ASV prezidenta Barakas Obamas izveidotā darba grupa pirmdien (30. martā) noraidīja autoražotāju General Motors un Chrysler iesniegtos restrukturizācijas plānus un brīdināja, ka abām kompānijām var nākties īstenot bankrota procesus, lai samazinātu parādus, ziņo Reuters.

"Mēs diemžēl esam secinājuši, ka neviens no abu kompāniju iesniegtajiem plāniem nav dzīvotspējīgs un tādējādi abu kompāniju lūgtās papildus investīcijas netiks nodrošinātas," paziņoja ASV Baltā nama amatpersona, kurš vēlējās palikt anonīms.

Baltā nama autorūpniecības sektora darba grupa, kuru vada bijušais investīciju baņķieris Stīvs Ratners (Steve Rattner), nolēma kompānijai General Motors nodrošināt finansējumu tikai nākamajām 60 dienām. Jāatzīmē, ka kompānija General Motors ASV valdībai lūdza 30 miljardus USD lielu aizdevumu.

General Motors vadītājs Riks Vagoners (Rick Wagoner), kurš ar Baltā nama darba grupu tikās piektdien, pēc S. Ratnera pieprasījuma svētdien atkāpās no amata. Reuters raksta, ka jau tuvāko mēnešu laikā tiks nomainīti arī vairums citu General Motors direktoru. Jāatzīmē, ka R. Vagoners un General Motors valde jau vairākkārt tika kritizēta par pārāk lēnu kompānijas problēmu risināšanu.

ASV iedzīvotāji ir veiksmīgi cīnījušies ar ekonomisko krīzi un, lai gan darāmā vēl ir daudz, valsts nākotne izskatās cerību pilna, savā pirmajā uzrunā pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

«Mums vēl ir daudz darāmā. Lai gan mūsu ceļojums ir bijis ilgs, mēs esam saņēmušies un cīnījušies, un savās sirdīs mēs zinām – labākais ASV vēl tikai sagaida,» sacīja B. Obama.

«Mūsu ekonomika atveseļojas. Desmitgadi ilgušais karš beidzas. Es nezinu vai esmu pelnījis jūsu balsis, bet es esmu jūsos klausījies un mācījies no jums,» sacīja B. Obama. Viņš norādīja, ka ASV vēlētāji izvēlējušies balsot par darbību, nevis par politiku, un viņš ir pilns cerību par ASV nākotni.

Tāpat B. Obama pateicās saviem vēlētājiem un norādīja, ka ASV dodas uz priekšu tikai pateicoties saviem iedzīvotājiem. Tomēr ASV vēl nepieciešams paveikt daudz darba. Uzrunājot savus atbalstītājus, B. Obama sacīja, ka gan demokrātiem, gan republikāņiem kopīgi būs jāpārvar nopietni izaicinājumi – budžeta deficīts, nodokļu un imigrācijas sistēmu reformas un atkarības no ārvalstu naftas pārtraukšana.

ASV prezidents Baraks Obama noraidījis Ķīnas centrālās bankas ideju par jaunas rezerves valūtas ieviešanu, vēsta The Wall Street Journal.

B. Obama uzskata, ka starptautisko investoru acīs ASV joprojām saglabājusi varenākās ekonomikas un investīcijām labvēlīgas valsts statusu. Tādēļ jaunas starptautiskās valūtas izveidošanai nav pamata.

Viņš arī pasmīkņājis par spekulācijām, ka ASV dolārs piedzīvo uzticības krīzi. «Dolārs šobrīd ir pārsteidzoši spēcīgs,» paudis ASV prezidents.

Arī Eiropas Savienības monetāro lieto komisārs Hoakins Almunja Ķīnas centrālās bankas ideju noraidījis, paužot viedokli, ka ASV dolārs arī nākotnē saglabās pasaules nozīmes valūtas statusu.

«Ikviens piekrīt, ka USD ir galvenā pasaules rezervju valūta un tāda paliks ilgu laiku,» teicis eirokomisārs.

Nīderlandes luksusa auto ražotājs Spyker norādījis, ka uzņēmumam ir nepieciešamie līdzekļi, lai noslēgtu vienošanos ar General Motors (GM) par Zviedrijas autobūves kompānijas Saab iegādi.

Db.lv jau ziņoja, ka General Motors vicepriekšsēdētājas Bobs Lucs (Bob Lutz), norādīja, ka šobrīd viņš neredz iespēju, ka kāds varētu «izglābt Saab», taču piebilda, ka, ja General Motors saņems tiešām labu piedāvājumu, tad to noteikti pieņems.

Kompānijas Spyker izpilddirektors Viktors Mullers (Victor Muller) Detroitā notiekošajā auto izstādē paziņoja, ka viņa kompānija vēljoprojām cer vienoties ar General Motors par Saab iegādi. «No mūsu puses Saab iegādei ir tikai labi nodomi un ceru, ka General Motors mūsu piedāvājumu izskata ļoti nopietni,» uzsvēra V. Mullers.

Atgādinām, ka pirms nedēļas B. Lucs uzsvēra, ka General Motors labāk likvidē Saab, nekā to pārdod kādai kompānijai, kurai General Motors neuzticas.

Baraks Obama pieņēmis demokrātu partijas nomināciju ASV prezidenta amatam, kura vēlēšanas notiks 6. novembrī. Demokrātu partijas konventā B. Obama norādīja, ka vēlētājiem izvēle būs ne tikai starp diviem kandidātiem, bet arī starp divām Amerikām.

B. Obama sacīja, ka ASV problēmas ir izveidojušās aizvadīto desmitgažu laikā un tās nav iespējams atrisināt vienā mirklī, vēsta Reuters. «Dažu nākamo gadu laikā Vašingtonā tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi, kas skars darba tirgu, ekonomiku, nodokļus, budžeta deficītu, enerģētiku, izglītību, karu un mieru. Šie lēmumi atstās milzīgu ietekmi uz mūsu un mūs bērnu dzīvēm,» klāstīja B. Obama.

«Amerika, es nekad neesmu teicis, ka šis ceļojums būs viegls. Es to nesolu arī tagad. Jā, mūsu ceļš ir smags, bet tas ved uz labāku vietu. Jā, mūsu ceļš ir garš, bet to mēs ejam kopīgi,» sacīja B. Obama.

ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama), kurš iepriekš saņēmis gan politisko atbalstu, gan padomus no investīciju guru Vorena Bafeta (Warren Buffett), tagad var justies vēl tuvāks pasaules otram bagātākajam cilvēkam, vēsta Reuters.

Saskaņā ar viņu abu ģimenes kokiem B. Obama un V. Bafets izrādījušies attāli radinieki.

Ģenealogi no interneta vietnes ancestry.com atklājuši, ka šos divus vīrus saista 17.gadsimtā dzīvojis francūzis vārdā Marens Duvals (Mareen Duvall). Ģenealogi izpētījuši, ka M. Duvals emigrēja uz Mērilendu no Francijas 1650.gadā.

Tas, ka B. Obama un V. Bafets ir radinieki, atklājies nejauši. Tā pati ģenealogu komanda, kura pētīja B. Obamas ģimenes koku, pētījusi arī V. Bafeta radiniekus, kā rezultātā viņiem «acīs iekritis» vārds Duvals. Pētnieki nobrīnījušies un sākuši meklēt, vai starp šiem cilvēkiem ir kāda saistība.

Par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais automašīnu ražotāja Opel vadītājs Karls Frīdrihs Strake (Karl-Friedrich Stracke). Tajā pašā laikā viņš pametīs arī Opel mātes kompānijas General Motors Eiropas reģiona vadītāja amatu, informē kompānija Opel.

Līdz mirklim, kamēr tiks atrasts jauns kompānijas vadītājs, K. F. Strakes pienākumus turpinās pildīt General Motors vadītāja vietnieks Stīvs Girskijs (Steve Girsky).

Mātes kompānijas General Motors vadītājs Dens Ekersons (Dan Akerson) pauda, ka 56 gadus vecais K. F. Strake «spriedzes apstākļos strādāja nenogurdams, lai stabilizētu šo biznesu».

Šā gada jūnijā Opel padome apstiprināja nopietnu pārstrukturēšanas plānu, lai ASV automašīnu ražotāja General Motors zaudējumus nesošā daļa atkal sāktu pelnīt.

Pēdējo desmit gadu laikā General Motors Eiropas reģiona daļa uzkrājusi vairāku miljardu zaudējumus. Kopš 1999. gada Opel tā mātes kompānijai izmaksājis 16 miljardus ASV dolāru.

Eiropas autobūves uzņēmumi cieš no pārlieku lielas tirgus piesātinātības, pavēstījis General Motors britu meitasuzņēmuma Vauxhall Motors vadītājs.

Runājot Ženēvas autošova laikā, Vauxhall Motors vadītājs Dankans Aldreds norādīja, ka nozares attīstības plāni tika izveidoti vēl pirms parādu krīzes un tie paredzēja, ka līdz 2014. gadam Eiropā varēs pārdot 20 miljonus automašīnu gadā, vēsta laikraksts The Guardian.

«[Tas] ir pārāk liels apjoms. Nozare nespēj ilglaicīgi uzturēt šādu apjoma līmeni,» klāstīja D. Aldreds. Viņš arī brīdināja, ka 2012. gads Eiropas autoražotājiem būs sarežģīts un norādīja, ka pārdošanas apjomi Dienvideiropā jau ir «sabrukuši».

D. Aldreds arī norādīja, ka Lielbritānijas autobūve pašlaik spēj veiksmīgi konkurēt, kas notiek pateicoties britu mārciņas zemajam kursam. Lai gan aizvadītajā gadā Lielbritānijā pārdoto automašīnu skaits samazinājās līdz zemākājam līmenim kopš 1994. gada, par 5,8% pieaudzis Lielbritānijā saražoto automašīnu skaits.

General Motors Co. pārstāvji mudinājuši Vācijas valdību izdarīt spiedienu uz Magna International Inc., lai tā, pretendējot uz General Motors struktūrvienības Opel iegādi, atteiktos no sadarbības ar Maskavā bazēto Sberbank, atsaucoties uz izdevumu Spiegel, vēsta Bloomberg.

General Motors pārstāvji Vācijas amatpersonām sacījuši, ka būtu lielākas izredzes iegūt ASV valdības apstiprinājumu pārdot Opel kompānijai Magna, ja nebūtu iesaistīti krievi.

Vācija šo aicinājumu esot noraidījusi, sakot, ka tā ir devusi solījumu Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam.

Db.lv jau rakstīja, ka Opel māteskompānija pašlaik izsver Magna International - Kanādas autodetaļu ražotāja, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - piedāvājumu un RHJ International - Briselē bazētas privātā kapitāla grupas, piedāvājumu. Vācijas kanclere Angela Merkele ir centusies panākt, lai General Motors apstiprinātu Magna International piedāvājumu, kuram Vācija arī piedāvājusi finansiālu palīdzību, bet General Motors vairāk sliecas uz RHJ piedāvājuma pusi, baidoties, ka Magna un Sberbank varētu izmantot Opel tehnoloģijas Krievijas autoindustrijas vajadzībām.

Autoražotājs General Motors tuvākajā laikā varētu darīt zināmu, vai tas vēlas paturēt savu Eiropas struktūrvienību Opel nevis to pārdot, atsaucoties uz kompānijas Vācijas darbaspēka pārstāvja Armīna Šilda (Armin Schild) sacīto, ziņo Reuters.

A. Šilds sacījis - fakts, ka šī versija par Opel nākotni nākusi atklātībā pirms oficiāla General Motors paziņojuma, varētu liecināt, ka kompānija šo iespēju apsver ļoti nopietni.

Viņš gan to redzot kā sliktu zīmi Opel nākotnei.

Reuters avoti iepriekš informēja, ka General Motors apsver plānu piesaistīt papildus līdzekļus, lai paturētu Opel struktūrvienību, nevis to pārdotu vienam no diviem gribētājiem: Magna International - Kanādas autodetaļu ražotājam, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - vai RHJ International - Briselē bazētai privātā kapitāla grupai.

Pagājušās nedēļas piektdienā General Motors atteicās nosaukt, kuram no pretendentiem Opel tiks pārdots.

ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama) paziņoja, ka, neskatoties uz bezdarba līmeni ASV (jūnijs - 9.5%), viņš ir pārliecināts par ASV ekonomikas atlabšanu, ziņo The Washington Post.

«Kā jau es teicu brīdī, kad ienācu pa Baltā nama durvīm, bija nepieciešami vairāki gadi, lai nokļūtu šajā ķibelē, un būs nepieciešami vairāk nekā daži mēneši, lai situācija mainītos,» uzsvēra B. Obama.

«Es esmu pilnībā pārliecināts, ka mēs šajā grūtajā periodā kārtējo reizi varam pierādīt, ko šī nācija spēj sasniegt problēmu laikā. Es esmu pārliecināts, ka mēs ne tikai izkļūsim no šīs recesijas īstermiņā, bet arī sasniegsim ilgtermiņa augšupeju,» B. Obama pārliecinoši nobeidza savu uzrunu klātesošajiem.

Amerikāņu automašīnu ražotājs General Motors paziņojis, ka atsauc vēl 1,7 miljonus savu ražoto spēkratu. Tādējādi šogad kopumā atsaukto General Motors automobiļu skaits pasaulē sasniedzis 3,3 miljonus, vēsta Wall Street Journal.

General Motors šā gada februārī jau nācās atsaukt 1,6 miljonus automašīnu. Autoražotājs aprēķinājis, ka ar automobiļu atsaukšanu saistītie zaudējumi šā gada pirmajos mēnešos varētu veidot 300 miljonus ASV dolāru.

Pēc automobiļu atsaukšanas tiem tiks vērsti par labu defekti, kas varētu būt vainojami vairāku desmitu cilvēku nāvēs. Vairākas ASV varasiestādes pret GM sākušas izmeklēšanas saistībā ar to, kāpēc kompānija General Motors tik lēni reaģējusi uz Chevrolet Cobalt un Saturn Ion automašīnu aizdedzes defektiem, kas tiek saistīti ar 31 nelaimes gadījumu un 12 nāves gadījumiem. Tāpat ASV drošības regulatori konstatējuši 303 nāves gadījumus saistībā ar gaisa spilvenu nepienācīgu atvēršanos automašīnās, kuras nesen atsaucis ASV autobūves gigants General Motors. Problēma ar automašīnu aizdedzes slēdžiem konstatēta jau 2001. gadā, taču GM gaidījis līdz šā gada februārim, lai Ziemeļamerikā divos posmos atsauktu 1,62 miljonus automobiļu.

"Baraka Obamas antikrīzes pasākumi atveseļos ASV ekonomiku gada laikā," paziņojusi ASV prezidenta Baraka Obamas ekonomisko jautājumu padomnieku grupas vadītāja Kristena Romera (Christina Romer), ziņo RIA Novosti.

Prezidenta padomniece izteica pārliecību par to, ka antikrīzes pasākumi izdarīs savu darbu. "Mēs redzēsim, ka ASV ekonomika apgriezīsies pretējā virzienā un atkal sāks augt," uzsvēra K. Romera.

Savukārt ASV prezidents Baraks Obama intervijā telekompānijai CBS uzsvēra: "ASV pilsoņiem, uz kuru rēķina tiek glābtas bankas un finanšu iestādes, vajadzētu saprast, ka ASV ir jādara viss, lai finanšu iestādes strādātu normāli. Pretējā gadījumā gaidāmas lielas nepatikšanas."

B. Obama vairākas reizes atkārtoja, ka valstī ir tādas finanšu iestādes, kuras valsts ekonomikā spēlē ļoti lielu nozīmi. "Atļaut šīm iestādēm neizķepuroties, valstij varētu izmaksāt pārāk dārgi. Ja šīs finanšu iestādes sabruks vienā laikā, tad mēs varam gaidīt vēl lielāku recesiju," brīdināja B. Obama.

Jaunais Saab 9-5 modelis ir gatavs, bet tirdzniecībā tas var arī nenonākt, norādījis General Motors vicepriekšsēdētājas Bobs Lucs (Bob Lutz).

Šāds scenārijs ir pat ļoti iespējams, jo General Motors sliecas uz to, ka tā likvidēs Zviedrijas struktūrvienību, ziņo Local. «Tas būtu ļoti bēdīgi, ja šī automašīna nekad neieraudzītu dienas gaismu, jo tā ir fantastiska automašīna,» sacīja B. Lucs.

Jāatzīmē, ka iepriekš plašsaziņas līdzekļos izskanēja baumas, ka jaunais Saab 9-5 varētu tikt ražots ar Buick zīmolu. Taču B. Lucs noraidīja baumas sakot: «Nē, tas ir pilnībā nepareizi. Tas nebūs Buick. Ne ASV, ne Ķīnā un nekur citur pasaulē.»

ASV vēlēšanas izmaksās vairāk nekā sešus miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām valsts vēsturē, liecina jaunas aplēses. Izmaksas būs par 700 miljoniem dolāru lielākas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka abi prezidenta kandidāti - Baraks Obama un Mits Romnijs pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Organizācijas Center for Responsive Politics aprēķini liecina, ka prezidenta vēlēšanu organizēšanas izmaksas jau sasniegušas 2,6 miljardus ASV dolāru – no kuriem divus miljardus dolāru izdevuši prezidenta amatu kandidāti un partiju komitejas, bet dažādas atbalsta grupas iztērējušas 528 miljonus ASV dolārus un 142 miljonus – partiju konventu rīkotāji. Prognozējams, ka līdz vēlēšanām summa turpinās pieaugt.

Tikmēr izdevumi pirms gaidāmajām ASV Kongresa vēlēšanām varētu sasniegt 1,82 miljardus dolāru, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 1,81 miljardu 2010. gadā.

Iepriekš ASV Augstākā tiesa atļāva atbalsta grupām no donoriem piesaistīt neierobežotu finansējumu, kas arī kalpojis par iemeslu vēlēšanu izmaksu pieaugumam. ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti naudu piesaista ar privāto donoru palīdzību.

ASV prezidents Baraks Obama, kritizējot finanšu kompāniju prēmiju politiku, prezentēja plānu, ar kura palīdzību desmit gadu laikā ASV valdība plāno atgūt 117 miljardus USD, ziņo BBC.

«Mēs vēlamies atgūt savu naudu, un mēs to panāksim. Mana apņemšanās ir atgūt katru centu, kas pienākas ASV iedzīvotājiem it īpaši, redzot ziņojumus par apjomīgiem ienākumiem un nepieklājīgi lielajām prēmijām ko piešķir vairākās kompānijās, kurām par to pastāvēšanu ir jāpateicas ASV tautai,» preses konferencē uzsvēra ASV prezidents Baraks Obama.

B. Obamas prezentētais plāns paredz desmit gadu laikā no lielākajām finanšu kompānijām, arī ārvalstu bankām, kuras darbojās ASV, atgūt 117 miljardus USD (56.5 mljrd. LVL). Plāns vēl ir jāapstiprina ASV Kongresam.

Jāatzīmē, ka nodoklis būs jāmaksā kompānijām, kuru aktīvu vērtība pārsniedz 50 miljardus USD.

Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) izteikusi nožēlu par to, ka autoražotājam General Motors nav izdevies izvēlēties pircēju tā Vācijas struktūrvienībai Opel, vēsta Reuters.

«Man ir žēl, ka gala lēmums netika pieņemts, bet es ceru, ka tas drīz notiks gan Opel strādnieku, gan uzņēmuma ekonomiskās situācijas dēļ, mums steidzami nepieciešams lēmums,» viņa sacījusi intervijā televīzijā.

A. Merkeles komentāri seko General Motors paziņojumam piektdien, ka tā valde nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz Opel.

ASV māteskompānija pašlaik izsver Magna International - Kanādas autodetaļu ražotāja, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - piedāvājumu un RHJ International - Briselē bazētas privātā kapitāla grupas, piedāvājumu.

Pašlaik elektroautomašīnu ražotājai Tesla Motors izdodas saražot 400 jaunas Model S automašīnas nedēļā. Medijam Wired Tesla Motors atklāj, kā uzņēmumam izdodas saražot vienu elektroautomašīnu trīs dienās.

Lai uzzinātu, kā Tesla Motors izdevies kāpināt savus ražošanas apjomus līdz pašreizējam līmenim, medijs Wired apmeklēja Tesla Motors ražotni Fremontā, Kalifornijas štatā. Uzziniet vairāk, skatoties video!

Iepriekš, šā gada martā Tesla Motors ziņoja, ka lielais Tesla Model S pieprasījums liek novilcināt Model X ražošanu par gadu, taču jūlija sākumā Tesla Motors vadītājs Elons Musks (Elon Musk) pauda, ka ražošanas apjomi pašlaik pārsniedz to apjomu, ko autoražotājs pats sev iepriekš noteicis.

Krievijas investors un Latvijas Krājbankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, kuram bija jāatstāj Spyker Cars, pirms kompānija no General Motors nopērk Saab, sacījis, ka pirmais maksājums 25 miljonu dolāru apmērā saņemts no viņa, raksta Bloomberg.

«Pirmo iemaksu nodrošināja mūsu bankas,» apgalvojis V. Antonovs. «Varu apliecināt, ka 25 miljoni dolāru tiks izlietoti iegādes izmaksām.»

General Motors piekrita pārdot Saab kompānijai Spyker ar nosacījumu, ka V. Antonovs pārdod savas Spyker akcijas un atstāj vadītāja amatu pēc darījuma beigām, kas var noslēgties nākamnedēļ. Šāds General Motors pieprasījums sekoja pēc tam, kad decembrī pieauga bažas par V. Antonova pagātni.

Nīderlandes C8 Aileron sporta automašīnu ražotājs Spyker pagājušajā mēnesī piekrita iegādāties Saab par 74 miljoniem dolāru skaidrā naudā un 326 miljonu dolāru vērtām priekšrocību akcijām. Visi lielākie akcionāri, ieskaitot General Motors, ir pārliecināti, ka pirmo maksājumu finansējis V. Antonovs.

Daži analītiķi un novērotāji paredz, ka pēc B. Obama atkal ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, valsts būs sadalījusies divās nometnēs. Atšķirīgs viedoklis par vēlēšanu rezultātiem ir arī vairākām ietekmīgāk personām, piemēram, bijusī amatpersona Džons Jū (John Yoo) pauda cerību, ka B. Obamas jaunais prezidentūras laiks būs «kas vairāk par dīvainām grimasēm, negantiem skatieniem un uzbrukumiem Romnija investīciju portfolio», magnāts un televīzijas seja Donalds Tramps (Donald Trump) aicinājis amerikāņus uzsākt revolūciju, savukārt medijos Washington Post un US News pausts neslēpts atbalsts par B. Obama uzvaru.

Neilgi pēc tam, kad tika paziņots, ka Baraks Obama ir atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā, D. Tramps mikroblogošanas vietnē skaidri pauda savu viedokli, ievietojot Twitter ierakstus, kas jau nodēvēti par melodramatiskiem. Uzņēmējs nosodīja ASV «demokrātisko procesu», paziņoja, ka vēlēšanu komisijai ir drauds demokrātijai un tautai būtu jāsāk revolūcija. «Mūsu valsts tagad ir nonākusi nopietnās un vēl nebijušās briesmās... kā nekad agrāk,» pauda D. Tramps.

Ceturtdien, 28.septembrī, autodīleris Karlo Motors oficiāli atklāja Citroën autosalonu Mežciemā, Biķernieku ielā 120, tādā veidā paziņojot par turpmāko biznesa attīstības virzienu – automašīnu multibrendu tirdzniecību, akcentu liekot tieši uz Francijas automašīnu modeļiem. Autosalona rebrendingā un remontā ieguldīti aptuveni 200 tūkstoši eiro.

«Mēs sākām strādāt jau augusta beigās, un patlaban autosalonā ir pārstāvēti visi Citroën markas modeļi, tostarp, komerctransports, un mēs piedāvājam arī pilna servisa apkalpošanu Citroën automašīnām,» DB pastāstīja Karlo Motors valdes locekle Solvita Koemeca.

Ar laiku, kad salonā atgriezīsies līzingā ņemtās automašīnas, tajā tiks piedāvāti arī mazlietoti Citroën modeļi. Salonā tiks veikta arī pilna Škoda markas automašīnu servisa apkalpošana.

Karlo Motors pieder arī autosalons Kleistu ielā, kura platība ir 25 tūkstoši m2, un tajā tiek pārdotas Škoda markas automašīnas. Tiesa gan, 1. oktobrī beidzas līgums par Škoda pārdošanu Latvijā, tādēļ dīleris nolēmis pārorientēt darbību uz citu automašīnu tirdzniecību. Servisa apkalpošana gan Škoda, gan Volkswagen marka automašīnām Kleistu ielā aizvien tiks piedāvāta, tāpat arī remonta un krāsošanas pakalpojumi kravas automašīnām.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Andrejs Masulis, Mūsa Motors Rīga direktors. «Mūsa Motors Rīga ir viens no vecākajiem autodīleriem Latvijā – strādājam no 1993. gada. Pārstāvam Dacia, Renault un Volvo zīmolus,» par savu uzņēmumu stāsta A. Masulis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā nozarē nonācu gluži nejauši. Mana pirmā darba vieta bija uzņēmums Interlatvija, kurā mani ievēroja firmas WESS dibinātāji un piedāvāja darbu. Joma ātri iepatikās un nu strādāju autobiznesā jau gandrīz 22 gadus. Savukārt SIA Mūsa Motors Rīga strādāju kopš 1997. gada. Iemesli, kāpēc esmu šeit, galvenokārt ir Mūsā esošā demokrātiskā gaisotne, kolektīvs un uzņēmuma īpašnieku uzticēšanās.

Veselī­bas aprūpes sistē­mas pamatu draud izļodzīt attīs­tības un plānošanas trūkums nozarē. Ilgus gadus Latvijā strādājušie ārsti, jūtoties nenovērtēti un pat pazemoti, nolemj doties uz citām valstīm, bet topošie ārsti līdz pat mācību beigām nevar būt droši, vai varēs strādāt sevis izvēlētajā profesijā.

Negrasās pārkvalificēt

Saskaņā ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) datiem, Latvijā trūkst aptuveni 400 dažādu specialitāšu ārstu un 4500 medmāsu. Šobrīd ir reģistrēts aptuveni pusotrs tūkstotis bezdarbnieku ar dažādu līmeņu medicīnas izglītību, kam būtu nepieciešama pārkvalificēšanās, tomēr Veselības ministrija neuzskata, ka šis uzdevums atbilst tās funkcijām, publiskā diskusijā sacīja veselības ministre Baiba Rozentāle. Turklāt šādai pārapmācībai ir arī pretestība no pašu mediķu puses, proti, no ģimenes ārstiem, kuru skaits valstī nav pietiekams, bet kuri nevēloties, lai tiem rastos papildu konkurence.