Meža nozares uzņēmēji pagaidām atturīgi vērtē potenciālā celulozes rūpnīcas investora izteikto priekšlikumu par ilgtermiņa koksnes iegāžu līgumu ar Latvijas valsti. Šāds viedoklis ir saistīts ar to, ka uzņēmēji ar Metsaliitto priekšlikumiem ir iepazinušies pēc publikācijas Dienas biznesā, tomēr viņiem neesot īsti skaidrs, ko ar šīm piegādēm vēlas pats potenciālais investors. «Latvijas valdībai nevajadzētu uzņemties nekādas garantijas par koksnes piegādēm celulozes rūpnīcai, bet visi resursi tāpat kā pārējiem nozares uznēmējiem tai ir jāpērk tirgū,» uzsver mežizstrādes un kokapstrādes a/s Strenču MRS prezidents Vitauts Breicis. Viņaprāt, tādā gadījumā var būt situācija, kad valdība ir garantējusi piegādes celulozes rūpnīcai, taču tā šo koksni kaut kādu iemeslu dēļ (piemēram, augstās cenas dēļ) nav pirkusi un investors var vērsties tiesā pret Latvijas valsti par līguma neizpildi. «Lai šāda manis minētā situācija nebūtu iespējama, Latvijas valdībai Metsaliitto priekšlikumu izvērtēšanai vajadzētu pieaicināt starptautiskus konsultantus, neraugoties uz izmaksām,» norāda V. Breicis. Turklāt viņam tāpat kā vairākiem citiem kokrūpniekiem neesot skaidrs, kādas (papīrmalkas kā kvalitatīva vai kvantitatīva sortimenta, zāģbaļķu) koksnes kāda termiņa (5 10, 15, 25, 50 gadu utt.) piegāžu līgumu un cik lielu apjomu (0.5, 0.9 1.2, 2.0 milj. m3 utt.) Metsaliitto vēlas. «Somu kompānijas rīcībā ir spēcīgi juristi, tāpēc ir jābūt ļoti uzmanīgiem un nedrīkst uzķerties uz kādiem ārēji neredzamiem juridiskiem knifiem, citādi var būt kā ar zviedru kuģa lietu, kur Latvija spiesta maksāt miljonus,» skaidro V. Breicis. Tuvākajā laikā potenciālā celulozes rūpnīcas investora iesniegtos priekšlikumus valsts atbalstam vērtēs valdības izveidotā darba grupa sarunām par celulozes rūpnīcas celtniecības nosacījumiem līdz galīgajam lēmumam par investīcijām.