Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Nordea un DNB bankas apstiprinājušas plānotās apvienotās bankas Izpilddirektora un Padomes priekšsēdētāja amatus.

Par jaunās bankas Izpilddirektoru iecelts Erkki Raasuke, bet Padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs Nils Melngailis.

Darījumu plānots slēgt 2017. gada 2. ceturksnī, tikmēr sasniedzot nākamos būtiskos posmus jaunās bankas izveidē - valdes apstiprināšanu un jauna zīmola izveidi. Mērķis ir radīt vadošu, uz klientiem orientētu banku Baltijas valstīs, vēsta abas kredītiestādes.

«Uzskatu, ka šī nav tikai divu banku apvienošana, bet ir spēcīgs sākuma punkts vēl fokusētākai pieejai un straujāk augošai bankai. Ar nepacietību gaidu tikšanos ar visiem abu banku darbiniekiem, lai uzsāktu darbu pie jaunās bankas izveides,» komentē Erkki Raasuke, plānotās apvienotās bankas Izpilddirektors.

Parex bankas prezidentam Nilam Melngailim piederošās firmas Riga Capital (RC) kļūšana par vienu no bankas konsultantiem bijis viens no N.Melngaiļa nosacījumiem, piekrītot kļūt par bankas vadītāju, raksta laikraksts Diena.

"Tas bija viņa nosacījums, ka viņš nāk ar savu komandu," jautāts, kāpēc N.Melngailim piederošā RC kļuvusi par Parex konsultantu, laikrakstam teicis FM valsts sekretārs, Parex īpašnieces valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka valsts pilnvarnieks Mārtiņš Bičevskis. Tas arī esot pamats RC piesaistīšanai, kuras pienākumos ir gan palīdzība bankas stabilizācijas programmas izstrādē, gan bankas sagatavošanā pārdošanai. RC pakalpojumus apmaksās Parex. Līgums ar firmu vēl nav noslēgts, jo neesot panākta vienošanās par samaksu. M.Bičevskis prognozēja, ka tas varētu notikt šonedēļ. Taujāts, vai tas nebūs interešu konflikts, ja N. Melngailis kā bankas prezidents slēgs līgumu ar sev piederošo firmu par konsultāciju pakalpojumu pirkšanu, M. Bičevskis teica, ka par līgumu lemšot Parex padome, "ja vajadzēs, arī Hipotēku banka". Līguma nosacījumus un RC pakalpojuma cenu M. Bičevskis līdz tā noslēgšanai nav atklājis.

Nākotnē bankām būs jāapvienojas, prasības tām kļūs stingrākas, kredīti - pieejamāki uzņēmējiem.

Cītīga kļūdu labošana pēc globālās finanšu krīzes, kā arī Parex bankas iespējamā pārdošana - šie bez šaubām būs galvenie faktori, kas visvairāk ietekmēs Latvijas banku nozari turpmākajos gados. Bet vai tā banka, uz kuru pēc pieciem gadiem iesim pēc kredīta vai maksājuma kartes, būtiski atšķirsies no tās, kuras pakalpojumus izmantojam šodien? Ekspertu vērtējumi par to ir dažādi, taču skaidrs ir viens: spēles noteikumi, kurus bankām izvirzīs uzraugošās iestādes, kļūs daudz stingrāki, kas neizbēgami iespaidos arī klientus.

Jaunā un vecā jeb labā un sliktā

Parex bankas pārdošana mazinās spriedzi gan tās klientu vidū, gan arī pārējos tirgus dalībniekos - tā uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis savukārt uzsver, ka Parex sadalīšana jaunajā un vecajā jeb labajā un sliktajā interesi par nacionalizēto banku palielinās. «To sadalot, mēs palielinām aktīvu vērtību - kamēr tie ir samaisīti kopā, tie pircējiem nav interesanti,» skaidro N. Melngailis. Tas ļaus arī uzlabot «labās» daļas bilanci, jo tā tiks atbrīvota no problemātiskākiem kredītiem, kuriem jāveido uzkrājumi, kas palielina bankas zaudējumus. N. Melngailis atgādina, ka «labā» banka pārņems tos kredītus, ar kuru atgūšanu grūtību nav, visu klientu bāzi, līzinga biznesu, kompāniju Parex Asset Management, nerezidentu apkalpošanu utt. Savukārt sliktajā bankā, kas būtībā būs nekustamā īpašuma fonds, nonāks tie īpašumi, kurus banka bija spiesta pārņemt, piemēram, nepabeigtos attīstītāju projektus. Tie gaidīs labākus laikus, bet kapitāla fondam pietikšot vairākiem gadiem, apgalvo bankas prezidents. Pēc N. Melngaiļa teiktā, šādu pieeju izmanto daudzas Eiropas bankas.

http://www.db.lv/images/article/2009/02/03/39d6b041-81e0-4510-8fda-7bf2c643982f.jpg

Nils MelngailisSavukārt jautāts par iespēju, ja sindikāts nepiekrīt pārkreditēšanai, N. Melngailis norādīja, ka neredz sindikāta interesi vērsties pret banku agresīvi.

Nekāds lēmums par Parex bankas sadalīšanu labajā un sliktajā bankā pagaidām nav pieņemts, ir vērtēta citu valstu pieredze, sacīja intervijā N. Melngailis. Esot gadījumi, kad šāds lēmums ir nepieciešams, taču tas jālemj valdībai, nevis bankas vadībai.

Jautāts par to, cik lieli valsts līdzekļi būs jāiepludina bankā, lai nodrošinātu sindicētā kredīta atmaksu, bankas vadītājs atzina, ka 3. februāra valdības sēdē tikšot runāts par summām, taču tas, cik lieli valsts līdzekļi būs nepieciešami, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Kā pirmo N. Melngailis nosauca noguldītāju uzticību bankai, otrs faktors - cik ātri izdosies atrast bankai pircēju. Jo ātrāk bankai atradīšot investoru, jo lielākas iespējas būšot piesaistīt sindicētā kredīta atmaksai investora līdzekļus.

Parex bankas noguldītāji pamazām sāk atgriezties, un, stabilizējoties tās likviditātei, pati banka sāk atgriezties pie normālas darbības. Tā intervijā Latvijas Radio apgalvoja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

N. Melngailis intervijā pauda cerību, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) lēmums par iesaistīšanos Parex bankā varētu būt pozitīvs, jo tāda ir bijusi arī līdzšinējā komunikācija.

Melngailis arī izteica viedokli, ka nākotnē banku Latvijā kļūs mazāk, ko veicinās to apvienošanās un pārņemšanas darījumi, jo Latvijā uz iedzīvotāju skaitu ir ļoti liels banku skaits.

Valstij banka Citadele bija jāpārdod un to pašu vajadzētu darīt ar SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) valsts daļām, šādu viedokli pauda bijušais Lattelecom vadītājs un savulaik par AS Parex banka sadalīšanu atbildīgais Nils Melngailis.

Viņš atzina, ka patlaban nedzīvo Latvijā un visiem procesiem neseko padziļināti, tāpēc arī par Citadeles pārdošanas procesu viņš nevar spriest objektīvi, taču Melngailis uzsvēra: «Zinu tikai to, ka banka Citadele bija jāpārdod, kā to paredzēja Eiropas nosacījumi.»

Pēc eksperta domām, Citadeles pārdošanas process, iespējams, netika efektīvi skaidrots, kā arī šis jautājums kļuva par Saeimas vēlēšanu laika «politisku futbolu». Tajā pašā laikā Melngailis mudina atcerēties, ka Eiropas Savienības atbalsts bankrotējušajai Parex bankai bija būtisks, jo tolaik neviens Latvijā nebūtu ieguldījis ne centa.

Balstoties uz esošajām prognozēm Parex banka jaunus līdzekļus šogad no valsts neprasīšot.

To intervijā Latvijas Radio norāda Parex bankas vadītājs Nils Melngailis. N. Melngailis izteica gandarījumu par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ienākšanu Parex bankā, uzsverot, ka tā esot viena no retajām Latvijas ekonomikas labajām ziņām kopš krīzes sākuma. ERAB ienākšana stabilizēs banku, ļaus atgūt ieguldītāju uzticību un sākt atdot valsts ieguldījumus, norāda N. Melngailis. Tas varētu notikt jau gada laikā.

Latvijas puses bijusi ieinteresēta, lai ERAB iesaistās pēc iespējas ātrāk, tāpēc ERAB ieguldījumi bankā tikšot aizsargāti ar valsts garantijām.

«Neuzskatu, ka sindicētā kredīta devēji Parex bankai prasīs uzreiz atdot visu parādu, taču neparedzu arī iespēju, ka Parex banka varētu parādu neatdot,» to intervijā Latvijas Radio norādīja Parex bankas prezidents Nils Melngailis.

«Būtībā jau tajā brīdī, kad valsts pārņēma Parex banku, sindicētā kredīta devēji varēja pieprasīt atdot visu aizdoto summu. Viņi to nedarīja, jo pretējā gadījumā banka būtu kļuvusi maksātnespējīga. Tas nav viņu interesēs, viņiem ir pietiekami liels iegansts vienoties ar mums, jo pretējā gadījumā naudas atgūšana varētu būt problemātiska,» tā N. Melngailis. Viņš piebilda, ka nekas pašlaik arī neliecina par to, ka sindicētais kredīts varētu tikt atprasīts pirms termiņa. N. Melngailis arī paziņoja, ka sarunām ar sindicētā kredīta devējiem ir noslēgts līgums arī ar investīciju fondu Blackstone, lai uzlabotu Parex kredītnosacījumus.

Neskatoties uz ilgstošu krīzi Eiropā, Latviju uzņems eirozonā, kā iecerēts - 2014.gadā, norāda starptautiskās biznesa konsultāciju firmas Alvarez & Marsal banku un finanšu grupas vadītājs Nils Melngailis, skaidrojot, ka Latvijai un citām Baltijas valstīm ir caurskatāmāka un vieglāk saprotama ekonomika nekā dažam labam eirozonas biedram Dienvideiropā.

«Vācija un citi eirozonas dalībnieki labprāt redzētu šādus veselīgākus biedrus savā starpā,» teica Melngailis, kurš jau gadu strādā Alvarez & Marsal Londonas birojā. Melngailis Latvijā pazīstams kā Parex bankas vadītājs laikā, kad notika bankas sanācija un sadalīšana, kā arī kā telekomunikāciju koncerna Lattelecom bijušais valdes priekšsēdētājs.

Tomēr finanšu un uzņēmumu restrukturizācijas eksperts teica, ka, iekams Latvijai paredzēts iestāties eirozonā, kopējās valūtas valstīm jātiek galā ar Grieķijas un, iespējams, citu Dienvideiropas valstu nopietnām parādu krīzēm. Tomēr Melngailis uzskata, ka tas izdosies.

Draugiem Group uzņēmuma Printful valdei pievienojies neatkarīgs valdes loceklis Nils Melngailis, tādejādi stiprinot uzņēmuma komandu ar ievērojamu starptautisku pieredzi pārmaiņu vadības un finanšu jomā, informē uzņēmumā.

“Mēs esam gandarīti uzņemt Nilu Melngaili Printful komandā. Esmu pārliecināts, ka viņa starptautiskā pieredze finanšu tirgos un tehnoloģiju nozarē palīdzēs mums turpināt uzņēmuma globālo izaugsmi. Neatkarīga valdes locekļa pievienošanās mūsu komandai palīdzēs vēl vairāk uzlabot korporatīvās pārvaldības principus,” komentē Dāvis Siksnāns, Printful izpilddirektors un līdzdibinātājs.

Turpmāk Printful Inc. valdē darbosies pieci valdes locekļi – uzņēmuma izpilddirektors Dāvis Siksnāns, ražošanas vadītāja Zane Levša, investora Bregal Sagemount pārstāvis Adams Fullers, valdes priekšsēdētājs Lauris Liberts un neatkarīgais valdes loceklis Nils Melngailis.

Latvijas tirgus atgūsies, ja tiks samazinātas izmaksas, uzlabotas valsts budžeta pozīcijas un stabilizēts Parex, uzskata Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā (LTKL) organizētajā apspriedē Ekonomiskā un finanšu krīze Latvijā: izaicinājumi un iespējas viņš norādījis, ka, izmantojot Latvijas ģeogrāfisko novietojumu un veicot ilgtermiņa ieguldījumus, kas to tuvinās eiro zonai, nākošā krīzes viļņa sekas nebūs tik smagas.

„Ekonomiskā krīze var ilgt mēnešiem, gadiem, bet Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, kas arī palīdzējis attīstīties un augt Parex, nemainīsies. Paredzams, ka ekonomiskās krīzes rezultātā konsolidēsies Latvija, Lietuva un Igaunija, un, attīstot transportu un loģistiku, Baltijas valstis kļūs par centrālo tirdzniecības ceļu, kas savienos austrumu un rietumu tirgus,” norādīja N. Melngailis. Tā kā ekonomiskā situācija Austrumeiropā nav ievērojami labāka par Latvijas, sagaidāms, ka kvalificētais darba spēks, kas masveidā emigrēja uz Apvienoto Karalisti un Īriju, atgriezīsies Latvijā un ar savām prasmēm un valodu zināšanām vairos valsts labklājību un pievilcību investoru acīs. N.Melngailis arī pauda pārliecību, ka valdībai ir jādeleģē funkcijas citiem resoriem, jāsamazina izmaksas un jāpalielina aktīvi. „Tomēr vislielākā problēma ir komunikācija, lai radītu izpratni sabiedrībā par to, ka ilgtermiņa ieguldījumi netiek pārprasti ar budžeta izmaksām. Ārvalstu investoriem ļoti svarīgi rādītāji ir tieši valsts veiktie ilgtermiņa ieguldījumi infrastruktūrā, izglītībā un veselības aprūpē, jo tas norāda, ka valstiski svarīga ir attīstība,” tā N.Melngailis.

Pašreizējos laika apstākļos, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres.

Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, jo bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību, informē uzņēmums.

Šogad satiksmei bīstamās bedres ir saremontētas gandrīz 4000 m2 platībā no tām 83% saremontētas februārī. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, no 8901 km melnā seguma valsts autoceļiem tādi ir 48%. Līdz ar atkušņa iestāšos un gaisa temperatūras svārstībām ap nulli satiksmes intensitātes rezultātā veidojas neprognozējams bedru apjoms. Bedru remontu visā valsts teritorijā veic 60 ceļu uzturētāju remontbrigādes, skaidro LAU.

Šogad avārijas bedres saremontētas gandrīz 6000 m2 platībā, un no tām 89% saremontētas februārī, informē Latvijas autoceļu uzturētājs.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu saremontēto bedru apjoms ir nedaudz pieaudzis, pērn janvārī un februārī bedres saremontētas vairāk nekā 5000 m2 platībā.

Bedru veidošanās uz melnajām segām ir tieši saistīta ar ceļa seguma vecumu. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Uz novecojuša autoceļa seguma ir mikroporas, mikroplaisas, pa kurām klātnē tiek ūdens un tas veicina ceļa sabrukšanu. Autoceļa seguma virskārta vai virsmas apstrāde ir kā jumtiņš, kas nodrošina, ka ceļa klātnē mitrums neiekļūst. Pretējā gadījumā veidojas bedres.

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan ar Telia, gan Latvijas valsti, bet tā netika izpildīta, jo darījums nenotika, pat nenosaucot iemeslu. Jautājums, kāpēc 2007. gadā nenotika Latvijas valstij un Zviedrijas Telia piederošo SIA Lattelecom kapitāldaļu pārdošanas darījums ASV investīciju kompānijai Blackstone, ir jāuzdod tā laika Ministru kabineta locekļiem, intervijā DB saka AS Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Fragments no intervijas

Ko nozīmē fakts, ka Blackstone investē miljardu Baltijā?

N. Melngailis: Tas ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, turklāt tās ir lielākās ASV investīcijas šajā reģionā. Nenoliedzami, ka tāda tirgus spēlētāja, kāds ir Blackstone, ienākšana Baltijā ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem ieguldīt naudu šajā reģionā. Pieļauju, ka tas varētu izraisīt vismaz papildu interesi par iespējām ieguldīt šajā reģionā, tas galu galā var rezultēties ar investīciju pieplūdumu, kas vēl svarīgāks ir ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos.

Eiropā banku situācija ir slikta, un Latvijas valdībai, visticamāk, neizdosies pārdot Citadele banku bez zaudējumiem, ja tā nav ar mieru gaidīt vairākus gadus un uzņemties sev piederošās komercbankas biznesa risku, norāda Nils Melngailis, kurš vadīja bijušās Parex bankas sadalīšanu no 2008.līdz 2010.gadam.

«Patlaban ir grūti bankas pārdot pat par bilances vērtību. Latvijas valdība Parex bankā ielika kapitālu, un tai būs grūti realizēt zaudējumus. No otras puses, jo ātrāk banka nonāk privātās rokās, jo labāk. Tiešām, ir grūti ko pateikt par Citadeli, jo pirms gada nevarēja prognozēt tik sliktu ekonomisko situāciju, kāda tā ir patlaban,» sacīja Melngailis.

Viņš esot bijis apmierināts ar situāciju, aizejot no toreizējās Parex bankas vadītāja amata, to sadalot Citadele bankā un tā sauktajā «sliktajā bankā» ar daļu Parex bankas aktīvu.

«Lielā mērā viss bija izdarīts pareizi, tomēr ir lietas, ko varēja darīt ātrāk. Jautājumu par bankas sadalīšanu ierosinājām divas nedēļas pēc tam, kad stājos amatā, taču pagāja 18 mēneši, iekams to īstenojam. Viss labi beidzās, bet varējām to izdarīt ātrāk. Grūti teikt, ka tas ietekmēja bankas pārdošanas iespējas. Patlaban situācija ir ļoti slikta visā banku tirgū," viņš sacīja.

Strauju laika apstākļu izmaiņu dēļ Rīgā uz ielām un tiltiem pastiprināti veidojas bedres. Rīgas domes Satiksmes vadības centrā no 25.decembra līdz šim brīdim saņemtas 26 iedzīvotāju sūdzības par bedrēm un ceļu uzturētāji jau sākuši avārijas bedru remontu, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Departamenta speciālisti skaidro, ka pēc ziemas sezonas un laikā, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra, bedres asfaltbetona segumā var veidoties ļoti strauji - pat dažu stundu laikā. Bīstamas bedres īpaši strauji veidojas uz nolietotām ielu un tiltu brauktuvēm, tostarp arī uz Salu tilta.

Līdz remontdarbu veikšanai un to laikā atsevišķos ielu posmos un uz satiksmes pārvadiem vai tiltiem vairākās vietās ierobežots maksimālais braukšanas ātrums.

Satiksmes departamentā aģentūru LETA informēja, ka ielu un tiltu bedru remonts tiek nodrošināts visu gadu, taču bedru likvidēšanai ielās nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par plus 5 grādiem, līdz ar to ziemas periodā nekavējoties tiek remontētas tās bedres, kas apdraud satiksmes drošību, prioritāri maģistrālajās ielās un uz tiltiem.

Bedres uz ceļiem iespaidīgus zaudējumus rada ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta māsas kompāniju dati kaimiņvalstīs. Lietuvā iebraukšana kādā bedrē izmaksājusi pat 3,5 tūkstošus latu.

Šā gada trijos mēnešos Igaunijā par iebraukšanu bedrēs Balta māsas kompānija klientiem atlīdzinājusi zaudējumus 36,3 tūkstošu latu apmērā, bet pieteikto gadījumu skaits bijis divas reizes lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt Lietuvā apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka pēc iebraukšanas bedrēs šogad līdz maijam cietušas 300 automašīnas, kas ir par 60% vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn. Balta māsas kompānija prognozē, ka šogad Lietuvā kopējais atlīdzību apmērs par zaudējumiem, kas radušies bedru uz ceļiem dēļ, sasniegs 81,6 tūkstošus latu.

Valstī valdošais atkusnis veicina to, ka uz autoceļiem pastiprināti veidojas bedres, uzsver VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Periodā no 1. līdz 9. februārim VAS Latvijas autoceļu uzturētājs jau ir salabojis 1229 m² avārijas bedru par kopējo summu 65 250 eiro. Savukārt kopš gada sākuma kopumā jau ir salaboti vairāk kā 1800 m² avārijas bedru, no tiem 35 % jeb 650 m² janvārī, bet 65 % jeb 1229 m² – no februāra sākuma līdz 9. februārim.

Atkušņa ietekmi uz bedru veidošanos uzskatāmi uzrāda janvāra statistika – no 1. līdz 24. janvārim uz valsts ceļiem tika konstatēti tikai 49 m² avārijas bedru, savukārt janvāra pēdējā nedēļā, kad iestājās atkusnis, tika labots jau 601 m² bedru.

Ziemas atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Laikā, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem, to aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.

19. decembrī gaidāms Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) lēmums par to, vai tā veiks ieguldījumu Parex bankas izpētē, kas ilgs aptuveni divus mēnešus un kas nepieciešama, lai izvērtētu situāciju bankā un valdība sāktu runāt par nosacījumiem, ar kādiem ERAB varētu ienākt Parex kā akcionāri. Tā intervijā Dienai norādījis Parex bankas vadītājs Nils Melngailis.

Tāpat Parex vadītājs norāda, ka no valsts puses skatoties, jo ātrāk banka atgriežas privātā sektorā, jo labāk - "valsts saņem atpakaļ savu naudu un bankai pašai, tā kā tā līdz šim strādājusi kā privāta iestāde, ir jāstrādā privātās rokās. Tātad ERAB loma var būt dažāda atkarībā no tā, kas notiek nākamo divu mēnešu laikā."

LTV raidījuma De facto rīcībā nonākusi neoficiāla informācija, ka Parex bankas padomes martā piedāvātais atalgojuma samazinājums un jaunais darba līgums bankas prezidenta Nilam Melngailim nav šķitis pievilcīgs. Un līdz pat šai nedēļai pastāvēja iespēja, ka Melngailis savas attiecības ar banku patrauc un no maija vairs nav bankas prezidents.

Melngailim, kā arī citiem bankas vadības pārstāvjiem, jau martā esot piedāvāts jauns darba līgums un ar atpakaļejošu datumu – no 1.janvāra - samazināta alga par 30%. «Tas nozīmē, ka Melngailis iepriekšējo 12 tūkstošu latu vietā tagad saņems 8400 latus pirms nodokļiem un atmaksās daļu no gada sākumā saņemtās lielākās algas,» norādīja raidījuma veidotāji.

Parex bankas padomes loceklis Juris Vaskāns atzinis, ka šobrīd vienošanās ir panākta un Melngailis darbu bankā turpinās. Tomēr De facto rīcībā esot neoficiāla informācija, ka jaunos darba līgumus, ko padome vadībai iedeva marta beigās, neviens vēl nav parakstījis – arī Melngailis. Galvenos iebildumus esot radījusi nevis algas samazināšana, bet gan jaunā līguma nosacījumi, kas esot visai drakoniski un neparedz tik lielas kompensācijas jeb «zelta izpletņus» kā agrāk.

Visus valsts noguldījumus, kas noguldīti Parex bankā, lai nodrošinātu tās stabilitāti, banka varētu atmaksāt piecu gadu laikā.

To šodien Saeimas Publiskās un revīzijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē paziņoja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, uzsverot, ka ieguldījumus būtu iespējams atmaksāt ātrāk, ja bankai izdosies atrast pircējus, kas ir gatavi aizvietot valsts izvietotos depozītus ar privātu finansējumu.

Arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsver, ka patlaban valdībai kopīgi ar Privatizācijas aģentūras piesaistīto konsultantu Nomura International būtu jāizstrādā Parex bankas cenas noteikšanas metodi un aktīvi jāstrādā pie tā, lai banku pēc iespējas ātrāk pārdotu. «Cena varētu būt simboliska, pats svarīgākais patlaban ir atgūt noguldījumus, kas ir aptuveni 640 milj. Ls, ko varētu novirzīt Latvijas ekonomikas atveseļošanai,» pauda centrālās bankas prezidents.

«Iedomājaties, ja šogad varētu valstij atdot miljardu latu, kas šobrīd ieguldīti bankā. Tad būtiski uzlabotos valsts reitings, bet sāpīgās sarunas ar starptautiskiem aizdevējiem varētu tikt būtiski atvieglotas,» tā Dienas bizness rīkotajās biznesa brokastīs atzina Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Mengailis.

Viņš kopumā secināja, ka šobrīd ir divi neatrisināti jautājumi Latvijā, kur viens ir Parex banka un otrs ir, kurā brīdī Latvija ieviesīs eiro.

Runājot par investoriem, baņķieris atzina, ka tiem joprojām galvenais jautājums ir tas, kas notiek ar lata vērtību un iespējamo lata devalvāciju. «Šie jautājumi ir par spīti tam, ka ekonomiskie rādītāji uzlabojas un samazinās devalvācijas riski. Tāpēc jānodrošina, ka Latvijā eiro ieviešana ir tik pat augsts stratēģisks mērķis kā iesaistīties NATO un ES. Spekulācija par lata vērtību – viens no pēdējiem neskaidriem jautājumiem, kas investoriem ir «uz mēles». Kamēr nevarēsim skaidri parādīt eiro ieviešanas datumu, vienmēr tiksim uzskatīti par salīdzinoši augstāka riska zonu nekā kaimiņvalstis,» tā N. Melngailis.