Ja eirozonā smagākais periods būs pāri, tad iestāsimies tajā, savukārt ja smagākais periods nebūs pāri, tad neiestāsimies, sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.

«Galvenais ir saprast, ka Latvija nekad nestāsies monetārā savienībā, kurā ir neskaidri spēles noteikumi,» šorīt intervijā raidījumam Dienas rīts sacīja Vilks.

Viņa vērtējumā, Latvijai jābūt gatavai iestājai eirozonā, bet «tad redzēsim situāciju».

«Ja eirozonā būs pāri smagākais periods, iestājamies, ja smagākais periods nav pāri, tad neiestājamies,» sacīja finanšu ministrs, atzīmējot, ka tiks vērtēta eirozonas kondīcija un mūsu iespējamās izmaksas.

«Varam neiestāties, ja mums izmaksas ir pārāk lielas vai ir neskaidra situācija,» sacīja finanšu ministrs.

Ministrs atzina, ka, Latvijai esot eirozonā, mūsu valsts reitingos būs krietni labāk novērtēta un mums būtu iespēja lētāk aizņemties. «Redzam Igaunijas likmes un mūsu,» Igaunijas priekšrocības, atrodoties eirozonā, raksturoja Vilks.

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Svētdien notikušajās Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi kreiso ekstrēmistu partija SYRIZA, kas saņēmusi 36,34% vēlētāju atbalstu, liecina dati, kas iegūti pēc 99,8% balsu apkopšanas.

Atbilstoši pašreizējiem rezultātiem SYRIZA iegūs 149 no 300 parlamenta mandātiem, un tai absolūtā vairākuma nodrošināšanai pietrūks vien divu mandātu.

Partijas līderis Aleksis Ciprs, kurš vēlas ar starptautiskajiem aizdevējiem sākt jaunas sarunas par Grieķijas parāda atmaksu, sacīja, ka «grieķi ir rakstījušu vēsturi».

Līdz šim valdījusī centriski labējā partija Jaunā demokrātija ierindojusies otrajā vietā, krietni atpaliekot no uzvarētājiem. Jaunā demokrātija saņēmusi 27,81% balsu un parlamentā tikusi pie 76 mandātiem.

Neonacistu partija Zelta rītausma ar 6,28% balsu un 17 mandātiem ierindojusies trešajā vietā.

Pārējai eirozonai nostājoties pret «viltniekiem» monetārajā savienībā, Grieķija eirozonu pametīs 18. jūnijā, uzreiz pēc 17. jūnijā notiekošajām vēlēšanām, prognozē finanšu pārvaldības kompānijas Integral Asset Management vadītājs Niks Devirsts (Nick Dewhirst), vēsta CNBC.

«Eirozona ir klubs, bet tajā ir arī viltnieki, kas tiek sveikā cauri līdz brīdim, kad visi par to uzzina, un tajā brīdī no viltniekiem ir jāatbrīvojas, jo pretējā gadījumā krāpsies visi. Grieķijai būs labāk, ja tā izstāsies,» norāda N. Devirsts.

Viņš uzskata, ka Grieķijas sabiedrība ir būvēta uz krāpšanās un shēmošanas pamatiem, taču tagad pārējās eirozonas iedzīvotāji prasa Grieķiju atskaitīties.

«Vienkāršs jautājums, kāpēc vācietim ir jāpalielina pensionēšanās vecums no 65 līdz 67 gadiem, lai grieķis varētu doties pensijā 50 gados?! 17. jūnijs ir perfekta izdevība pateikt - «mēs uzvedīsimies labi» vai «mēs turpināsim krāpties»,» tā Devirsts.

ECB Grieķijai palīdzēs, ja valsts politiķi darīs to, ko no tiem gaida aizdevēji

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūlija sanāksmes uzmanības centrā, ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus, bez lieliem pārsteigumiem bija ar Grieķiju saistītie jautājumi. Eiro bāzes likme netika mainīta, un tā palika pie 0,05% atzīmes. Tāpat negatīvā teritorijā tika atstāta eiro depozītu likme – pie -0,2% atzīmes.

Katrā ziņā situācija Grieķijā ir satricinājusi eirozonas pamatus, jo skaidrs, ka monetārā savienība nav nemaz tik nesadalāma. Vieglu scenāriju nav un jāizvēlas mazāk dārgais. Piemēram, Royal Bank of Scotland Group ekonomistu aplēses liecina, ka drahmas scenārija gadījumā netiks atmaksāti līdz pat 75% no Grieķijas parādsaistībām. Pašlaik acīmredzot nolemts, ka mazāk dārga varētu būt Grieķijas paturēšana eirozonā, kas nozīmē, ka vēl kādu laiku šī valsts tiks turēta pie likviditātes sistēmas. Nav gan skaidrs, cik paši grieķi būs gatavi reālām reformām un tālākai budžeta tēriņu samazināšanai, ņemot vērā arī nopietno iekšpolitisko pretestību (iespējams, grieķi sarūpēs vēl arī ārkārtas parlamenta vēlēšanas).

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Grieķi ir pauduši savu atbalstu palikšanai eirozonā un reformu īstenošanai - šāds dažādu ekspertu secinājums galvenokārt dzirdams pēc pagājušās nedēļas nogalē notikušajām ārkārtas parlamenta vēlēšanām Grieķijā.

Protams, fakts, ka uzvaru nav guvuši reformas neatbalstošie galējie radikāļi, vismaz uz laiku atceļ ekonomikas karastāvokli Gieķijā, tomēr teikt, ka šī Dienvideiropas valsts būtu nostājusies uz reformu ceļa un maz ticams, ka no tā novirzīsies, būtu stipri vien pāragri un bezgala optimistiski.

Drīzāk gan mēs jau jaunās valdības veidošanas procesā varēsim vērot jaunus dumpjus, protestakcijas un tamlīdzīgus pasākumus, ar kuriem grieķi pārējo Eiropu, it īpaši eirozonu, pēdējā laikā ir stipri vien nogurdinājuši. Varētu teikt, ka grieķi ir pauduši atbalstu palikšanai eirozonā, bet ne taupības politikai. Tādējādi zīmīgi ir to ekspertu paziņojumi, kuri ir norādījuši, ka daudz būtiskāks Eiropas tautsaimniecībai šobrīd ir nevis ziepju operas turpinājums Grieķijā, bet gan ekonomiskie procesi Spānijā. Respektīvi, šobrīd arvien vairāk iezīmējas pāris būtiskas tendences.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde devusi rīkojumu slēgt naudas atmazgāšanas skandālā iesaistīto Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Uzraudzības iestāde norādījusi, ka filiālei jābeidz darbība Igaunijā astoņu mēnešu laikā kopš rīkojuma saņemšanas un, pārtraucot darbību, tai jāņem vērā klientu intereses.

Patlaban visi klientu līgumi ir spēkā un klienti var turpināt izmantot «Danske Bank» Igaunijas filiāles pakalpojumus. Attiecību ar klientiem reorganizācija tiks veikta pakāpeniski astoņu mēnešu laikā. Banka pilnībā atmaksās visus noguldījumus. Tomēr tā nedrīkst piespiest klientus pārtraukt kredītlīgumus vai atmaksāt aizdevumus pirms termiņa, sacīts finanšu uzraudzības iestādes paziņojumā.

Tajā teikts, ka «Danske Bank» astoņu mēnešu laikā visi aizdevumu līgumi jānodod ar to nesaistītai bankai vai citai ar to nesaistītai juridiskai personai, kurai ir atļauja darboties Igaunijā, un tā turpinās apkalpot šos kredītlīgumus. Ja «Danske Bank» šādu kredītlīgumu pārņēmēju nespēj atrast, tai jāatrod cits likumīgs veids, kā šos aizdevumus turpināt apkalpot, lai klientu intereses tiktu adekvāti aizsargātas.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa pirmdien paziņoja par līdzšinējās valdības demisiju pēc parlamenta jaunā sasaukuma darba uzsākšanas.

Kallasa paziņoja, ka saskaņā ar konstitūciju pašreizējā Reformu partijas, sociāldemokrātu un nacionālkonservatīvās partijas "Tēvzeme" veidotā valdība atkāpjas.

Demisionējusī valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz stāsies amatā jaunā valdība.

Kallasa tikusies ar prezidentu Alaru Karisu, kurš viņai kā vēlēšanās uzvarējušās partijas priekšsēdētājai piedāvājis veidot jauno valdību.

Pēc prezidenta teiktā, mēnesi ilgās sarunas par koalīcijas izveidi demonstrēja trīs politisko partiju kopīgo gribu valdīt kopā. "To man apstiprināja visas partijas, ar kurām es runāju. Šīm trim partijām parlamentā ir spēcīgs vairākums – 60 balsis. Tāpēc man nav vajadzīgas divas nedēļas, lai pieņemtu lēmumu. Turklāt uzskatu, ka jaunajai valdībai pēc iespējas ātrāk jāķeras pie darba, jo darāmā vēl ir daudz," sacīja Kariss.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Aizvadītajā nedēļā panāktā vienošanās par eirozonas fnanšu stabilitātes «ugunsmūra» palielināšanu līdz 800 miljardiem eiro nozīmē, ka Igaunijas garantijas parādu krīzes nomocītajām Eiropas valstīm būs 1,8 miljardu eiro apmērā, vēsta kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR.

Par to informējis Igaunijas Finanšu ministrijas Eiropas Savienības (ES) lietu padomnieks Mēlis Meigas (Meelis Meigas). Tāpat viņš pastāstīja, ka vienošanās arī nozīmē divkārt samazinātus termiņus Igaunijas iemaksām Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF). Kopumā Igaunija eirozonas aizsardzības mehānismā garantēs 1,8 miljardu eiro.

Palielināt Eiropas monetārās savienības finanšu stabilitātes fonda finansējumumu līdz 800 miljardiem eiro, eirozonas dalībvalstu finanšu ministri vienojās pagājušajā piektdienā.

Finanšu līdzekļus veidos Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) rīcībā esošais finansējums 500 miljardu eiro apmērā, kuram tiks pievienoti Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) 200 miljardi. ESM darbu uzsāks jūlijā un aizstās EFSF. Papildus 53 miljardus eiro plānots iegūt no jaunajām Grieķijas parādzīmēm, bet 49 miljardus no Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSM).

Eksperti un Igaunijas amatpersonas paudušas šaubas par medijos publicētajiem datiem, kas liecina par Igaunijas uzņēmēju aizplūšanu uz Latviju.

Igaunijas mediji šomēnes vēstīja, ka šogad uz Latviju pārcēlušies daži simti līdz pat tūkstotim Igaunijas uzņēmumu, kurus piesaista Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma.

Saskaņā ar Lursoft datiem igauņi pēdējā gada laikā Latvijā izveidojuši 531 uzņēmumu.

Laikraksts Eesti Päevaleht, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, rakstīja, ka šādu kompāniju skaits varētu būt ap tūkstoti. Savukārt kāds cits informācijas avots vēsta, ka Latvijā šogad reģistrētas aptuveni 1500 Igaunijas kompānijas.

Biznesa konsultāciju uzņēmums Viatax, kas palīdz Igaunijas kompānijām reģistrēties Latvijā, laikrakstam Aripaev atklāja, ka divu mēnešu laikā tas palīdzējis 50 uzņēmumiem pārcelties uz Latviju.

Grieķijas aizsardzības ministrs Pans Kammens svētdien draudējis Eiropai ar masveida imigrantu un potenciālo teroristu pieplūdumu, ja tā pieļaus Grieķijas ekonomikas sabrukšanu.

«Ja viņi dos tādu triecienu Grieķijai, tad viņiem būtu jāzina, ka imigranti saņems ceļošanas dokumentus un dosies uz Berlīni,» savas labējā spārna partijas Neatkarīgie grieķi sanāksmē paziņoja Kammens.

Neatkarīgie grieķi veido koalīcijas valdību kopā ar kreiso ekstrēmistu partiju SYRIZA.

Kammens piebilda, ka gadījumā, ja imigrantu vidū izrādīsies arī teroristu grupējuma Islāma valsts kaujinieki, Eiropa pati par to būs atbildīga, ņemot vērā tās nostāju Grieķijas reformu un parādsaistību jautājumā.

Pirms nedēļas ar līdzīgiem izteikumiem nāca klajā arī Grieķijas iekšlietu ministra vietnieks, pamudinot Vācijas policijas arodbiedrību ierosināt izslēgt Grieķiju no Šengena zonas.

Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav sadarbojies ar Igauniju, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

WSJ publikācijā teikts, ka, lai gan Igaunijas Finanšu inspekcija vairākkārt norādījusi Dānijas kolēģiem uz aizdomīgām darbībām «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Dānijas Finanšu inspekcija šos brīdinājumus nav uztvērusi nopietni un nav sākusi izmeklēšanu. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

No 2007. līdz 2014.gadam Igaunijas Finanšu inspekcija Dānijas kolēģiem nosūtījusi sešas vēstules, kurās norādīts uz iespējamu naudas atmazgāšanu. Turklāt pamazām vēstuļu tonis kļuvis aizvien stingrāks, raksta WSJ.

«Viena Igaunijas Finanšu inspekcijas vēstule bija ļoti stingra, iespējams, tas bija sliktākais, ko man jebkad nācies lasīt, bet man ir gadījies lasīt ļoti dusmīgas vēstules,» WSJ citē kāda «Danske Bank» darbinieka e-pasta vēstuli kolēģim.

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Pēc Grieķijas politiķu trešā mēģinājuma izveidot koalīciju un runām par izstāšanos no kopējās valūtas zonas eiro pagājušo nedēļu noslēdz ar kritumu uzrādot 1.2955 kursu pret dolāru.

Eiropas kopējās valūtas kursa īslaicīgu kāpumu noteica pozitīvie Vācijas eksporta izaugsmes dati, paceļot kopējo valsts izaugsmi par 0.5% un paglābjot Eiropas ekonomiku no lejupslīdes šī gada pirmajā ceturksnī. Tiesa, tiklīdz Grieķijas valstsvīri kārtējo reizi pulcējās, lai rastu risinājumu problēmām, bet galu galā tikai nolēma noraidīt Vācijas izvirzītās prasības, eiro kurss attiecībā pret dolāru nokritās līdz 1.2789. Kā atzina Grieķijas kreisi noskaņotais politiķis Manolis Glezos: «Achtung Frau Merkel., Grieķijas iedzīvotāji grib dzīvot brīvībā, nevis jaunā Vācijas okupācijā.» Tomēr objektīvi jāatzīst, ka, lai arī daudzi izturas ļoti izvairīgi pret tā dēvēto jauno Vācijas diktatūru, Vācija ir tas glābšanas riņķis, kas notur Eiropu virs ūdens.

Brīnos, ka Grieķija līdz šim nav uzaicinājusi mūsu ekspertus, jo problēmas, kuras risinām, ir līdzīgas, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ministrs uzskata, ka Latvija jau bijusi norakstīta, bet valsts joprojām turpina eksistēt un ir sasniegusi panākumus. «Mēs esam izdarījuši to, ko citiem iepriekš nav izdevies - savilkuši galus kopā. Eiropas Savienību gaida nenoteiktības periods - daudzas valstis iegrims recesijā un kritīsies labklājības līmenis,» sarunā ar laikrakstu Čas, sacīja A. Vilks.

Jautāts varbūt grieķi vēlas no krīzes iziet taisnīgākā ceļā - ne uz mazturīgo rēķina, finanšu ministrs atbildēja ar pretjautājumu. «Kas mums ir bagātie? Viens procents iedzīvotāju. Savukārt krīzes pārvarēšanā piedalījās, visticamāk, 99 procenti, tik liela iesaistīšanās ir ļoti svarīga. Ja Grieķija spētu izdarīt kaut pusi no tā, ko paveica Latvija - viņiem tiktu noņemts saspridzinājums. Tur vēl joprojām ir ļoti dāsni pabalsti,» sacīja A. Vilks.

Igaunijas valdība neplāno piešķirt papildu līdzekļus finansiālās grūtībās nonākušajai lidsabiedrībai "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un "XFly" un pieder Igaunijas valstij, paziņoja Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals.

Ministrs Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka izdevīgāk būtu lidsabiedrību daļēji vai pilnībā privatizēt vai arī pilnībā slēgt, ko iesaka Valsts kontrole.

Komentējot informāciju, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos "Nordica" zaudējumi sasnieguši 11,9 miljonus eiro, Mihals teica, ka kompānijas centieni paplašināties ir noveduši pie zaudējumiem un, neskatoties uz uzņēmuma padomes mēģinājumiem kontrolēt zaudējumus, situācija uzņēmumā ir ļoti sarežģīta.

Kā stāstīja ministrs, Klimata ministrija ir sākusi īpašas kontroles darbības "Nordica" un pieņēmusi pārvaldības lēmumus, kuru pirmajiem rezultātiem vajadzētu būt novembrī.

"Krīzes brīdī no uzņēmuma aizgājušo vadītāju priekšlikums situācijas risināšanai bija ieguldīt uzņēmumā nodokļu maksātāju naudu, ko es un valdība neatbalstām, jo uzņēmuma, kas neveic lidojumus no Igaunijas, uzturēšana nav stratēģiska," norādīja Mihals.

Lai izvairītos no eirozonas sabrukšanas, ir jāpastiprina taupības pasākumi, uzskata Eiropas Savienības komisārs ekonomikas jautājumos Oli Rēns (Olli Rehn). Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi (Mario Draghi) uzsver, ka pašreizējā eirozonas uzbūve nav ilgtspējīga.

«Vai ECB spēj aizpildīt valstu valdību bezdarbības vakuumu fiskālās izaugsmes veicināšanā? Atbilde ir nē. Vai ECB spēj aizpildīt valstu valdību bezdarbības vakuumu strukturālo problēmu risināšanā? Atbilde ir nē,» sacījis M. Dragi.

Viņš uzsver nepieciešamību pēc skaidras nākotnes vīzijas. «Nākamais solis ir noskaidrot, kāda ir [eirozonas] vīzija nākamajos gados. Jo drīzāk tas tiks noskaidrots, jo labāk,» tā ECB prezidents.

Viņš arī noraidīja ideju par kopīgām Eiropas valstu obligācijām, sakot, ka problēmu risināšanā patlaban ir nepieciešama ciešāka sadarbība un tālāki taupības pasākumi.

Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde, kas saniknojusi grieķus ar izteikumu, ka viņi nemaksā nodokļus, pati nemaksā valsts nodevu par saviem ienākumiem, vēsta The Telegraph.

Jau vēstīts, ka K. Lagarde intervijā britu lakrakstam Guardian izteikusies, ka viņa vairāk jūt līdzi nabadzības upuriem Āfrikā nekā grieķiem, kurus skārusi krīze. Viņa norādījusi, ka grieķi ilgstoši izvairījušies no nodokļu nomaksas. Tas saniknojis grieķus, kas izveidoja speciālu Facebook lapu Greeks are against Lagarde, kurā grieķi pauduši sašutumu par SVF vadītājas izteikumu. Trešdienas rītā šai Facebook lapai bija 5777 «sekotāju». Arī Grieķijas finanšu ministrs un sociālistu līderis Evangels Venizels (Evangelos Venizelos) norādīja, ka K. Lagarde ar savu izteikumu ir apvainojusi grieķu tautu.