Pēdējā laikā kritusies jauniešu interese par jurisprudenci, ekonomiku un finansēm, kā arī informācijas tehnoloģijām, bet augusi - skolēnu interese par inženierzinātnēm, transportu un pārvadājumiem, liecina Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras pētījums. Šajā mācību gadā ir samazinājies to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno mācīties augstskolā.
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra pēc a/s Hansabanka iniciatīvas veica pētījumu 12.klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte 2006./2007. mācību gadā. Tas liecina, ka šogad skolēni vairāk izvēlas studēt uzņēmējdarbību un vadību, medicīnu, kā arī arhitektūru un būvniecību.
Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai nepilna trešā daļa no aptaujātajiem jauniešiem ir izvēlējušies savu nākotnes profesiju (30%), gandrīz pusei aptaujāto ir padomā vairākas profesiju alternatīvas (45%), bet ceturtā daļa respondentu nav izvēlējušies nākotnes profesiju. Šajā mācību gadā ir samazinājies to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno mācīties augstskolā (2005.gadā - 65%, 2006.gadā - 53%), bet audzis to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno ne strādāt, ne mācīties, bet paņemt pārtraukumu atpūtai (2005.gadā - 1%, 2006.gadā - 12%).
Pētījuma rezultāti rāda, ka arī iepriekšējā gadā skolēni pēc vidusskolas beigšanas visbiežāk izvēlējās studēt uzņēmējdarbību un vadību, bet šajā mācību gadā skolēnu skaits samazinājies par 4,2% (2005.g. - 15.2%; 2006.g. 11%). Šogad aptaujāto skolēnu profesijas jomas izvēles topā otro vietu ieņem medicīna (9%), bet trešajā - arhitektūra un būvniecība (8%). Iepriekšējā mācību gadā otrajā un trešajā vietā biežāk izvēlēto profesionālās darbības jomu sarakstā bija jurisprudence (12,7%) un ekonomika un finanses (12,3%). Šogad šīm jomām popularitāte jauniešu vidū ir kritusies un tās ierindojušās attiecīgi 8.vietā (jurisprudence - 5,2%) un 5.vietā (ekonomika - 6%). Šogad skolēnu izvēlēto profesiju vidū vairs nav tādas profesijas kā sabiedriskās attiecības un valodniecība. Savukārt parādījušās tādas jaunas jomas kā inženierzinātnes (7.vieta un 5,3% minēšanas biežums) un transports un pārvadājumi (10.vieta un 4% minēšanas biežums).
Vēl viens faktors, kas apstiprina jauniešu izvēlēto profesiju jomu maiņu, ir jauniešu priekšstati par vispopulārākajām profesiju jomām šajā mācību gadā. Pirmajā vietā kā vispopulārākā profesija ir jurisprudence, ko atzīmējuši 18,2% skolēni, otrajā vietā ekonomika un finanses ar 17,2%, bet trešajā - arhitektūra un būvniecība ar 12,6%. Salīdzinājumam - 2005. gadā šīs jomas par vispopulārākajām atzina aptuveni 60% aptaujāto jauniešu, kas liecina, ka jurisprudences un ekonomikas un finanšu popularitāte jauniešu vidū ir būtiski kritusies. Līdzīgi samazinājusies arī uzņēmējdarbības un vadības (no 20,8% uz 7,8%, abos gados - 4.populārākā joma) un informācijas tehnoloģiju (no 27,3% uz 6,5%) popularitāte jauniešu vidū.
Salīdzinot zēnu un meiteņu izvēlētās profesijas, meitenes vairāk izvēlas apgūt medicīnu, uzņēmējdarbību un vadību, kā arī mākslu un kultūru. Savukārt zēnu profesiju jomu topā pirmajā vietā ir arhitektūra un būvniecība, kam seko uzņēmējdarbība un vadība, kā arī inženierzinātnes.
Pētījums rāda, ka jauniešu profesiju jomu izvēli galvenokārt nosaka: augsts atalgojums, ko minējuši 67%, darbs ar cilvēkiem (61%), kā arī vairāk nekā puse (54%) minējuši augstu izglītības līmeni, kas raksturo situāciju Latvijas darba tirgū, kad augstākā izglītība ļoti bieži ir viena no prasībām no darba devēja puses. Tāpat tas sasaucas ar faktu, ka 53% skolēnu plāno studēt augstskolā un 49% vēlētos apvienot darbu ar mācībām augstskolā.
Vairāk nekā puse jauniešu (52%) atzīst, ka vēlētos mācīties kādā citā valstī, bet nezina, kā to sasniegt, un tikai 14% norāda, ka viņiem ir reāls plāns par iespējām studēt ārpus Latvijas. Līdzīgas atbildes skolēni sniedz arī jautājumā par strādāšanu citā valstī. 50% skolēnu vēlētos strādāt ārzemēs, bet viņiem nav reāla plāna, kā to sasniegt. Tādējādi var secināt, ka, neskatoties uz skolēnu vēlmēm mācīties vai strādāt ārpus Latvijas kādā citā valstī, vairums jauniešu pagaidām vēl nav reāli pētījuši studiju vai darba iespējas ārzemēs, kā arī - tas var norādīt, ka jauniešiem trūkst informācijas par to, kur meklēt vajadzīgās zināšanas par darba un izglītības iespējām ārzemēs. Lielāku interesi par darbu, kā arī studijām ārzemēs pauž krievu skolu audzēkņi. Viņu vidū ir arī lielāks jauniešu skaits, kas min, ka viņiem ir konkrēts plāns par darba iespējām ārzemēs un kā to sasniegt. Lielāku iniciatīvu par studiju un darba iespējām citā valstī izrāda meitenes, taču nereti viņām vēl nav konkrēta plāna, kā realizēt savus nodomus. Zēni biežāk sniedz atbildes, ka negribētu mācīties ārzemēs, kā arī - viņiem biežāk ir plāns par darbu ārzemēs.
