Latvijā pietiekami augstā līmenī ir attīstījušās tikai nedaudzas saimniecības un pie patreizējām produkcijas, izņemot graudu, iepirkumu cenām, materiālo resursu cenām un nodokļu politikas bez ES un nacionālā atbalsta nevar pastāvēt, situāciju skaidro Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas (LSA) valdes priekšsēdētāja Aija Balode.   Viņa uzskata, ka nākamajā plānošanas periodā nebūtu pareizi noteikt griestus - 500 tūkstošu latu lielu attiecināmo izmaksu atbalstu visam nākamajam plānošanas periodam. LSA jau veikusi aptauju, kas liecina - nākamajam plānošanas periodam vienai saimniecībai nepieciešamas investīcijas šādā apmērā: tehnikas iegādei – 340 tūkst.Ls, mēslu krātuvei – 180 tūkst.Ls, gaudu kaltei – 180 tūkst.Ls, bet fermas būvniecībai – ap vienu miljonu.   A. Balode uzsver – šīs saimniecības izteikušas vēlmi, lai attiecināmās izmaksas nākamajā plānošanas periodā būtu divi miljoni Ls visā plānošanas laikā. Viņa piebilst, ka tās ir saimniecības, kuras līdz šim nav būvējušas gandrīz neko, bet kurām ir ievērojams govju skaits, nozīmīgs strādājošo skaits, liels līdzīpašnieku skaits un ievērojami nomaksātie nodokļi, bet nav zemes lopbarības graudu ražošanai, nerunājot par to, ka varētu ražot graudus pārdošanai.   Lauksaimnieki uzsver, ka tieši zemju trūkums ir nozīmīga problēma ražošanas attīstīšanai. Jau ziņots, ka nākamajā plānošanas periodā varētu noteikt ierobežojumus vienam atbalsta saņēmējam – maksimālā attiecināmo izmaksu summa programmēšanas periodā nepārsniegtu 500 tūkstošus latu, pret ko gan iebilst lielākie lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma gan uzskata, ka jādod iespēja attīstīties mazajām un vidējām saimniecībām.