Jaunākais izdevums

Piespiedu nodoklis valdes locekļiem, kuri strādā par velti sabiedrībās bez darbiniekiem, vairāk apgrūtinās pašmāju uzņēmējus, Eiropā atškirīga pieeja .

Tā liecina SIA BDO Tax pētījums par valdes locekļu atlīdzību un nodarbinātajiem Eiropā. Pašlaik Saeimā ir iesniegti grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas paredz, ka tajās kapitālsabiedrībās (neto apgrozījums iepriekš bijis lielāks par 7000 eiro un nav bijis neviena darba ņēmēja vai arī darbiniekiem bijis noteikts mazāks socnodokļa apmērs par valstī noteikto minimālo algu), kurās valdes loceklis veic pienākumus bez atlīdzības, par viņu būs obligāti jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (socnodoklis), it kā amatpersonai būtu noteikta darba samaksa valstī noteiktās minimālās algas apmērā.

Uzņēmēji ideju par šo piespiedu nodokļa uzlikšanu valdes locekļiem pārsvarā vērtē negatīvi, jo tādējādi pieaugs izmaksas, kuras «kaut kam būs jāuzkrauj», jo nauda jau no gaisa nekrīt. Piemēram, a/s RBS Skals valdes priekšsēdis Edgars Štrauss uzskata, ka šādas izmaiņas ir bezjēdzīgas un uzņēmējiem traucējošas, jo pilnsabiedrības ir juridisks veidojums, lai varētu paveikt lielākus darbus. «Izmaiņu mērķis man nav skaidrs, tāpat kā nav skaidrs, kāds varētu būt valsts ieguvums. Ja arī tāds ir, tad tas ir iedomāts, manuprāt, lai pildītu budžetu, ir jāskatās pavisam citā virzienā,» skaidroja E. Štrauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

BDO TAX maina savu nosaukumu

Lelde Petrāne, 27.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2015.gada 27.maiju nodokļu konsultantu uzņēmums SIA BDO TAX maina savu nosaukumu uz AS BDO Latvia un kļūst par vienīgo starptautiskā BDO tīkla oficiālo pārstāvi Latvijā, informēja uzņēmuma pārstāve Ieva Lukše.

Turpmāk papildu nodokļu un finanšu konsultācijām uzņēmums sniegs arī audita, grāmatvedības un vērtēšanas ārpakalpojumus.

«Kad 2008.gadā SIA BDO TAX pievienojās auditorfirmu tīklam BDO, sniedzot nodokļu un finanšu konsultāciju pakalpojumus, Latvijā jau darbojās vēl viens tirgus spēlētājs ar šo zīmolu- BDO Invest Rīga (AS BDO). Savukārt šā gada 1.maijā AS BDO atstāja starptautisko tīklu, un SIA BDO TAX turpinās vienīgais Latvijā attīstīt BDO zīmolu,» stāsta Marina Bičkovska, BDO Latvia direktore un sertificēta nodokļu konsultante.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Atceļot griestus valsts nodevām īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā, sadārdzināsies lielo investīciju projekti

Māris Ķirsons, 02.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā secina ne tikai nekustamo īpašumu tirgus dalībnieki, bet arī nodokļu eksperti. SIA BDO Tax pētījums liecina, ka tādējādi Latvijā valsts nodeva būs visaugstākā Baltijā. Valdība valsts nodevas griestu atcelšanu īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā saista ar papildu ienākumiem budžetā. Nākamgad tie plānoti 3,39 milj. eiro, bet 2015. gadā un turpmāk 3,84 milj. eiro.

Vairāki nekustamo īpašumu biznesā strādājošie bija pārsteigti par valdības kursa straujo maiņu. Proti, 24.09.2013. MK izdarīja grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas pašreizējos šīs nodevas maksimālos apmērus latu vietā no 2014. gada noteica eiro. Tomēr jau 29. oktobra valdības sēdē šie grozījumi tika anulēti un pieņemti citi, kuri paredz ne tikai augstāku valsts nodevas apmēru par reģistrāciju zemesgrāmatā vairākām īpašumu kategorijām, bet arī par 50% palielina paredzēto valsts nodevas apmēru tiem, kuri ar reģistrāciju zemesgrāmatā kavēsies ilgāk par sešiem mēnešiem. Šī iemesla dēļ daži uzņēmēji valdību uzskata par negodīgu eiro ieviesēju, kurš pāreju uz eiro izmanto nodevas un līdz ar to arī cenas pacelšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā ir atšķirīga pieeja nekustamā īpašuma nodokļa vērtības aprēķināšanā, zemes aplikšanā; vairākās turīgajās valstīs zeme tiek uzskatīta par ražošanas līdzekli.

Tā liecina SIA BDO Tax pētījums. Lai arī ES vairākos nodokļos – PVN un akcīzes – ir izvirzījusi pamatprincipus un pat ieviesusi minimālās šo nodokļu likmes, tomēr nekustamā īpašuma aplikšana ar nodokli, tā aprēķināšana un likmes lielums ir atstāts pašu dalībvalstu ziņā. «Faktiski vienotu principu nav, dominē atšķirīga pieeja, kā rezultātā valstis vairāk var grupēt pēc nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam izmantojamās bāzes (vērtības) nekā pēc likmes lieluma un paša objekta,» pētījumā iegūtos datus vērtē SIA BDO Tax valdes priekšsēdētāja, nodokļu eksperte Marina Bičkovska. Igaunija ir priekšā kādā citā sektorā, jo tā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek tikai zemi, bet ne ēkas. Tomēr par vislielāko pārsteigumu jāuzskata SIA BDO Tax pētījumā secinātais, ka Maltā vispār nekāda nekustamā īpašuma nodokļa nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iecerei jau no 2016. gada ieviest progresīvo neapliekamo minimumu maz salīdzināmu piemēru Eiropas Savienības dalībvalstu vidū , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to liecina BDO Tax veiktais pētījums. «Lielākajā daļā ES valstu nav noteikts progresīvais neapliekamais minimums, proti, tā apmērs atkarībā no cilvēka ienākumu līmeņa – jo lielāks ienākums, jo mazāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums,» pētījuma rezultātu izskaidro SIA BDO Tax nodokļu eksperts Edgars Vilnis. Viņš uzsver, ka tikai dažās ES dalībvalstīs – Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā un Spānijā – ir noteikts progresīvais neapliekamais minimums. «Tās visas, izņemot Spāniju, ir jaunās ES dalībvalstis. Daļēji tāds ir noteikts arī Dānijā, tomēr šajā valstī tiek izmantota atšķirīga pieeja neapliekamā minimuma diferenciācijai,» skaidro E. Vilnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajiem uzņēmumiem teju vai visās Eiropas valstīs ir ieviesti dažādi nodokļu stimuli – atvieglojumi. Latvijas mikronodoklis ar 9% likmi nav sliktākais, taču vēl dāsnāka bijusi Lietuva, arī Rumānija. To apliecina SIA BDO Tax pētījums par nodokļu stimuliem Eiropas valstīs mazā un vidējā biznesa veicināšanai.

Ir dāsnāki stimuli

«Faktiski visas Eiropas valstis ir ieviesušas nodokļu stimulus mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem, lai sekmētu uzņēmējdarbību. Kaut arī nodokļu stimulu mērķis katrā valstī atšķiras, kopumā tas domāts, lai atbalstītu jaunos un mazos uzņēmējus,» pētījuma rezultātu skaidro SIA BDO Tax valdes locekle un nodokļu eksperte Marina Bičkovska. Viņa uzsver, ka vairākas valstis – Beļģija, Itālija, Īrija, Spānija, Ungārija – ieviesa vai paplašināja pašreizējo nodokļu režīmu 2013.gadā, Latvijā tas notika 2010. gada 1. septembrī.

M. Bičkovska kā interesantu piemēru min Ungāriju, kura ieviesa pat divas nodokļu shēmas mazajiem uzņēmumiem: KATA un KJVA. Saskaņā ar KATA sistēmu mikrouzņēmumi maksā fiksēto summu aptuveni 179 eiro mēnesī ienākuma un algas nodokļu vietā, bet KJVA sistēmu var izvēlēties uzņēmumi ar 25 vai mazāk darbiniekiem un gada apgrozījumu zem 1,79 miljoniem eiro. Šajā gadījumā neto apgrozījumam piemērota fiksēta likme 16% apmērā, kas aptver ienākuma un algas nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek piemērota summām, kas būtiski pārsniedz Latvijas vairuma strādājošo algu

To liecina SIA BDO Tax pētījums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un to lielumu no darba un citiem ienākumiem, kā arī diferenciācijas gradāciju.

Kā grib, tā dara

«ES nav vienotas nostādnes par IIN, tāpēc ir valstis, kur neatkarīgi no darba algas apmēra tā tiek aplikta ar vienu IIN likmi, un ir valstis, kur IIN likme ir atkarīga no algas lieluma – jo lielāka alga, jo ar lielāku IIN likmi tā tiek aplikta,» skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bič- kovska. Piemēram, Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – visas darba algas tiek apliktas ar vienu – standarta IIN likmi, savukārt Skandināvijā – Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, arī Vācijā, Spānijā, Polijā un Slovēnijā ir diferencēta IIN likme. «Latvijā ik pa brīdim gan klusāk, gan skaļāk tiek runāts par IIN diferencēšanu, taču, paraugoties uz tām valstīm, kurās šāda sistēma pastāv, jāsecina, ka tajās ir ļoti liels ar šo nodokli neapliekamais minimums, kāda nav Latvijā,» norāda M. Bičkovska. Gan viņa, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka, pirms ieviest diferencēto IIN darba samaksai Latvijā, būtu rūpīgi jāizvērtē situācija valstī un nevajadzētu balstīties tikai uz matemātisko aprēķinu, novērtējot iespējamo ietekmi uz budžeta ienākumiem. Proti, Latvijā vidējā darba alga 2013.gadā bija 716 eiro. Aptuveni 63% no visiem darbspējīgajiem darba alga pirms nodokļu nomaksas nav lielāka par 700 eiro. Gandrīz 30% darbspējīgo iedzīvotāju saņem algu, kas pirms nodokļu nomaksas ir 700 – 1500 eiro. «Latvijā pastāvošajā ekonomiskajā situācijā, kad lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju vienīgais ienākumu avots ir alga, diferencētās IIN likmes ieviešana samazinās iedzīvotāju jau tā ļoti viduvējos vai pat drīzāk – pieticīgos ienākumus un iedzīvotāji būs spiesti meklēt iespējas, kā ietaupīt uz nodokļu izmaksām. Rezultātā diferencētās IIN likmes ieviešanas sekas būs vai nu aplokšņu algu palielināšanās vai pat emigrācija, nevis papildu pienesums budžetā, kā uz to varētu norādīt matemātiskie aprēķini, ieviešot diferencēto IIN likmi darba samaksai,» brīdina M. Bičkovska. Viņa neredz fiskālus ieguvumus no IIN diferencēšanas Latvijā jo tas nozīmētu tikai to, ka ar lielāku IIN likmi jāapliek ienākumi, kas ir lielāki par 500 eiro, jo lielo algu – 2500 eiro mēnesī un vairāk – saņēmēju skaits Latvijā, salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir niecīgs (tādas nesaņem pat ministri un augstākie valsts ierēdņi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pašlaik ir lētākā valsts Eiropā, kur pietiek iegādāties nekustamo īpašumu 71 150 eiro vērtībā reģionos, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Ar ieguldījumiem uzņēmumos vēl lētāka ir Lietuva

To rāda SIA BDO Tax pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un uzņēmumos. DB jau rakstījis, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz paaugstināt nekustamā īpašuma iegādes slieksni no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro. Ir ideja par sava veida valsts nodevas ieviešanu 50 000 eiro apmērā, kā arī par kvotām šādiem investoriem – termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem.

Atliek līdz pavasarim

Pērnruden Saeimas partiju panāktais kompromiss paredzēja ierobežot nekustamā īpašuma darījumu skaitu, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņi var iegūt TUA Latvijā – šogad būtu iespējami 700 darījumu, kur minimālais īpašumu iegādes slieksnis ir 150 tūkstoši eiro (105,4 tūkst. Ls), vēl 100 TUA tiktu izsniegtas par darījumiem, kur īpašuma iegādes vērtība ir vairāk nekā 0,5 milj. eiro. Nākamos divus gadus atļauto darījumu skaits saruktu par 175 ik gadu. Valsts prezidents Andris Bērziņš šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, vēršot uzmanību uz atsevišķu normu pretrunīgumu, piemēram, kvotu sistēmu nekustamā īpašuma darījumiem un neierobežoto atļauju izsniegšanu par iemaksām valsts budžetā. Proti, TUA uz laiku līdz pieciem gadiem trešo valstu pilsoņi varētu saņemt, tikai iemaksājot budžetā 50 000 eiro (35 100 Ls), un šai normai nekādi ierobežojumi nebija paredzēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālie uzņēmumi, kuru mērķis ir ilgstošo bezdarbnieku un invalīdu nodarbināšana, Eiropā nav retums, Latvijā un Igaunijā tādu pagaidām nav, bet ir cerības uz pilotprojektiem, liecina SIA BDO Tax pētījums par sociālajiem uzņēmumiem Eiropā. Valdībā ir akceptēta koncepcija par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādējādi sociālo problēmu risināšanai pēc dažiem gadiem varētu būt speciāli bezpeļņas sociālie uzņēmumi, tomēr Latvijā vēl aizvien ir pāragri spriest par šādu uzņēmumu statusu, nosacījumiem, priekšrocībām, kā arī ierobežojumiem. Šobrīd ir zināms, ka sākotnēji – no 2016. līdz 2018. g. nogalei – ir iecerēts pilotprojekts, kuram paredzēts izmantot ES līdzfinansējumu.

«Sociālā uzņēmuma koncepcija ir vairumā Eiropas valstu, tostarp Itālijā, Lielbritānijā, Somijā, Polijā un Lietuvā,» skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bičkovska. Viņa norāda, ka šādu uzņēmumu mērķis ir risināt konkrētas sociālas problēmas. Vairumā valstu sociālo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt un integ­rēt personas no sociālajām riska grupām, tomēr var būt arī citi sociāli svarīgi mērķi, piemēram, darbība veselības aprūpes, kultūras, izglītības problēmjautājumu risināšanā. «Faktiski sociālais uzņēmums tiek definēts kā sabiedrības interešu kompānija un tam lielākoties tiek piešķirts atsevišķs statuss,» pamatoja M. Bičkovska. Sociālā uzņēmuma priekšrocības var tikt iegūtas,tam piešķirot sociālā uzņēmuma statusu, kā tas ir Somijā un Lietuvā, savukārt atsevišķa sociālā uzņēmuma juridiskā forma ir Lielbritānijā, bet Polijā – sociālais kooperatīvs. «Lietuvā sociālais uzņēmums var būt ne tikai akciju sabiedrība un individuālais uzņēmums, bet arī sabiedriska institūcija,» atzīmēja M. Bičkovska. Sociālā uzņēmuma statusā darbojas ne tikai uzņēmumi un kooperatīvi, bet arī asociācijas un pat fondi. Latvijā plānota jauna uzņēmējdarbības forma, turklāt par to nevarēs pārreģistrēties neviens no esošajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no Latvijas citās ES dalībvalstīs nodokļos revolucionāras pārmaiņas notiek reti, no 2015. gada Dānija un Lielbritānija ir samazinājusi peļņas nodokļa likmi, Luksemburga paaugstinājusi PVN , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par to liecina BDO Tax veiktais pētījums par nodokļu sistēmas pārmaiņām Eiropas Savienībā. «Nodokļu sistēmā pārmaiņas notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs, tomēr par būtiskām izmaiņām pēdējos gados lielākoties rūpējas jaunās šī bloka valstis, kaut arī pēdējā laikā tajās revolucionāru izmaiņu nav,» pētījuma secinājumus izskaidro SIA BDO Tax nodokļu eksperts Edgars Vilnis. Viņš atgādina, ka nodokļu likmju vai principu izmaiņas ir saistītas ne tikai ar konkrētās valsts ekonomisko situāciju, bet arī ar tās iespējām. «Diemžēl bieži vien turīgākās valstis var atļauties šo fiskālās politikas instrumentu izmantot konkrēta mērķa sasniegšanai, savukārt citā ekonomiskās attīstības līmenī esošajām valstīm tādu iespēju nav, jo budžetā veidojas pamatīgs robs, kurš jāfinansē ar valsts parāda pieaugumu, kuram arī ir griesti,» secina E. Vilnis. Viņš atgādina paradoksu, ka labklājības valstis var atļauties zemas PVN likmes pārtikas produktiem, savukārt nabadzīgākās, kurām šāds risinājums ļautu samazināt trūkumcietēju skaitu, neko tādu nespēj īstenot. Labs piemērs ir jautājums par PVN samazinātās likmes ieviešanu pārtikas produktiem Latvijā. Savukārt daži DB aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka Latvijā un ES attīstītajās valstis ir atšķirīga tautsaimniecības struktūra, tāpēc atšķirības ir arī nodokļu sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu strīdu – starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem – mediācijas sistēma jau vairākus gadus sekmīgi darbojas Beļģijā, Lielbritānijā, šo valstu pieredzi var izmantot arī Latvijā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā uzskata nodokļu eksperts ar vairāk nekā 42 gadu pieredzi SIA BDO Tax starptautisko nodokļu daļas direktors Remi Trochs. Viņš gan atzīst, ka mediācija kā tāda Latvijā pašlaik ir jaunums, tomēr tas nebūt nav šķērslis, lai iedzīvinātu arī šo jomu nodokļu strīdu izskatīšanā. Pēc SIA BDO Tax ziņām, nodokļu mediācija sekmīgi darbojas tādās valstīs, kā Nīderlande, Beļģija, Vācija, kā arī Lielbritānijā.

«Ārvalstu pieredze liecina, ka Latvijā nav jāizdomā jauns divritenis, bet gan jāizvēlas mūsu apstākļiem piemērotākais,» DB pārliecību pauda Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņam vairāk interesētu tieši mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu nodokļu mediācijas iespējas, jo šādiem uzņēmumiem nav lielu iespēju savas intereses aizstāvēt tiesvedībās, kuras ir ļoti garas un dārgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eiropā minimālais socnodokļa maksājums ir retums

Māris Ķirsons, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālā valsts obligātās sociālās apdrošināšanas likme par katru strādājošo, ko vēlas ieviest Latvijā jau ar 2016. gadu, darbojas tikai dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs

Par to liecina BDO Tax veiktais pētījums. «Lielākajā daļā ES valstu nav noteikts minimālais sociālā nodokļa maksājums,» pētījuma rezultātu izskaidro SIA BDO Tax nodokļu eksperts Edgars Vilnis. Viņš uzsver, ka tikai atsevišķās ES valstīs minimālais sociālā nodokļa maksājums ir piesaistīts minimālajai algai vai noteiktai bāzei, no kuras jāveic iemaksas, piemēram, Bulgārijā, Itālijā, Ungārijā, Horvātijā, Igaunijā. «Igaunijā minimālais sociālā nodokļa maksājums ir piesaistīts noteiktai bāzei, kura nevar būt mazāka par minimālo algu, kas ir spēkā iepriekšējā taksācijas gada 1. jūlijā,» ziemeļu kaimiņvalsts specifisko niansi rāda E. Vilnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Termiņuzturēšanās atļauju «burkāns» industrializācijai

Māris Ķirsons, DB žurnālists, 10.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķiem jāmeklē «burkāni» nospraustās industrializācijas īstenošanai, te lieti noderētu valsts politika trešo valstu investorus vedināt ieguldīt tieši rūpniecībā

Latvija pirms kāda laika izvirzīja ambiciozu mērķi – līdz 2020. gadam rūpniecības īpatsvaram IKP jāpieaug līdz 20%. Pērnruden arī Eiropas Komisija nāca klajā ar tieši tādu pašu iniciatīvu, bet jau visā ES. Tomēr viens ir noteikt jaukus un saulainus mērķus, bet pavisam kas cits – tos iedzīvināt. Turklāt ar lozungiem un uzrunām vien nekas nebūs līdzēts, ir vajadzīgi būtiski «burkāni» šādiem ieguldījumiem. Diemžēl pašlaik par 2014.–2020. gada ES struktūrfondu programmām runāt vēl nav iespējams, turklāt akcentu maiņa tajās, kā arī investīciju sliekšņa vairāk nekā divkārša pacelšana no 3 milj. Ls pērn līdz 7,1 milj. Ls šogad ieguldītājiem, lai tie varētu pretendēt uz 25% atlaidi no sākotnējiem ieguldījumiem līdz 35 milj. Ls, daudziem ražotājiem nebūt neveicina vēlmi investēt. Vēl gan no 2007.–2013. gada ES struktūrfondu atbalsta programmas ir atlikusi viena – pēdējā – augstas pievienotās vērtības investīciju kārta, kurā būšot pieejami vismaz 41,5 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: «Solīt sola…» jeb Partiju kauja par vēlētājiem sākusies

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 08.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajā vēlēšanu komisijā uz 12. Saeimas vēlēšanām iesniegti 13 deputātu kandidātu saraksti, kuriem pievienota arī konkrētā politiskā spēka 4000 zīmju programma jeb labo apņemšanos un solījumu apkopojums. Atmetot biznesam mazāk svarīgo liriku un tukšmuldēšanu pozitīvisma saukļu stilā, bez kā neiztiek praktiski neviena priekšvēlēšanu programma, savu uzmanību vērsu uz deputātu kandidātu solījumiem ekonomikas, lielākoties nodokļu, jomā.

Piemēram, sociāldemokrātiskā partija Saskaņa sola ieviest biznesa ilgi sapņoto uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) nulles likmi nesadalītai vai reinvestētai peļņai. Pēc būtības tas ir Igaunijas modelis, vienlaikus solot palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) dividendēm. Kā apliecina DB publicētais BDO Tax pētījums, šāds regulējums atbilst vispārējai Eiropas tendencei. Vēl šī partija apliecina vēlmi veicināt pašvaldību ieinteresētību darba vietu radīšanā, novirzot tām daļu UIN. Ņemot vērā, ka Saskaņa kopā ar Gods kalpot Rīgai ir pie varas Latvijas galvaspilsētā, Rīga tādējādi varētu cerēt uz papildu ienākumiem. Tomēr nevajag aizmirst – lai arī daudziem vadošiem uzņēmumiem juridiskā adrese ir reģistrēta Rīgā, piemēram, a/s Latvenergo, ievērojama to ienākumu daļa tiek gūta citos Latvijas reģionos, piemēram, tur, kur atrodas Latvenergo piederošās HES. Saskaņa apsola arī diferencēt IIN, gan neminot konkrētas likmes. Interesants ir arī nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojums minimālai deklarētās dzīvesvietas platībai, kā arī nodoklis luksusa precēm un mantojuma nodoklis lieliem mantojumiem, taču arī šajos gadījumos trūkst detalizēta atskaites punkta. Toties ir konkrēta apņemšanās samazināt PVN veselīgajai pārtikai līdz 5%. Kaut ko līdzīgu, lai arī ar mazāku konkrētību sola arī No sirds Latvijai, toties tā sauktajai Sudrabas partijai ir pāris piedāvājumu, kas varētu uzrunāt plašas tautas masas, piemēram, tautas vēlēta prezidenta institūta izveide, kā arī personiskas politiķu un valsts ierēdņu atbildības ieviešana. Salīdzinājumam Vienoti Latvijai, kas pulcējusi vairākus vairāk vai mazāk populārus ekspolitiķus, rosina pārtikai noteikt 12% PVN likmi, necelt mikronodokļa likmi, ieviest kapitāla nodokli 20% apmērā, bet likvidēt UIN reinvestētai peļņai. Turpretim Latvijas attīstībai, kas tautā pazīstama arī kā Repšes partija, sola necelt nodokļus tuvākos četrus gadus un reinvestētai peļņai ieviest 0% likmi, kā arī samazināt darbaspēka nodokļus par 9%. Līdzīgi arī Reģionu apvienība sola samazinātu PVN pārtikai, nemainīgu mikronodokļa likmi 9% apmērā, kā arī interesantu jauninājumu – ikgadējo transporta līdzekļa nodevu, kuru transporta līdzekļa vadītājs maksātu tikai par laiku, kad reāli lieto transportlīdzekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajiem uzņēmumiem teju vai visās valstīs ir ieviesti nodokļu stimuli, Latvija nav izņēmums – mūsu mikronodokļa likme nav sliktākais variants, taču vēl dāsnāka bijusi Lietuva, Rumānija

To liecina SIA BDO Tax pētījums, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Bieži vien Latvijā ierēdņi lepni izsakās, ka mikrouzņēmumu nodoklis ir teju tikai Latvijā un viņiem ir daļēji taisnība, taču, papētot kopējo situāciju citās Eiropas valstīs mazā un vidējā biznesa veicināšanas jomā, ir jāsecina, ka atbalsta mehānismi ir arī citās valstīs, lai arī to nedēvē par mikrouzņēmumu nodokli.

Citas metodes

Pētījums rāda, ka citās valstīs ir arī citādas mazo uzņēmumu atbalsta metodes un izmantotie instrumenti. Piemēram, Itālijā fizisku personu ieguldījumiem start-up kompānijās tiek piemērots nodokļu atvieglojums, piemērojot nodokļu kredītu. «Šie nosacījumi par nodokļu atvieglojumiem ieguldījumiem ir sava veida stimuls investēt šādās start-up kompānijās, jo ieguldījumiem lielajos un vidējos uzņēmumos nodokļu atvieglojumi netiek piemēroti,» sacīja G. Avotiņa. Viņa arī norāda uz Īrijas piemēru, kur, lai arī nav noteikta samazināta nodokļa likme tieši mikrouzņēmumiem, tomēr ir tādi instrumenti, kas piemērojami arī mikrouzņēmumiem, piemēram, «Francijā mikrouzņēmumiem tiek piemērots atvieglojums, samazināts ar nodokli apliekamā ienākuma bāzes izskatā. Proti, saņemot 100 eiro, 71 eiro industriālās un komercdarbības veicējs var neaplikt ar nodokli,» stāstīja G. Avotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Jo vairāk naudas paņems īpašums, jo mazāk paliks biznesam

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 10.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstāks NĪN automātiski noved pie tā, ka mazāk naudas paliks precēm un pakalpojumiem, tātad uzņēmējiem, kas šīs vērtības saražo.

Uz finanšu ministra Andra Vilka uzsāktās diskusijas bāzes par nodokļu celšanas nepieciešamību DB pēc Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) un tā likmju salīdzināšanas Eiropā tagad ir pievērsies Nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN). Līdzīgi kā PVN gadījumā, kad nācās secināt – Latvijas ar pārtikas rūpniecību saistītie uzņēmumi (un arī patērētāji) cieš no tā, ka šeit samazināta PVN likme pārtikai atšķirībā no ļoti daudzām bagātām Eiropas Savienības valstīm netiek piemērota, arī ar NĪN pie mums ir daudz ačgārnību. Piemēram, vairākas ES turīgākās valstis, tādas kā Somija, Lielbritānija, Francija, Itālija, arī Īrija, Bulgārija un Ungārija zemi uzskata par ražošanas līdzekli, ko ar NĪN neapliek, secināts BDO Tax pētījumā. Uzņēmējs tikai nomaksā peļņas nodokli no produkcijas, ko uz savas zemes ir izaudzējis. Ja runājam par bagātajām Eiropas valstīm, tur zemniekiem pienākas arī lielākas subsīdijas no Eiropas Savienības nekā Latvijā. Toties mūsu likumdevēji ir parūpējušies, lai Latvijas zemniekiem NĪN būtu kārtīgi jāmaksā un vēl «jālēkā» līdzi dažnedažādām birokrātu radītām prasībām. Par kādu Latvijas ražotāju konkurētspēju mēs te gribam runāt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ienākuma nodoklis dzīvi saldinās, bet piešaus arī pipariņu

Māris Ķirsons
, 10.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklī nav paredzēti revolucionāri pārkārtojumi, kaut arī izmaiņas skars vairākas jomas – gan personālsabiedrības, gan vasaras brīvdienās strādājošus skolēnus , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz valdības akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā, kas vēl jāakceptē parlamentam. «Daļa šī nodokļa maksātāju par piedāvātajiem grozījumiem var priecāties, taču daudziem tie pozitīvas emocijas neradīs,» skaidro nodokļu eksperte, SIA BDO Tax valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa uzsver, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz valdība nepiedāvā atlikt paredzēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu. «Tas nozīmē, ka 2015. gadā IIN likme būs 23% pašreizējo 24% vietā,» tā uz jautājumu, kas ir pozitīvākais nodokļu maksātājiem šajā likumā, atbild M. Bičkovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sezonas laukstrādniekiem varētu ieviest īpašu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā, taču ne mazāk kā 0,5 Ls par katru nostrādāto dienu.

To paredz sagatavotie grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā, kurus paredzēts izskatīt valdības sēdē. Augkopības nozares uzņēmēji šo priekšlikumu vērtē atzinīgi, savukārt vairāki uzņēmēji uzskata, ka šādu pašu kārtību perspektīvā vajadzētu attiecināt arī uz citu nozaru sezonas darbiniekiem ar nelielu atalgojumu.

«Faktiski tas nozīmēs, ka Latvijā tiks ieviesta vēl viena IIN likme darbaspēkam - 15% apmērā līdzās jau esošajai 24% pašlaik (22% likme solīta 2014. gadā),» secina BDO Tax valdes locekle nodokļu eksperte Marina Bičovska. Viņa atzīst, ka pētot vairākuma Eiropas valstu praksi, netika konstatēta speciāla IIN likme tieši l/s nodarbinātiem sezonstrādniekiem. «Ieviest vēl vienu - samazināto IIN likmi Latvijā, kas vairāk nekā 20 gadus ir turējusies pie politikas - visi darbaspēka ienākumi apliekami ar standarta IIN likmi, tas ir revolucionārs pavērsiens - būtībā pirmais solis ceļā uz IIN diferenciāciju atkarībā no jomas un arī ienākumu lieluma,» uzsver M. Bičovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Rīgas domes sēdē tika nolemts Rīgas pašvaldībai Lucavsalā piederošās teritorijas daļas nodot atsavināšanai, informē domes pārstāvji.

Tas ļaušot nākotnē piesaistīt nepieciešamās investīcijas šīs teritorijas sakārtošanai.

Pārdošanai izsolē plānots nodot 10 zemesgabalus, kuru kopējā platība ir 102,9 hektāri. Nekustamie īpašumi atrodas salas dienvidu daļā.

Lucavsalā iekārtotā atpūtas zona ziemeļu daļā tiek saglabāta pašvaldības īpašumā. Te agrāk bija pamesti mazdārziņi, tā bija piemēslota un pilnīgi degradēta teritorija. Šo teritoriju Rīgas pilsēta ir savedusi kārtībā. Parku Lucavsalas ziemeļu daļā pašvaldība turpinās labiekārtot un attīstīt.

Saskaņā ar Rīgas attīstības plāniem, potenciālajam pircējam būs pienākums pirms teritorijas attīstības uzsākšanas izstrādāt lokālplānojumu teritorijai, tajā iekļaujot ielas izbūvi, elektrisko tīklu transformatora apakšstacijas izbūvi, pretplūdu aizsardzības pasākumu īstenošanu, nodrošinot krastmalu publisku pieejamību, kā arī veidojot Lucavsalu kā teritoriju ar lielu apzaļumojuma blīvumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Ārlietu ministriju uzdots vērtēt riskus Latvijas starptautiskajam tēlam, ja valsts nepiedalīsies izstādē Expo Milano 2015 (Expo), pirmdien žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

EM iecerējusi nākamajā Ministru kabineta sēdē aicināt valdību pārtraukt Latvijas dalību Expo.

Straujuma norādīja, ka gala lēmuma par to, vai turpināt dalību izstādē, vēl nav. Galvenās bažas ir par starptautisko rezonansi, un man ir liels lūgums EM un Ārlietu ministrijai to izvērtēt, un tad mēs [valdībā] skatīsimies, pauda premjere.

Dalību izstādē paredzēts vērtēt, ņemot vērā arī Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un attiecības ar Itāliju. Protams, nevaram maksāt tās cenas, kādas [piedāvāja] divas kompānijas, kas bija pieteikušās. Man ir grūti apgalvot, jo man nav pierādījumu, bet ir iespējams, ka bija vienošanās kompāniju starpā par cenu celšanu. Bet, protams, ir svarīgs starptautiskais aspekts, ka esam prezidējošā valsts un kā tas atsauksies uz starptautiskajām un savstarpējām attiecībām ar Itāliju, teica Straujuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

VID konkurss vairo neticību valsts iepirkumiem


Egons Mudulis, 21.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārcelšanās biznesa komersanti apšauba valsts iepirkumu godīgumu, tostarp šogad aktuālo VID «jurģu» konkursu .

Valsts iestāžu izludinātajos iepirkumos piedalīties īsti nav jēgas, jo nav pārliecības par to norises godīgumu, DB atzina vairāku pārcelšanās pakalpojumu kompāniju pārstāvji. Kā viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem tiek minēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konkurss par pārvietošanas pakalpojumu sniegšanu.

Valstij netic

«Valsts pasūtījumos nepiedalāmies,» saka Corstjens Worldwide Movers Riga pārdošanas vadītājs Māris Lapiņš, jo viņam ir šaubas par godīgu iepirkumu. Uzvarētāju piedāvātās cenas šajos iepirkumos ir neadekvāti zemas, piebilst SIA Movers valdes loceklis Kaspars Ritums, līdz ar to neesot nekādas jēgas tērēt laiku sava piedāvājuma sagatavošanai. «Tas nav reāli,» par atsevišķu pakalpojumu cenām valsts iestāžu iepirkumos saka SIA Zebra Cargo valdes loceklis Oskars Veinbergs. Savukārt SIA BCS valdes priekšsēdētājs Romāns Berseņevs norāda uz atšķirīgo pieeju dažādos iepirkumos. Piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārvietošanas (LNB) pakalpojumu konkursā BCS neesot uzvarējis tikai triju drukas kļūdu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Latvijas paviljona būvniecības konkurss izstādei Expo Milano 2015 noslēdzies bez rezultātiem

Žanete Hāka, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots Ekonomikas ministrijas viedoklis.)

Bez rezultātiem noslēdzies Ekonomikas ministrijas (EM) izsludinātais konkurss par Latvijas ekspozīcijas starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 paviljona būvniecību, apsaimniekošanu un demontāžu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības mājaslapā.

Tika izsludināts paātrināts slēgts konkurss, jo, kā skaidro EM, laika posmā no 2015. gada 1.maija līdz 31.oktobrim Itālijā notiks starptautiskā izstāde Expo Milano 2015. Saskaņā ar izstādes organizatoru nosacījumiem, visu būvobjektu celtniecība izstādes teritorijā ir jāveic un objektiem ir jābūt pieņemtiem ekspluatācijā līdz 2015. gada 31.martam. Ņemot vērā noteiktos tehniskā projekta izskatīšanas un saskaņošanas termiņus, nebija iespējama ātrāka iepirkuma izsludināšana par objekta būvniecību. Paātrināta procedūra ir nepieciešama, lai nodrošinātu Latvijas ekspozīcijas paviljona būvniecību noteiktajos izpildes termiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome grib pārdot 102,9 ha plašus īpašumus Lucavsalā, ko iepriekš biznesam tā noskauda

Otrdien Rīgas dome iecerējusi lemt par 10 īpašumu Lucavsalas ielā nodošanu atsavināšanai, pārdodot tos izsolē. Šie īpašumi, kuru kopējā platība ir 102,9 ha, ir gandrīz visa Lucavsalas ziemeļu daļa – lielākā salas daļa, kuru no pašvaldības lab- iekārtotā parka šķir Salu tilts. Daži īpašumi šajā salas pusē pieder arī privātīpašniekiem, tomēr lielākoties zeme, no kuras lielu daļu aizņem mazdārziņi, ir pašvaldības īpašums.

Salas zemi iecerēts pārdot attīstības vārdā. Proti, salu attīstīt iespējams, īpašumus vai nu atsavinot par labu kādam privātam investoram, vai pašvaldībai sadarbojoties ar investoru, DB norāda Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs. Viņš arī piebilst – Lucavsalas attīstība nekad nav bijusi pašvaldības funkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Valdība piešķir papildu 1,6 miljonus eiro Latvijas dalībai World Expo

LETA, 16.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lēma piešķirt papildu 1,6 miljonus eiro Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē World Expo, kas nākamgad norisināsies Itālijas pilsētā Milānā, aģentūrai LETA pēc valdības sēdes atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Papildu finansējums nepieciešams Latvijas paviljona būvniecības darbiem. Par Latvijas paviljona radošajām aktivitātēm izstādē World Expo atbildīgās komandītsabiedrības Expo 2015 pārstāvis Ģirts Majors aģentūrai LETA pēc valdības sēdes atzina, ka saistībā ar būvniecības izmaksu palielināšanos iesaistītās puses izrādījušās situācijas ķīlnieces.

Latvijas paviljona projekts tika izvēlēts pagājušā gada sākumā, bet pēc tam sekoja projekta saskaņošana Itālijā, jo Latvijas paviljonam ir jāatbilst visiem Itālijas normatīviem. Projektēšanas laikā nebija iespējams paralēli izvēlēties būvnieku, jo būvnieku izvēles procedūra bija atdalīta no projektēšanas, skaidroja Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku karteli. Uzņēmumi esot vienojušies par “saviem spēles nosacījumiem”, bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 milj. eiro.

Celtnieku kartelī desmit iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16,65 milj. eiro apmērā. Par to, cik kurš vainīgs vai tieši pretēji – nevainīgs, lēmumus pieņems tiesa. Kaut kad tālā nākotnē, jo, kad būs tās pēdējās instances spriedums, ir grūti prognozēt. Līdz ar to aktuālāks jautājums – kas notiks tagad, kādas ir vai būs sekas?

Vispirms – spēles noteikumu ziņā. Tā kā politiķi arī nolēmuši uzsildīt rokas uz būvnieku karteļa rēķina, tad var sagaidīt, ka būs iepirkumu likumu grozījumi, kas, visticamāk, materializēsies ar daudz augstākām prasībām ne tikai pašiem būvēt gribētājiem, bet arī tiem, kuri šādas izvēles izdarīs (iepirkumu komisiju locekļiem). Ar to saistās bažas, ka rezultātā visiem būs bailes pieņemt kādus lēmumus, tāpēc vienkārši tiks palielināts birokrātiskais slogs, kas visu procesu padarīs garāku un smagnējāku. Vai tas ir tieši tas, ko vēlamies?

Komentāri

Pievienot komentāru