaugstinot saimniecību ražīgumu. „Automatizācija ir neizbēgama,” norāda M. Geidels. „Droni, robottehnika, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai lauksaimniecībai jau šobrīd dod milzīgu pienesumu, ja runājam par saimniecību izaugsmi. Viedie palīgi ļauj strādāt daudz efektīvāk, ar mazāku piepūli un, kas nav mazsvarīgi – videi draudzīgāk. Kopējā valsts ekonomika no tā tikai iegūst. Arī uztraukumam par to, ka roboti varētu pilnībā aizstāt cilvēkus, nav pamata. Darba rokas laukos joprojām būs vajadzīgas, mainīsies tikai veicamie uzdevumi, kam būs nepieciešams adaptēties.”

Šādi Eiropas vadošo inovāciju un digitalizācijas jomas gada notikumu CEBIT 2018 piesaka pasākuma rīkotāji Deutsche Messe AG, solot, ka šogad festivāla norise būs radikāli savādāka, nekā ierasts līdz šim, vienlaikus sniedzot arī daudz lielāku profesionālo ieguvumu tā dalībniekiem.

„Mūsdienu digitalizācijas procesi maina gan ekonomiskos, gan politiskos procesus, arī sabiedrību un kultūru. Digitalizācija maina veidu, kā mēs dzīvojam un strādājam. Šīm pārmaiņām nepieciešams jauns formāts. Un tas ir jaunais CEBIT, kas norisināsies Vācijas pilsētā Hannoverē no 11. līdz 15. jūnijam,” stāsta Deutsche Messe AG pārstāve Latvijā Solveiga Āboliņa.

Deutsche Messe AG valdes loceklis Olivers Frēze (Oliver Frese) uzsver, ka apmeklētājiem tiks piedāvātas jaunas tēmas, jauni notikumi un pilnīgi jauna pasākuma koncepcija kopumā. „Pasākums saglabās savu bezkompromisu augsti profesionālo saistību ar biznesu un vadību, bet saturs būtiski palielinās emocionālo jaudu un svaigumu, kas radīs vēl lielāku CEBIT nozīmi nozares dalībnieku acīs,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka šogad pasākuma galvenais akcents tiks vērsts uz vairākām tēmām: mākslīgais intelekts, lietu internets, paplašinātā un virtuālā realitāte, drošība, droni un bezapkalpes sistēmas, nākotnes mobilitāte, kā arī inteliģentie roboti.

Bezpilota gaisa kuģu jeb dronu lietošanas normatīvajam regulējumam jābūt pēc iespējas vienkāršam, lai vidējais dronu lietotājs to ievērotu, un tiktu mazināts iespējamais apdraudējums, ceturtdien «Rīgas aviācijas forumā 2019» sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vecākais inspektors Ilmārs Ozols.

Viņš teica, ka ir pagājis laiks, kad droni tika izmantoti kā rotaļlietas, un tuvākajā nākotnē bezpilota gaisa kuģi varētu pārvadāt gan pasažierus, gan starpkontinetālas kravas. Tostarp jau tagad Latvijā arvien vairāk publiskā un privātā sektora pārstāvji izmanto dronus savā darbā.

«Ja lielajā aviācijā ir ļoti stingri noteikumi par lidaparātiem un to vadīšanu, tad bezpilota gaisa kuģi pašreiz aviācijas sektorā ir jauns spēlētājs, un to lietošana netiek gana regulēta,» pauda Ozols.

CAA monitoringa dati rādot, ka dienā Rīgā tiek veikti apmēram 40 dronu lidojumu, no kuriem vairāk nekā 90% ir nelegāli.

Vienlaikus Ozols uzsvēra, ka nelegāls, ne vienmēr nozīmē nedrošs, piebilstot, ka ir divu veidu dronu lietotāji - likumpaklausīgie, kuru darbību apgrūtina nesakārtotā sistēma, un likumnepaklausīgie, kuri bieži to dara neapzināti.