Ja valsts pirktu a/s Latvijas gāze akcijas, tad primāri jāsaprot, kāds ir šī darījuma mērķis un ko valsts no šī aktīva grib, pretējā gadījumā pieņemt izsvērtu lēmumu nav iespējams. Tā nu ir sanācis, ka uz politisko lielvaru saspīlējuma fona Latvijai jāatrisina vēl kāds svarīgs jautājums, kura ietekme pārsniedz Latvijas nacionālās robežas. Proti, jau pirms kāda laika a/s Latvijas gāze vācu akcionārs E. ON paziņoja, ka savas kapitāldaļas – kopskaitā 47,2% – Latvijas gāzē pārdod un no Baltijas reģiona aiziet. Iemesli šādai rīcībai meklējami E. ON kopējās stratēģijas maiņā – Eiropas gāzes tirgus palicis tik regulēts, ka šim uzņēmumam vairs nav interesants un nes zaudējumus, līdz ar to tas meklē iespējas jaunos tirgos, kurus vēl nav skārušas Briseles idejas. 50% Latvijas gāze akciju pieder diviem Krievijas energogigantiem – Gazprom un Rosņeftj, kurš savukārt kontrolē kompāniju Itera Latvija. Pašlaik Brisele jau ir izdarījusi daudz, lai neļautu Gazprom un citām gāzes piegādes kompānijām vēl vairāk palielināt savu ietekmi Eiropas energouzņēmumos, līdz ar to pie pašreizējās Eiropas enerģētikas politikas (jautājums gan, cik ilgi tā ģeopolitisko vētru ietekmē paliks līdzšinējā formā?) ir apšaubāms, ka pārdodamās E. ON akcijas varētu tiešā veidā nonākt Gazprom rokās. Kādi pircēji tad vēl Latvijas gāzes uzņēmuma akcijām paliek? Kaut kādi Rietumu ar enerģētikas sektoru saistīti investori, kas nav pārāk cerīgi, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai tiem liktos perspektīvs; investīciju vai pensiju fondi un Latvijas valsts, kam pēc dažu avotu teiktā ir pirmpirkuma tiesības uz Latvijas gāzes akcijām.