Celulozes ražotnei Latvijā vajadzīga elastība 

«Apelācijas lēmums ir pieņemts saskaņa ar uzņēmuma statūtiem,» tā a/s Baltic Puilp izpilddirektors J. Laitinents atbildēja uz Db jautājumu, vai šī lēmuma pieņemšanā ir līdzdarbojusies Latvijas valsts, kurai šajā uzņēmumā pieder 33 % kapitāldaļu (67 % pieder Somijas koncernam Metsaliitto). Viņš gan piebilda, ka šī ir BP, nevis Metsaliitto apelācija. Šāda apelācija ir uzņēmuma interesēs. «Latvijas puse piekrita apelācijas iesniegšanai Vides ministrijā,» skaidro a/s BP valdes loceklis no Latvijas puses Arnis Treimanis. Viņš atzīst, ka Latvijas un somu pārstāvju nostājā valdē ir atšķirības. Proti A. Treimanis uzskatīja, ka celulozes ražotnē jābūt abām celulozes balināšanas tehnoloģijām — gan ECF, gan TCF metodei. «Sākotnēji ražotnes jaudas ir mazas un vides speciālisti var pētīt, vai viss notiek tik tīri, kā solīts, vai ne, turklāt abu metožu uzstādīšana ļauj ātri reaģēt uz tirgus situācijas izmaiņām,» skaidro A. Treimanis. Viņš norāda, ka šādi arī rīkojās celulozes ražotnē Vācijā, kur ir gan balināšānas iekārtas ar TCF, gan ar holra doksīdu. «Ekoloģiski Daugava ir jutigāka par jūru (Skandināvijā daudz celulozes ražotņu atrodas jūras piekrastē), tāpēc abu balināšanas metožu pielietošana būtu ne tikai labs žests, bet lielāka ražotnes elastība,» uzsver A. Treimanis.

Jaunākie komentāri