No šī gada 1. oktobra azartspēļu nodoklis spēļu automātiem, kas uzstādīti ārpus spēļu zālēm, pieaugs gandrīz divas reizes, proti, no pašreizējiem 600 latiem gadā līdz 1140 latiem gadā. Savukārt videospēlēm un spēļu automātiem, kas uzstādīti kazino spēļu zālēs, nodoklis pieaugs par 20 % — no pašreizējiem 600 latiem gadā līdz 720 latiem gadā. To paredz Saeimas vairākuma atbalstu guvušie Latvijas Pirmās partijas (LPP) iesniegtie grozījumi likumā «Par izložu un azartspēļu nodokli un nodevu». Pret minēto azartspēļu nodokļa palielināšanu spēļu automātiem iebilda Saeimas Budžeta komisijas vadītāja Baiba Brigmane (Jaunais laiks), kura norādīja, ka šo nodokļu palielinājumu nav izvērtējuši Finanšu ministrijas speciālisti, tādēļ grūti prognozēt, vai tā rezultatā nesamazināsies budžeta ieņēmumi no azartspēļu nodokļa. «Varbūt LPP mērķis ir panākt, lai izputētu mazie azartspēļu organizētāji,» parlamenta debatēs teica Jaunā laika Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš, piebilstot, ka nodokļa paaugstināšana var atstāt negatīvu iespaidu uz budžeta ieņēmumiem, jo paaugstinātā nodokļa dēļ ārpus spēļu zālēm uzstādīto automātu ekspluatācija kļūs nerentabla. Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne Db atzina, ka līdzšinējā pieredze liecina, ka, paaugstinot azartspēļu nodokli spēļu automātiem, samazinās to skaits, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka minēto grozījumu pieņemšana noteikti samazinās gan ekspluatācijā esošo automātu skaitu, gan budžeta ieņēmumus. Viņa lēš, ka tuvākajos gados ārpus spēļu zālēm uzstādīto automātu skaits varētu sarukt no pašreizējiem 4000 spēļu automātiem līdz aptuveni 500 — 700 automātu. Aptuveni 1000 automāti varētu tikt pārvietoti uz spēļu zālēm, bet pārējo ekspluatācija varētu tikt pārtraukta, prognozē S. Birne. Viņaprāt, grozījumu rezultātā valsts ieņēmumi no azartspēļu nodokļa varētu sarukt par aptuveni 200 000 latu. Turklāt jau tagad darbību pārtraukuši divi azartspēļu organizētāji, kuri gada laikā azartspēļu nodoklī samaksāja ap 300 000 latu.