SIA Deloitte Latvija auditori secinājuši, ka augstākās izglītības studiju programmu īstenotājiem par nekvalitatīvi veiktu darbu var pieprasīt atmaksāt nodarītos zaudējumus, bet, konstatējot noziedzīga nodarījuma pazīmes, pat saukt pie kriminālatbildības.

Vadošās atbildīgās personas Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» bija projekta vadītāja Baiba Rivža un Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra, par viņu iespējamo vainu par pārkāpumiem norāda arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Disciplināratbildība var tikt piemērota AIP locekļiem un AIP priekšsēdētājiem, atsaucot tos no amata. Savukārt civiltiesiskā atbildība par prettiesisku vai nekvalitatīvu savu pienākumu veikšanu var tikt piemērota ne tikai visām AIP amatpersonām, bet arī projektā piesaistītajām personām. Tāpat pret šīm personām var tikt piemērota kriminālatbildība, ja viņu rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Šovasar medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Castprint" izdrukājis 120 fiksatorus, kas ir par 59% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.

Nav pamata domāt, ka šogad cilvēki gūtu vairāk traumu nekā citas vasaras, tāpēc "Castprint" līdzdibinātājs Sigvards Krongorns secina, ka "Castprint" popularitāte aug. Uzņēmums sākotnēji cerēja, ka Latvijā tam ir potenciāls apgūt 7 līdz 10% no kopējiem kaulu lūzumiem, kuros izmanto tradicionālos ģipšus. "Tagad ir jautājums, vai esam sasnieguši šos griestus. Nezinot precīzu statistiku par šī gada traumām, grūti spriest," viņš saka.

Šovasar visvairāk drukāti fiksatori delnām – 50. Tiem seko 30 fiksatori kājām un 25 pēdām.

Pēdējo pusgadu S. Krongorns salīdzina ar amerikāņu kalniņiem. "Ņemot vērā, ka mūsu pakalpojums vairāk ir ambulators, nevis akūts, līdz ko tika paziņots, ka privātās klīnikas nevar sniegt pakalpojumus, kas nav akūti, un valsts slimnīcas strādā tikai ar akūtajiem pacientiem, mūsu apgrozījums nokritās līdz nullei. Aprīlis un maijs bija pārdomu laiks, kad vairāk koncentrējāmies uz iekšējām lietām, ko iepriekš nebija laika izdarīt – pievērsāmies uzskaitvedībai, kvalitātes kontrolei u. tml. Kad privātās klīnikas atkal varēja sniegt pakalpojumus, mēs bijām uzmanīgi, jo nevarējām saprast, vai mūsu risinājums šādos ekonomiski spiedīgos apstākļos cilvēkiem šķitīs pietiekami aktuāls, tomēr šajā vasarā esam uzdrukājuši 120 fiksatorus, kas ir par 59% vairāk, nekā pērn periodā no jūnija līdz augustam," teic S. Krongorns.

Divos gados fiksācijas līdzekļu drukāšanas uzņēmums SIA CastPrint cer palīdzēt ārstēt 20% lūzumu Ziemeļeiropā.

Šāds «ģipsis» ir daudz vieglāks, līdz ar to ir vienkāršāka rehabilitācija. Pacients var iet dušā, un viņa ikdiena rit gandrīz kā agrāk. «Ja risinājums nepieciešams četrām nedēļām, var paciesties, bet, ja tie ir divi trīs mēneši, tad šāda alternatīva ir krietni ērtāka, jo īpaši bērniem, jauniešiem, uzņēmējiem,» saka Jānis Oliņš, SIA Cast- Print līdzīpašnieks.

Latvijā gadā ir aptuveni 20 tūkstoši kaulu lūzumu gadījumu, Baltijā – 60 tūkstoši, Ziemeļeiropā – 300 tūkstoši. Skatoties uz galveno mērķauditoriju – bērniem, sportistiem, fizisko aktivitāšu cienītājiem, uzņēmējiem un jauniešiem –, CastPrint cer tuvāko gadu laikā palīdzēt 15 līdz 20% gadījumu. Līdz šim uzņēmums palīdzējis vairāk nekā 45 pacientiem. Salīdzinot ar «klasisku» jaunuzņēmumu standartu, šāds klientu skaits varētu likties gaužām mazs, bet CastPrint uzskata, ka medicīnā šis ir ievērojams skaits. Nākotnē iecerēts, ka jebkurā pasaules malā dakteri var noskenēt pacientu, izvēlēties vajadzīgo fiksācijas līdzekli, un pēc CastPrint receptes tas tiek izdrukāts tuvākajā 3D printēšanas centrā. «Taisām augšā revolūciju,» teic Sigvards Krongorns, SIA Cast- Print līdzīpašnieks.

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Latvijai jāmācās risināt savas finanšu sektora problēmas iekšēji, nevis jāmazgā netīrā veļa starptautiskajā vidē, intervijā DB teic Signet Bank AS vadītājs Roberts Idelsons.

Turklāt ļoti ir nepieciešams vienots skatījums par tālāko nozares attīstību, jo līdz šim katrs tirgus dalībnieks ir strādājis pēc savām vēlmēm.

Fragments no intervijas

Pērn Signet Bank mainījās akcionāri – kā tas ir mainījis darbības virzienu?

Pagājušais gads bankai bija lielu pārmaiņu gads, un faktiski visu laiku strādājām, lai akcionāru maiņa vispār notiktu. Maijā tika parakstīts līgums, ar kuru trīs jaunie īpašnieki iegādājās visas bankas akcijas, kas piederēja iepriekšējam akcionāram, un septembrī saņēmām apstiprinājumu no Eiropas Centrālās bankas, ka tā akceptē šo darījumu. Oktobrī tirgu iepazīstinājām ar jauno bankas zīmolu Signet, kas tika pārņemts no mūsu lielākā akcionāra. Jāatzīmē, ka jaunie akcionāri iegādājās kredītiestādes akcijas ar domu, ka mums ir laba turīgo klientu bāze, savukārt viņiem ir liela pieredze ieguldījumu pārvaldīšanā – viņi piedāvā fondus, investīciju portfeļus, līdz ar to mums ir laba savstarpējā sinerģija, tādēļ arī ir likumsakarīgi, ka pārņēmām jaunā akcionāra nosaukumu. Oktobra vidū banka sāka jaunu dzīvi un pielāgojāmies izmaiņām, taču drīz pēc tam finanšu sektoru satricināja negaidītie notikumi saistībā ar ABLV Bank. Signet Bank darbību gan tas būtiski neskāra, jo mūsu stratēģija jau kopš 2013.gada bija līdzīga, kāda tā ir patlaban – mēs neorientējamies uz ikdienas operāciju apkalpošanu, bet uz klientu kapitāla pārvaldīšanu, un mums vienmēr bijis ļoti maz maksājumu operāciju. Mūsu klienti galvenokārt ir krievvalodīgi, taču, kaut arī vairums nāk no bijušās Padomju Savienības, lielai daļai no viņiem bizness vai ikdienas dzīve šobrīd ir Eiropā. Vērtējot esošo ģeopolitisko situāciju, Krievija aizvien vairāk nodalās no Rietumu pasaules, līdz ar to uzņēmēji no Krievijas dalās divās daļās. Ir tādi, kas dzīvo, strādā un uzturas Krievijā, un šai kategorijai, ņemot vērā pēdējā laika notikumus, īpaši nevajag kontus Eiropā, jo Krievijas finanšu sistēma ir samērā attīstīta, un var vērot tendenci, ka šie cilvēki atsakās no banku kontiem Eiropā, vairāk izmantojot Krievijas banku pakalpojumus. Savukārt mēs apkalpojam klientus, kuri savu nākotni saista ar Eiropu un Rietumvalstīm. Daudziem no viņiem ir ne tikai Krievijas, bet arī citu valstu pases, viņi ir citu valstu nodokļu rezidenti, viņus satrauc Krievijas politika un ar to saistītie riski, un biznesa vide, līdz ar to viņus interesē savu naudu turēt ārpus Krievijas. Mūsuprāt, šie klienti ir mazāk riskanti nekā tie, kuri dzīvo Krievijas teritorijā. Signet Bank sniegtie pakalpojumi ir saistīti ar kapitāla pārvaldīšanu, un arī nākotnē plānojam fokusēties šajā jomā, savukārt bankas mērķa klients ir ES vai OECD rezidents. Taisnības labad gan jāatzīmē, ka, visticamāk, arī turpmāk liela daļa Signet Bank klientu būs krievvalodīgie cilvēki, jo turīgiem krievvalodīgiem cilvēkiem mēs esam mentāli tuvāki nekā, piemēram, vāciešiem, kuriem nav nekādas saistības ar Latviju.

No 6. līdz 10. jūnijam Twinning Light projekta ietvaros Finanšu ministrijā (FM) mācību vizītē viesosies Horvātijas Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas iestādes (RI) speciālisti, lai pārņemtu labāko praksi no FM ekspertiem ES fondu finansēto projektu auditu veikšanā.

Mācību vizītes laikā Horvātijas auditori iepazīsies ar Latvijas ES fondu RI audita dokumentiem un praksē izmantotajām auditu veikšanas metodēm. Tāpat plānotas tikšanās ar Iepirkumu uzraudzības biroja, Konkurences padomes un FM Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta speciālistiem, lai pārrunātu dažādus praktiskus jautājumus.

Vizītes laikā esam iecerējuši darīt visu, lai nodrošinātu iespējami efektīvāku pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm. Tāpēc papildus dokumentu analīzei un praktiskām apmācībām plānotas tikšanās ar dažādu Latvijas iestāžu speciālistiem, ar kuriem ikdienā sadarbojamies. Esam patiesi gandarīti par to, ka Latvijas RI ekspertu zināšanas un kompetence tiek novērtēta un varam tajā dalīties ar citiem, norāda Latvijas ES fondu RI vadītāja un projekta līdere Nata Lasmane.

Piektdien, 8. jūnijā, piedaloties Eiropas Komisijas, Horvātijas un Latvijas ekspertiem, Zagrebā norisinājās Twinning Light projekta oficiālais noslēguma pasākums. Projekta laikā piecu mēnešu garumā Latvijas Revīzijas iestādes (RI) eksperti apmācīja Horvātijas speciālistus Eiropas Savienības (ES) fondu auditu veikšanā, informē Finanšu ministrijā.

Projektā liels uzsvars tika likts uz praktiskām auditoru apmācībām, ietverot stažēšanos, seminārus, mācību vizītes un pilotauditus projektu pārbaudes vietās, kas notika gan Horvātijā, gan Latvijā un Somijā. Kopumā Horvātijas speciālistiem bija iespēja piedalīties praktiskās apmācībās par 23 dažādām ar ES fondu auditu veikšanu saistītām tēmām.

Tāpat projekta rezultātā Horvātijas RI vajadzībām ir izstrādāta auditu veikšanas rokasgrāmata, kas, ņemot vērā Latvijas labo praksi, revīzijas speciālistiem sniegs sistemātisku pieeju auditu veikšanas metodikas un procesu pielietošanai praksē.

“Visa projekta laikā mums bija svarīgi veicināt efektīvu pieredzes apmaiņu un sadarbību starp dalībvalstīm. Kompetenti un zinoši auditori ir apliecinājums Eiropas Komisijai, ka ES kopējās finanšu intereses tiek pārvaldītas atbildīgi. Esam patiesi gandarīti par veiksmīgajiem projekta rezultātiem un to, ka Latvijas ekspertu zināšanas un pieredze kārtējo reizi tika augustu novērtēta un tieši mēs tikām izvēlēti par šī projekta galvenajiem partneriem. Tas ir Latvijas kompetences apliecinājums visu ES dalībvalstu vidū,” norāda projekta un Latvijas RI vadītāja Nata Lasmane.

Eiropas Parlaments (EP) pieprasījis Eiropas Savienībai (ES) pārtraukt interešu konflikta situācijā nonākušā Čehijas premjerministra Andreja Babiša biznesa impērijas finansēšanu.

Babišam piederošie uzņēmumi ir vieni no lielākajiem ES lauksaimniecības subsīdiju saņēmējiem.

Eiropas Komisijas (EK) auditori aprīlī secināja, ka Babišs, būdams gan politiķis, gan uzņēmējs, atrodas interešu konflikta situācijā.

Miljardieris un populistiskās partijas "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO) dibinātājs Babišs ir piektais bagātākais cilvēks Čehijā, kurš pie bagātības ticis, būdams daudznozaru konglomerāta "Agrofert" īpašnieks.

Babišs apgalvo, ka 2017.gadā, būdams finanšu ministrs, nodevis savu konglomerātu diviem trasta fondiem saskaņā ar pretkorupcijas likumu, kas, kā tiek uzskatīts, izstrādāts īpaši viņa gadījumam un ieguvis apzīmējumu "Lex Babiš" (Babiša likums).

A/s Liepājas metalurgs ir noslēdzies Finanšu ministrijas pasūtītais finanšu audits, ko veica starptautiskā auditorkompānija Ernst & Joung Baltic.

Šodien, 15. martā, auditoru ziņojums tiek iesniegts Finanšu ministrijai, bet 14.martā a/s Liepājas metalurgs valde, kontrolieris Andis Pauliņš un auditoru pārstāvji rezumēja mēneša laikā paveikto. Auditori atzīmēja informācijas pieejamību un labo sadarbību ar a/s Liepājas metalurgs vadītājiem un darbiniekiem, kopējās biznesa ainas labo kārtību, kā arī novērtēja jaunā elektrotēraudkausēšanas ceha projekta jaudas sasniegšanu jau pirmajā darbības gadā, akcentējot, ka akcionāri uzņēmumu kontrolē. Auditori arī norādīja virzienus, ko būtu vēlams uzlabot, ziņo Liepājas metalurgs.

Tikšanās laikā a/s Liepājas metalurgs valde vērsa uzmanību uz joprojām aktuālajām problēmām – augstajiem elektroenerģijas tarifiem, kur ir iekļauts OIK maksājums, kas ir ne tikai rūpnīcas, bet visas valsts rūpniecisko ražotāju starptautiskās konkurētspējas jautājums, kā arī sarežģīto tirgus situāciju Eiropā metalurģijas nozarē. Uzņēmuma valdes locekļi atzina, ka valsts palīdzība situācijas pārvarēšanai ir nepieciešama.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien iepazinās ar Audita un revīzijas pārvaldes veiktā Ārtelpas un mobilitātes departamenta audita rezultātiem, kuros nav gūts apstiprinājums prettiesiskām vai nesaimnieciskām darbībām, par kurām tika ziņots šī gada pavasarī anonīmā ziņojumā, aģentūrai LETA paziņoja domes pārstāvji. Audita rezultāti joprojām ir ierobežotas pieejamības informācija.

Domes vadība gan atzīst, ka vienlaikus ir konstatēta "vieta uzlabojumiem". Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde Ārtelpas un mobilitātes departamentam sniegusi virkni ieteikumu ceļu būvdarbu izpildes uzraudzības un kvalitātes kontroles uzlabošanai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV) norāda, ka saskaņā ar auditu, nepieciešams noteikt kārtību, kādā tiek konstatēta avārijas stāvokļa esamība atsevišķos ceļu seguma posmos un precīzi jāatrunā veids avārijas stāvokļa novēršanai. Tāpat auditori iesaka ieviest pašvaldībā kārtību, kādā plānveida remontdarbi vietās, kur ceļa segums nav avārijas stāvoklī, sakārtojami prioritārā secībā, lai, ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus, to izlietojums notiktu iespējami efektīvāk.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Nepieciešamības gadījumā, lai saņemtu valsts atbalstu metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs (LM) finanšu situācijas stabilizēšanai, uzņēmuma lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins būtu gatavs atdot valstij savas LM akcijas.

Pagaidām par šādu iespēju nav bijis runas, taču viņš to pieļauj un būtu gatavs atdot savas LM akcijas, ja valsts sniegtu atbalstu uzņēmumam, intervijā laikraksta Vesti Segodņa pielikumam Delovije Vesti apgalvo Zaharjins.

Es pret to izturos ļoti mierīgi, jo nav svarīgi, cik liela akciju pakete man pieder. Galvenais patlaban ir izglābt un saglabāt uzņēmumu, bet laika ir palicis pavisam maz,» intervijā norāda Zaharjins.

Viņš piebilda, ka uzņēmums valdībā iesniedzis rīcības plānu izejai no finanšu krīzes un tagad tālākais esot valdības rokās - vai tā vēlēsies un būs gatava palīdzēt uzņēmumam.

Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu (OIK) maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS Latvenergo saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde sākusi visaptverošu pārbaudi par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) un 2013.gadā izveidotā IML pārveides procesa likumību, ekonomisko pamatotību, atbilstību labas pārvaldības principiem un LVM interesēm, informē uzņēmumā.

LVM norāda, ka tās valde ir veikusi ilgtermiņa mežistrādes līgumu pārveides procesa neatkarīgu pirmšķietamu juridisko izvērtējamu un secinājusi, ka iespējams nav nodrošināts atklāts un godīgs IML pārveides process, kas atbilstu labas pārvaldības principiem.

Vienlaikus LVM valde ir nolēmusi uzsākt visaptverošu auditu par IML un IML pārveides procesu. Par valdē pieņemtajiem lēmumiem tiks informēta uzņēmuma padome.

Kā norāda LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, "uzņēmuma valdei ir svarīgi nodrošināt efektīvu pārvaldību, racionālu un ekonomisku pamatotu resursu izmantošanu, ievērojot visaugstākos labas korporatīvās pārvaldības standartus. Valde bez vilcināšanas veica pārbaudi, kuras rezultātā esam lēmuši uzsākt visaptverošu auditu un informēsim sabiedrību par tās rezultātiem".

Visticamāk, lai saņemtu kādu pretimnākšanu no valsts puses, AS KVV Liepājas metalurgs tiks noteikti kādi kritēriji, kas uzņēmumam būs jāizpilda, šodien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Rīt šis jautājums tiks skatīts valdības sēdē. Uzņēmums ir sagatavojis un iesniedzis valdībai savu biznesa plānu, kuru ir izvērtējuši neatkarīgi auditori, un rīt tas tiks vērtēts valdības sēdē.

Lai varētu runāt par kādu atbalstu vai pretimnākšanu uzņēmumam no valsts puses, visticamāk, tiks noteikti kādi konkrēti kritēriji, kas uzņēmumam būs jāizpilda, uzsvēra Straujuma.

Jau ziņots, ka AS KVV Liepājas metalurgs pērn 28.decembrī Valsts kasē bija jāieskaita 2,7 miljoni eiro. Taču KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Talanovs informēja, ka KVV Liepājas metalurgs noteiktajā laikā neveiks 2,7 miljonu eiro maksājumu Valsts kasei.

Krievijas interneta tehnoloģiju uzņēmums "Yandex" aizvadītajā nedēļas nogalē cietis no lielākā hakeru uzbrukuma valsts interneta nozares vēsturē, un eksperti pieļauj, ka hakeri varētu būt izmantojuši Latvijas uzņēmuma "MikroTik" ražotos maršrutētājus, ziņo Krievijas laikraksts "Vedomosti".

Šo kiberuzbrukumu apstiprinājis ASV uzņēmums "Cloudflare", kas specializējies šajā jomā un sadarbojas ar "Yandex".

Kāds informācijas avots uzņēmumā "Yandex" laikrakstam "Vedomosti" sacījis, ka kompānija ar grūtībām izrādījusi pretspēku šim uzbrukumam, un tas joprojām turpinās šajā nedēļā.

Informāciju par šo uzbrukumu apstiprinājušas arī "Yandex" amatpersonas, taču sīkākus paskaidrojumus šobrīd nesniedz.

Informācijas infrastruktūras aizsardzības uzņēmuma "Qrator Labs" izpilddirektors Aleksands Ļamins norādījis, ka kiberuzbrukumu pasūtītāji ir dažādi, taču izpildītājs, pēc visa spriežot, esot viens, raksta "Vedomosti".

"Jau vairāki nozares dalībnieki paziņojuši, ka pie mums atgriezies botu tīkls "Mirai"," skaidroja Ļamins.

Lai valsts piekrastu AS KVV Liepājas metalurgs kavētā 2,7 miljonu eiro maksājuma atlikšanai uz diviem gadiem, uzņēmumam ir jāiesniedz apliecinājums, ka tā māteskompānija veiks finanšu ieguldījumus, kā arī jāiesniedz valdībai bankas garantija ar termiņu līdz 2017.gada 31.janvārim par atliktā maksājuma segšanu, šodien pēc valdības sēdes informēja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Uzņēmuma atbildi valdība sagaida līdz nākamajai nedēļai.

Āboliņš atteicās minēt konkrētas summu, kāda uzņēmuma mātes kompānijai jāiegulda KVV Liepājas metalurgā.

Ja uzņēmums izpildīs šos nosacījumus, tad maksājumu grafiks valstij varētu tikt pārskatīts, bet tas vēl ir sarunu jautājums, sacīja Valsts kases pārvaldnieks.

Viņš piebilda, ka par pērn neveikto maksājumu tiek rēķināta soda nauda, kas ir 0,1% dienā no maksājamās summas.

Āboliņš uzsvēra, ka pagaidām esot runa tikai par pērn veicamo maksājumu 2,7 miljonu eiro apmērā, bet par šogad veicamo maksājumu uzņēmums nav izteicis lūgumu to atlikt.

Kā pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), ir ļoti svarīgi, lai uzņēmums turpinātu strādāt, un valstij esot svarīgi nezaudēt summu, kas jau ir ieguldīta. «Pozitīvā ziņa ir, ka krāsns kuras un uzņēmums izrāda interesi turpināt ražošanu,» teica Straujuma.

Piena pārstrādes uzņēmuma Food Union ražotnēs AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens šajā nedēļā norisinās Ķīnas pārtikas drošības sistēmas (HACCP) audits, lai jau drīzākajā laikā uzņēmums varētu uzsākt piena produktu eksportu uz Ķīnas tirgu, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopumā četri auditori no Ķīnas sertifikācijas un inspekcijas kompānijas (China Certification & Inspection (Group) Co., Ltd) aizvadīs kopumā piecas dienas Food Union ražotnēs, lai pārliecinātos par Food Union ražoto produktu un produktu drošības vadības sistēmas atbilstību Ķīnas prasībām.

Audita rezultātā Ķīnas sertifikācijas un inspekcijas kompānija izsniegs Ķīnas HACCP sertifikātu un rekomendēs Ķīnas atbildīgajiem dienestiem iekļaut Food Union importētāju reģistrā. Plānots, ka Ķīnas HACCP sertifikātu piena produktu eksporta uzsākšanai uz Ķīnu, Food Union varētu saņemt 2-3 mēnešu laikā.

Jau iepriekš tika ziņots, ka 2014.gada nogalē Food Union prezentēja eksportam uz Ķīnu paredzētos piena produktus - RASA pienu un Rasēns piena dzērienus, RASA svaigos un kausētos sierus, RASA sviestu un Ekselence, Pols un Nu Fruit saldējumus.

Ar aizdomām par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) konsultantu fiktīvu nodarbināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērsies Valsts policijā, informēja KNAB.

Izvērtējot auditorkompānijas «Ernst&Young» sagatavoto RS biznesa pārbaudes ziņojumu, KNAB konstatējis, ka tajā ietvertā informācija liecina par iespējamu RS amatpersonu izdarītu krāpšanu, jo ar dažādiem konsultantiem noslēgtie uzņēmuma līgumi, iespējams, ir fiktīvi.

Ievērojot Kriminālprocesa likumā noteikto institucionālo piekritību, KNAB 15.aprīlī izanalizēto informāciju par minētajiem faktiem nosūtījis Valsts policijai turpmākai pārbaudei atbilstoši kompetencei, informēja KNAB.

Birojs joprojām turpina citu ziņojumā norādīto faktu pārbaudi.

Jau ziņots, ka KNAB, vērtējot auditorkompānijas «Ernst&Young» sagatavoto ziņojumu par situāciju RS, bija sācis vismaz trīs resoriskās pārbaudes.

Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība «Rīgas satiksme» ir dzīvotspējīga, taču uzņēmumā ir jāveic lieli sakārtošanas darbi, intervijā sacīja auditorkompānijas EY asociētā partnere, Juridiskās nodaļas vadītāja Latvijā Liene Cakare.

Viņa atzina, ka pēc pavasarī izstrādātā ziņojuma par uzņēmuma darbību, «Rīgas satiksme» pēkšņi nav kļuvusi par caurskatāmāko un atklātāko komersantu Latvijā, taču vismaz indikatīvi šķiet, ka uzņēmums virzās uz to, lai uzlabotu procesus.

«Sekojot līdzi vismaz publiskajai pieejamajai informācijai un iepirkumiem, indikatīvi šķiet, ka viņi virzās uz to, lai uzlabotu procesus. Vienlaikus jāpiebilst, ka tas nav ne pusgada, ne gada jautājums, lai visus mūsu ieteikumus par konstatēto realizētu, turklāt mēs nepārbaudījām visu, visu. Viņiem ir jāsakārto sava vadības struktūra - padome un valde. Vienmēr, esot tādā pagaidu stāvoklī, ir grūtāk pieņemt būtiskus iekšējos lēmumus,» sacīja Cakare.

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

Pagājušajā nedēļas nogalē nacionalizētās Ukrainas lielākās PrivatBank īpašnieks Ihors Kolomoiskis piektdien kritizēja varasiestādes par nepatiesu baumu izplatīšanu saistībā ar kredītiestādi, kas lika viņam vērsties pēc palīdzības.

Pirmajos komentāros kopš PrivatBank nacionalizēšanas Kolomoiskis norādīja, ka Kijevas amatpersonas nepatiesi apsūdzējušas viņu par tā dēvēto slikto kredītu izsniegšanu ar viņu saistītām personām un nepietiekama kapitāla esamību, lai turpinātu bankas darbību.

PrivatBank kļuvusi par centrālās bankas patvaļīgas valdīšanas upuri, sacīja Kolomoiskis. PrivatBank bija līdzsvarots, drošs kredītportfelis, ko apstiprināja starptautiskie auditori. Taču centrālā banka, pastāvīgi mainot savus noteikumus, turpināja radīt jaunus veidus kā mākslīgi samazināt bankas kapitalizāciju.

Ukrainas centrālā banka vēstīja, ka 97% no PrivatBank aizdevumiem Kolomoiskis izsniedzis saviem biznesa partneriem, kuri tos nav atmaksājuši vai to darījuši ar labvēlīgiem nosacījumiem.

Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētie energoefektivitātes projekti nav «izmaksu efektīvi», atklājis ES revidentu veiktais audits, vēsta BBC.

Šo projektu ieviešana tika vērtēta Čehijā, Itālijā un Lietuvā – trīs valstīs, kuras laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam saņēmušas vislielāko ES līdzfinansējumu energoefektivitātes projektu īstenošanā. Kopumā tika aplūkoti 24 energoefektivitātes projekti, kas tika veikti ar Eiropas reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda atbalstu un valdību līdzfinasējumu. Atklājies, ka līdzekļi, kas ieguldīti ēku atjaunošanā vidēji neatmaksāsies tuvāko piecdesmit gadu laikā, un šāds laika posms ir pārāk ilgs, turklāt dažos gadījumos ietaupījums nebūs redzams ātrāk kā 150 gadu laikā, turklāt analizēto ēku dzīves ilgums tiek paredzēts mazāks nekā 150 gadu.

Dānijas kapitāla SIA Meta-Plast tuvākajos gados iecerējis audzēt vietējā tirgus daļu, īpaši cerot uz būvniecības jomu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo gadu laikā vietējā tirgus daļa no pavisam niecīga apjoma – ap 1% – pieaugusi līdz 15% no kopējā apgrozījuma. Mērķis ir panākt vietējā tirgū un eksportā attiecību 25:75, saglabājot noietu arī Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Vācijā, stāsta SIA Meta-Plast pārdošanas daļas vadītājs Lauris Puteklis.

Plašas iespējas

SIA Meta-Plast darbības joma ir plastmasas un metāla detaļu frēzēšana un virpošana, izmantojot 19 ciparu vadības darbagaldus, kuru iegādē izmantoti gan mātes uzņēmuma ieguldījumi, gan īstenots struktūrfondu projekts. Vairākas iekārtas ir dubultā – lai varētu ātri un elastīgi reaģēt uz pasūtījumiem. Arī izejmateriālu klāsts, ko apstrādā ražotnē, ir liels – tērauds, alumīnijs, titāns, misiņš, polivinilhlorīds, poliamīds un citi materiāli un to modifikācijas. Daļa tiek pirkti tepat Latvijā, daļa – importēti, taču dažkārt materiālu izvēlas un piegādā pats klients. Metāla apstrāde ir nodalīta no plastmasas apstrādes, jo to prasa ražošanas standarti, īpaši, ja tiek pildīts pārtikas nozares pasūtījums. «Mums ir pieredze dažādās jomās – esam izgatavojuši pasūtījumus mašīnbūvē, būvniecībā, tekstila rūpniecībā, medicīnas un citās nozarēs,» stāsta L. Puteklis. Produkcija, kas te top, ir no pāris milimetriem līdz lielām vēja ģeneratoru detaļām. Eksporta kravas tiek izsūtītas reizi nedēļā, un pasūtītāji ir lieli koncerni, kuriem vajag uzreiz lielu apjomu ar augstas kvalitātes garantiju. Bieži tiek sūtīti auditori, līgumu slēdzot, tiek ņemts vērā viss – arī darba apstākļi ražotnē.

Par iespējām saņemt eksporta atļauju uz Ķīnu ir izrādījuši interesi arī piena pārstrādes uzņēmumi Preiļu siers, Latvijas Piens un Jaunpils pienotava, aģentūrai BNS pastāstīja Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

«Uzņēmumi, kuri vēl ir interesējušies par eksportu uz Ķīnu, ir Preiļu siers, Latvijas Piens un Jaunpils pienotava,» sacīja Rudzīte.

Vienlaikus viņa norādīja, ka eksportu uz Ķīnu drīzumā nesāks neviens no šiem uzņēmumiem, jo viss process ir sākuma stadijā. Rudzīte pastāstīja, ka uzņēmumi ir izrādījuši interesi par sertifikāciju, tāpat ir sāktas starpvalstu sarunas, kā arī parakstīti protokoli par diviem produktu veidiem - pienu un svaigu gaļu.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Rīgas piena kombināts un Valmieras piens apvienotā uzņēmuma Food Union ražotnēs pirmdien, 12.janvārī viesojās Ķīnas pārtikas drošības sistēmas auditori, lai novērtētu ražotnes atbilstības eksporta sertifikātu iegūšanai, lai jau drīzākajā laikā uzņēmums varētu uzsākt piena produktu eksportu uz Ķīnas tirgu.