Biedrība Ķīpsalas pilsoņi nolēmusi aicināt Rīgas domi un Rīgas Brīvostas pārvaldi uz dialogu par Ķīpsalas attīstības problemātiku. Vietējo iedzīvotāju neapmierinātību raisījusi plānotā apkārtnes attīstība, satiksmes problēmas un nesakārtotā vide.

Viena no aktuālākajām problēmām Ķīpsalā esot nesen Rīgas Brīvostas pārvaldes izveidotais jahtu piestātnes komplekss. Kā paredz jahtu piestātnes kompleksa attīstības plāns, tajā tiks uzņemtas gan atsevišķas tūristu jahtas, gan starptautiskās buru kuģu regates, norāda iedzīvotāji. Rīgas Brīvosta gan neesot ņēmusi vērā, ka uz Balasta dambja nav vietas aktīvai automašīnu plūsmai un to novietošanai, kas ir ar šādu aktivitāti neizbēgami saistīts jautājums. Būvējot jahtu piestātnes kompleksu, neesot izpildītas Vispārīgo būvnoteikumu un Rīgas pilsētas apbūves noteikumu prasības, kas paredz noteiktu skaitu automašīnu stāvvietu pie nozīmīgiem sabiedriskiem objektiem, kā arī neesot veikta sabiedriskās apspriešanas procedūra, kuras nepieciešamību nosaka minētie noteikumi. Turklāt laipas, kas patlaban izveidotas starp piestātni un Balasta dambi, beidzoties gandrīz pie iedzīvotāju māju durvīm.

Rīgas dome šobrīd meklējot tiesiskās iespējas atsavināt milzīgo smilšu kaudzi, kas atrodas Rīgā pie Vanšu tilta. Tā šorīt Latvijas Radio teica domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

«Meklējam iespējas kā nacionalizēt šo smilšu čupu, ja paši īpašnieki netiek ar to galā. Mums smiltis ir kur likt. Tās varētu izmantot gan Bolderājas kapos, gan kaisīt ziemā uz ielām,» klāstīja A. Ameriks. «Mūsu mērķis ir šo jautājumu atrisināt tiesiski, mēs nevaram šobrīd īpašumu vienpersoniski atņemt.»

Runājot par iespējamo teritorijas izmantošanu gadījumā, ja izdosies atbrīvoties no smilšu krājumiem, Rīgas vicemērs norādīja, ka pieaugot kruīza kuģu skaitam pasažieru ostā, būs nepieciešama jauna piestātne, kas tikpat labi varētu atrasties arī Daugavas otrā krastā.

Ventspils slēpošanas kalna Lemberga hūte profila veidošanai un kalna attīstībai tiek izmantots nederīgs ielu grunts materiāls un būvgruži. Pagājušajā nedēļā kalnā ievests 1,5 miljonais kubikmetrs šī veidošanas materiāla, informēja pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pārstāve Egita Pētersone.

Ik dienu kalnā tiekot pieņemtas vidēji 100 – 150 kravas ar kalna veidošanas materiālu, šogad vien līdz šim ievesti 193 000 m3, bet vairāk nekā 10 gadu laikā kopā ievesti 1,5 miljoni kubikmetru kalna veidošanas materiāla.

1,5 miljono kubikmetru materiāla kalna veidošanai, kas iegūts no būvobjekta Dzintaru ielā 68, 8.oktobrī plkst. 14:45 ieveda uzņēmums SIA E Būvvadība. Tā bija dienas 116. krava.

Mākslīgi veidotā slēpošanas kalna Lemberga hūte pamatā ir ielu būvniecības laikā izraktais nederīgais grunts materiāls, kas iegūts Ventspilī, sākot no 2003. gada, kā arī būvgruži, ko kalnā ieved uzņēmumi un privātpersonas.

SIA Ķīpsalas spice sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību izsludinājusi konkursu deviņstāvu dzīvojamai ēkai Balasta dambī 90 - Ķīpsalas ziemeļu galā, liecina informācija arhitektūras portālā a4d.

Kaut arī Rīgā kopumā ir ļoti daudz ūdensmalu, jūras virzienā pavērstā salas smaile nepārprotami saucama par unikālu vietu, kas prasa īpašu arhitektūru, kā arī augstvērtīgu publisko ārtelpu, rakstīts portālā. Konkursa darbu iesniegšanas termiņš Latvijas Arhitektu savienībā ir 23.marts.

Projekta priekšlikuma konkursa mērķis ir iegūt pamatotu, relatīvi labāko deviņu stāvu dzīvojamā nama un tā teritorijas izmantošanas risinājumu, kas ietver funkcionāli un estētiski kvalitatīvus arhitektūras apjoma priekšlikumus, kā arī teritorijas labiekārtojuma elementus un rada priekšnoteikumus augstvērtīgai dzīvojamai videi, vienlaikus radot priekšnoteikumus integrētai Ķīpsalas ziemeļu gala attīstībai nākotnē.

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) ir iesniegusi priekšlikumus Finanšu ministrijai (FM) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) par regulatīvās smilšu kastes izveidi inovatīviem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem (FinTech). Saskaņā ar Finanšu sektora attīstības plānu 2017.–2019. gadam regulatīvā smilšu kaste ir jāizveido līdz šā gada beigām.

«Inovatīvi FinTech uzņēmumi regulatora uzraudzībā testē jaunus pakalpojumus. Katrs regulators var noteikt savas prasības – vai tā būtu informācijas atklāšana klientiem par riskiem vai ierobežots klientu skaits un darbības termiņš, vai kādi citi noteikumi. Ieguvēji no šī sadarbības modeļa ir abas puses – finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem tā ir iespēja pārbaudīt savas idejas dzīvotspēju, savukārt regulatoram – saprast, vai nepieciešams papildu tiesiskais regulējums,» skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

LAFPA ir iesniegusi FM un FKTK priekšlikumus par normatīvā regulējuma ietvaru, kas būtu jānosaka, lai regulatīvā smilšu kaste strādātu efektīvi. Asociācijas ieskatā tam jāaptver šādi jautājumi: prasības uzņēmumiem, lai tie varētu kvalificēties regulatīvai smilšu kastei, atbildīgā uzraugošā institūcija, kvalifikācijas procedūra, normatīvo aktu prasību atvieglošana, smilšu kastes darbības termiņi u.c.

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Zemnieku saimniecība Kalna Mikas saņēmusi Luminor bankas finansējumu 650 tūkstošu eiro apmērā fermas ēkas rekonstrukcijai un jaunu iekārtu iegādei.

Ar jauninājumiem tiks palielinātas ražošanas jaudas, kā arī nodrošināta saimniecības ilgtspējīga darbība un govju labturības apstākļu uzlabošana.

Z/S Kalnu Mikas ir viens no tiem MVU, kas kvalificējušies izdevīgākiem aizdevuma nosacījumiem, ko sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) kopš gada sākuma piedāvā Luminor. Kopējās fermas ēkas rekonstrukcijas un jaunu iekārtu iegādes izmaksas ir 826 tūkstoši eiro.

Projekts tiek īstenots piesaistot Lauku Atbalsta dienesta līdzfinansējumu 341 tūkstošu apmērā, kur daļa finansējuma pēc projekta realizācijas tiks izmantota saistību daļējai pirmstermiņa dzēšanai.

Pēdējo piecu gadu laikā zemnieku saimniecība Kalna Mikas attīstībā investējusi jau 1.5 miljonus eiro jaunu iekārtu, instrumentu, noliktavas un ūdens novadīšanas sistēmas atjaunošanai.

Bijušās izgāztuves vietā Deglava ielā radītais veidojums izskatās pēc kalna. Bet patiesībā tā ir sarežģīta inženiertehniska būve, ko veido 900 000 kubikmetri atkritumu, informē Rīgas dome.

Tādēļ ir četri iemesli, kāpēc šoziem braukt un slidināties no kalna nedrīkst:

- kalnā ir ierīkoti daudzi tehniskie grāvji ar akām un pieci speciālie urbumi. Tas viss ir nepieciešams, lai uzraudzītu, kas notiek atkritumu kalna iekšienē. Bērns, kurš braukājas no kalna, protams, nevar izraisīt nobrukumu vai iebrukt (pa šo kalnu brauca pat traktori ar lāpstām), bet gūt traumas, piemēram, uz lūkām, var pavisam viegli;

- saskaņā ar projekta prasībām kalns sākotnējā stadijā ir jāierobežo. Var uz laiku atvērt vārtus, bet žogu pat uz brīdi noņemt nedrīkst. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā kalna augstumu, braucienā no kalna var viegli sasniegt tādu ātrumu, ka nopietna trauma, saduroties ar žogu, ir neizbēgama;

Rīgas Brīvostas teritorijā Ķīpsalā turpinās 2012. gada rudenī uzsāktā Daugavas krasta nostiprinājumu renovācija, kā arī jahtu piestātnes izbūve.

Ķīpsalas krasta nostiprinājuma kopējais garums, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā, ir 1,8 km, un nostiprinājumu renovācijas darbiem kopumā paredzēti 1,4 miljoni latu, Db.lv stāstīja Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Anita Leiškalne. Viņa skaidroja, ka pašlaik ir pabeigti nostiprinājumu renovācija aptuveni 250 metru garumā.

Aptuvenās jahtu ostas izveidēs izmaksas ir nedaudz vairāk par 900 tūkstošiem latu.

Ķīpsalas kreisajā krastā paredzēts izveidot jahtu piestātni, pēc krasta nostiprinājumu renovācijas – esošo nostiprinājumu bojāšanās apturēšanas, izbrukušo vietu atjaunošanas un nogāžu nostiprināšanas - gar Daugavu tiks izveidota promenāde.

Daudzas valstis importē naftu, metālus un lauksaimniecības produktus, lai nodrošinātu saviem iedzīvotājiem enerģētiku un pārtiku, bet smilšu iegāde vairumam no tām nav starp būtiskākajām importa izejvielām, raksta portāls 24/7 Wall St.

Taču Singapūra ir izņēmums, un valsts kļuvusi par lielāko smilšu importētāju pasaulē. Singapūrai sāk pietrūkt vietas jaunu dzīvojamo un biroju ēku, kā arī ražotņu būvniecībai, tādēļ tai nepieciešamas smiltis, lai spētu paplašināt teritoriju.

Singapūra ir trešā visapdzīvotākā valsts pasaulē, sekojot Makau un Monako. Tā bieži vien ieņem pirmās vietas, vērtējot pēc blīvākajām pilsētām pasaulē, taču tajā pašā laikā ir starp valstīm, kur iedzīvotāji dzīvo visilgāko mūžu.

Kopš kļūšanas par neatkarīgu valsti 1965.gadā Singapūra savu teritoriju ir palielinājusi par 24%. Bez smilšu ievešanas tas būtu neiespējami, taču nākotnē apjomi varētu samazināties, jo kļūst aizvien grūtāk atrast smiltis. Saskaņā ar Business Times informāciju, Singapūras lielākie smilšu piegādātāji, tostarp, Indonēzija un Vjetnama, samazinājuši eksporta apjomus saistībā ar bažām par ietekmi uz vidi un politiskiem apsvērumiem. Arī Kambodža apturējusi smilšu eksportu uz Singapūru, un augošās smilšu importa cenas liek domāt, ka Singapūrai kļūst aizvien grūtāk paplašināties.

Ziemassvētku laikā uzplaukst pop-up jeb īstermiņa veikalu bizness, kuri piedāvā svētku dāvanas, kas lielākoties ražotas tepat Latvijā.

Pop-up veikali parasti ir atvērti noteiktu laika posmu un par godu kādam notikumam. Šobrīd Rīgā tādi ir vismaz četri – Christmas Popup Store, Ziemassvētku veikals, ArtiChic Latvian Pop-Up Store un Paviljons. «Pēc pirmās reizes likās, ka otrajam nekad dzīvē neķeršos klāt, jo tas ir smags darbs. Nav nemaz tik vienkārši atvērt veikalu uz nedēļu, divām vai mēnesi,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala īpašniece. Taču šogad viņas veikals savas durvis ver jau piekto reizi. Iepriekšējos gados tas ir bijis iekārtots tirdzniecības centros, bet šogad – Barona ielā. L. Kalna atzīst, ka ar katru gadu kļūst arvien grūtāk realizēt šādu projektu, jo Ziemassvētku laikā parādoties daudz līdzinieku. Konkurence gan ir laba lieta, liek sapurināties, atrast jaunus ražotājus un izdomāt ko interesantu, lai piesaistītu apmeklētājus.

Paplašinot Ķīpsalas viedo kvartālu, oktobrī atklāta vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacija, kuras veikto mērījumu dati uz Ķīpsalā, Zunda krastmalā izvietotā ekrāna ir pieejami visiem. Tas ļauj apkaimes iedzīvotājiem sekot līdzi vides un gaisa kvalitātei, kas ir būtiska iedzīvotāju drošības sastāvdaļa.

Tāpat dati pieejami arī pašvaldībai, tā palīdzot identificēt raksturīgākos piesārņotājus, kā arī izvērtēt ieviesto aktivitāšu rezultātus piesārņojuma mazināšanai. Savukārt zinātnieki, strādājot ar iegūtajiem datiem, varēs veikt nākotnes situācijas prognozēšanu pie dažādiem scenārijiem.

Ķīpsalas vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacijas uzstādīšanu un apkopi nodrošina Tet. Tā mēra gaisa kvalitāti, atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam, kā arī trokšņa līmeni vidē. Savukārt monitoringa stacijas noteiktais vēja virziens un stiprums palīdz identificēt potenciālos gaisa piesārņojuma avotus. Līdzīga veida mērījumi pieejami arī smaku noteikšanai, lietus stiprumam, redzamībai un citiem vides aspektiem, tomēr tie vēl nav testēti mūsu apstākļos.

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība šonedēļ veic pludmales kāpu stiprināšanas darbus Kauguru pludmalē, krasta zonā pieberot un izlīdzinot smiltis. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite, smilšu iekraušana, pārvešana un to izlīdzināšana Kauguru pludmalē izmaksā 21 tūkstoti eiro.

Kauguru pludmalē smilšu piebēršana notiek aptuveni 500 metrus garā joslā no Vēžu ielas Prīmulu ielas virzienā. Kopumā līdz nedēļas beigām plānots piebērt un izlīdzināt gandrīz 3000 kubikmetrus smilšu.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi Jūrmalā tiek veikti kopš 2015. gada tajās pludmalēs, kurās ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Visvairāk noskalošanai pakļautās zonas pilsētā ir Kauguru un Majoru pludmales krasta zona. Smiltis, kuras tiek piebērtas Kauguru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Skatoties Discovery kanāla raidījumu, kur rādīts, kā uz Marsa nolaižas zonde, Gintam Šāvējam radās ideja izveidot atrakciju Crazy Roller

Marsa zondi ieraugot, viņam prātā ienāca doma, kā būtu, ja šādā ierīcē ievietotu cilvēku un ripinātu. Patlaban gan ar zondi vienīgā līdzība ir palikusi tāda, ka tās abas ripo.

Kontrolēta ripošana

Ideja uz papīra «uzlikta» 2008. gadā, kad autors to iesniedza konkursā Ideju kauss, kur ieguva 3. vietu. Pēc tam idejas īstenošanai G. Šāvējs piesaistīja inženieri Robertu Brīvlauku, un 2009. gadā radīti pirmie atrakcijas prototipi, bet vēl pēc gada radīta pirmā atrakcija ūdens variantam. 2011. un 2012. gadā pirmās sezonas aizvadīja ierīce, kas ripo no kalna. Pirmie eksemplāri tika pārdoti Latvijas tirgū, taču aktīva tirdzniecība šajos gados nenotika, stāsta R. Brīvlauks, jo jaunam produktam nepieciešams darboties vismaz pāris sezonas, lai to testētu, varētu novērst visas nepilnības. Tieši šāda produkta pasaulē nevienam neesot, tādēļ arī pašiem bija jādomā, kā ieviest veiksmīgākus risinājumus. Līdz 2012. gadam atrakcijai izveidoti vairāk nekā 15 prototipi, pielāgojot to gan uzņēmēju, gan gala lietotāju, atrakcijas baudītāju vēlmēm.

Valsts vides dienests (VVD), veicot pārbaudi A.Deglava ielas atkritumu kalnā, konstatējis, ka iedzīvotāji ne tikai brīvi var piekļūt aprakto atkritumu kalnam, bet arī uz tā atrodas pārbaudes laikā, par to VVD savā ziņojumā piektdien, 18.augustā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards skaidro: «Rīgas dome (RD) pārkāpj ar VARAM kā projektu uzraugošo institūciju noslēgto līgumu, pieļaujot brīvu iedzīvotāju piekļuvi atkritumu kalnam, tādējādi riskējot ar viņu dzīvībām. Tā joprojām ir izgāztuve un uz šī kalna nedrīkst atrasties vismaz piecus gadus vai arī līdz brīdim, kamēr monitorings uzrāda, ka šī vieta vairs nav bīstama iedzīvotāju veselībai un dzīvībai. Neievērojot noteikumus, Rīgas dome riskē arī ar nodokļu maksātāju naudu, kas būs jānovirza, lai atmaksātu Eiropas Savienības struktūrfondu izlietojumu.»

Vide šajā atkritumu kalnā arī pēc izgāztuves rekultivācijas saglabā potenciāli piesārņotas vietas statusu un nav izmantojama nekādām sabiedriskām aktivitātēm, līdz sistemātiski monitoringa rezultāti apliecina, ka iespējamā piesārņojuma izplatība ir novērsta. Šī vieta rada potenciāli lielu risku cilvēkiem un videi. VARAM vairākkārt ir norādījusi RD, ka tās pienākums ir novērst iedzīvotāju piekļuvi rekultivētajai izgāztuvei, atgādinot, ka tieši šim nolūkam, projekta ietvaros tika finansēta arī žoga izbūve, kā ierosinājums tika izteikts arī fiziskās apsardzes posteņa izveide projekta teritorijā.

Iesaka Laila Vārtukapteine, Elvi Latvija komercdirektore: Gruzijā dzīvoju no 2006. līdz 2008. gadam, kad tur bijām iecerējuši attīstīt mazumtirdzniecības tīklu. Politiskās situācijas dēļ šajā valstī darbība tika pārtraukta. Kopš tā laika Gruzijā jau kā tūriste esmu atgriezusies divas reizes.

Pēdējos gados šī valsts attīstības ziņā ir spērusi milzīgus soļus uz priekšu; tūristiem tā ir kļuvusi saistošāka – pilsētās restaurētas ēkas un tilti, labiekārtoti parki, ir izbūvēti un atjaunoti ceļi, tostarp tie, kas ved kalnos. Tiesa, līdz ar šīm pārmaiņām Gruzija sākusi zaudēt autentiskumu, savu senatnes elpu, nedaudz sāk līdzināties rietumiem.

Kad turp braukt?

Vasarā Gruzijā ir liela svelme, tomēr augusts ir pateicīgs mēnesis, kad apmeklēt šo valsti, jo tad nobaudāms plašs augļu un dārzeņu klāsts, garšas ziņā tie krietni pārspēj mūsējos. Augustā ir arī vīnogu ražas laiks, tādēļ ir vērts doties uz Kahetiju, kur ir milzīgas vīnogulāju plantācijas. Vīnogu vākšana nav romantiska pastaiga pa lauku, tas ir fiziski smags darbs, turklāt plantācijā, kur vīnogulāji ir augstāki par cilvēka augumu, ir ļoti karsti – tur nevar sajust vēja pūsmu. Protams, to atsver gardo ogu nobaudīšana. Vīna darīšanai tiek audzētas speciālas vīnogu šķirnes, ogas ir ļoti saldas, šķiet pat pārcukurotas.

Inese Grīnvalde un Agita Akmentiņa–Kūliņa ar silto smilšu terapiju vēlas palīdzēt bērniem un jauniešiem cīņā ar stresu.

"Manas metodes pamatā būs drošas piesaistes teorija, zināšanas par vecumposmu īpatnībām un pieredze speciālajā pedagoģijā, kā arī sadarbība ar vecākiem. Nodarbības domātas ikvienam bērnam no pusotra līdz 16 gadiem un plānotas reizi nedēļā. Jau ir gatavs smilšu kastes parauga modelis ar apsildāmām smiltīm, ko lietosim ne tikai nodarbībām. Šobrīd ar partnerības "Daugavkrasts" atbalstu top lielā smilšu kaste, ar ko gatavojamies sākt strādāt no septembra. Tajā varēs pildīt uzdevumus un vingrinājumus siltās smiltīs arī laikā, kad aiz loga snieg," stāsta Inese Grīnvalde, SIA "BeATUS" līdzīpašniece.

Viņa vairāk nekā desmit gadus ir strādājusi skolā gan ar bērniem un jauniešiem ar smagiem attīstības traucējumiem, kuri nezina, kas ir vecāku rūpes un siltums, gan bērniem no privātās mācību iestādēm, kuri mīlēti un saņēmuši emocionālu drošību, kā arī ar pusaudžiem, kuri ir no tā sauktajām sociālā riska ģimenēm. "Atrodoties ilgstošā stresā, cieš gan veselība, gan savstarpējās attiecības. Mūs visus, neatkarīgi no veselības, vecuma un sociālā stāvokļa, vieno nepieciešamība pēc emocionāla siltuma," saka I. Grīnvalde.

Ziemassvētku brīvdienās Latvijas slēpošanas trasēs novērota liela slēpotāju aktivitāte, aģentūrai BNS atzina aptaujātie Latvijas slēpošanas kalnu pārstāvji.

Slēpošanas un atpūtas kompleksa Ozolkalns valdes locekle Līga Rokpelne aģentūrai BNS pastāstīja, ka Ziemassvētku brīvdienas uz kalna pavadījuši ļoti daudz apmeklētāju. «Cilvēku bija vairāk nekā mēs bijām cerējuši. 24.decembris mums bija īsā diena, bet cilvēku bija ļoti daudz,» klāstīja Rokpelne, piebilstot, ka konkrētu skaitu šobrīd nav iespējams nosaukt, jo lielā cilvēku pieplūduma dēļ, tas vēl tikai tiek apkopots.

Pēc Rokpelnes teiktā, rindas uz kalna neveidojās, jo kalns esot pietiekami liels un trasēs pieteikot vietas lielam cilvēku skaitam.

Tostarp viņa norādīja, ka tāpat kā citus gadus, kalnu iecienījuši arī kaimiņvalstu atpūtnieki. «Tā kā pie kalna ir kempings, tad pie mums paliek arī daudz kaimiņvalstu atpūtnieki, un tad viņi brauc uz ilgāku laiku,» pastāstīja Rokpelne.

Vietējie vīndari sašutuši par vīnu, kas tiek tirgots ar etiķeti Sabiles vīna kalns, taču ražots Spānijā.

Vīns tiek tirgots Sabiles veikalā I.R. kā suvenīrs. Tas tiek reklamēts arī Sabiles novada pašvaldības mājaslapā. Tur gan norādīts: «..no 22.jūnija veikalā I.R., Rīgas ielā 13, nopērkams tīkams suvenīrs – ne Sabilē raudzēts, taču izlolota ideja par vīnu ar Sabiles Vīna kalna etiķeti un Sabiles vārdu.» Sabiles pilsētas pārvaldes vadītājs Vilnis Dragunas sarunā ar db.lv norādīja, ka vīnu pēc veikala I.R. pasūtījuma piegādā alkoholisko dzērienu ražotājs Jaunalko. Strīds par to, vai ir ētiski tūristiem pārdot pudeli ar šādu etiķeti, lai gan pudeles saturam nav sakara ar Sabili, esot nonācis pat līdz Ekonomikas policijai. Taču likumpārkāpums nav konstatēts, jo uz pudeles sniegta informācija, ka vīns nav raudzēts Sabilē. Savukārt Sabiles un Vīna kalna nosaukumu izmantot suvenīriem nav aizliegts, sacīja V.Dragunas.

Krustu kalnu Lietuvā vasaras sezonā ik dienu apmeklē 1000 līdz 2000 cilvēku, kas nozīmē, ka vasarā kopējais apmeklētāju skaits pārsniedz 100 tūkstošus cilvēku, informē Šauļu tūrisma un biznesa informācijas centrā.

Arī db.lv savas viesošanās laikā Lietuvā novēroja, ka Krustu kalns ir viens no iecienītākajiem tūrisma objektiem Šauļu apvidū. Stundas laikā lietuviešu svētvietu apmeklēja vairāki simti interesentu, liela daļa pirms tam iegriezās arī kalna pakājē izvietotajās tirdzniecības vietās, kur iespējams iegādāties dažāda lieluma krustus, lai tradicionāli tos atstātu kalnā, kā arī suvenīrus.

No tūristu plūsmas šajā vietā savu labumu gūst gan ielu muzikanti, gan ubagotāji.

Šajā laikā Krustu kalnu apmeklēja vairāki tūristu autobusi no Latvijas un Lietuvas, kā arī nelielas cilvēku grupas no Somijas, Igaunijas, Polijas un citām valstīm.

Krustu kalns Lietuvā atrodas apmēram 12 kilometru attālumā no Šauļiem un 124 kilometru attālumā no Rīgas.

Nepālas valdības ekspedīcija Everesta kalnā savākusi 11 tonnas atkritumu un četrus līķus, trešdien paziņoja amatpersonas.

Kā pavēstīja Tūrisma departamenta amatpersona Danduradžs Gimire, ekspedīcija uz kalna pavadījusi vairākas nedēļas, vācot pārtikas iepakojumus, bundžas, pudeles un tukšus skābekļa balonus.

Daļa atkritumu ar aviotransportu nogādāta Katmandu un trešdien oficiālā tīrīšanas kampaņas noslēgšanas ceremonijā nodoti atkritumu pārstrādātājiem. Amatpersonas pasākumu uzskata par izdevušos, taču uz kalna joprojām ir palikuši atkritumi, no kuriem daļu sedz sniegs un tie kļūst redzami tikai pēc temperatūras paaugstināšanās.

Amatpersonas nespēj noteikt, tieši cik daudz atkritumu ir uz pasaules augstākā kalna. Vairums atrodas starp otro un trešo nometni, kurās kāpēji atpūšas ceļā no bāzes nometnes uz virsotni.

Lielākās komercķīlas pagājušajā nedēļā devis lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs SIA Kalna Oši, liecina Uzņēmumu reģistra sniegtā informācija.

Kalna Oši devis divas ķīlas katru 13,255 miljonu Ls vērtībā DNB bankai, bet kā parādnieks Komercķīlu reģistrā reģistrēts SIA Bio Ziedi. Jāatgādina, ka jau aprīlī Dobeles pagasta piena uzņēmums SIA Kalna Oši reģistrējis astoņas komercķīlas, katru par 13,225 milj. Ls. SIA Kalna Oši ir komercķīlu parādnieks, savukārt ķīlu devēji ir SIA Bio Ziedi, SIA Ziedi JP, Aija Pilvere, Uldis Pilveris un Gunta Baumane, bet ķīlas ņēmējs - a/s DNB banka.

Tāpat jau vēstīts, ka Jurim Pilverim piederošā Ziedi JP iecerējusi vairāku miljonu vērtu projektu realizāciju, kam kopējo kompānijas biznesa apgrozījumu ar saistītajiem uzņēmumiem jāpalielina no aptuveni četriem milj. Ls līdz 100 milj. Ls. Vērienīgākie no šiem projektiem ir biogāzes rūpnīcas celtniecības projekts un tam sekojošais piena pārstrādes kombināts, kuros attiecīgi plānots ieguldīt astoņus un sešus milj. Ls. Tāpat tiek strādāts pie modernas lopu kautuves projekta, kurā tiks ieguldīti 1.5 milj. USD. Visi šie projekti tiks realizēti vienā 22 hektāru tehnoloģiskā parka teritorijā, kuras centrā jau atrodas divas kūtis.