Noteikumu projekts par koku ciršanu meža zemēs satur daudzas jaunas un atbalstāmas tiesību normas, piemēram, normas, kas ļauj daudz labāk apsaimniekot neproduktīvas mežaudzes, tomēr, noteikumu projektā ir iekļautas arī atsevišķas normas, kuras neveicinātu mežsaimnieciskās efektivitātes palielināšanos, jaunāku tehnoloģiju pielietošanu cirsmu uzmērīšanā, norādīts Meža īpašnieku biedrības izpilddirektora Arņa Muižnieka informācijā. Meža īpašnieku biedrības galvenie iebildumi saistās ar noteikumu punktiem, kas paredz izmaiņas cirsmu platībās. Tā piemēram, nav saprotama vēlme noteikt vēra augšanas apstākļu tipam 100 m platas cirsmas, tādējādi atkal mežā veidojot neraksturīgas taisnstūrveida formas izcirtumus. Pašreiz spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu redakcija Latvijā darbojas jau 5 gadus. Kā rāda līdzšinējā prakse, šie noteikumi nav izraisījuši lielu vienlaidus izcirtumu rašanos. Vidējā kailcirtes cirsmas platība privātos mežos Latvijā ir 1,3 ha. Nākošais Meža īpašnieku biedrības iebildums ir saistīts ar noteikumu punktu, kas paredz aizliegt galveno cirti pēc caurmēra, ja iepriekšējo piecu gadu laikā audzē ir veikta kopšanas cirte. Šeit netiek ievērots taisnīguma princips - ja meža īpašnieka mežā tiek konstatēti slimību, kaitēkļu, vēja, sniega izraisīti koku bojājumi un mežaudzes šķērslaukums ir virs minimālā šķerslaukuma skaitliskās vērtības, saskaņā ar Meža likumā uzlikto pienākumu novērst slimību un kaitēkļu tālāku izplatību, ir jāveic kopšanas cirte. Tādējādi, saskaņā ar noteikumu projekta pašreizējo redakciju meža īpašnieks tiek sodīts par to, ka viņš godprātīgi veic darbības meža sanitārā stāvokļa un paliekošās mežaudzes kvalitātes uzlabošanai, norādīts Meža īpašnieku biedrības izpilddirektora Arņa Muižnieka informācijā.