Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto joprojām uztur spēkā savu prasību par ikgadējo apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā ieguvi no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tā liecina Db rīcībā esošā neoficiālā informācija.Šo Metsaliitto precizēto priekšlikumu koksnes piegāžu jautājumā šodien paredzēts apspriest Ministru prezidenta biedra A. Šlesera vadītās darba grupas sarunas ar potenciālo celulozes rūpnīcas investoru par celulozes rūpnīcas izveidei nepieciešamo atbalstu. Metsaliitto savu apetīti uz koksnes resursu ieguvi gan ir mazinājis (sākotnēji — 2001. gadā tika prasīti pat 1.2 milj. m3 jeb faktiski 500 000 ha valsts mežu nodošana celulozes rūpnīcas kontrolē). Db jau rakstīja, kad 2001. gadā A. Bērziņa vadītā valdība noraidīja jebkādu mežu nodošanu celulozes rūpnīcai to aizstājot ar papīrmalkas piegādēm (arī pašreizējais vicepremjers A. Šlesers ir uzsvēris, ka nevar būt nekādu runu par meža nodošanu vai kādu īpašu privilēģiju pieškiršanu). Savulaik — 2001. gada vasarā — šī iemesla dēl investori bija neapmierināti un faktiski sarunas par projekta īstenošanu tika iesaldētas. Investors joprojām vēlas, lai celulozes ražotājs a/s Baltic Pulp ar Latvijas valsti noslēgtu vispārēju koksnes piegāžu līgumu. Investorprāt šī līguma termiņam minimums būtu jābūt noslēgtam vismaz uz 20 gadiem. Līgumā tiktu noteikts, ka Baltic Pulp ik gadu iegādātos par tirgus cenu valsts mežos augošu koku cirsmas 80 — 100 % apmērā no kopējā apaļkoku piegādes apjoma, bet līdz 20 % no šī apjoma varētu iegādāties apaļo kokmateriālu sortimentu realizācijas modeļa ietvaros. Šī prasība tikai vēlreiz apliecina jau savulaik vairāku kokrūpnieku pausto viedokli, ka Metsaliitto ir vajadzīga kontrole par valsts mežu resursiem, nevis saņemt no valsts mežiem tajos iegūto papīrmalku. Tiesa, Metsaliitto gan paudusi gatavību šo apaļkoksni pirkt par tirgus cenu (nav gan iespējams šobrīd prognozēt, kā šo cenu noteiks un kāda tā varētu būt pēc vairākiem gadiem, kad darbu sāktu celulozes rūpnīca). Investors vēlas, lai augošu koku cirsmas valsts mežos 100 km rādiusā ap celulozes ražotni sasniegtu 30 % no kopējā Latvijas valsts mežu koksnes pārdošanas apjoma konkrētajā reģionā. Tāpat ir izteikta vēlme slēgt ikgadējos līgumus, lai konkretizētu visus minētos jautājumus un ilgtermiņa līgumā tiktu paredzēti galīgie šo ikgadējo līgumu noslēgšanas termiņi. Iespējams, ka šī iemesla dēļ arī Metsaliitto joprojām nav noslēdzis (vai arī, ja ir, tad ļoti maz) nodomu protokolus par papīrmalkas un celulozes šķeldas piegādi topošajai celulozes rūpnīcai. Kokrūpnieki uzskata, ka celulozes rūpnīcai nepieciešamā papīrmalka ir jāpērk tirgū par tirgus cenām un tās kontrolē nav jānodot konkrēti valsts mežus vai cirsmas, jo mežā ir ne tikai papīrmalka, bet arī zāģbaļķi, sīkbaļķi, kuri nebūt nav nepieciešami celulozes ražošanai. Jāņem vērā, ka Metsalliito papildus minētajam vēlas iegūt valsts mežu nomas tiesības gadījumā, ja tiek nomātas jekādas jaunas valsts mežu platības vai arī tiktu atjaunoti līgumi (visticamāk, domāti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi), kuru darbības laiks tuvojas beigām. Pirmpirkuma tiesības uz minētajiem līgumiem, pēc Metsaliitto priekšlikuma, būtu jādod arī tajā laikā Latvijā pastāvošajai meža industrijai. Investors arī vēlas, lai celulozes rūpnīcai izejmateriālu piegādi veiktu Baltic Pulp ar autotransportu un arī pa dzelzceļu.