No 2020. gada janvāra "IKEA" vairs netiek pārdoti vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi, piemēram, plastmasas salmiņi un maisi.

To vietā pircējiem tiek piedāvātas tādas ilgtspējīgas alternatīvas kā salmiņi, kas ražoti no papīra vai bambusa. Šīs pārmaiņas tiek veiktas ar mērķi saudzēt dabu un samazināt plastmasas piesārņojumu.

2018. gada jūnijā "IKEA" paziņoja, ka visos veikalos pasaulē līdz 2020. gada janvārim no mājokļa labiekārtošanas preču klāsta tiks izņemtas vienreizlietojamās plastmasas preces. Šī apņemšanās attiecas uz tādām vienreizējās lietošanas precēm kā salmiņi, šķīvji, krūzītes, saldēšanas maisi, atkritumu maisi u.c. Tagad visas šīs preces ir aizstātas ar ilgtspējīgākām alternatīvām vai izņemtas no tirdzniecības.

"Mēs esam ceļā uz to, lai atbilstu aprites ekonomikas principiem visos aspektos: sākot ar preču izstrādi, materiālu ieguvi, piegādes ķēdes attīstīšanu un loģistiku un beidzot ar to, kā un kur mēs sasniedzam savus pircējus. Lai pamazām atteiktos no vienreizlietojamām plastmasas precēm, ar 2020. gada janvāri no "IKEA" mājokļa labiekārtošanas preču klāsta ir izņemti visi vienreizējās lietošanas produkti.

Eiropas Parlaments (EP) trešdien, 27.martā apstiprināja tādu vienreiz lietojamo plastmasas priekšmetu kā šķīvji, galda piederumi, salmiņi un vates kociņi aizliegumu pēc 2021.gada, informē EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa - Znota.

Līdz 2021. gadam no ES veikalu plauktiem pazudīs šādi priekšmeti: ·

- vienreizlietojamie galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši);

- vienreizlietojamie plastmasas šķīvji;

- plastmasas salmiņi;

-no plastmasas gatavoti vates kociņi;

- plastmasas balonu kociņi;

- oksonoārdāmā plastmasa un ēdiena trauki, kā arī putu polistirola dzērienu glāzītes.

Saskaņā ar jaunajiem pārstrādes mērķiem un plašāku ražotāju atbildību, līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu, bet līdz 2025. gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas. Līdz 2030. gadam šim rādītājam jāpieaug līdz 30%.

Jaunie noteikumi arī stiprinās «piesārņotājs maksā» principu, ieviešot ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas. Tāda attieksies, piemēram, uz cigarešu ražotājiem. RPA tiks piemērota arī zvejas rīkiem - jūrā pazudušo tīklu savākšanas izmaksas būs jāsedz ražotājiem, nevis zvejniekiem.

Kulinārās dotības un apņēmība SIA Perfecto komandai ļāvusi saldu sapni pārvērst uzņēmējdarbībā.

Laikā, kad ekonomika galvenokārt balstās uz principa – saražot pēc iespējas vairāk un lētāk īsā laika posmā, Salmiņu pāris izvēlējās iet citu ceļu – meklēt tīras izejvielas un nekonkurēt ar zemāko cenu. SIA Perfecto dzima neilgi pēc tam, kad Parex bankas sadalīšanas dēļ Haralds Salmiņš nonāca jaunas izvēles priekšā; tā krita par labu savu sapņu īstenošanai. Tagad uzņēmuma paspārnē darbojas astoņi cilvēki un top vairāki veidi našķu, kā arī šķiedrvielas no visneiedomājamākajām zālēm un nezālēm.

Sākuma punkts tirdziņos

Ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa ir entuziasma pilna gastronomijas speciāliste, kurai vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Kādus no viņas radītajiem našķiem, tostarp sēkliņu plācenīšus Lutaušus, pāris pamēģināja tirgot tuvējajā Straupes tirdziņā. Lutauši guva negaidītu atsaucību, un to ražošana pašu mājās turpinājās gada garumā, līdz tur kļuva par šauru. L.Salmiņas darbs arī tagad ir jaunu garšu meklēšana un produktu radīšana. Tie vienmēr atšķirsies ar to, ka netiks izmantoti kviešu milti un mākslīgi saldinātāji vai citi garšu pastiprinātāji.

Mazumtidzniecības veikalu tīkls "Rimi" saviem klientiem piedāvā jaunus iepirkumu maisiņus, kas pilnībā izgatavoti no pārstrādātām plastmasas pudelēm, informē uzņēmumā.

Pieejami arī divu izmēru jauna dizaina papīra maisiņi, kā arī plastmasas maisiņi ar paaugstinātu pārstrādātā materiāla saturu.

"Atbildība pret apkārtējo vidi ir viena no "Rimi" izaugsmes stratēģijas prioritātēm, vienas no tās mērķiem ir ilgtermiņā samazināt plastmasas izmantošanu un veicināt ilgtspējīgas izvēles. Mēs apzināmies, ka no plastmasas nevar atteikties vienas dienas laikā, bet došanās uz veikalu ar atkārtoti lietojamu papīra vai plastmasas, vai auduma maisiņu ir viens no veidiem, kā mazināt ietekmi uz klimata izmaiņām. Katra diena kļūst mazliet labāka, ja ikdienā izmantosim kaut par vienu plastmasas maisiņu mazāk. Tāpēc mūsu plastmasas samazināšanas stratēģija ir vērsta uz klientu paradumu maiņu, piedāvājot videi draudzīgas alternatīvas," stāsta "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.

Aicinot nevajadzīgās otrreizējās izejvielās un izlietotajā iepakojumā saskatīt izejmateriālus jaunu spēļu radīšanai, “Zaļā josta” sadarbībā ar spēļu veikalu “Brain Games” organizēja radošo konkursu “Mana mājsēdes spēle”.

Konkursam pieteiktas vairāk nekā 40 oriģinālas idejas, kā tukšos iepakojumus, materiālu atgriezumus un citas nevajadzīgas lietas, kā arī dabas materiālus pārvērst aizraujošās spēlēs jēgpilnai laika pavadīšanai ģimenes lokā, vienlaikus mazinot radīto atkritumu daudzumu un sekmējot aprites ekonomiku.

“Radošais konkurss “Mana mājsēdes spēle” uzskatāmi parādīja, cik plašas ir šķietami nevajadzīgu lietu un izlietotā iepakojuma atkārtotas pielietošanas iespējas. Konkursā savas idejas pieteica gan bērni, gan pieaugušie, pierādot, ka ir nepieciešams pavisam nedaudz, lai resursiem dotu atkārtotu pielietojumu, nevis vienkārši izmestu tos atkritumu tvertnē. Pudeļu korķīši, burku vāciņi, dzērienu salmiņi, tukšās kartona kārbas, pat celtniecības materiālu pārpalikumi un koka dēļu atgriezumi, kas sākotnēji paredzēti sadedzināšanai – var atdzimt jaunā veidolā, dāvājot prieku visai ģimenei vēl vairāku gadu garumā,” konkursa dalībnieku radošumu slavē “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot, ka nevajadzīgu lietu pārveidošana, labošana, pielietošana jaunu lietu radīšanai ir būtiska dzīvesveida sastāvdaļa, kuru tuvākajā nākotnē būs jāievieš ikkatrā ģimenē, lai mazinātu kopējo valstī radīto atkritumu apjomu.

Vai tas sākas ar maģiskajiem vārdiem – Ziemassvētki nāk! vai ar Jaunā gada cerību žilbinājumu, taču ziemai raksturīgais sevis lutināšanas, mājokļa uzpošanas un uzlabošanas dzinulis ir tik spēcīgs, ka tam nav iespējams pretoties.

Un šim fenomenam ir loģisks izskaidrojums: tumsa, garie aukstuma un lietus periodi, ko uz dažām dienām pāršķeļ svētku drudzis, nogurdinoši un nomācoši iedarbojas uz cilvēku psihi. Tāpēc teju kā glābšanas salmiņi tiek meklēti aizvien jauni laimes hormonu, siltuma un mīlestības avoti. Dizaineri gluži kā psihologi un dzīves stila treneri iesaistās šai spēlē, piedāvājot vēlmju un sapņu piepildījuma objektus «perfektai» ziemai un svētkiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Gluži kā skaistumkopšanas un modes industrijā, arī Ziemassvētku un Jaunā gada dizains tiek klasificēts saskaņā ar jaunākajām tendencēm, iezīmējot trendīgās krāsas, stilus, dekorācijas. Šī gada svētku svinēšanai nozares varenie izvēlējušies vairākas interjera dizaina pasakas. Pirmā ir mirdzošā, kas tiešā veidā sasaucas ar modes industriju un astoņdesmitajos populārajiem, šodienai pielāgotajiem vai atjauninātajiem spīguļojošiem motīviem. Gaismas, mirdzuma un starojošie elementi kļūst par svētku dvēseli, ieskaujot cilvēkus vizuļojošā pasaku un burvības atmosfērā.

Vienīgais papīra salmiņu ražotājs Latvijā, SIA Live Paper, vien pāris mēnešu laikā iekarojis Latvijas un Igaunijas tirgus un šobrīd raugās eksporta virzienā, cerot tuvāko gadu laikā pieckāršot ražošanas apjomu.

Šobrīd Live Paper ražotie salmiņi atrodami apmēram 1200 Latvijas un 300 Igaunijas bāros, kafejnīcās un restorānos, stāsta Marta Norde, Live Paper valdes locekle, uzsverot, ka šādus panākumus uzņēmumam galvenokārt izdevies gūt, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar SIA Gemoss. Pašlaik Gemoss ir mūsu lielākais izplatītājs, kas uzreiz bija gatavs atteikties no poļu un vācu ražotajiem papīra salmiņiem, dodot priekšroku vietējam uzņēmumam, stāsta M.Norde, piebilstot, ka šobrīd Live Paper aktīvi gatavojas nākamajai vasaras sezonai un meklē iespējas, kā samazināt Horeca nozares sezonālā pieprasījuma ietekmi uz salmiņu ražošanas apjomiem. Viena no atbildēm ir eksports, tāpēc pašlaik raugāmies Lielbritānijas un Vācijas virzienā, kas ir lielākie papīra salmiņu patērētāji Eiropā, kā arī apsveram iespējas sadarboties ar Spāniju, Itāliju un citām siltajām zemēm, kur sezonalitāte kafejnīcu, bāru un restorānu segmentā nav jūtama tik izteikti, atzīmē Live Paper valdes locekle.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Tukumnieki Dita un Jānis Katlapi radījuši produktu Niedriņi, kas ir alternatīva plastmasas salmiņiem.

Biznesa ideju radusies šā gada pavasarī, kad kādā siltā dienā jaunie uzņēmēji malkoja kokteiļus vecāku lauku mājās. «Runājām par to, cik skaista apkārtne, pilna resursiem un potenciāla, ka varam noteikti atrast veidu, kā šo visu likt lietā kādā ģimenes biznesā. Vīra Jāņa mamma pa jokam izmeta, ka mēs pat plastmasas kokteiļu salmiņus varētu aizstāt ar teritorijā esošajām niedrēm. Pasmējāmies, bet tad nodomājām – kāpēc gan ne? Jau nākamajā dienā, izmēģinājuši pirmos salmiņus, sapratām, ka šī ir lieliska ideja,» atceras D. Katlapa.

Izpētot tirgu, jaunie uzņēmēji atrada, ka kaut ko līdzīgu izgatavo ASV – gan niedru, gan bambusa un citu augu salmiņus, taču tirgus ir mazs. Vasarā uzņēmēji cītīgi strādāja, lai rudenī Niedriņus sāktu piedāvāt plašākai publikai. Niedru salmiņu ražošana notiek J. Katlapa vecāku lauku mājās, izejviela nāk no Kurzemes laukiem. Niedres ir izturīgas, nepakļaujas mitrumam, neizmirkst, tās ir grūti salauzt. Lai arī šobrīd uzņēmums salmiņus pozicionē kā vienreizlietojamus, paši uzņēmēji ikdienā tos izmanto vairākkārt, izskalojot un rūpīgi izžāvējot. «Paši tos ievācam, apstrādājam. Katrs salmiņš ir roku darbs, paņem diezgan daudz laika un prasa pacietību. Testējām dažādas tehnoloģijas, instrumentus ražošanai, to, kā labāk Niedriņus pasterizēt. Sākumā atbalstīja draugi un tuvinieki, konsultējot un palīdzot izveidot dizainu. Pasūtījām kartona kastīšu iepakojumus, pielāgojām salmiņu daudzumam un izmēram,» stāsta D. Katlapa.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Kanāda no 2021.gada aizliegs vienreizlietojamo plastmasu, pirmdien paziņoja premjerministrs Džastins Trudo, uzstājot, ka izaicinājums visai pasaulei ir pakāpeniski atteikties no plastmasas pudelēm, salmiņiem un maisiņiem, kas piesārņo okeānus.

«Ar prieku paziņoju, ka jau 2021.gadā Kanāda visā tās teritorijā aizliegs kaitīgos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus,» pavēstīja Trudo, norādot, ka Kanādai ir unikāla iespēja kļūt par līderi pasaules cīņā pret plastmasas piesārņojumu, jo valstij ir pasaulē garākā jūras robeža.

Trudo norādīja, ka Kanādā pašlaik tiek pārstrādāts mazāk nekā 10% plastmasas.

Ik gadu visā pasaulē miljoniem putnu un vairāk nekā 100 tūkstoši jūras dzīvnieku savainojas vai mirst, jo sapinas plastmasas atkritumos vai saindējas ar tiem kādā no barošanās ķēdes posmiem.

«Jūs visi esat dzirdējuši stāstus un redzējuši fotogrāfijas. Un, ja godīgi, kā tēvam, man ir grūti, kad mēģinu to paskaidrot saviem bērniem,» atzina Kanādas premjers.

Paplašinot savu darbību, pašmāju uzņēmums "Brain Games" Rīgā atvēris galda spēļu kafejnīcu "Brain Games Cafe", kas ir pirmā šāda koncepta pulcēšanās vieta Latvijā un visā Baltijā, informē uzņēmums.

Specializētais galda spēļu veikals-kafejnīca atrodas Aspazijas bulvārī, un darbs pie tā izveides tika uzsākts jau pērn rudenī, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kafejnīcas atklāšana tikusi pārcelta uz vēlāku laiku. "Brain Games Cafe" pieejams plašs spēļu klāsts ar vairāk nekā 400 galda spēlēm.

Tāpat uz vietas kafejnīcā ik dienu ir sastopams arī pieredzējis galda spēļu guru, kurš katram apmeklētājam palīdz piemeklēt atbilstošāko spēli, kā arī izskaidro tās noteikumus un atbild uz visiem jautājumiem, kas varētu rasties spēles gaitā.

Papildus tam kafejnīcā darbojas arī bārs, kurā var iegādāties dažādus alkoholiskus un bezalkoholiskus dzērienus - gan kvalitatīvu kafiju, gan arī tematiskos kokteiļus un citus atspirdzinošus dzērienus. Jebkurš piedāvātais dzēriens ir pieejams arī vegāniskā versijā, un to iespējams pasūtīt līdzņemšanai. Rūpējoties par apkārtējo vidi, "Brain Games Cafe" dzērieniem tiek izmantoti tikai atkārtoti lietojamie salmiņi.

Līdz gada beigām iepakošanas risinājumu uzņēmums «Tetra Pak» plāno prezentēt īpašu papīra salmiņu veidu, kas būtu piemērots porciju izmēra kartonu iepakojumiem. Tādējādi «Tetra Pak» cer sniegt savu ieguldījumu, lai samazinātu plastmasas salmiņu veidoto atkritumu apjomu.

Salmiņiem ir neatsverama funkcionāla nozīme porciju iepakojumam, bet, ja tie netiek pareizi utilizēti, tie kļūst par daļu no plastmasas atkritumiem. Uzņēmums «Tetra Pak» līdz šim mudinājis patērētājus ievietot salmiņus atpakaļ izlietotajā dzērienu kartona iepakojumā, lai tos varētu savākt kopā ar pārējo izlietoto iepakojumu. Patlaban ir uzsākts darbs, lai izstrādātu papīra salmiņus, kas ir piemēroti izmantošanai porciju lieluma kartona iepakojumiem.

«Tas izklausās vienkārši, bet realitātē ir vairākas būtiskas problēmas, ar kurām saskaramies papīra salmiņu ražošanā,» atzīst Čarlzs Brends (Charles Brand), «Tetra Pak» viceprezidents, produktu vadības un komercdarbības vadītājs. Viņš tomēr norāda: «Mūsu izstrādes komanda ir pārliecināta, ka viņi var atrast risinājumu, lai mums būtu papīra salmiņu alternatīva, un tā būs gatava prezentācijai šā gada beigās.»

ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) vērsusies tiesā, lai panāktu, ka miljardierim Īlonam Maskam ir pienākums liecināt izmeklēšanā saistībā ar darījumu, kurā viņš pārņēma sociālās saziņas platformu "Twitter", kas tagad pārdēvēta par "X".

SEC iesniegumā Sanfrancisko federālajā tiesā norādīja, ka Masks 15.septembrī neieradās sniegt liecību, lai gan SEC bija izdevusi izmeklēšanas pavēsti un tās saņemšanas laikā "X" īpašnieks iebildumus neesot izteicis.

Tomēr "divas dienas pirms plānotās liecības Masks īsi informēja SEC darbiniekus, ka neieradīsies", lasāms iesniegumā tiesā, kurā piebilsts, ka Masks mēģinājis atteikumu liecināt pamatot ar vairākiem iebildumiem, piemēram, pret Sanfrancisko kā piemērotu liecības sniegšanas vietu, lai gan "X" ir bāzēta Sanfrancisko.

Maska advokāts Alekss Spiro paziņoja, ka SEC jau vairākkārt ir uzklausījusi Maska liecības "šajā maldīgajā izmeklēšanā".

ASV zvērināto tiesa trešdien nolēma, ka agroķīmijas uzņēmumam «Monsanto» ir jāsamaksā 81 miljons ASV dolāru amerikāņu pensionāram, kura saslimšanu ar vēzi ir veicinājis šī uzņēmuma ražotais herbicīds «Roundup».

Zvērināto tiesa Sanfrancisko pilsētā konstatēja, ka šī firma bijusi «nolaidīga, neizrādot saprātīgu piesardzību», lai brīdinātu par šī produkta riskiem.

Tiesa nosprieda, ka «Monsanto» vajag samaksāt 70 gadus vecajam Edvīnam Hardemenam 75 miljonus dolāru kā atlīdzību par kaitējumu, 5,6 miljonus dolāru kā kompensāciju un 200 000 dolāru par ārstēšanās izdevumiem.

Zvērināto tiesa arī konstatēja, ka «Roundup» dizains bija ar defektiem un ka šim produktam nebija pietiekamu brīdinājumu par potenciālu risku.

Tā pati zvērināto tiesa 19.martā konstatēja, ka Hardemena pakļautība «Roundup» iedarbībai, viņam 25 gadus smidzinot šo herbicīdu savā īpašumā, bija «būtisks faktors» viņa saslimšanā ar ne-Hodžkina limfomu. «Roundup» svarīga sastāvdaļa ir pretrunīgi vērtētā ķimikālija glifosāts.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis no 2018. gada 2. aprīļa līdz 7. aprīlim darba vizītes ietvaros apmeklēs Amerikas Savienotās Valstis un 8. aprīlī un 9. aprīlī Franciju, vēsta pieejamā informācija Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā.

Vizītes ietvaros Valsts prezidents otrdien, 3. aprīlī, piedalīsies trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta Donalda Trampa samitā Vašingtonā.

«Samitā, kas veltīts Baltijas valstu simtgadei, plānots pieņemt deklarāciju, kurā sagaidām spēcīgu politisku vēstījumu attiecībā uz ASV atbalstu Baltijas valstu drošībai un aizsardzībai. Samita laikā plānots iezīmēt turpmāko Baltijas valstu un ASV sadarbību, īpaši drošības un aizsardzības jomā, kā arī sadarbību ekonomikā, enerģētikā, izglītībā un citās jomās,» uzsver Raimonds Vējonis.

Pēc samita Vašingtonā Valsts prezidents apmeklēs Sanfrancisko un Silīcija ieleju, kur paredzētas tikšanās ar sociālo tīklu kompānijām «Facebook» un «Google». Tāpat darba vizītes laikā plānots LIAA pārstāvniecības ASV apmeklējums un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem, kas darbojas Silīcija ielejā, kā arī vietējās latviešu diasporas pārstāvjiem Sanfrancisko un Ņujorkā.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Vizuālās komunikācijas rīku izstrādātājs «Prezi», kas šī gada jūlijā paziņoja par darbības uzsākšanu un darbinieku piesaisti arī Rīgā, nākotnē plānojis paplašināt Rīgas biroju.

«Jau šīs vasaras laikā «Prezi» izdevies izveidot savu pirmo komandu Rīgā, piesaistot gan spēcīgus tehnoloģiju arhitektus un inženierus, gan produktu attīstības vadītājus,» stāsta Kristofers Espozito (Cristopher Esposito), Prezi HR viceprezidents.

«Rīgā ir daudz pieredzējušu profesionāļu un talantu, kuri ir gatavi īstenot savas ambīcijas globālā tehnoloģiju uzņēmumā. Esam gandarīti par jaunās komandas sniegumu līdz šim, tādēļ turpināsim ieguldīt papildu līdzekļus Rīgas biroja attīstībā un paplašināšanā. Šobrīd esam atvēruši arī jaunas vakances,» viņš uzsver.

«Prezi» šobrīd izmanto vairāk nekā 100 miljoni lietotāju visā pasaulē, un kopš 2017. gada uzņēmums apvienojies ar Latvijā dibināto «Infogram».

Abi Latvijas uzņēmumi panākuši vienošanos, kas ietver 105 tūkstošu ASV dolāru kompensācijas izmaksu "Printful" un pienākumu "Printify" saskaņā ar tiesas izdoto rīkojumu turpmāk neveikt darbības, kas aizskar "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

ASV Ziemeļkalifornijas apgabala Sanfrancisko tiesa ir pieņēmusi lēmumu izdot rīkojumu "Printful" prasībā pret "Printify". Rīkojumā tiks atzīts, ka "Printify" ir pārkāpis ASV federālos normatīvos aktus un ir nelikumīgi aizskāris "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

"Ceram, ka "Printify" vadība pildīs tiesneša apstiprināto pienākumu izvairīties no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. "Printful" biznesa pamatvērtības raksturo cieņa pret klientiem un darba spēku, taisnīga nodokļu samaksa, godīga konkurence un intelektuālas jaunrades autorības respektēšana. To pašu sagaidām no citiem nozares spēlētājiem," lietas atrisinājumu komentē "Printful" galvenā juriste Baiba Orbidāne, piebilstot, ka uzņēmums gatavs arī turpmāk vērsties tiesā par līdzīgiem pārkāpumiem.

Kamēr tehnoloģiju zādzību kaislības risina tiesā, pašbraucošo automašīnu pieteikums ielās ir ar mainīgām sekmēm

Šonedēļ ar Uber skandalozā un nu jau bijušā dibinātāja un vadītāja Trevisa Kalanika liecību Sanfrancisko sākas trīs nedēļas ilga prāva par intelektuālā īpašuma zādzību starp autonomās braukšanas tehnoloģiju kompāniju Waymo un taksometru pakalpojumu kompāniju Uber. Waymo ir Googles mātes uzņēmuma Alphabet biznesa vienība, kas izstrādā autonomās braukšanas tehnoloģijas pašbraucošām automašīnām. Strīda būtība ir komercnoslēpumu un tehnoloģiju zādzības shēma, kurā Uber tiek apsūdzēta kopā ar Waymo kādreizējo inženieri Entoniju Levandovski. Runa ir par tūkstošiem tehnisko dokumentu – 14 tūkstošiem failu, kurus no savas kādreizējās darbavietas uz Uber varētu būt pārnesis E. Levandovskis.

Digitālo maksājumu nākotne ir abonēšanas ekonomikā; pašreizējais jauninājums – bezkontakta maksājumi – strauji izplatās, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Biznesa stratēģijas maiņa Visa Europe ir motivējusi atjaunoti pievērsties arī Latvijai, ieskaitot interesi par jaunuzņēmumu attīstību, saka Visa Europe riska kapitāla un jaunuzņēmumu nodaļas vadītājs Entonijs Krofērds (Anthony Craufurd). Visa Europe ir viena no atbalstītājām organizācijas Junior Achievement (JA) rīkotajam Eiropas studentu jaunuzņēmumu konkursam Europe Enterprise Challenge 2018, kura fināls norisinājās Rīgā.

Vēl pirms dažiem gadiem Visa karšu lietojums Latvijā ruka (DB 29.10.2014.), mazinot kompānijas interesi par šo tirgu, bet tas mainījās 2016. gadā, līdz ar 16,5 miljardu eiro vērto globālās Visa Inc. un Visa Europe apvienošanos. «No sākotnējā modeļa, kur Visa Europe piederēja bankām, vienotajā kompānijā tā ir biržā kotēts uzņēmums. Kad mūsu īpašnieces bija bankas, mums bija spēcīgs dzinulis atbalstīt tieši tās, bet tagad uzsvars ir uz kopējā Visa biznesa tīkla vērtības celšanu,» skaidro E. Krofērds. «Sanfrancisko kolēģiem jau ir ilga pieredze, investējot jaunuzņēmumos un partnerībās ar citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, ar PayPal, kas ceļ kopējā tīkla iespējas un vērtību. Viņi ir mums, eiropiešiem, priekšā, un arī mūsu mērķis tagad ir aizvien vairāku pakalpojumu sniedzēju un lietotāju iesaiste Visa tīklojumā.»

Akselerācijas programmas strādā ar skatu nākotnē – palīdz attīstīt uzņēmējiem kompānijas ar lielu izaugsmes potenciālu

Tā skaidro riska kapitāla fonda 500 Startups akselerācijas programmas vadītājs Kriss Brauns (Chris Brown).

Akseleratori ir svarīga jaunuzņēmumu ekosistēmas sastāvdaļa, jo ir viens no pirmajiem jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem. Tās ir īpaši izveidotas intensīvas mācību programmas, kuru laikā uzņēmēji tiekas ar dažādu jomu ekspertiem, lai kompānija nonāktu nākamajā līmenī un būtu gatava tālākiem globālas attīstības soļiem. Bieži vien šo programmu laikā uzņēmumi lielā mērā maina sava biznesa fokusu, mērķauditoriju, biznesa modeli. 500 Startups programma ir viena no labāk zināmajām un darbojas kopš 2011. gada. To ir absolvējuši arī vairāki Latvijas jaunuzņēmumi, piemēram, Printify un Funderful. Digital Freedom Festival ietvaros akselerators 500 Startups jau trešo gadu Rīgā meklēs labākos sēklas stadijas jaunuzņēmējus, dodot iespēju uzvarētājam piedalīties fināla atlases kārtā. K. Brauns uzskata, ka jaunuzņēmumi un tehnoloģijas ir svarīgs elements, lai nojauktu sienas starp dažādām kultūrām un iespējām, kas nošķir sabiedrību. Vairāk par akseleratoru nozīmi startup ekosistēmā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Turpinot biznesa attīstību, Ungārijas start-up uzņēmums un starptautiskā vizuālo prezentāciju platforma Prezi paplašina savu darbību, par sava jaunā biroja lokāciju izvēloties Rīgu, informē uzņēmumā.

Tuvākajos mēnešos notiks aktīvs darbs pie talantu piesaistes IT, biznesa un produktu attīstības, mārketinga un citās jomās. Pirms vairāk nekā gada Prezi oficiāli paziņoja par apvienošanos ar daļēji Latvijā bāzēto uzņēmumu «Infogr.am», kas ir viens no veiksmīgākajiem Latvijas Start-Up projektiem.

«Mēs redzam Rīgu kā stabili augošu centru inovatīvu tehnoloģiju un biznesa attīstībai. Latvija jau šobrīd var lepoties ar atsevišķiem starptautiski atpazīstamiem un ļoti veiksmīgiem Start-Up uzņēmumiem gan savu ambīciju, gan kompetenču un talantu dēļ, viens no kuriem ir mūsu kolēģu dibinātais «Infogr.am», taču ir arī vēl daudzi citi,» stāsta Tailers Millers (Tyler Miller), «Prezi» tehnoloģiju direktors. «Mēs turpinām paplašināt biznesu, ikdienā piedāvājot risinājumus, kas arvien sīvāk konkurē ar plaši zināmajiem prezentāciju risinājumiem un vēlamies piesaistīt talantus, kas spēs šo biznesu attīstīt vēl ātrāk.»

Ņujorkas pilsētas dome nolēmusi aizliegt uzņēmumiem pilsētā kā samaksas līdzekli pieņemt tikai kredītkartes, debetkartes vai digitālos maksājumus, jo tādējādi var tikt diskriminēti klienti ar mazākiem ienākumiem, kas norēķinās skaidrā naudā.

"Lai arī kādi būtu jūsu iemesli, klientiem jābūt tiesībām izvēlēties savu vēlamo maksāšanas metodi," preses konferencē norādīja domes deputāts Ričijs Toress.

Ņujorkas Patērētāju lietu dienesta oktobrī publiskotie dati liecina, ka 11,2% pilsētas iedzīvotāju nav bankas konta.

Filadelfija pērn martā kļuva par pirmo lielo ASV pilsētu, kas ieviesa šādu aizliegumu, bet maijā tai sekoja Sanfrancisko.

Sociālā tīkla uzņēmums "Twitter" pavēstījis, ka šonedēļ notikušajā hakeru uzbrukumā uzlauzti aptuveni 130 tviterkonti, no kuriem daudzi piederējuši prominentām personībām.

"Twitter" paziņoja, ka hakeri guvuši kontroli pār mazu skaitu kontu un varējuši nosūtīt tvītus no tiem.

Kompānija piebilda, ka turpina vērtēt, vai hakeri spējuši piekļūt kontu lietotāju privātajiem datiem.

Izmeklēšanu par "Twitter" uzlaušanu vada Federālā izmeklēšanas biroja Sanfrancisko nodaļa.

Hakeri trešdien uzlauza kompānijas "Apple", uzņēmēju Īlona Maska un Džefa Bezosa, Džo Baidena, Baraka Obamas, "Uber", Bila Geitsa, operācijās ar bitkoiniem specializējušos firmu un daudzus citus tviterkontus.

Hakeri savos paziņojumos aicināja cilvēkus 30 minūšu laikā nosūtīt 1000 ASV dolārus bitkoinos uz viņu digitālo kontu, lai saņemtu atpakaļ divreiz lielāku summu.