Ja Karvas HES būtu piederējusi kādam Džonam vai Karlam, tad Latvijas valsts, visticamāk, varētu rēķināties ar kārtējo daudzmiljonu investīciju strīdu. Taču par vietējā uzņēmēja «apstrādāšanu» galvu sāpināt nav vērts. Tāda varētu būt stāsta morāle par Latvijas valsts iestāžu attieksmi pret investoriem. Neiedziļinoties gadiem ilgušajā diskusijā par to, vai mazās hidroelektrostacijas (HES) uz Latvijas upēm ir spožums vai posts un vai tām vispār ir nākotne Latvijas enerģētikā, notikumi ap Karvas HES pēc būtības ir brīdinājums teju jebkuram investoram, kas Latvijā vēlas kaut ko būvēt.