Kopumā pasaules izejvielu cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām ir mazinājusies, un gada atlikušajos mēnešos tā varētu pat nedaudz bremzēt Latvijas cenu kāpumu. Tādējādi, visticamāk, lielākais gada cenu kāpums šogad jau ir aiz muguras un patēriņa cenu gada izaugsme turpmākajos mēnešos varētu saglābāties zem 5%. Tā uzskata gan Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds, gan Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Tajā pat laikā SEB bankas Makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzmanību vērš uz to, ka var sagaidīt «inflaciozo tendenču pieaugumu», kas izriet no industriāli attīstīto valstu nepieciešamības palielināt budžeta ieņēmumus, ceļot nodokļus, turpināt ekonomikas veicināšanas pasākumus, kā arī izmantot inflāciju, lai risinātu uzbriedušās parādu nastas problēmas. Ja ieguldījumi valstu vērtspapīros turpina zaudēt uzticamību, par spīti ekonomikas izaugsmes ātruma samazinājumam, izejvielas kalpotu kā nodrošināšanās pret augošo inflāciju, uzturot to cenu kāpumu, norāda D. Gašpuitis.