A. Šlesera viedokli, ka valdība nekādas privilēģijas celulozes projekta realizācijai nedrīkst dot, atbalsta arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš norāda, ka, piešķirot īpašu stimulu paketi vienam celulozes rūpnīcas investoram, arī nākošie investori (ja tādi ir) var prasīt tieši tādus pašus nosacījumus. M. Roze arī atzīst, ka daļu no tās koksnes, ko savulaik izmantoja celulozes ražošanai, pašlaik jau pārstrādā vietējie kokrūpnieki. Tāpēc arī tik nepieciešama, kā savulaik celulozes rūpnīca vairs nemaz neesot, kaut arī ministrs uzskata, ka meža nozares papildināšanai šādas ražotne ir vajadzīga. Pēc vairāku kokrūpnieku teiktā pēdējo gadu laikā ir attīstījušās kokzāģēšanas tehnoloģijas, kas ļauj zāģēt koksni pat no 7 — 8 cm dimatera, tādējādi zāģmateriālu ražošanā izmantojot to tievkoksnes koksnes sortimentu ko izmanto celulozes ražošanai. M. Roze nenoliedza, ka bez Metsaliitto varētu rasties citi interesenti par celulozes rūpnīcas izveidi Latvijā. Vairāki kokrūpnieki izteica cerību, ka Latvijas valsts un Metsaliitto agrākajos gados parakstītajos līgumos nav punktu, kas investoram dotu tiesības pieprasīt no valsts īpašus nosacījumus celulozes projekta īstenošanai un to nepildīšanas gadījumā caur tiesu prasīt no Latvijas valsts kompensāciju.