Mazais bizness

Mai-Šoko notirgojis 7 tūkst. burciņu gadā un ļaujas dabīgam plūdumam

Gunta Kursiša, 13.04.2012

Jaunākais izdevums

Pērn, tirgojot pašu rokām radītu šokolādes dabīgo kosmētiku Latvijas vietējos tirdziņos un vietējos Latvijas ražojumu veikaliņos, uzņēmumam Mai-Šoko izdevies pārdot 5000 – 7000 burciņu, kas pildītas ar dabīgu šokolādi, papildinātu ar vasarās pļavās salasītiem ziediem, augiem un ogām. Lai gan burciņas saturs smaržo un izskatās pēc šokolādes masas, tas nav paredzēts vēdera priekiem, bet gan ādas kopšanai, Db.lv stāstīja Mai-Šoko valdes loceklis Juris Riekstiņš.

«Mai-Šoko kosmētikā šokolāde nav piedeva, bet gan pamata sastāvdaļa – tumšajos skrubjos tiek izmantota kakao masa, kas ir viena no šokolādes pamatizejvielām, bet baltajos skrubjos – kakao sviests. Skrubjiem klāt pievienota vīnogu kauliņu eļļa, kas masu padara mīkstāku. Tāpat skrubjos tiek pievienoti pļavās lasīti pelašķi, nātru sēklas, tepat audzētas lavandas, kumelītes, rožu ziedi vai citas «skrubējamas» piedevas – kafija, krustnagliņas, apelsīnu miziņas, smiltsērkšķi,» stāsta J. Riekstiņš. Viņš stāsta, ka šokolādes kosmētikas ražošanas procesu lielākoties pārņemis viņa tēvs.

Visi ražošanas noslēpumi netiek atklāti, tomēr J. Riekstiņš norāda, ka galvenais un arī viens no sarežģītākajiem uzdevumiem ir iepildīt šokolādes masu burciņās, kamēr tā vēl ir silta un pilnībā nesacietējusi, pretējā gadījumā skrubja masa nav vienmērīga.

J. Riekstiņš pauž, ka Mai-Šoko ir «klasisks piemērs, kad bizness ir radies no hobija». Uzņēmums dibināts 2010. gada vasarā, bet pirms tam pašu lauku pirtiņā ir izmēģināti dažādi pašu radīti kosmētikas līdzekļi. Tā kā lielākā piekrišana bijusi skrubjiem, kas radīti, par bāzi izmantojot šokolādes pamatizejvielu kakao, tika nolemts radīt skrubjus, ko varētu pārdot lietošanai arī «mājas apstākļos». Ideja radusies krīzes smagākajā posmā, idejas autoram strādājot bankā, kad gribējies radīt kaut ko «garšīgi smaržīgu».

Pērn uzņēmums sācis ražot arī ķermeņa sviestu, kuram, tāpat kā skrubjiem, galvenā sastāvdaļa ir kakao. Šie skrubji kūst 32 Celsija grādu temperatūrā. Pērn pārdots aptuveni 1000 – 2000 ķermeņa sviestu.

Patlaban Mai-Šoko produkciju pārdod Latvijas tirdziņos, piemēram, Kalnciema tirdziņā, kā arī vietējos Latvijas ražojumu veikalos, piemēram, Pienene, Rija, Magonīte, Abra, Rozes bode u.c. Savukārt, lai produktus varētu pārdot biokosmētikas veikalā Biotēka, ir jāsaņem apliecinājums, ka kosmētika patiešām ir bioloģiska. Mai-Šoko radītājs stāsta, ka ātru šāda sertifikāta iegūšanu apgrūtina tas, ka, piemēram, kakao - tiek pirkts no Spānijas izplatītāja, tāpat arī apelsīni nav Latvijā audzēti.

Līdz šim nav nācies dzirdēt par citiem ražotājiem, kuru kosmētikas pamatā ir šokolāde. Kopumā Latvijā ir gana daudz vietējo dabīgās kosmētikas ražotāju, bet celmlauzis ir Stenders, kas latviešus «pieradinājis» pie šāda veida kosmētikas, pauž J. Riekstiņš. «Šā gada martā, apmeklējot Lietuvas lielāko gadatirgu, atklājām, ka lietuvieši dabīgo kosmētiku īsti nav iepazinuši, to vēl «nesaprot»,» stāsta J. Riekstiņš. Viņš gan uzsver, ka šis novērojums ir radies tikai pēc viena gadatirgus apmeklējuma, tādēļ kaimiņvalstu tirgus īpatnības būtu jāpapēta sīkāk.

Latvijā Stenders jau ir izlauzis celmus dabīgās kosmētikas jomā, un varbūt tādēļ Latvijā dabīgo kosmētiku cilvēki lieto vairāk un arī ražotāju ir gana daudz, stāsta J. Riekstiņš.

Kaimiņvalstis būs pirmie tirgi, kurus plāno apgūt Mai-Šoko, tāpat tiek cerēts eksportēt šokolādes kosmētiku uz Skandināvijas valstīm. Vedot kosmētiku uz tālākiem tirgiem, piemēram, Āziju, galvu nāktos lauzīt arī par to, kā pagarināt kosmētikas derīguma termiņu. Radīta no dabīgām sastāvdaļām, tā nevar stāvēt veikalu plauktos ilgāk par četriem līdz sešiem mēnešiem.

Patlaban Mai-Šoko komandai šokolādes vārīšana nav pamatnodarbe, tādēļ produktu virzīšana tirgū nav agresīva. «Nākotnē gribētos arī turpmāk saglabāt labu reputāciju - to, ka cilvēki ir apmierināti ar mūsu produktiem, un, protams, paplašināt arī ražošanu,» tā J. Riekstiņš. Viņš stšata, ka, ņemot vērā līdz šim ieguldīto laiku un līdzekļus, varot būt gandarīts ar šokolādes kosmētikas panākumiem tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Biznesa ideja: Šis produkts var iekarot jebkuras valsts tirgu

Jānis Goldbergs, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs veidu šokolādes krēmi Magmum, kurus šogad tirgū laidis Saldus novada uzņēmums SIA Vajars, var iekarot jebkuras valsts tirgu, uzskata uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rolands Mockevičs

Šā gada starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 šokolādes krēmi Magmum Šoko, Magmum Šoko dark un Magmum Šoko light izcīnīja bronzas medaļu iepakojuma konkursā. Jau drīzumā uzņēmums paredz noslēgt līgumu ar Latvijas un Lietuvas izplatītāju – uzņēmumu Osama distributors. Savukārt galvenā vēsts visiem klientiem par Šoko līnijas gardumiem ir – tie ir dabīgi produkti, kuru sastāvā nav e-vielu, emulgatoru, stabilizatoru un citu veselībai kaitīgu vielu.

Āķis – tehnoloģija

Jautāts, kas ir realizācijas termiņa – 12 mēneši – noslēpums, nelietojot konservantus, Rolands Mockevičs (Rolandas Mockevičius) uzsver, ka āķis ir tehnoloģija. Pavisam šokolādes krēmu ražošanai ar šādu uzglabāšanas termiņu izstrādātas astoņas tehnoloģijas. Veselu gadu ilguši ražošanas eksperimenti, pārbaudot, kurš no variantiem ir visveiksmīgākais katrā komponentu gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes tirgu aprīlī un maijā joprojām diktēja aprīļa sākumā izsludinātais ārkārtas stāvoklis cīņai ar mizgrauzi. Atbilstoši noteiktajiem ārkārtas situācijas ierobežojumiem vēl līdz jūnija beigām egļu cirsmas būs stingri ierobežotas, kas nozīmē, ka sarūk ne tikai Latvijas koksnes apjoms tirgū, bet stagnē arī mežu izstrādes nozare.

Tāpat, pretēji gaidām, zāģbaļķu cenas maijā piedzīvoja mērenu kritumu, un zemā pieprasījuma dēļ tirgū sāk veidoties uzkrājumi. Savukārt kurināmās koksnes cena, kā iepriekš prognozēts, maijā piedzīvoja zemāko punktu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Gaidas pēc būvniecības sezonas atsākšanās aprīlī sev līdzi nesa cerību, ka pieprasījums pēc skujkoku zāģbaļķiem maijā varētu palielināties, līdz ar to tā vērtībai tirgū palielinoties. Taču pretēji tam gan inflācijas pieaugums, gan Eiropas Centrālās bankas procentu likmju celšana atstājusi būtisku ietekmi uz būvniecības nozari – būvniecība kļuvusi dārgāka un jaunu mājokļu celtniecība samazinājusies. Rezultātā mazinājies pieprasījums pēc gataviem koksnes izstrādājumiem, kā, piemēram, brusām vai dēļiem. Ķēdes reakcijas ietekmē sarūk arī pieprasījums pēc apaļkoksnes, tāpēc zāģbaļķu cena koksnes tirgū, lai arī mēreni, taču samazinās. Kopējo koksnes tirgus dinamiku turpmāk ir grūti prognozēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pēdējā lielā kūpinātava uz salas

Ilze Žaime, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Pašvaldību vadītāju deklarācijas: Truksnis pērn aizdevis vairāk nekā nopelnījis

Lāsma Vaivare, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Brīvas dzīvestelpas meklētājs

Kaspars Odiņš, speciāli DB, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļotājs un publicists Gints Barkovskis atkal iemetis sevi ekstremālā situācijā

Guļ nu jau pāris mēnešus tikai dažas stundas diennaktī, lai nepārtrauktu soli pa solim virzīties uz priekšu. Šoreiz gan viņš neairējas kopā ar draugu Kārli Bardeli pāri okeānam, par ko krāšņi izklāstīts gan grāmatā Okeāna saviļņotie. Atklāt sevi no jauna, gan dokumentālā filmā. Viņš gluži vai pēdējiem spēkiem tuvojas mērķim «Ziemeļpolā». Precīzāk – latviešu Ziemeļpolā Zosēnos, vecāku mājās Zanderos, pie krāsns liesmas, pārdabiskā klusumā un mierā pabeidz vēl vienu grāmatu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 25. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kādām personības kvalitātēm jābūt, lai izkustinātu un īstenotu šķietami neiespējamu projektu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2017. gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem

Lelde Petrāne, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es nezinu nevienu citu pārtikas produktu Latvijā, kam ir šāds statuss. Tas ir kā Francijai vīns, Šveicei – siers... Mums tās ir šprotes!» Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents Didzis Šmits ir pārliecināts, ka šprotes nacionālo produktu klāstā ieņem līderpozīcijas, raksta Latvijas Avīze.

Laikraksts norāda, ka nesen Latvijas šprotu konservi saņēma augstāko apbalvojumu Grand Prix, kā arī kārtējo medaļu komplektu vienā no lielākajām pārtikas izstādēm Krievijā un Austrumeiropā Prodexpo 2012 Maskavā. Lielākā daļa Latvijas zivju produkcijas aizceļo uz NVS tirgu, visvairāk to iecienījuši Krievijas iedzīvotāji.

Augstāko novērtējumu Maskavas pārtikas izstādē saņēma SIA Gamma – A ražotās šprotes stikla burciņās, kas tika atzītas par labāko inovācijas produktu. Līdz šim šprotu ražotāji izmantoja tikai metāla kārbas, taču pirms pāris gadiem vienam no uzņēmuma Gamma – A saimniekiem Igoram Kušņerčukam izdevās pārliecināt līdzīpašniekus, ka pienācis laiks ieviest jaunu iepakojuma materiālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Spilva cīnās ar atdarinātājiem

Sandra Dieziņa, 01.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēršoties pret atdarinājumiem un negodīgu konkurenci, SIA Spilva pēdējo 10 gadu laikā 3 reizes ir mainījis burciņu dizainu un 4 reizes – populārāko produktu burciņu etiķetes.

Atdarinātāju biežāk kopētie produkti ir Spilvas tomātu mērces; atdarinājumi sastopami arī zupu, dresingu un citās uzņēmuma ražoto produktu kategorijās, informē kompānija.

«Atdarinātāju iecienītākie Spilvas produkti, protams, ir tie, kuriem ir vislielākās tirgus daļas. Maldinot pircēju – atdarinot Spilvas burciņu un etiķešu dizainu, burtveidolu un arī produkta nosaukumu, atdarinātāji cenšas paņemt kādu daļu no Spilvas produkta tirgus. Protams, daļa pircēju, kuri maldināšanas rezultātā ir iegādājušies atdarinājumu, turpmāk īpaši pievērš uzmanību produkta izskatam un cenšas turpmāk nopirkt iecienīto produktu; tomēr šādi gadījumi ietekmē tirgus daļu un atļauj kopētājiem nopelnīt uz tirgus līderu rēķina. Ir bijuši gadījumi, kad Spilvā saņemam kritiku no pircējiem par produktu, kurš izrādās nav Spilvas produkts, bet ir atdarinājums, un kritizētājs to nav pamanījis,» situāciju komentē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne. Lai pasargātu produktus no negodīgas konkurences, Spilvas ražojumiem ne tikai tiek regulāri mainīts dizains, kas, protams, prasa papildu investīcijas, bet arī attiecīgās preču zīmes un to dizaini tiek reģistrēti Latvijas Republikas Patentu valdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālais maksājumu tīkls "Mastercard" iegādājies "atvērtās bankas" platformu "Aiia", paplašinot darbību Eiropā, tostarp sākot darbu Latvijā, informē "Aiia" pārstāvji.

"Atvērtās bankas" platforma "Aiia" nodrošina finanšu datu integrēšanu un tūlītējo maksājumu ierosināšanu.

"Aiia" izpilddirektors un dibinātājs Rūne Mai skaidro, ka "Aiia" ienākšana Baltijas tirgū palīdzēs pilnībā izmantot "atvērtās bankas" potenciālu.

"Nav šaubu, ka daudziem uzņēmumiem nav gājis viegli, lai ieviestu "atvērtās bankas" risinājumu savā ikdienā. Ar "Aiia" mēs sarežģīto padarām vienkāršu, ļaujot piekļūt vairāk nekā 240 miljoniem eiropiešu datu, izmantojot vairāk nekā 2000 banku," komentē R.Mai.

Viņš uzsvēra, ka platformas pamatā ir datu privātums, drošība un kvalitāte. "Pirms ienākšanas tirgū mēs nodrošinām stabilas saknes tajā, sagatavojot banku integrāciju ar faktiskajiem klientiem, un iepazīstam visus vietējā tirgus aspektus. Mūsu misija ir nodrošināt augstas kvalitātes API saskarnes, lai sniegtu iespēju ikvienam izstrādāt un laist klajā jaunus digitālos risinājumus ikdienas vajadzību nodrošināšanai un darbības paplašināšanai," pamato R.Mai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

2012. gadā Latvijā reģistrēto dārgāko premium klases automobiļu tops

Gunta Kursiša, 10.01.2013

20. vieta. Lexus LS. Cena no 67,63 tūkst. līdz 75,48 tūkst. ASV dolāru. Latvijā pērn reģistrēta viena automašīna.

Foto: AP/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pagājušajā gadā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita ziņā līderpozīcijas saglabājuši tādi zīmoli kā Volkswagen, Toyota un Peugeot, Latvijā reģistrēts arī ievērojams skaits premium klases automašīnu, un vislielākos panākumus premium klasē 2012. gadā guva Bentley zīmols.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrētas 20 jaunas Bentley zīmola automašīnas, tostarp 18 jaunas Bentley Continental GT/GTC automašīnas. Tādējādi Bentley kupeju, kabrioletu un rodsteru premium klasē Latvijā aizņem 32,7% tirgus daļas. Otru lielāko tirgus daļu (16,4%) šajā klasē aizņem BMW Coupe/Convertible, trešo un ceturto vietu ar tirgus daļu 9,1% apmēā aizņem Mercedes-Benz E Coupe/Cabriolet un Porsche 911, savukārt piektajā vietā pēc tirgus daļas apjoma (5,5%) ierindojas BMW 1 Coupe/Convertible modeļi.

Ņemot vērā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datus par 2012. gadā Latvijā reģistrētiem jauniem automobiļiem, Db.lv piedāvā aplūkot pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto dārgāko automašīnu topu. Saraksts veidots, izmantojot ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu 2012. gada auto modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz trekno gadu algām neaizsniedzas

Lāsma Vaivare, 24.09.2014

Turpmāk galerijā: Rīgas pašvaldības uzņēmumu vadītāju algas 2013. gadā, tūkst. eiro

SIA Rīgas ūdens valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa 53.6

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uzņēmēja: ārvalstīs vairāk pieprasa Latvijas produktus no dabīgām izejvielām

Nozare.lv, 12.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tirgos aizvien vairāk meklē Latvijas produktus, kas ražoti no dabīgām izejvielām, norāda piena konfekšu Gotiņa ražotāja SIA Saldus Pārtikas kombināts vadītāja Līga Grīsle.

Grīsle stāstīja, ka uzņēmums ir eksportējis vienmēr. «"Saldus Pārtikas kombināts" pastāv kopš 1960.gada, kad bijām pieraduši ražot tikai Gotiņu, ko vagoniem sūtīja uz padomju republikām. Pēc neatkarības atjaunošanas uzņēmums lielākoties eksportēja uz Krieviju un NVS valstīm, bet pēdējos gadus aktīvāk pārdodam Eiropas Savienības valstīs,» sacīja uzņēmēja.

Ar laiku Saldus Pārtikas kombināts sapratis, ka eksporta tirgos nevar pārdot tikai Gotiņu, tāpēc nācies domāt par plašāku produkcijas sortimentu - īrisa konfektēm, šerbetu, konfekšu krēmu, marmelādes konfektēm, lai ārvalstu pircējiem būtu ko izvēlēties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz patērētāju radītām tirgus tendencēm, “Bauskas alus” ir paplašinājis dzērienu klāstu ar trīs jaunām produktu kategorijām, kas līdz šim nav bijušas “Bauskas alus” portfelī – bezalkoholisko alu, limonādi un sidru, informē uzņēmums.

Kopumā sešu jaunu produktu attīstībā investējot 40 000 eiro.

Kopējās investīcijas dažādos Bauskas alus darītavas jauninājumos šogad sasniedz 65 000 eiro apmēru, no kuriem 25 000 eiro novirzīti alus darītavas telpu atjaunošanai un ekskursiju programmas pilnveidošanai.

Jaunie “Bauskas alus” produkti izstrādāti, ņemot vēra patēriņa jeb tirgus tendences un pieaugošo vēlmi patērēt ilgtspējīgākus produktus, kas tiek ražoti lokāli un no vietējām, dabīgām izejvielām.

“Viens no mūsu novērojumiem aizvadītajā gadā ir gāzēto dzērienu premium segmenta pieaugums, kas nozīmē, ka patērētāji ir gatavi un vēlas iegādāties augstākas kvalitātes dārgākus produktus, īpaši, ja tie ir ražoti Latvijā un no dabīgām izejvielām. Ar jauno produktu piedāvājumu mēs plānojam apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc augstvērtīgākiem un kvalitatīvākiem dzērieniem no dabīgām izejvielām. Ceram uzrunāt arī gados jaunākus patērētājus, kuriem patīk dažādot savu izvēlēto produktu klāstu, meklēt jaunas un interesantas garšas, kā arī eksperimentēt ar zīmoliem un produktu kategorijām,” stāsta Nils Kazaks, SIA “Bauskas alus” valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tendence pievērsties dabīgam saldējumam ir laba, bet tomēr patērētājiem jābūt uzmanīgiem.

Tā notiekošo saldējuma tirgū vērtē SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs Igors Miezis. Viņš pauž gandarījumu, ka pirms diviem gadiem sāktā Rūjienas saldējuma cīņa par īsta piena un krējuma saldējuma ražošanu ir vainagojusies rezultātiem un arī citi rūpnieki sākuši ražot auksto saldumu no dabīgām izejvielām. I. Miezis atgādina, ka līdz šim lielie ārvalstu koncerni mazos ražotājus esot smacējuši nost ar reklāmām un mārketinga aktivitātēm par īstu saldējumu, lai gan to ražošanā izmantojuši augu tauki, kas ļauj samazināt ražošanas izmaksas. Tas, ka ražošanā tiks izmantots piens un krējums, izmaksas tikai palielinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dienas tēma: Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes

Lāsma Vaivare, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes; virs 100 tūkst. eiro gadā gan nopelna vien dažviet

Tas izriet no DB analīzes, pētot lielāko valstij daļēji un pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju pērnā gada deklarācijas. No tām arī secināms, ka pagājušajā gadā vadītāju algas augušas, tiesa, dažos uzņēmumos krietni straujāk nekā citos.

Visstraujākais algas pieaugums vērojams par valsts naudu uzturētajā a/s Air Baltic Corporation, kas arī iepriekš izcēlusies ar dāsni atalgotiem vadītājiem. Nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis pāri par 935 tūkst. eiro, par teju 300 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš un 550 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Skopošanās nav vērojama arī attiecībā uz citiem aviokompānijas valdes locekļiem – Martins Sedlackis saņēmis 520,8 tūkst. eiro, kas ir par 128 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet Vitolds Jakovļevs – 358,9 tūkst. eiro. Arī viņa alga pērn krietni pieaugusi – 2013. gadā V. Jakovļevs saņēma 276,5 tūkst. eiro, liecina deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ķīnieši gatavi palīdzēt Lūšu Dravas medum nonākt Ķīnas veikalu plauktos

Gunta Kursiša, 12.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad Latvijā ražotais Lūšu Dravas medus kopā ar Latvijas biznesa padomes delegāciju «aizceļoja» uz Ķīnu, tas Āzijas valstī izpelnījies atzinību un medus ražotājs saņēmis sadarbības piedāvājumu. Tajā pašā laikā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izteikusi vēlmi Lūšu Dravas medu iekļaut katalogā, kurā Latvijas produkti tiek piedāvāti Ķīnas ekoveikaliem.

Latvijas Ķīnas biznesa padome periodiski iegādājas medu no Lūšu Dravas, un pirms kāda laika padome medus gardumu burciņu, viesojoties Ķīnā, uzdāvināja Jiangsu provinces tirdzniecības palātas pārstāvim. «Šis palātas pārstāvis izteica augstu atzinību par produkta kvalitāti un atzina, ka vietējais Ķīnas medus noteikti nav tik labs. Tāpat viņš pauda savu atbalstu gadījumā, ja mums ir vēlme savus produktus eksportēt - viņš kā importa un eksporta palātas pārstāvis ļoti labprāt palīdzēšot,» stāsta uzņēmuma pārstāvis Jānis Lūsis.

«Īpaši nevilcinoties, jau sazinājāmies par tirgus situāciju, cenām, tirdzniecības kanālu iespējām. Saņēmām atbildi, un sāksim ar vietējo tirdzniecības kanālu informēšanu par mūsu produkcijas piedāvājumu specializētā preses izdevumā,» par plānotajiem soļiem stāsta uzņēmuma pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par ko īsti ir strīds?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un vairākās kaimiņvalstīs populārā sludinājumu portāla ss.lv konflikts ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izvērties par pēdējās nedēļas TOP notikumu Latvijā. Pat tie, kas līdz šim nebija izmantojuši šī portāla pakalpojumus, nu jau vismaz zina, ka tāds eksistē. Iespējams, ka tik karstas diskusijas ap šo gadījumu ir tāpēc, ka joprojām ir ļoti daudz neizskaidrotu aspektu un sajūta, ka publiski pārāk daudz kas nav līdz galam pateikts.

Kā tas viss šobrīd izskatās? Izskatās pēc tā, ka VID ar visai apšaubāmiem argumentiem ir licis slēgt Latvijā un citās tuvējās valstīs ļoti iecienītu interneta portālu, kas darbojās pēc sludinājumu dēļa principa. Portāls savu slavu un auditoriju iekarojis jau gana ilgā laika periodā, turklāt strādājis finansiāli ļoti veiksmīgi- SIA SS pērn apgrozījis 5.5 mlj., eiro, nopelnot 4.1 mlj. eiro, bet nodokļos samaksājot 1.92 mlj. eiro - Latvijas uzņēmējdarbības vidē tas tiešām ir ļoti atzīstams un nebūt ne pārāk biežs sasniegums. Savukārt SIA Internet, kam pēc VID lēmuma nule apturēta saimnieciskā darbība, pērn gūta 228 tūkst. eiro liela peļņa, nodokļos samaksājot gandrīz 230 tūkst. eiro. Kur te vēl piesieties? VID acīmredzot domā citādi un ir «piesējies» portālam it kā par nereģistrētu auto tirgotāju datu neatklāšanu. Uzņēmums VID lēmumu pārsūdzējis tiesā, tiesas lēmuma vēl nav, bet VID tomēr pavēlējis mājaslapu ss.lv slēgt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā iegūts 2,7 milj. tonnu graudu, kas ir par 527,8 tūkst. tonnu jeb 16,3% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Graudaugu sējumu platība pērn pieauga par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,2%, tomēr graudaugu ražība laikapstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā - 34,1 centners no viena hektāra.

Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija 67% zem mēneša normas, līdz ar to 2023.gada jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē. Savukārt, pretēji sausajam jūnijam, augusta kopējais nokrišņu daudzums bija 88% virs mēneša normas.

Ziemāju graudaugu kopraža 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājās par 390,2 tūkst. tonnu jeb 15,7%, sasniedzot 2,1 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība samazinājās no 48,7 centneriem no hektāra 2022.gadā līdz 41,3 centneriem 2023.gadā, kas ir zemākā vidējā ražība kopš 2018.gada (41,0 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrāltirgus lauž nomas līgumus, kas labu dzīvi līdz šim nodrošināja starpniekiem

Lāsma Vaivare, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Rīgas Centrāltirgus lauž ilgtermiņa nomas līgumus, kas ilgus gadus nodrošināja labu dzīvi starpniekiem. Tomēr perspektīvā tieši partneru piesaistē tiek saskatīta tirgus attīstība.

Šogad iecerēts izbeigt līgumu ar SIA Viaro, kam līdz gada beigām iznomāts piena paviljons, bet līdz nākamā gada beigām – gastronomijas paviljons. Ja tas izdosies, visos paviljonos saimniekos a/s Rīgas Centrāltirgus (RCT), jo jau 2012. gadā tika lauzts līgums ar zivju paviljona ilggadējo nomnieku SIA Kustība N, bet sakņu un gaļas paviljoni nav iznomāti. Šogad bizness Āgenskalna tirgū varētu beigties arī tā nomniekam SIA Roveks.

Neuzkāpt uz grābekļa

RCT prakse slēgt ilgtermiņa nomas līgumus ir asi kritizēta. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms vairākiem gadiem norādījis, ka «starpniekfirmu iesaistīšana RCT tirdzniecības platību iznomāšanā apakšnomniekiem, iespējams, ir ilgstošā laika posmā izveidots mehānisms, kā tiek nodrošināta no pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu nomas gūtās peļņas pārdale par labu konkrētiem privātuzņēmumiem.» Tostarp iespējama situācija, ka no RCT nomātu īpašumu nodod tālāk nomā par ievērojami augstāku cenu. Iepriekš labumu no starpniecības guvuši ar politiķiem saistīti uzņēmumi, arī šobrīd pilnībā no tā nav tikts vaļā.

Komentāri

Pievienot komentāru