ASV prezidents Baraks Obama otrdien, pirmo reizi uzrunājot Kongresu, paziņoja, ka Amerika no pašreizējās ekonomiskās krīzes izies stiprāka nekā jebkad iepriekš.

«Kaut arī mūsu ekonomika ir novājināta un mūsu ticība sev iedragāta, kaut arī mēs pārdzīvojam nenoteiktības laiku, gribu apsolīt visiem amerikāņiem, ka mēs atdzimsim un Savienotās Valstis kļūs spēcīgākas nekā iepriekš,» Obama teica runas sākumā. Pēc ekspertu domām, kuri klausījās prezidenta uzstāšanos valsts galveno ziņu kanālu studijās, «Obamas vēstījums bijis ambiciozākā no prezidentu runām ASV pēdējos gados».

Par jauno kreditēšanas fondu viņš skaidroja, ka tas ļaus cilvēkiem dabūt kredītus visdažādākajām dzīves vajadzībām. «Mēs veidojam jaunu kreditēšanas fondu, kas ir vēsturē vērienīgākais mēģinājums palīdzēt kredītu piešķiršanā auto iegādei, mācību apmaksai koledžā, kā arī nelieliem biznesa kredītiem pircējiem un mazajiem uzņēmējiem, kuri ļauj ekonomikai funkcionēt,» klāstīja Obama.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

ASV iedzīvotāji ir veiksmīgi cīnījušies ar ekonomisko krīzi un, lai gan darāmā vēl ir daudz, valsts nākotne izskatās cerību pilna, savā pirmajā uzrunā pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

«Mums vēl ir daudz darāmā. Lai gan mūsu ceļojums ir bijis ilgs, mēs esam saņēmušies un cīnījušies, un savās sirdīs mēs zinām – labākais ASV vēl tikai sagaida,» sacīja B. Obama.

«Mūsu ekonomika atveseļojas. Desmitgadi ilgušais karš beidzas. Es nezinu vai esmu pelnījis jūsu balsis, bet es esmu jūsos klausījies un mācījies no jums,» sacīja B. Obama. Viņš norādīja, ka ASV vēlētāji izvēlējušies balsot par darbību, nevis par politiku, un viņš ir pilns cerību par ASV nākotni.

Tāpat B. Obama pateicās saviem vēlētājiem un norādīja, ka ASV dodas uz priekšu tikai pateicoties saviem iedzīvotājiem. Tomēr ASV vēl nepieciešams paveikt daudz darba. Uzrunājot savus atbalstītājus, B. Obama sacīja, ka gan demokrātiem, gan republikāņiem kopīgi būs jāpārvar nopietni izaicinājumi – budžeta deficīts, nodokļu un imigrācijas sistēmu reformas un atkarības no ārvalstu naftas pārtraukšana.

Šodien ASV jaunais prezidents Baraks Obama dos zvērestu un sāks pildīt valsts vadītāja pienākumus. Viņa inaugurācijas ceremonija solās būt grandiozākā un dārgākā valsts vēsturē, bet pēc tās amerikāņi sagaida no jaunā līdera pārmaiņas uz labo pusi, īpaši ekonomikā, raksta Dienas bizness.

Zelta ādere biznesam

Taču gaidāmā prezidenta inaugurācija nav tikai milzu izdevumi. Vašingtonas uzņēmējiem tā kļuvusi par īstu zelta āderi. Populārākie ir suvenīri ar Obamas attēlu. Krūzītes, T-krekli, mērces un cepumi, kā arī suvenīru dolāri ar jaunā prezidenta fotogrāfiju tiek ķertin izķerti. Dienas laikā suvenīru veikalu īpašnieki Vašingtonā dabū nedēļas ieņēmumus — līdz pieciem tūkstošiem dolāru. Pieprasījums aug, jo inaugurācijas dienā Vašingtonā tiek gaidīti ierodamies līdz pieciem miljoniem cilvēku no visas valsts.

Galvenā - ekonomika

ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama), kurš iepriekš saņēmis gan politisko atbalstu, gan padomus no investīciju guru Vorena Bafeta (Warren Buffett), tagad var justies vēl tuvāks pasaules otram bagātākajam cilvēkam, vēsta Reuters.

Saskaņā ar viņu abu ģimenes kokiem B. Obama un V. Bafets izrādījušies attāli radinieki.

Ģenealogi no interneta vietnes ancestry.com atklājuši, ka šos divus vīrus saista 17.gadsimtā dzīvojis francūzis vārdā Marens Duvals (Mareen Duvall). Ģenealogi izpētījuši, ka M. Duvals emigrēja uz Mērilendu no Francijas 1650.gadā.

Tas, ka B. Obama un V. Bafets ir radinieki, atklājies nejauši. Tā pati ģenealogu komanda, kura pētīja B. Obamas ģimenes koku, pētījusi arī V. Bafeta radiniekus, kā rezultātā viņiem «acīs iekritis» vārds Duvals. Pētnieki nobrīnījušies un sākuši meklēt, vai starp šiem cilvēkiem ir kāda saistība.

Baraks Obama pieņēmis demokrātu partijas nomināciju ASV prezidenta amatam, kura vēlēšanas notiks 6. novembrī. Demokrātu partijas konventā B. Obama norādīja, ka vēlētājiem izvēle būs ne tikai starp diviem kandidātiem, bet arī starp divām Amerikām.

B. Obama sacīja, ka ASV problēmas ir izveidojušās aizvadīto desmitgažu laikā un tās nav iespējams atrisināt vienā mirklī, vēsta Reuters. «Dažu nākamo gadu laikā Vašingtonā tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi, kas skars darba tirgu, ekonomiku, nodokļus, budžeta deficītu, enerģētiku, izglītību, karu un mieru. Šie lēmumi atstās milzīgu ietekmi uz mūsu un mūs bērnu dzīvēm,» klāstīja B. Obama.

«Amerika, es nekad neesmu teicis, ka šis ceļojums būs viegls. Es to nesolu arī tagad. Jā, mūsu ceļš ir smags, bet tas ved uz labāku vietu. Jā, mūsu ceļš ir garš, bet to mēs ejam kopīgi,» sacīja B. Obama.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Pirmais tumšādainais prezidents ASV vēsturē Baraks Obama apsteidzis pašu Jēzu Kristu popularitātes reitingā, vēstī foxnews.com, atsaucoties uz sabiedriskās domas pētījumu grupu Harris.

Ceturtajā un piektajā vietā ir bijušie ASV prezidenti Ronalds reigans un Džordžs Bušs, seko politiķi Ābrams Linkolns, Džons Makkeins, Džons Kenedijs, pilots Česlijs sallenbergers, kas nesen nosēdināja lidmašīnu uz Hudzonas upes, kā arī māte Terēze.

Aptaujā piedalījās 2634 amerikāņi. Tās rezultātus eksperti skaidro ar to, ka B. Obama iedvesis amerikāņiem un visai pasaulei cerību uz labākiem laikiem.

ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama) paziņoja, ka, neskatoties uz bezdarba līmeni ASV (jūnijs - 9.5%), viņš ir pārliecināts par ASV ekonomikas atlabšanu, ziņo The Washington Post.

«Kā jau es teicu brīdī, kad ienācu pa Baltā nama durvīm, bija nepieciešami vairāki gadi, lai nokļūtu šajā ķibelē, un būs nepieciešami vairāk nekā daži mēneši, lai situācija mainītos,» uzsvēra B. Obama.

«Es esmu pilnībā pārliecināts, ka mēs šajā grūtajā periodā kārtējo reizi varam pierādīt, ko šī nācija spēj sasniegt problēmu laikā. Es esmu pārliecināts, ka mēs ne tikai izkļūsim no šīs recesijas īstermiņā, bet arī sasniegsim ilgtermiņa augšupeju,» B. Obama pārliecinoši nobeidza savu uzrunu klātesošajiem.

Latvijas uzņēmējs Maksims Andruhovičs izveidojis tīmekļa vietni valutas.info, kas palīdz atrast izdevīgāko valūtas apmaiņas vietu Latvijā. Valūtas punktiem šī vietne ir viens no veidiem, kā palielināt apgrozījumu, un pašlaik M. Andruhovičs jau reģistrējis adresi Krievijas tīmekļa vietnei «.ru» zonā.

Pašlaik atverot vietni valutas.info, kartē iespējams izvēlēties pilsētu vai novadu un aplūkot pieejamos piedāvājumus attiecīgajā vietā. Informāciju par valūtas kursiem sniedz pašas interneta vietnes.

Valūtas kursu piedāvājumi parasti tiek aktualizēti ik 15 minūtēs, bet, ja apmaiņas punkti atjauno savu informāciju, izmantojot valutas.info tiešās pieejas sistēmu, informācija tiek atjaunota uzreiz, Db.lv skaidroja M. Andruhovičs. Šis pakalpojums tiek nodrošināts ar speciāli tam izstrādātu partneru tiešās pieejas sistēmu.

Šobrīd valutas.info izmanto informāciju par valūtas kursiem no 22 komercbanku un sešu valūtas apmaiņas punktu uzņēmumu tīmekļa vietnēm, savukārt 22 valūtas apmaiņas punkti piekrituši izmantot pakalpojumu «tieša pieeja» un paši vietnē valutas.info atjauno savus datus par kursa izmaiņām. Kopumā Latvijā ir 86 uzņēmumi, ieskaitot bankas, kuri piedāvā skaidras naudas valūtas apmaiņu.

Daži analītiķi un novērotāji paredz, ka pēc B. Obama atkal ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, valsts būs sadalījusies divās nometnēs. Atšķirīgs viedoklis par vēlēšanu rezultātiem ir arī vairākām ietekmīgāk personām, piemēram, bijusī amatpersona Džons Jū (John Yoo) pauda cerību, ka B. Obamas jaunais prezidentūras laiks būs «kas vairāk par dīvainām grimasēm, negantiem skatieniem un uzbrukumiem Romnija investīciju portfolio», magnāts un televīzijas seja Donalds Tramps (Donald Trump) aicinājis amerikāņus uzsākt revolūciju, savukārt medijos Washington Post un US News pausts neslēpts atbalsts par B. Obama uzvaru.

Neilgi pēc tam, kad tika paziņots, ka Baraks Obama ir atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā, D. Tramps mikroblogošanas vietnē skaidri pauda savu viedokli, ievietojot Twitter ierakstus, kas jau nodēvēti par melodramatiskiem. Uzņēmējs nosodīja ASV «demokrātisko procesu», paziņoja, ka vēlēšanu komisijai ir drauds demokrātijai un tautai būtu jāsāk revolūcija. «Mūsu valsts tagad ir nonākusi nopietnās un vēl nebijušās briesmās... kā nekad agrāk,» pauda D. Tramps.

ASV prezidents Baraks Obama, kritizējot finanšu kompāniju prēmiju politiku, prezentēja plānu, ar kura palīdzību desmit gadu laikā ASV valdība plāno atgūt 117 miljardus USD, ziņo BBC.

«Mēs vēlamies atgūt savu naudu, un mēs to panāksim. Mana apņemšanās ir atgūt katru centu, kas pienākas ASV iedzīvotājiem it īpaši, redzot ziņojumus par apjomīgiem ienākumiem un nepieklājīgi lielajām prēmijām ko piešķir vairākās kompānijās, kurām par to pastāvēšanu ir jāpateicas ASV tautai,» preses konferencē uzsvēra ASV prezidents Baraks Obama.

B. Obamas prezentētais plāns paredz desmit gadu laikā no lielākajām finanšu kompānijām, arī ārvalstu bankām, kuras darbojās ASV, atgūt 117 miljardus USD (56.5 mljrd. LVL). Plāns vēl ir jāapstiprina ASV Kongresam.

Jāatzīmē, ka nodoklis būs jāmaksā kompānijām, kuru aktīvu vērtība pārsniedz 50 miljardus USD.

Jaunais ASV prezidents Baraks Obama apsolījis, ka ar stāšanos amatā tiks samazināti nodokļi vairumam strādājošo ģimenēm par tūkstoti dolāru, raksta rynok.biz.

Jau ziņots, ka B. Obama amata pienākumus sāks pildīt no 20. janvāra.

Pēc B. Obamas teiktā, tādējādi tikšot pildīts viens no priekšvēlēšanu solījumiem: par nodokļu sloga samazinājumu t.s. vidusslānim. Topošā prezidenta runā tāpat izskanēja informācija, ka ražošanas apjoms valstī nokrities līdz zemākajam līmenim pēdējo 28 gadu laikā, kā rezultātā daudzi nespēj atmaksāt kredītus, t.s. hipotekāros. Obama uzskata, ka tikai izlēmīga rīcība krīzes pārvarēšanā var palīdzēt ASV noturēt līderpozīcijas pasaules ekonomikā.

Pasaule ir pieņēmusi Baraka Obamas ēru gan liekot uz viņu lielas cerības, gan brīdinot par gaidāmajām grūtībām, šodien raksta Dienas bizness.

Jaunā ASV prezidenta priekšgājējs Džordžs Bušs aiz sevis atstājis dziļā krīzē nonākušu ekonomiku — pussabrukušu banku sistēmu, pēdējos 16 gados lielāko bezdarbu, paralizētu mājokļu tirgu, izsīkstošus cilvēku ietaupījumus, gandrīz triljonu dolāru budžeta deficītu —, divus nepabeigtus karus, kā arī sabojātu valsts tēlu pasaulē. Kopš Frenklins Rūzvelts 30.gadu sākumā no Herberta Hūvera pārņēma Lielo depresiju, neviens ASV prezidents savam pēctecim nav nodevis tādu biedējošu problēmu gūzmu, kādu Bušs atstājis Obamam, secina aģentūra Reuters.

Baraku dēvē par jauno Linkolnu, jauno Rūzveltu, jauno Kenediju un visi šie salīdzinājumi tiek doti kredītā. No viņa gaida, ka līdzīgi Linkolnam viņš apvienos nāciju, līdzīgi Rūzveltam iedvesīs jaunu elpu smagā krīzē nonākušai rūpniecībai, līdzīgi Kenedijam iedvesmos amerikāņus strādāt visas sabiedrības labā, nevis aprobežoties ar personiskām egoistiskām interesēm. Proti, no jaunā prezidenta gaida milzīgu impulsu visai valstij un izskatās, ka viņam ir raksturs un temperaments, kāds nepieciešams šo mērķu sasniegšanā.

"Baraka Obamas antikrīzes pasākumi atveseļos ASV ekonomiku gada laikā," paziņojusi ASV prezidenta Baraka Obamas ekonomisko jautājumu padomnieku grupas vadītāja Kristena Romera (Christina Romer), ziņo RIA Novosti.

Prezidenta padomniece izteica pārliecību par to, ka antikrīzes pasākumi izdarīs savu darbu. "Mēs redzēsim, ka ASV ekonomika apgriezīsies pretējā virzienā un atkal sāks augt," uzsvēra K. Romera.

Savukārt ASV prezidents Baraks Obama intervijā telekompānijai CBS uzsvēra: "ASV pilsoņiem, uz kuru rēķina tiek glābtas bankas un finanšu iestādes, vajadzētu saprast, ka ASV ir jādara viss, lai finanšu iestādes strādātu normāli. Pretējā gadījumā gaidāmas lielas nepatikšanas."

B. Obama vairākas reizes atkārtoja, ka valstī ir tādas finanšu iestādes, kuras valsts ekonomikā spēlē ļoti lielu nozīmi. "Atļaut šīm iestādēm neizķepuroties, valstij varētu izmaksāt pārāk dārgi. Ja šīs finanšu iestādes sabruks vienā laikā, tad mēs varam gaidīt vēl lielāku recesiju," brīdināja B. Obama.

ASV prezidents Baraks Obama, tiekoties ar ārstiem, sacījis, ka spirālveida veselības aprūpes izmaksas varētu novest ASV ekonomiku pie bankrota, ziņo BBC.

BBC norāda, ka pašlaik ASV ārsti ir sadalījušies divās grupās - vieni atbalsta prezidenta ieceres, citi - ir pret tām.

Uzrunājot ārstus, B. Obama ASV salīdzinājis ar valsts auto nozari: «Liela daļa no tā, kas noveda General Motors un Chrysler nepatikšanās, bija to milzīgās izmaksas, nodrošinot veselības aprūpi saviem darbiniekiem - šīs izmaksas padarīja viņus mazāk pelnošus un mazāk konkurējošus ar citiem pasaules autoražotājiem. Ja mēs nereformēsim veselības aprūpes sistēmu, ASV «varētu aiziet pa General Motors iemīto taciņu» - maksājot vairāk, saņemot mazāk, līdz beidzot sabruktu.»

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 5.augustā Mežaparka Lielajā estrādē atklāja pieteikšanos inovatīvo biznesa ideju konkursam “Ideju kauss 2021”.

“Ik gadu redzam, kā konkursa laureāti no biznesa idejas nonāk līdz dzīvotspējīgam biznesam un pilnvērtīgam produktam. Šogad esam palielinājuši gan balvu fondu, gan finālistu skaitu, lai no pandēmijas posma izietu vēl spēcīgāki. Turklāt pētījumā par uzņēmējdarbības uzsākšanu secinājām, ka aptuveni katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam savs bizness ir sapnis, kamēr nerealizēta biznesa ideja kopumā – 39% cilvēku,” akcentē LIAA Tehnoloģiju departamenta direktore Lauma Muižniece.

LIAA inovatīvo biznesa ideju konkursu “Ideju kauss”, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 gadiem ir aicināts piedalīties, organizē 13. reizi. Ņemot vērā šī gada konkursa konceptu “Domā skaļi!”, par atklāšanas pasākuma norises vietu simboliski tika izvēlēta Mežaparka Lielā estrāde, iedrošinot sabiedrību aktīvi ģenerēt savas biznesa idejas un izteikt tās skaļi.

Vērojot notikumus Rīgā no Čikāgas, ar apbrīnu sekoju Rīgas mēra kandidātam Aināram Šleseram. Viņš atgādina čikāgieti prezidentu Baraku Obamu un Čikāgas mēru Ričardu Deiliju. Kas vieno Deiliju, Obamu un Šleseru? Man šķiet, nepārtraukta ideju ģenerēšana un darba spars.

Tomēr Latvijā ne visiem Šlesers patīk. Esmu dzirdējis kritiku, ka Šlesers atrodot vietas saviem draugiem valsts uzņēmumos. Jāsaka, ka Čikāgas mēra Deilija un ASV prezidenta Obama valdības ir pilnas ar veciem kolēģiem, draugiem, un pat radiniekiem. Tie ir viņu tuvākie padomdevēji, cilvēki, ar kuriem viņi visērtāk jūtas un var uzticēties. Nevienam nenāk prātā to pārmest, jo šie puiši raujas amerikāņu labā un mums ir pieņemts komandas darbs.

Deilijs neatlaidīgi mēģina piesaistīt jaunas kompānijas Čikāgai. Viņš veicina to, lai kompānijas dibinātu savas galvenās mītnes tieši Čikāgā, jo tas rada jaunas darba vietas čikāgiešiem. Deilijs ir mazinājis haotiskās un neefektīvās Čikāgas domes ietekmi. Viņš uzrauga arī Čikāgas skolu vadību, uzņemoties pilnu atbildību par skolēnu izaugsmi. Ostas piestātni Ričards Deilijs no tukšas ostas ēkas pārvērta par populārāko tūristu galamērķi pilsētā ar restorāniem, atrakcijām, teātriem un laivu izbraucieniem. Agrāk tuksnesīgā ostas piestātne tagad nes nodokļus Čikāgai. Deilijs pārrauga arī lidostu, kuras ienākumi palīdz noturēt zemu nodokļu nastu Čikāgas iedzīvotājiem. Deilijs rūpējas, lai Čikāga būtu zaļa pilsēta. Viņš ir pieņēmis lēmumu, ka uz Čikāgas ēku jumtiem tiek stādīta zāle un krūmi, lai taupītu enerģiju un attīrītu pilsētas gaisu.

Vairums Amerikas vēlētāju norādījuši, ka viņiem trūkst ticības prezidentam Barakam Obamam (Barack Obama), atsaucoties uz sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, ziņo Reuters.

Washington Post/ABC News aptaujas rezultāti ir pretstatā tam, ko vēlētāji sacīja Obama prezidentūras sākumā pirms 18 mēnešiem. Tad aptuveni 60% pauda uzticību viņa lēmumu pieņemšanai.

Vaicāti, cik liela uzticība viņiem ir, ka B. Obama pieņem pareizos lēmumus par valsts nākotni, 58% respondentu atbildējuši «tikai neliela» vai «nekāda».

Kā norādījuši aptaujas veicēji, tieši problēmas mājokļu nozarē, gausais darbavietu skaita pieaugums un citi ekonomiska rakstura problēmjautājumi negatīvi ietekmējuši arī B. Obama atbalsta reitingu.

Tikai 43% no amerikāņiem tagad atbalsta to, ko B. Obama dara ekonomikas sakarā, bet 54% - neatbalsta.

Šodien ASV prezidents Baraks Obama paziņojis, ka Ķīna nav darījusi pietiekami, lai liktu celties savas valūtas – juaņas vērtībai, raksta Reuters.

«Pašlaik juaņas vērtība ir krietni zemāka nekā tai vajadzētu būt, un tas dod Ķīnai tirdzniecības priekšrocības. Mēs esam viņiem (Ķīnai) teikuši, ka vajadzētu pieļaut juaņas vērtības stiprināšanos, ņemot vērtā to, ka Ķīnas ekonomika aug, eksporta apjomi palielinās un iedzīvotāji tur paliek turīgāki. Būtu jābūt juaņas kursa korekcijai balstītai uz tirgus apstākļiem. Teorētiski viņi ir teikuši «jā» (juaņas revalvācijai), tomēr realitātē nav darīts pietiekami,» norāda B. Obama.

Obama arī draudēja ieviest papildus pasākumus tirdzniecībai ar Ķīnu, kas būšot daudz efektīvāki nekā pagātnē. Arī ASV finanšu ministrs Timotijs Geitenrs solījis iegūt citu pasaule valdību atbalstu Ķīnas valūtas reformas sakarā.