Pēdējos gados samazinoties banku depozītu procentu likmēm, pieaugot svārstībām akciju tirgos, krītoties nekustamo īpašumu cenām, kā arī palielinoties ASV un eirozonas valstu ārējiem parādiem, aizvien populārāki kļūst alternatīvie uzkrājumu veidi – tajā skaitā arī investīcijas dārgmetālos, kā rezultātā kopš gada sākuma zelta cena pasaulē pieaugusi vairāk par 35%. Izņēmums nav arī Latvija, kur pieprasījums pēc investīciju zelta un sudraba turpina strauji pieaugt. Diemžēl patreizējā nodokļu politika dārgmetālu investīciju jomā ir ļoti pretrunīga. Saskaņā ar 1988. gada 12. oktobra Eiropas Savienības direktīvām 98/80/EK un Latvijas Republikas likumu „Par pievienotās vērtības nodokli”, investīciju zelts netiek aplikts ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijās. Tomēr, patlaban ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) netiek aplikts zelts stieņos un platēs dārgmetālu tirgū atzītā svarā – proti, kura raudze ir vismaz 995 tūkstošdaļas, kā arī tāds dārgmetālu investīciju veids kā zelta monētas, kuras atbilst investīciju zelta monētu kritērijiem, t.i. zelta provei ir jābūt vienādai ar 900 vai lielākai, tām ir jābūt emitētām pēc 1800. gada un kuras ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis savā izcelsmes zemē.