Jaunākais izdevums

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Par inovāciju uzskatāma arī mūsu vēlme kontrolēt pilnu klienta dzīves ciklu, proti, no aizdevuma izsniegšanas līdz pat tā atdošanai vai arī auto pārdošanai. Produkts izrādījās ārkārtīgi pieprasīts tirgū. Ar biznesa uzsākšanu bija uzminēts arī īstais brīdis, un bija skaidrs, ka līdzīga problēma ar nepietiekamu alternatīvu piedāvājumu banku finansējumam ir arī kaimiņvalstu tirgos. Jau nākamajā gadā tika dibinātas kompānijas pārējās divās Baltijas valstīs. 2014. gadā paplašinājām savu darbību Gruzijā, kas kļuva par pirmo apgūto eksporta tirgu ārpus Baltijas. Pēc tam izpletāmies Polijā, Rumānijā un Bulgārijā. Šobrīd esam tikuši jau līdz Āfrikai. Jau ceturto gadu Eleving Group darbojas Kenijā un Ugandā. Tur biznesa specifika nedaudz atšķiras, jo finansējam pilnīgi jaunu motociklu un elektrisko motociklu iegādi. Tomēr pamatdoma ir tā pati, kas sākotnēji bija, uzsākot biznesu Latvijā, proti, padarīt mobilitāti pieejamu visām sabiedrības grupām. Turklāt Āfrikas gadījumā mēs varam teikt, ka šī biznesa koncepcija ir stiprināta arī ar produktīvās finansēšanas jēdzienu, kas nozīmē to, ka finansētie motocikli pēcāk tiek izmantoti ienākumu gūšanai un līdzdarbojas vietējo mazo biznesu attīstībā un pašnodarbināto labklājības veicināšanā. Āfrikā motocikls nav tikai pārvietošanās līdzeklis, bet arī ienākumu gūšanas instruments, jo lielākā daļa mūsu klientu šos transportlīdzekļus, kas vidēji maksā 1000 eiro, izmanto taksometra pakalpojumu nodrošināšanā, ēdienu piegādē un preču pārvadāšanā. Iznākumā mēs esam tie, kas tieši un netieši nodrošina iespēju strādāt un veicina uzņēmējdarbības vides attīstību.

Šobrīd kāds ir uzņēmuma izmērs - gan ģeogrāfiski, gan finansiāli?

Šobrīd strādājam trīs kontinentos, un mūsu aizdevumu portfelis jau krietni pārsniedz 300 miljonus eiro, par ko mums pašiem ir liels prieks. Pēdējos septiņos gados esam uzrādījuši aptuveni 30% neto portfeļa izaugsmi, kas sasniegta ne tikai ar pārdomātu pamata biznesa attīstības stratēģiju, bet arī pārņemot citas kompānijas un pievienojot tās savam portfelim. Pateicoties tam, 2020. un 2021. gadā Financial Times iekļāva mūs TOP 1000 Eiropas straujāk augošo uzņēmumu sarakstā. Neraugoties uz plašo ģeogrāfisko tvērumu, mēs esam izteikts Baltijas uzņēmums, jo visa centrālā vadība, viedo tehnoloģiju izstrāde un produktu testēšana notiek Rīgā un Viļņā. Līdz ar to visa intelektuālā kapacitāte ir koncentrēta šeit.

Lai aizdotu naudu, ir vajadzīga nauda. Kādi ir galvenie finansēšanas avoti kopš pirmsākumiem? Kas ir galvenais avots kapitāla piesaistes struktūrā?

Sākšu ar to, ka cenšamies dažādi diversificēt savu darbību gan no portfeļa, gan no risku viedokļa. Ja kādā no 16 valstīm notiek kaut kas negaidīts, pārējās varēs līdzsvarot šo pārsteigumu un kompensēt īstermiņā radušās grūtības. Līdzīga pieeja ir arī aizņemšanās struktūrā. Proti, mums nepatīk būt pilnībā atkarīgiem no viena vai tikai dažiem finansējuma piesaistes avotiem. Tas nozīmē, ka cenšamies aizņemties diversificēti, uz dažādiem termiņiem, uz dažādiem nosacījumiem un dažādām procentu likmēm. Patlaban mūsu lielākā aizņēmumu sadaļa ir mūsu eiroobligācijas – 150 miljoni eiro. Tās ir emitētas Vācijā un listētas Frankfurtes fondu biržā. Tās veido nedaudz vairāk kā pusi no kompānijas aizņēmumiem. Tāpat mums ir vietējo obligāciju emisijas kā Latvijā, tā Kenijā. Latvijā runājam par 30 miljonu eiro obligāciju laidienu, bet Kenijā - par 13 miljonu eiro vērtu parādzīmju laidienu. Pirmās obligācijas izlaidām 2014. gadā, un šajā obligāciju tirgū esam turpat 10 gadus. Vēl esam aktīvi arī Mintos platformā, kas ir Eiropā lielākā savstarpējās aizņemšanās platforma, ar kuru sadarbojamies kopš 2015. gada. Princips ir tāds, ka mēs platformā izvietojam aizdevumus, ko izsniedzam saviem klientiem, un platformas investori var investēt šajos aizdevumos un pelnīt kopā ar mums. No mūsu skatupunkta tas ir tieši tāds pats aizņemšanās veids kā aizņemšanās ar obligācijām, tikai tāda kā miniversija. Mintos aizdevumi mūsu portfelī šā gada jūnija beigās veidoja 70 miljonus eiro, kas ir būtiska sadaļa. Tāpat mēs strādājam arī ar bankām, tomēr tas nav mūsu primārais aizņemšanās avots. Šos aizņēmumus Eleving Group izmanto tad, kad kvalificējamies tiem, un tie, protams, ir lētāki līdzekļi. Arī banku aizņēmumi mums dod iespēju diversificēt mūsu aizņēmumu portfeli.

Jau sacījāt, ka pirmā obligāciju emisija notika 2014. gadā. Uzņēmums tobrīd bija ļoti jauns. Vai pirmā obligāciju emisija bija lielākais izaicinājums, ja runājam par jūsu emisijām kopumā? Visi saka, ka pirmā reize esot vissarežģītākā.

Lai gan uzņēmums bija noslēdzis tikai otro darbības gadu, bija viegli parādīt, ka uzņēmums ir pelnītspējīgs. To parādīja divu gadu darbības rezultāti. Tobrīd obligāciju emisijai Latvijā bija nodokļu priekšrocības, un šo pirmo emisiju mēs izmantojām kā akcionāru daļas pārfinansēšanas līdzekli. Protams, piedalījās jauni obligacionāri, bet pašai emisijai bija vairāk tehnisks raksturs, jo lielākā daļa emisijas investoru bija jau mūsu esošie aizdevēji no pirmsākumiem. 2014. gads bija gads, kad tika dibinātas kompānijas gan Baltijā, gan Gruzijā, un bija skaidrs, ka uzņēmums kļūs par globālu kompāniju, proti, ka kapitāla nepieciešamība būs krietni lielāka par Latvijā pieejamo. Šī pirmā emisija patiesībā bija solis ceļā uz Eiropas kapitāla tirgiem. Tādēļ arī gribu uzsvērt, ka uzņēmuma galvenais mērķis jau pirmsākumos bija eiroobligācijas. Pirmo eiroobligāciju emitējām 2018. gadā – tātad tas notika aptuveni četrus gadus vēlāk. Lūk, šajā gadījumā patiešām var runāt par nopietniem izaicinājumiem Eleving Group kā emitentam. Pirmkārt vispār bija tikai daži uzņēmumi, kas bija devušies uz Eiropu pēc kapitāla. Pieredzes šeit Latvijā praktiski nebija. Lielākais izaicinājums bija tas, ka Eiropas investori praktiski neko nezina par Baltiju un Baltijas uzņēmumiem. Viņiem nav priekšstata par mūsu vadību, par uzņēmumu. Tas nekas, ka šiem vadītājiem ir ļoti laba reputācija Baltijā un viņi ir zināmi, bet ārpus valsts robežām nevienam pat nav nojausmas, kas tie tādi ir! Līdz ar to lielākais izaicinājums mums tolaik bija pārdot stāstu Eiropas investoriem par mūsu uzņēmumu, kas turklāt tobrīd vairs nebija nekāds mazais, lokālais bizness. Galvenais jautājums vai izaicinājums bija pārliecināt investorus, ka uzņēmuma cilvēki deg par biznesu, ka to labi saprot, ka šai idejai apakšā ir efektīvs biznesa modelis ar pārbaudītu stratēģiju un ka ir vērts aizdot naudu tālākai attīstībai. Šī investoru izglītošana un pārliecināšana prasīja no mums pamatīgu gatavošanos un laiku. Divu nedēļu garumā teju katru dienu tikāmies ar potenciālajiem ieguldītājiem, apceļojot teju visu Eiropu un citkārt organizējot par vairākas tikšanās dažādās valstīs vienā dienā. Galu galā šis intensīvais darbs atmaksājās, un mēs spējām sekmīgi izdot savas eiroobligācijas un uzsākt veiksmīgas attiecības ar investoriem, tās turpinās vēl šodien.

Varat salīdzināt mūsu Baltijas NASDAQ biržu tobrīd, 2014. gadā, un šobrīd?

Tās ir divas radikāli atšķirīgas biržas. 2014. gadā, apmeklējot Nasdaq Baltic interneta vietni, radās iespaids, ka šeit nekas īsti nenotiek. Publicējām savus pirmos ziņojumus kā emitents un redzējām, ka aktivitāte kopumā ir ļoti zema. Jauni paziņojumi parādījās reti. Šobrīd paziņojumi par jaunām obligāciju emisijām jau ir gandrīz ikdiena. Tāpat ir redzams, ka arī akciju pirmreizējā un otrreizējā piedāvājumā ir aktivitāte. Akciju emisijās mēs neesam piedalījušies, bet esam to vērojuši. Ir liels prieks redzēt arī mazākus privātus uzņēmumus ar nelielu kapitāla nepieciešamību, kas izmēģina savus spēkus un veicina kapitāla tirgus dinamiku. Nav liela māksla emitēt milzīga valsts uzņēmuma obligācijas vai akcijas, bet nelielam privātam uzņēmumam runāt ar mazajiem investoriem - tas ir izaicinājums. Prieks, ka tas notiek! Protams, Latvijas tirgus vēl joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, bet uzņemtais virziens ir pareizs. Mēs esam ceļa sākumā.

Vai varat mērogot Baltijas biržas iespējas un tās pašas Frankfurtes biržas iespējas? Pie kādas nepieciešamības ir vērts orientēties uz Eiropu un lielāku kapitāla tirgu?

Baltijā pilnīgi normāli ir emitēt obligācijas 5 līdz 10 miljonu vērtībā. Tas arī redzams no pēdējām emisijām. Par Frankfurti runājot, tad bez vajadzības pēc 50 miljoniem eiro tur nav ko darīt, jo investori pie mazākām summām nemaz nebūs ieinteresēti skatīties uz šādu emisiju. Cēlonis ir obligāciju likviditāte otrreizējā tirgū, un pie mazām emisijām šis rādītājs ir zems. Saliekot kopā 5 miljonu emisiju Baltijas biržā un 50 miljonu emisiju Frankfurtes biržā, varam intuitīvi saprast arī aptuveno mērogu - tas ir 1:10.

Obligācijas Baltijā parādās ar saistošākiem peļņas procentiem nekā Eiropā. Kāds ir skaidrojums?

Tas ir arī mūsu novērojums, ka emitenti Baltijā piedāvā labākas kuponu likmes nekā līdzīgas kvalitātes uzņēmumi Eiropā. Eiropā augstāka ienākuma obligāciju ienesīgums sākas ar 5% līdz 6% atdevi, tad Baltijā šis ienesīguma līmenis ir 8-13% robežās. Iemesli ir dažādi, pirmkārt kapitāla pieejamība šeit ir neliela. Ja raugās no uzņēmumu puses, bankas nekreditē tik aktīvi kā citos tirgos. Konkurence pēc kapitāla ir lielāka, un uzņēmumiem nākas par naudu piemaksāt. Eiropā drīzāk kapitāls konkurē par uzņēmumu, un tas nospiež naudas cenu uz leju. Latvijā ir otrādi - uzņēmumi konkurē par kapitālu. Arī Frankfurtē var novērot tendenci vai vēlmi pēc papildu prēmijas, ja runa ir par Baltijas emitentu. Ejot vairāk uz austrumiem, Rietumeiropas investori sagaida augstāku kapitāla atdevi. Ir jau šie riski, kurus ņem vērā. Ir ģeopolitiskie riski, kā arī mūsu ekonomikas kopumā nav tik spēcīgas kā rietumu valstīm. Rezultātā investoriem, kuriem vienlaikus ir interese par augstas kvalitātes uzņēmumiem un labu atdevi, Baltijas tirgus ir interesantāks. Atdeve pret risku tuvākajā nākotnē Baltijas tirgū būs krietni labāka, nekā tas būs Eiropā. Investoriem Baltijā tā ir labā ziņa. Mums kā emitentam atliek cerība, ka konkurence ar kapitālu palielināsies un atdeves skaitļi normalizēsies un pietuvosies vidējiem Eiropas rādītājiem.

Signet Bank specializējas obligāciju emisiju apkalpošanā. Vai arī Eleving Group izmantoja tieši šīs bankas pakalpojumus? Vai banka palīdzēja arī ar eiroobligācijām? Raksturojiet, lūdzu, sadarbību!

Signet Bank ir bijis mūsu partneris gandrīz visās obligāciju emisijās. Pirmais solis uz Frankfurti nebija kopā ar Signet, jo tobrīd banka tikai būvēja savu parāda kapitāla tirgus komandu. Savukārt pēc pirmās emisijas Frankfurtē, kad notika atkārtotas emisijas un pārfinansēšana, tad Signet jau piedalījās. Viņi mums ir ļoti būtisks partneris arī šobrīd, jo banka nosedz Baltijas reģionu. Proti, bankai ir plašs un dziļš izglītoto investoru loks, un tas ir nozīmīgi. Viņu klienti ļoti labprāt investē vērtspapīros. Bankas klientu kapitāla tirgus komandai ir labi kontakti ar Latvijas lielākajiem institucionālajiem investoriem. Līdz ar to Signet Bank ir partneris jebkurā mūsu obligāciju emisijā. Viņi bija mūsu vienīgais partneris, kad pārfinansējām mūsu Latvijas obligācijas 30 miljonu eiro apmērā 2021. gadā, un viņi bija viens no partneriem, kas nosedza Baltijas reģionu, kad mēs pārfinansējām eiroobligācijas. Protams, šajā gadījumā līdzdarbojās vēl virkne banku, kas nosedza Lielbritānijas tirgu, Centrāleiropas reģionu, Skandināviju u.c. Mēs esam pārauguši vidējo Baltijas emitenta līmeni un varam jau no malas pateikt, ka Signet Bank uz tirgu ir atnesis ļoti labas kvalitātes emisijas, kas ir tieši piemērotas Latvijas un Baltijas tirgum.

Pēc pirmās emisijas vai visas nākamās emisijas ir vienkāršas, bez jauniem izaicinājumiem, vai tomēr ir lietas, par ko pastāstīt?

Principā tā jau ir, ka pēc darbības uzsākšanas biržā tā kļūst par uzņēmuma organisku funkciju. Nākamās emisijas un pārfinansēšana tomēr prasa zināmu aktivitāti un koncentrēšanos tieši tajā brīdī. Ļoti aktīvi iesaistās finanšu un juridiskās komandas, kā arī komunikācijas cilvēki. Emisijas apstākļos tiek darbināts lielāks resurss, bet skaidrs, ka tas neprasa tik lielu piepūli un gatavošanos kā pirmais darbiņš. Izaicinājumi slēpjas tikai nākamajos soļos, proti, pārkāpjot kādu kapitāla robežu, piemēram, mums tas bija došanās uz Frankfurtes biržu. Bijām jau četrus gadus dzīvojušies pa Baltijas kapitāla tirgu, un, lai arī pieredze bija un zināšanas tāpat, Frankfurte sagādāja pamatīgus izaicinājumus. Nākamais solis bija pārfinansēt 50 miljonu eiro eiroobligācijas, kuras emitējām 2018. gadā, un veikt lielāku emisiju, piesaistot vēl papildu 100 miljonus eiro 2021. gadā. Investoru loks, kas piedalās šādos lielākos laidienos, ir cits, un mums nācās sadarboties ar lielu ASV investīciju banku. Katru reizi, kad mēs kā uzņēmums dodamies nākamajā pakāpē, ir jauns izaicinājums. Pats process, protams, mūs nebaida, un šobrīd ir redzams, ka obligācijas emitējam katru otro gadu un daudz ko spējam izdarīt ar mazāku piepūli nekā pirmajās reizēs.

Ja salīdzinām dažādus finansēšanas instrumentus, tad galvenais kritērijs ir aizņēmuma procenti vai arī kādi citi parametri, kurus ievērojat, izvēloties instrumentu?

Katram instrumentam ir papildu nianses. Ja runājam par banku aizdevumiem, tad, protams, tie ir salīdzinoši lētāki par pārējiem instrumentiem, bet no tiem izriet daudz stingrākas prasības, un banka vēlas, lai ķīla vai nodrošinājums pret aizdevumu būtu ar lielāku attiecību. Proti, ķīla tiks prasīta lielāka. Arī ziņošanas kārtība bankai ir ar lielāku birokrātijas devu, prasīs no uzņēmuma vairāk atskaišu. Otrā pusē ir tādas aizdevumu platformas kā Mintos. Tur ir lielāks elastīgums. Arī Mintos platformā ir prasība būt atvērtiem pret investoriem un ziņot par rezultātiem un finanšu rādītājiem. Arī Mintos ir ķīlu līgumi, tomēr sadarbība ir daudz elastīgāka. Mēs varam gan ātri piesaistīt aizdevumu, gan arī to ātri atmaksāt bez nekādiem zaudējumiem vai soda nosacījumiem. Mēs varam piesaistīt aizdevumu līdz pat 90% no pašu izsniegtā aizdevuma. Līdz ar to piesaistītais apjoms pret nosacīto ķīlu ir daudz labvēlīgāks mums kā emitentam. Protams, par šo brīvību ir arī lielāka cena. Mintos investori sagaida augstākus procentu maksājumus, un investīcija šeit nes augstāku atdevi. Obligācijas ir kaut kur pa vidu starp banku un platformu. Arī obligācijas var būt gan nodrošinātas, gan nenodrošinātas. Vienām kupona likme ir zemāka, otrām - augstāka. Mēs redzam, ka arī citi uzņēmumi kombinē aizdevumus, piemēram, daļu naudas aizņemas bankā, bet trūkstošo piesaista ar obligācijām. Tas izteikti ir nekustamo īpašumu attīstītāju vidū.

Kādi ir Eleving Group plāni tuvākajā nākotnē?

Patlaban esam priecīgi par to valstu portfeli, kas mums šobrīd ir. Tuvākajā laikā ģeogrāfiska izaugsme netiek plānota, tomēr esošajos tirgos grasāmies palielināt piedāvājuma klāstu. Strauju, lēcienveidīgu izaugsmi šobrīd neplānojam, bet vairāk fokusēsimies uz esošo produktu pilnveidošanu un piedāvājuma diversifikāciju esošajos tirgos. Savukārt, runājot par obligāciju emisijām, mēs šogad plānojam piedāvāt jaunu eiroobligāciju, kas gan būs mazākā laidienā nekā iepriekšējā – 2021. gadā, bet pēc sava rakstura būs ļoti līdzīga, ar listēšanos gan Frankfurtes, gan Baltijas biržās. Šo obligāciju mēs plānojam piedāvāt arī mūsu esošajiem Latvijas obligāciju investoriem. Jau minēju, ka mums ir 30 miljonu Latvijas obligācija, kurai dzēšanas termiņš būs nākamā gada marts. Šī gada rudenī mēs gribam piedāvāt iespēju Latvijas investoriem samainīt savas Latvijas obligācijas pret eiroobligācijām un palikt ar savām finansēm mūsu kompānijā. Kādēļ? Mēs ceram, ka līdzšinējā sadarbība būs bijusi ienesīga, turklāt ienesīgums eiroobligācijās būs lielāks nekā pašreizējās Latvijas obligācijās. Šī jaunā obligācija būs primāri tendēta uz esošo obligacionāru pārfinansēšanu un noturēšanu. Procesa gaitā mēs ceram piesaistīt arī jaunu kapitālu, kas tālāk tiks investēts mūsu aizdevumu portfelī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank iegādājas LPB Bank

Db.lv, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas atļaujas saņemšanas, kā arī Konkurences padomes saskaņojuma 2023. gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka, AS Signet Bank, iegādājās AS LPB Bank.

Darījuma rezultātā tiks veikta LPB Bank zīmola maiņa. LPB Bank turpinās strādāt kā Signet Bank grupas meitas uzņēmums, saglabājot savu esošo kredītiestādes licenci un fokusējoties uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu, Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu sniegšanu un inovatīviem digitāliem finanšu produktiem.

Šis darījums dos iespēju palielināt Signet Bank grupas biznesa apjomus, stiprināt digitālos risinājumus, kā arī ievērojami palielināt un dažādot klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu klāstu.

“LPB Bank iegāde ir viens no stratēģiskiem soļiem Signet Bank grupas attīstībā, kas ļaus izmantot izaugsmes iespējas FinTech jomā. Inovatīvi un efektīvi, augsti tehnoloģiskie digitālie finanšu risinājumi ir nākotnes virzītājspēks banku sektorā, un LPB Bank digitālo risinājumu integrācija stiprinās Signet Bank grupas finanšu potenciālu. Latvijā joprojām trūkst banku produkti, kas ir vērsti uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu un finanšu sistēmas inovāciju veicināšanu – Signet Bank grupa jau tuvākajā nākotnē plāno uzlabot šādu produktu pieejamību tirgū,” stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group uzsāk apmaiņas piedāvājumu Mogo AS 2021/2024 obligāciju turētājiem

Db.lv, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā globālā finanšu tehnoloģiju grupa Eleving Group ir izsludinājusi obligāciju apmaiņas piedāvājumu, kā rezultātā obligacionāri, kuru īpašumā ir Mogo AS 2021/2024 obligācijas ar ISIN kodu LV0000802452, tās var apmainīt pret jaunajām Eleving Group nodrošinātajām un garantētajām obligācijām ar dzēšanas termiņu 2028. gadā.

Eleving Group obligāciju apmaiņas piedāvājuma periods ilgs no 2023. gada 26. septembra līdz 13. oktobrim. Visiem esošajiem Mogo AS nenodrošināto obligāciju (ISIN LV0000802452) turētājiem tiek piedāvāta iespēja apmainīt esošās obligācijas pret jaunajām Eleving Group nodrošinātajām un garantētajām obligācijām ar augstāku kupona likmi.

Katras obligācijas nominālvērtība ir noteikta EUR 100,00 apmērā. Jauno obligāciju dzēšanas termiņš ir 2028. gadā, bet to kupona likme būs noteikta 12-13,5% robežās, ar procentu izmaksu reizi ceturksnī. Galējā kupona likme tiks noteikta līdz 2023. gada 2. oktobrim.Tā kā obligāciju nominālvērtības atšķiras, to apmaiņas attiecība ir noteikta 1:10, t. i., viena Mogo AS obligācija (ISIN LV0000802452) dod tiesības tās turētājam to apmainīt pret desmit jaunām Eleving Group eiroobligācijām (ISIN DE000A3LL7M4).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Eleving Group deviņu mēnešu periodu noslēdz ar 11% neto portfeļa pieaugumu un koriģēto EBITDA 58,5 miljonu eiro apmērā

Sadarbības materiāls, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group ir paziņojis neauditētos rezultātus par deviņiem mēnešiem, kas noslēdzās šā gada 30. septembrī. Deviņos mēnešos Grupas ieņēmumi sasniedza 142,5 miljonus eiro, savukārt neto portfelis 327,3 miljonus eiro, kas ir par 11% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Pārskata periodu Grupa noslēdza uzrādot stabilus finanšu rezultātus, pateicoties diversificētai uzņēmējdarbībai un sabalansētai ieņēmumu plūsmai no visām pamatdarbības jomām. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti deviņu mēnešu ieņēmumos veidoja EUR 37,7 milj, kamēr nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza EUR 51,0 milj. Tikmēr patēriņa finansēšanas produkti ieņēmumu kopējā apjomā veidoja EUR 47,3 milj. jeb par 8% vairāk nekā aizvadītā gada deviņos mēnešos. Augstvērtīgos rezultātus šajā segmentā galvenokārt veicināja ExpressCredit biznesa integrācija un veiksmīga operacionālā darbība Balkānos.

Grupas koriģētā EBITDA attiecīgajā periodā sasniedza 58,5 miljonus eiro, salīdzinot ar 51,5 miljoniem eiro pirms gada, savukārt koriģētā neto peļņa pirms valūtas maiņas darījumiem pieauga līdz 23,5 miljoniem eiro, kas ir par 5,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā globālā finanšu tehnoloģiju grupa Eleving Group ir uzsākusi publisko obligāciju piedāvājumu Baltijas valstīs. Līdz 20. oktobrim ikviens var parakstīties uz jaunajām obligācijām ar fiksētu gada procentu likmi 13% apmērā.

Jaunās obligācijas tiek piedāvātas gan privātajiem, gan profesionālajiem jeb institucionālajiem investoriem. Pieteikšanās uz obligāciju iegādi būs spēkā līdz šā gada 20. oktobrim, un saskaņā ar obligāciju emisijas prospektu, kopējais emisijas apjoms sākotnēji ir ierobežots līdz 75 000 000 milj. eiro. Tas nozīmē, ka iegādei kopumā būs pieejamas 750 000 parāda vērtspapīra vienības ar nominālvērtību 100 eiro apmērā. Lai kļūtu par jauno obligāciju turētāju, investoram ir jāveic investīcija vismaz 1000 eiro apmērā, proti, jāiegādājas vismaz 10 obligācijas.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2028. gada 31. oktobris, bet procentu izmaksa paredzēta reizi ceturksnī uz investora bankas kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Signet Bank aicina Vidzemes reģiona uzņēmējus uz vienas dienas akadēmiju par kapitāla tirgus finanšu instrumentu izmantošanu biznesa attīstībā

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

  • kādās situācijās ir vērts domāt par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū;
  • kādi mājas darbi ir jāveic uzņēmumam, kas vēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū;
  • kāds ir finansējuma piesaistes process un cik ilgu laiku tas aizņem;
  • ko sagaida investori;
  • kā maksimāli izmantot kapitāla tirgus priekšrocības sava uzņēmuma labā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group pārņems finanšu pakalpojumu sniedzēju EC Finance Group

Db.lv, 19.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju kompānija Eleving Group ir uzsākusi SIA EC Finance Group integrāciju sava tiešā meitasuzņēmuma AS Eleving Finance biznesa portfelī.

EC Finance Group, kas plašāk pazīstams ar ExpressCredit zīmolu, ir patēriņa finansēšanas pakalpojumu sniedzējs Dienvidāfrikas reģionā. Darījuma rezultātā Eleving Group pārņem uzņēmuma aktīvus, meitasuzņēmumus un klientu portfeli, kā arī palielina Eleving Group pašu kapitālu.

Kā norāda Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus, tad šis ir bijis izsvērts un stratēģisks lēmums, ar ko iecerēts paplašināt kompānijas darbību Āfrikas reģionā. Eleving Group jau šobrīd strādā Kenijas un Ugandas tirgos, kur piedāvātais pamatprodukts ir transportlīdzekļu finansēšana, primāri apkalpojot pašnodarbināto un MVU segmentu. Līdz ar EC Finance Group pārņemšanu, Eleving Group esošajam portfelim Āfrikā tiek pievienota Botsvāna, Namībija, Lesoto un Zambija. Jaunajos tirgos Eleving Group plāno turpināt piedāvāt esošos patēriņa finansēšanas pakalpojumus, kā arī ieviest jaunus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Virzītie grozījumi par UIN maksājumu neveicinās konkurenci Latvijas banku sektorā

LETA, 05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group sešos mēnešos sasniedz 13,6 miljonu eiro peļņu

Db.lv, 10.08.2023

Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics (no kreisās) un Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group ir paziņojis neauditētos pirmā pusgada rezultātus. Pārskata perioda beigās grupas ieņēmumi sasniedza 90,6 milj. eiro, savukārt neto portfelis sasniedza 295,1 milj. eiro.

2023. gada pirmo pusgadu grupa noslēdza uzrādot stabilus finanšu rezultātus, pateicoties diversificētai uzņēmējdarbībai un sabalansētai ieņēmumu plūsmai no visām trim pamatdarbības jomām. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti sešu mēnešu ieņēmumos veidoja EUR 25,2 milj., kas ir par 7,2% vairāk nekā 2022. gada sešos mēnešos.

Ieņēmumu pieaugumu veicināja stabilais sniegums produktīvo aizdevumu jomā motociklu taksometru segmentā Austrumāfrikā. Nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza EUR 34,0 milj., kas ir par 7,9% vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā pirms gada. Attiecīgo ieņēmumu pieaugumu galvenokārt noteica portfeļa pieaugums Rumānijā un lielākajā daļā citu Grupas tirgu. Tikmēr patēriņa finansēšanas produkti pirmā pusgada ieņēmumu kopējā apjomā veidoja EUR 27,6 milj. jeb par 11% mazāk nekā aizvadītā gada pirmajos sešos mēnešos. Negatīvo ieņēmumu dinamiku noteica galvenokārt Ukrainas portfeļa samazināšanās, jo ieņēmumi visos citos patēriņa finanšu tirgos attiecīgajā laika posmā ir palielinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju bankas "Signet Bank" vadības komandai pievienojas Arnis Praudiņš, kas turpmāk uzņēmumā pildīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) atbildīgā valdes locekļa un galvenā attīstības speciālista pienākumus.

Pēdējos 20 gadus Arnis Praudiņš ieņēmis vadošos amatus arī citās Latvijas bankās.

A. Praudiņš ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē un viņam ir 20 gadu profesionālā pieredze banku sektorā. No 2008. līdz 2013. gadam strādājis par Atbilstības funkcijas vadītāju "Nordea Bank AB" Latvijas filiālē, vēlāk turpinājis darbu kā Finanšu noziegumu ievērošanas vadītājs. No 2017. līdz 2022. gadam strādāja "Swedbank AS" Latvijas filiālē, vadot Darījumu uzraudzības komandu, vēlāk Finanšu noziegumu riska pārvaldīšanas departamenta komandu. 2022. gadā pievienojās "Swedbank AS" Baltijas filiālei un koordinēja finanšu noziegumu riska pārvaldīšanu "Swedbank" Baltijas holdinga kompānijā. 2023. gadā veica NILLTPFN un sankciju jomas vadītāja pienākumus "Mintos Marketpalce AS" un "Mintos Payments AS".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Signet Bank” piešķīrusi vienu miljonu eiro aizdevumu Latvijas investīciju uzņēmumam “Merito Partners” (“Merito”). Finansējums tiks izmantots “Merito” īstenotajā zaļās infrastruktūras projektā – 2,7 MW saules elektrostacijas izbūvei pie Zilupes, Ludzas novadā.

“Signet Bank” aizdevums ļaus jau šovasar Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupi, darbu sākt 5000 saules paneļu spēkstacijai “Zilupes SES” ar 2,7 MW jaudu. Tā nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē, savukārt papildus saražotā elektrība būs pieejama Ludzas un citu Latvijas novadu iedzīvotājiem.

Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs: “Viens no “Signet Bank” svarīgākajiem darbības virzieniem ir finansējuma nodrošināšana Latvijas uzņēmumu izaugsmei un attīstībai. Aizdevums “Merito” ir ieguldījums zaļajā infrastruktūrā, kas i sekmēs mūsu valsts enerģētisko neatkarību un jau drīzumā nodrošinās videi draudzīgas elektroenerģijas pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem. Tā ir iespēja spert kārtējo soli Latvijas ekonomikas transformācijas virzienā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Nasdaq Baltic datiem, 2023. gadā Signet Bank ieņem vadošo pozīciju obligāciju tirdzniecības aktivitātē visā Baltijā.

Ieskaitot gan Baltijas Regulēto tirgu, gan Nasdaq First North, Signet Bank klienti veica darījumus 64 milj. eiro apmērā, kas sastāda 25% no visiem obligāciju darījumiem Biržā.

Signet Bank tirdzniecības aktivitāte Biržā iet roku rokā ar bankas panākumiem kapitāla tirgus segmentā, organizēt obligāciju emisijas un popularizēt obligācijas kā kvalitatīvu investīciju instrumentu adekvātu ienākumu gūšanai. Signet Bank šis ir nozīmīgs brīdis, jo līderpozīcija Biržas obligāciju tirdzniecībā ir iegūta pirmo reizi bankas darbības vēsturē un nostiprina mūsu pozīcijas kā vadošai investīciju bankai Baltijā”, komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Eleving Group aizvadītajā gadā ir sasniedzis 60% pieaugumu koriģētās neto peļņas rādītājā, tikmēr ieņēmumu apmērs, ieskaitot komisijas maksu un ar to saistītos ieņēmumus, ir palielinājies līdz 191,1 milj. eiro, bet koriģētā EBITDA ir sasniegusi 77,2 milj. eiro.

Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti 12 mēnešu ieņēmumos veidoja 50,4 milj. eiro, kas ir par 2% mazāk nekā attiecīgajā pārskata periodā pirms gada. Tikmēr nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza 68,0 milj. eiro, uzrādot 7% pieaugumu attiecībā pret pagājušo gadu, bet patēriņa finansēšanas produkti ieņēmumu kopējā apjomā pievienoja 72,7 milj. eiro jeb par 20% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eleving Group koriģētā EBITDA attiecīgajā periodā sasniedza 77,2 milj. eiro, salīdzinot ar 63,9 milj. eiro pirms gada, savukārt koriģētā neto peļņa pirms valūtas svārstību ietekmes bija 29,8 milj. eiro, kas ir par 7,8 milj. eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā 2022. gadā. Turklāt kompānija ir spējusi palielināt arī savu neto portfeli līdz 320,2 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Jānis Goldbergs, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group piesaistījusi 10 miljonus eiro biznesa attīstīšanai Rumānijā

Db.lv, 16.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais nebanku kreditētājs "Eleving Group" ir piesaistījis 10 miljonus eiro tālākai biznesa attīstīšanai Rumānijā, informē uzņēmumā.

Aizdevumu piešķīris fonds "ACP Credit", kas darbojas uzņēmumu kreditēšanā Centrāleiropas reģionā.

"Eleving Group" izpilddirektors Modests Sudņus atzīmē, ka ārpus "Mintos" aizdevumu platformas, "ACP Credit" ir pirmais piesaistītais ārējais investīciju partneris Rumānijā.

Sudņus skaidro, ka "Eleving Group" Rumānijas tirgū darbojas kopš 2016.gada, un tas ir kļuvis par vienu no grupas lielākajiem tirgiem. Piesaistītie līdzekļi palīdzēs "Eleving Group" apstvērt iespējas turpmākām investīcijām, kā arī spert nākamo soli biznesa attīstībā. Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti "Mintos" saistību refinansēšanai un "Mogo Romania" portfeļa paplašināšanai.

"Eleving Group" apgrozījums pērn deviņos mēnešos bija 142,5 miljoni eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2022.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 3,7% un bija 19,4 miljoni eiro. Vienlaikus "Eleving Group" neto portfelis septembra beigās bija 327,3 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru