Latvijas Spēļu biznesa asociācija uzskata, ka Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa iesniegtie priekšlikumi likuma «Par izlozēm un azartspēlēm» grozījumi lobē Admirāļu kluba intereses. J. Strazdiņa priekšlikumi paredz likumā noteikt, ka kazino, kurš atrodas Rīgā, ir jāatrodas vismaz divpadsmit kāršu vai kauliņu spēļu galdiem, četriem ruletes galdiem un desmit spēļu automātiem, bet kazino, kurš atrodas ārpus Rīgas ,ir jābūt vismaz trīs kāršu vai kauliņu spēļu galdiem,vienam ruletes galdam un pieciem spēļu automātiem. Deputāts iesniedzis arī citus priekšlikumus, kas ierobežos, piemēram, vietas, kur atļauts organizēt azartspēles, kā arī ieteicis likumā ietvert normu, ka uzņēmējsabiedrībām, kuras organizē azartspēles, līdz 2005. gadam jāpalielina pamatkapitāls līdz 750 000 Ls. Saeimas Budžeta komisija trešdien vēl neizteica savu attieksmi pret minētajiem priekšlikumiem. Nenoliedz intereses To, ka deputāta J. Strazdiņa priekšlikumi sakrīt ar Admirāļu kluba priekšlikumiem, atzīst arī Admirāļu kluba vadītājs Jānis Dāvis, uzsverot, ka azartspēļu organizēšana «ir bizness uz citu nelaimes rēķina». «Es esmu par to, lai šis bizness tiktu sakārtots no A līdz Z,» Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē apgalvoja J. Dāvis. Savukārt Latvijas Spēļu biznesa asociācijas direktors Ģirts Ludaks pauda pārliecību, ka minēto priekšlikumu pieņemšana būtu ekonomiski izdevīga tikai Admirāļu klubam. Arī spēļu zāļu Klondaika īpašnieku SIA Furors pārstāvis Rolands Rapa norādīja, ka šo priekšlikumu iesniegšana vērtējama kā viena uzņēmuma mēģinājums pavērst azartspēļu biznesu sev vēlamā virzienā. Grib stingrākus ierobežojumus J. Strazdiņš uzsver, ka viņa iesniegtie priekšlikumi vērsti uz «sabiedrībai bīstamas uzņēmējdarbības» ierobežošanu un ārzemēs azartspēļu bizness tiek stingri regulēts. Viņa rīcībā esoša informācija liecinot, ka Latvijā tiek izmantoti ļoti novecojuši spēļu automāti, kas, iespējams, esot ieprogrammēti tā, lai samazinātu laimestu skaitu. Turklāt strauji pieaug arī no azartspēlem atkarīgo iedzīvotāju skaits, tādēļ būtu jāierobežo azartspēļu iekārtu izplatība un jāpaaugstina nodokļi, sacīja J. Strazdiņš. Arī vairāki citi Budžeta komisijas deputāti uzskata, ka būtu jāapsver azartspēļu ierobežošana pēc teritoriālā principa, proti, nosakot teritorijas, kurās drīkst organizēt azartspēles, un aizliedzot to organizēšanu ārpus šādām teritorijām. Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu inspekcijas vadītāja Signe Birne un R. Rapa atzīst, ka ar katru gadu azartspēļu biznesu regulējošās likumu normas kļūst aizvien stingrākas, piemēram, kopš pērnā gada aizliegts uzstādīt spēļu automātus ārpus kazino un spēļu zālēm, tāpēc tagad spēļu automāti atrodas tikai tajās kafejnīcās un bāros, kur automāti bija uzstādīti līdz 2002. gada 30. jūnijam.