Nepastāv optimāls lata un eiro kurss, kas vienmēr vienlīdz izdevīgs visiem Latvijā: gan augstam, gan zemam kursam ir savas priekšrocības un trūkumi — tā skaidrojot gaidāmo lata piesaisti eiro, norāda Latvijas Bnakā. Pēdējos desmit gados, kopš lats bijis piesaistīts SDR valūtu grozam, Latvija ir samērā veiksmīgi attīstījusies gan tad, kad lata kurss ir bijis 70 santīmu par eiro, gan tad, kad tas tuvojies 53 santīmiem par eiro, norāda bankā. Tāpēc Latvijas Banka nolēmusi piesaistīt latu eiro pēc tirgus kursa, kas nozīmē, ka piesaistes brīdī lata vērtību necels un nepazeminās — lats netiks ne revalvēts, ne devalvēts. Svarīgākais — un to apliecināja arī Latvijas Bankas veikto uzņēmēju un banku aptauju rezultāti — ka savlaicīgi, vairāk nekā gadu iepriekš, bija zināmi «spēles» noteikumi — piesaistes laiks un tirgus kursa izvēle piesaistei. Līdz ar to tautsaimniekiem bija iespēja sagatavoties plānotajām pārmaiņām, pārskatot savas valūtu pozīcijas un, iespējams, pārslēdzot līgumus ar saviem kreditoriem un debitoriem, skaidro Latvijas Bankā. Augsts lata kurss jeb stiprs lats: nozīmē zemākas importa cenas un tādējādi veicina arī inflācijas samazināšanos iekšzemē; veicina importu, tostarp arī jaunu tehnoloģiju un iekārtu importu, kas nodrošina Latvijas ekonomisko izaugsmi; paaugstina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ārzemēs. Kas attiecas uz negatīvo, augsts lata kurss vismaz īstermiņā negatīvi ietekmē tās eksportējošās nozares, kas savu produkciju eksportē uz ES valstīm. Zems lata kurss jeb vājš lats: īstermiņā veicina valsts eksportu uz ES valstīm un kavē importu no šīm valstīm; vienlaikus mazina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, salīdzinot ar pārējām ES valstīm; tas darbojas arī kā inflācijas spiedienu pastiprinošs faktors. Par to informē Latvijas Banka.