Iespēja, ka pasaule piedzīvos atkārtotu recesiju, kas var novest pie nekontrolētas eirozonas izjukšanas, ir lielāka nekā 50%, paziņojis pazīstamais ekonomists Nouriels Raubini, kurš pirms četriem gadiem paredzēja globālo finanšu krīzi.

«Manuprāt eksistē liela iespēja – vairāk nekā 50%, ka nākošo 12 mēnešu laikā pasaules attīstītās ekonomikas piedzīvos vēl vienu recesiju. Ja mēs aplūkojam situāciju ASV, Eiropā un Lielbritānijā – var redzēt, ka atkārtotas recesijas iespējas ir ievērojami pieaugušas,» paziņojis N. Raubini, vēsta Businesweek.

Tāpat ekonomists izteica iespēju, ka vēl vienai recesijai var būt neprognozējamas sekas, kas, iespējams, pat izraisītu eirozonas sabrukumu. «Ja mēs uzdodam jautājumu – vai recesija būs viegla, vai smaga – atbilde ir atkarīga no tā, kas notiek eirozonā,» stāstīja N. Raubini.

Eirozona patlaban pārdzīvo nopietnu sociālpolitisku fragmentāciju, kas var novest pie tālākas monetārās savienības nestabilitātes. Lielāko «cunami risku» patlaban sagādā Itālijas politiskā paralīzi, pavēstījis pazīstamais ekonomists, par doktoru Pastardienu sauktais Noriels Raubini.

Runājot Itālijā, N. Raubini norādīja, ka valsts iekšpolitiskā situācija atspoguļo lielākas problēmas, ar kurām patlaban saskaras Eiropas monetārā savienība. «Itālijā briest vētra. Itālijas vēlēšanu rezultāts ir signāls, kas liecina par to, ka lielākā daļa cilvēku ir noskaņoti pret taupības režīmu. Par to liecina ne tikai notikumi Itālijā – Lisabonā ielās protestēt devās pusmiljons cilvēku, Grieķijā bezdarbs ir 25%, Spānijā puse valsts jauniešu ir bez darba. Tas viss rada nemieru,» N. Raubini sacīto citē CNBC.

Ekonomists arī norādīja, ka ticamākais scenārijs, kādā atrisināsies politiskais saspīlējums Itālijā, ir jaunas vēlēšanas nākamo sešu mēnešu laikā. Tomēr tas radīšot visai drūmus apstākļus. «Politiskā neskaidrība tikai vairos ekonomisko nestabilitāti – mazāk investīciju, zema darba tirgus aktivitāte, samazināts iekšējais patēriņš. Ir liela iespēja, ka jaunie [politiskie spēki, kas uzvarēs atkārtotās vēlēšanās] būs daudz naidīgāk noskaņoti pret taupības režīmu. Tas radīs sadursmi Vācijas, Itālijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) starpā,» sacīja N. Raubini.

Ungārijas Ekonomikas ministrija apsūdzējusi ekonomistu Norielu Raubini, kuš dažreiz tiek dēvēts par Dr. Pastardienu, saistībā ar nacionālās valūtas forinta vērtības krituma izraisīšanu. Forinta vērtība nedēļas sākumā samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo septiņu mēnešu laikā.

Budapešta atsaucās uz N. Raubini kompānijas Roubini Global Economics aizvadītajā nedēļā investoriem izteikto rekomendāciju pārdot forintu, kam sekoja Ungārijas valūtas kritums līdz 295,36 forintiem par vienu eiro. Pazīstamā ekonomista kompānija ieteica pārdot forintu pēc tam, kad Ungārija nespēja panākt vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF).

Ungārijas valdība norādīja, ka valūtas spekulanti izlēmuši uzbrukt forintam un izmantojuši N. Raubini ieteikumus kā attaisnojumu. Iepriekš valsts ekonomikas ministrs Ģērģs Matolči pauda, ka Ungārijai būtu jāatsakās no tradicionāliem ekonomikas modeļiem, ieskaitot mehānismus, kuri uztur forinta kursu, lai tādējādi apkarotu inflāciju. Tomēr vēlāk Ungārija paziņoja, ka forinta kursa kritumam nav nekāda sakara ar ministra izteikumiem, un visa atbildība gulstas uz N. Raubini.

Itālijas pieņemtie taupības pasākumi, iespējams, nespēs nodrošināt to, ka valsts aizņemšanās izmaksas saglabāsies pieņemamā līmenī, tāpēc, ja vien netiks pielietota apņēmīga rīcība, valsts saskaras ar jūtamu maksātnespējas un eirozonas pamešanas risku, izteicies ekonomists Nouriels Raubini.

«Es domāju, ka nākamo 12 mēnešu laikā ir liela iespēja, ka Itālijas «Plāns A» nedarbosies,» N. Raubini stāstīja aģentūrai Reuters. «Itālijai varētu piespiest parādu rekonstrukciju un pēc tam arī tai nāktos pamest eirozonu. Ir ļoti iespējams, ka Itālija zaudēs pieeju tirgus resursiem un nespēs to atgūt,» norāda ekonomists, kurš ieguvis pasaules slavu ar savu 2008. gada krīzes paredzējumu.

Tāpat ekonomists uzskata, ka Eiropas Finansiālās stabilitātes fonds (EFSF), kuru Eiropas valstis izveidojušas, lai cīnītos ar parādu krīzi, ir «joks». Tāpat šis apzīmējums attiecas arī uz mēģinājumu palielināt EFSF līdz vienam triljonam eiro, stāstīja N. Raubini, norādot, ka Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropai kopā nebūs tik daudz naudas, lai atrisinātu parādu krīzi.

Izsverot sekas aiziešanai no eirozonas, ietekmīgi Somijas politiķi un uzņēmēji nonākuši pie slēdziena, ka Helsinkiem tas ir izdevīgāk, uzskata pazīstamais ASV ekonomists Nuriels Raubini.

Savā blogā N. Raubini, kurš tiek dēvēts arī par Doktoru Pastardienu, aicina apsvērt vairākus faktorus. Pirmkārt, citas Ziemeļvalstis ir ārpus eirozonas un jūtas lieliski – Norvēģija un Islande nav pat Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, Dānija atteikusies no eiro ieviešanas, bet Zviedrija to pagaidām neplāno darīt. Tā kā neviena Ziemeļvalsts nav Eiropas monetārās savienības dalībniece, kāds labums no eiro ir Somijai, vaicā N. Raubini.

Otrkārt, lai gan Somiju pēc izstāšanās no eirozonas varētu piespiest pamest arī ES, Helsinki var saglabāt eirozonas un ES labumus bez lielām papildus izmaksām – piesaistot savu valūtu eiro un noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumus. Treškārt – izstājoties, Somija varētu izvairīties no zaudējumiem, kurus rada dalība eirozonā – Helsinkiem vairs nevajadzētu piedalīties citu valstu glābšanā, bet ceturtkārt – Somijā ir politiķu un uzņēmēju aprindas, kas pret eiro noskaņoti visai skeptiski.

Doktors Pastardiena jeb ASV ekonomists Nuriels Raubini paliek uzticīgs savam pērnajam pravietojumam, ka īstās globālās ekonomiskās ziepes mums vēl priekšā – tās būšot 2013. gadā.

Pirms gada Db.lv jau atspoguļoja globālās ekonomikas un finanšu analīzes kompānijas Roubini Global Economics šefa kārtējo drūmo pareģojumu. Gada laikā viņa nostādnes palikušas nemainīgas; mainījušies ir tikai daži fakti, kas, šķiet, apstiprina ekonomikas kataklizmas tuvošanos.

Aģentūrai Bloomberg Raubini pauž, ka ES nesenais samits bijusi izgāšanās un, ja vien eirozonas valstu parādi netiks kopīgoti, ECB šo parādu nemonetizēs un EFSF/ESM glābšanas mehānismi netiks četrkāršoti, tad Itālijas un Spānijas parādzīmju ienesīgums celsies no dienas uz dienu, un krīze būs «ne pēc pusgada, bet divām nedēļām».

Ir maldīgi uzskatīt, ka Grieķijas privātie kreditori, kas Atēnu parādu pārstrukturizācijas ietvaros uzņemas pamatīgu savu investīciju «griezumu», ir zaudētāji, kamēr valsts sektora ieguldījumi ir aizsargāti, uzskata pazīstamais ekonomists Nouriels Raubini, vēsta CNBC.

Ekonomists norāda, ka darījums par parādu restrukturizāciju, kura ietvaros privātie kreditori būs spiesti piedzīvot zaudējumus vairāk nekā 50% apmērā, patiesībā ir ļoti labs.

«Realitāte ir tāda, ka privātie kreditori saņems ļoti jauku darījumu, kamēr lielākā daļa esošo un nākotnes zaudējumu tiek pārcelti uz valsts sektoru,» rakstā Financial Times norādīja N. Raubini. Viņš arī uzsvēra, ka valsts sektors jau iepriekš uzsācis savu personīgo parādu pārstrukturizāciju.

«Valsts sektors parādu restrukturizāciju uzsāka daudz agrāk nekā privātais sektors. Tika pagarināti maksājumu termiņi un vairākkārt samazinātas procentu likmes,» skaidro ekonomists.

Roubini Global Economics (RGE), ekonomikas izpētes firma, kuras dibinātājs ir atzītais ekonomists Nouriels Raubini, izlikta pārdošanā, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem informācijas avotiem, pie kuriem vērsusies investīciju banka, kas organizē firmas pārdošanu, ziņo CNBC.

RGE kopš dibināšanas esot strauji augusi. Raubini ir tās priekšsēdētājs. Tai ir vairāk nekā 85 darbinieki, un tā joprojām zaudē naudu.

Saskaņā ar cilvēku, kuri iepazinušies ar pārdošanas piedāvājumu, teikto firmas ieņēmumi šogad tiek plānoti 14 miljonu ASV dolāru apmērā, bet zaudējumi varētu sasniegt aptuveni 2 miljonus ASV dolāru. Nākamgad tiek prognozēts ieņēmumu pieaugums par 8%, kam sekošot ieņēmumu pieaugums par 40% 2013. gadā.

Raubini, kurš atrodas Korejā, nav atbildējis uz tālruņa zvaniem, bet firmas pārstāvis atteicies sniegt jebkādus komentārus.

Pretendentiem tiekot prasīts iesniegt cenas piedāvājumus, taču neesot skaidrs, vai kāds piedāvājums jau ir saņemts.

Eirozona atsakās pieņemt faktu, ka atsevišķas tās dalībvalstis ir bankrotējušas, kā arī nespēj izdzīvot un nodrošināt ekonomisko izaugsmi monetārās savienības ietvaros, uzskata pazīstamais ekonomists Noriels Raubini.

Situāciju nākamgad pasliktinās arī spriedze, kas saistīta ar eiro, un tas izraisīs nesaskaņas eirozonas dalībvalstu vidū, Financial Times interneta vietnē publicētajā rakstā norāda ekonomists. Savukārt eirozonas parādu krīze attīstīsies pēc «nekārtīgā» scenārija.

Ekonomists akcentē, ka politiskie apsvērumi neļaus eirozonas valstu līderiem pieņemt smagus lēmumus, kas radīs daudzas problēmas. «Nākamgad kļūs skaidrs, ka «bundžas spārdīšana pa ceļu» ir spēle, kurā var tikai zaudēt,» raksta nesenās krīzes pareģis.

N. Raubini arī uzskata, ka nākamgad Ķīnas ekonomiku var sagaidīt «cietā piezemēšanās», bet ASV nākamā gada beigās piedzīvos atkārtotu recesiju.

AS "Pasažieru vilciens" veic aprēķinus līgumsodam par laikā nepiegādātiem jaunajiem "Škoda" elektrovilcieniem, aģentūrai LETA pavēstīja "Pasažieru vilciena" pārstāvji.

Līgumā ir paredzēts līgumsods par nodošanas termiņa kavējumu, un līgums paredz līgumsodu 0,05% no vilciena cenas dienā par pirmajām 30 nokavētajām dienā. Ja kavējums ir ilgāks, tad līgumsods paredzēts 0,1% no vilciena cenas dienā. Līgumsods ir ierobežots apmērā - 10% no vilciena cenas jeb 737 800 eiro.

Gala aprēķini par līgumsodu tiks veikti brīdī, kad vilcieni tiks nodoti "Pasažieru vilciena" īpašumā un ņemot vērā nepārvaramās varas apstākļus.

LETA jau vēstīja, ka atbilstoši grafikam 23 no 32 jaunajiem elektrovilcieniem bija jau jābūt piegādātiem, proti, nodotiem ekspluatācijā, taču pagaidām neviens nav piegādāts, lai arī pirmie divi jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti jau pirms nedaudz vairāk kā gada - 2022.gada jūnijā.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Bojā gājušo skaits traģiskajā Spānijas vilciena katastrofā pieaudzis līdz 80 cilvēkiem. Savukārt vēl 94 cilvēki ar ievainojumiem atrodas slimnīcās. Spānijas policija uzsākusi vilciena mašīnista nopratināšanu un izskanējuši pieļāvumi, ka katastrofas iemesls bijis ievērojami pārsniegtais ātrums.

Vilciena katastrofā ievainotos apmeklējis Spānijas karalis Huans Karloss I. Karalis arī paziņojis, ka negadījumā cietušo sāpes jūt visa Spānijas tauta. «Visi Spānijas iedzīvotāji pievienojas bojā gājušo radinieku bēdām,» teicis karalis, vienlaikus arī atzinīgi vērtējot glābēju darbu un lielo donoru skaitu, kas ziedojuši asinis katastrofā cietušajiem.

Varasiestādēm izdevies atrast vilciena «melno kasti» un uzsākta tās datu pētniecība. Tāpat izmeklētāji nopratinājuši vilciena mašīnistu 52 gadus veco Fransisko Hosē Garsonu Amo. Mašīnists dzelzceļa kompānijā Renfe, kuras vilciens piedzīvoja avāriju, nostrādājis jau 30 gadus. Kompānija uzsver, ka no sliedēm noskrējušajam vilcienam nav bijis tehnisku problēmu, jo tas ticis regulāri pārbaudīts.

(Papildināta ar SM un PV komentāru.)

Situācija, kādā patlaban ir AS Pasažieru vilciens (PV), ir Satiksmes ministrijas (SM) ilgstošas bezdarbības rezultāts - SM bezatbildīgi akceptējusi šā uzņēmuma nemākulīgo darbošanos pašplūsmā un ļāvusi dzīvot pāri līdzekļiem, norāda Valsts kontrole (VK).

Valsts kontrole revīzijā nav guvusi pārliecību par to, ka 41,6 miljoni eiro ir iztērēti iespējami efektīvākajā veidā. Revidenti ir pārliecinājušies, ka daudzos gadījumos naudu varēja izlietot daudz racionālāk un mērķtiecīgāk. Tas būtu iespējams, ja SM, kas ir 100% AS Pasažieru vilciens kapitāla daļu turētāja un arī nozares politikas veidotāja, rīkotos kā prasmīgs un, galvenais, ieinteresēts pārraugs, norāda VK.

"Huawei P40 Pro" sarūpējis vēl labāku kameru, bet tālruņa panākumi tirgū būs atkarīgi no lietotņu veikala piepildīšanas tempa.

Sazvērestību teoriju cienītājiem būtu, kur izvērsties, šķetinot Ķīnas lielākā viedtelefonu ražotāja "Huawei" pēdējā gada likteņa pavērsienus. Pēc ASV sankciju ietekmē klusi prezentētā "Mate 30 Pro" modeļa ķīnieši plānoja atgūt sabiedrības interesi ar vērienīgu "P40" sērijas pieteikšanu marta nogalē Parīzē, taču šo ieceri «nopļāva» koronavīrusa izsauktie pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi. Taisnības labad jāsaka, ka līdzīgi cieta ikviens ražotājs, kura plānos bija prezentācijas pasākumi kopš Mobilās pasaules kongresa Barselonā.

Zīmola cienītājiem labākā ziņa ir tāda, ka "P40" sērija, atšķirībā no "Mate 30", ir sasniegusi arī Latviju un nopērkami veseli trīs modeļi – "P40 Lite", "P40" un "P40 Pro".

Eirozonas krīze nav nedz beigusies, nedz mazinājusies, gluži otrādi – pēdējā laikā situācija ir pasliktinājusies. Galvenās problēmas joprojām ir neatrisinātas, proti, aiza starp kreditoriem un valstīm debitoriem turpina paplašināties - eirozonas krīze ir iegājusi mazāk svārstīgā, bet daudz bīstamākā fāzē.

Tā pašreizējo situāciju Eiropā savā komentārā izdevumam Financial Times raksturo ASV miljardieris un investors Džordžs Soross.

Viņš vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) stimulēja kredītu tirgu, veicot ilgtermiņa refinansēšanas pasākumus, un šāds solis veicināja finanšu tirgu atgūšanos, aizsedzot pamatproblēmas pasliktināšanos. Un šāds risinājums, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs.

Soross norāda - ja sākoties krīzei, eirozonas sabrukums bija neiedomājams, jo valstu bloka aktīvi un saistības, kas dominē eiro valūtā, bija tā sajaukušies, ka notiktu nekontrolējams eirozonas sabrukums, tad, krīzei progresējot, eirozona pārorientējusies vairāk nacionālās robežās.

Viedtālruņu Blackberry ražotājs Research In Motion (RIM) identificējis iemeslus, kuri izraisījuši apjomīgu viedtālruņu avāriju visā pasaulē.

Avārija esot notikusi, jo salūzis komutators RIM datu centrā, bet rezerves komutators neesot nostrādājis, norāda kompānija.

Vieta, kurā atradies datu centrs netiek nosaukta. Iepriekš BBC vēstīja, ka avārija notikusi datu centrā, kas atrodas netālu no Londonas.

Db.lv jau ziņoja, ka Blackberry viedtālruņi nedēļas sākumā piedzīvoja apjomīgas problēmas. Viedtālruņu lietotāji pirmdienas vakarā nevarēja saņemt un nosūtīt e-pastus, kā arī izmantotot populāro Blackberry ziņapmaiņas pakalpojumu BBM.

Vairākas stundas vēlāk kompānijas inženieri atjaunojuši servisu darbību, taču jau otrdien viedtālruņus atkal piemeklējušas problēmas. Kompānija jau ir atvainojusies lietotājiem, kuri saskārās ar avāriju.

Otrdien, 13. martā, notikusī autobusa avārija, kurā gāja bojā 28 cilvēki, no kuriem 22 bija bērni, ir traģiskākais negadījums, kāda notikusi Šveices tuneļos. Līdz šim traģiskākā avārija notiksui 16,9 kilometrus garajā Gothardas tunelī, raksta Wall Street Journal.

Traģiskajā avārijā cieta autobuss, kurā atradās kopumā 52 cilvēki, lielākā daļa no kuriem bija bērni. Autobuss bija ceļā uz Beļģiju, vedot mājās bērnus un viņu pieskatītājus no slēpošanas brīvdienām Šveices Alpos.

Kā ziņo pasaules mediji, autobuss ietriecās tuneļa sienā Valē kantona Sjēras pilsētā.

Starp avārijā bojāgājušajiem bija divi autobusa šoferi. 24 bērni tika ievainoti un ir hospitalizēti četrās slimnīcās Valē kantonā.

Līdz šim traģiskākā avārija notika Gothardas tunelī 2011. gadā, kad, saduroties divām kravas automašīnām, tunelī izcēlās ugunsgrēks, atņemot dzīvību 11 cilvēkiem.

A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

Nāves gadījumu skaits otrdien notikušajā metro avārijā Maskavā, kad vilciena vagoni nobrauca no sliedēm, sasniedzis 23, jo viens no cietušajiem miris slimnīcā, informē ārvalstu mediji.

Daudzi cilvēki guvuši ievainojumus, daži - ļoti nopietnus. Avārija notika pilsētas rietumdaļā no rīta.

Daļa no ievainotajiem no tuneļa iznesti uz nestuvēm, Lai nogādātu cietušos uz ārstniecības iestādēm, izmantots arī gaisa transports.

Kā iemesls vienam no nopietnākajiem negadījumiem metro vēsturē tiek minētas tehniskas problēmas.

«Vilciens pēkšņi palēninājās, gaismas izdzisa un tad bija uguns uzliesmojums un dūmi. Mēs tikām iesprostoti,» stāstījis viens no pasažieriem.

«Mēs bijām iesprostoti un tas, ka tikām ārā, ir brīnums. Es domāju, ka tās ir beigas. Daudzi cilvēki guva ievainojumus, galvenokārt vilciena priekšpusē, jo vagoni uzbrauca viens otram,» stāstījis kāds cits.

Eiropas finanšu tirgos un politikas aprindās notiekošais arvien vairāk līdzinās asa sižeta kinofilmai, kurā viens krass pavērsiens seko otram, – Grieķija ir uz bankrota sliekšņa, eirozonas ekonomiskā situācija pasliktinās un vācieši vēlas atgriezties doičmarkas laikmetā. Finanšu tirgus izmisīgi gaida kādus risinājumus no eirozonas politiķiem.

Tiesa gan, eirozonas politiķi, ja spēj par kaut ko vienoties, to dara ļoti lēni, tāpat arī līdz šim veiktie pasākumi nav spējuši pārliecināt tirgu.

«Makroekonomisko rādītāju analīze šoruden rādīja, ka attīstītajās valstīs jauna lejupslīde nav gaidāma, un šāds pieņēmums balstījās uz četriem būtiskiem faktoriem. Pirmkārt, attīstītajās valstīs notiek privāto parādu konsolidācija, un privātā patēriņa līmeņa pieaugums būs pozitīvs, taču pieticīgs. Otrkārt, jaunattīstības valstīs joprojām saglabājas ekonomikas pieauguma tempi. Treškārt, ASV Kongresam izdosies vienoties par ne pārāk ierobežojošu fiskālo politiku. Un, vissvarīgākais, eirozonas parādu krīzei tiks rasts atrisinājums, jo alternatīva (publiskā sektora parādu krīze, banku sistēmas sabrukums, ekonomiskā lejupslīde, eirozonas fragmentācija u.c.) ir nesalīdzināmi sliktāks iznākums,» situāciju apraksta DnB NORD Markets vadītājs Uldis Bušs.

AS "Pasažieru vilciens" plāno mainīt zīmolu, nevis nosaukumu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

"Tās ir baumas, ka ir jāmaina nosaukums. Mēs ne valdē, ne iekšēji uzņēmumā neesam ne nolēmuši, ne sprieduši par to, ka būtu nepieciešama nosaukuma maiņa. Bieži vien zīmols strādā pilnīgi atsevišķi," sacīja Grigulis, piebilstot, ka, piemēram, Igaunijas pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu strādā ar zīmolu "Elron", kamēr paša uzņēmuma nosaukums ir "Eesti Liinirongid".

Viņš arī atzīmēja, ka ziņas par zīmolu "Vivi" ir pāragri noplūdusi informācija.

Pasažieru vilciens maijā Patentu valdē reģistrējis preču zīmes Vivi Latvija un Vivi 

Dzelzceļa pasažieru pārvadātājs AS "Pasažieru vilciens" šogad maijā Patentu valdē reģistrējis...

"Tas ir tāds neiznēsāts bērns. Mēs par šo negribam runāt, jo tam būs savs stāts, kuru būs jāizstāsta tajā brīdī, kad tas pienāks. Līdz tam mums vēl ir daudz darāmā," uzsvēra "Pasažieru vilciena" vadītājs.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka nolemts mainīt "Pasažieru vilciena" nosaukumu, un turpmāk to sauks "Vivi Latvija". Jaunā dizaina izstrāde un ieviešana izmaksāšot līdz 100 000 eiro.

Vienlaikus Patentu valdē aģentūra LETA noskaidroja, ka "Pasažieru vilciens" šogad maijā reģistrējis preču zīmes "Vivi Latvija" un "Vivi". Pieteikumi abu preču zīmju reģistrācijai iesniegti 2020.gada 4.februārī, bet abas preču zīmes reģistrētas 20.maijā.

Informācija Patentu valdes datubāzē liecina, ka abu preču zīmju īpašnieks ir "Pasažieru vilciens", bet preču zīmju reģistrācija ir spēkā līdz 2030.gada 4.februārim.

"Pasažieru vilciena" pārstāve Agnese Līcīte pavēstīja, ka jaunu ritošo sastāvu pasažieri varēs sākt izmantot 2022.gadā, un līdz ar šo vilcienu saņemšanu būtiski mainīsies gan "Pasažieru vilciena" sniegtā pakalpojuma kvalitāte, gan pasažieru pieprasījums pēc tā, jo tiks ne tikai piegādāti jauni vilcieni, bet arī būtiski palielināta pārvadājumu intensitāte ieviešot intervāla grafiku.

"Jaunajiem vilcieniem jābūt ne vien tehniski atbilstoši un kvalitatīvi uzbūvētiem, to eksterjera krāsojumam jābūt funkcionālam, izteiksmīgam un pietiekami pamanāmam satiksmē, vienlaikus vilcieniem jābūt vizuāli pievilcīgiem gan no ārpuses, gan iekšpuses. Šī gada pavasarī prezentējām jauno vilcienu ārējā izskata dizainu, kas būs nozīmīga mūsu uzņēmuma jaunās identitātes daļa. No jauno vilcienu dizaina secīgi izriet arī jaunas grafiskās identitātes izstrāde un vizuālās atpazīstamības vadlīniju jeb stila grāmatas izstrāde," skaidroja Līcīte.

Visu šo darbu kopuma - elektrovilcienu interjera un eksterjera dizaina izstrāde, jauna zīmola izstrāde, vizuālās atpazīstamības vadlīniju jeb stila grāmatas izstrāde - izmaksas ir 34 100 eiro, kas pēc "Pasažieru vilciena" veiktā atklātā iepirkuma bija lētākā no piedāvātajām cenām. Par šiem pakalpojumiem noslēgts līgums ar SIA "Printpigeons".

Savukārt vizuālās identitātes ieviešanas komunikācijas stratēģijas izstrādes izmaksas ir 7850 eiro, arī šis bija lētākais iepirkuma procesa piedāvājums no iesniegtajiem, norādīja Līcīte. Par šo pakalpojumu noslēgts līgums ar starptautiskās komunikāciju aģentūras "Hill+Knowlton Strategies" partneri Latvijā "MM&A I Hill+Knowlton Strategies" (SIA "Mežgaile, Māliņa un Austriņš").

"Uzņēmumam pakāpeniski mainoties un attīstoties, ieviešot arvien jaunas tehnoloģijas, izmaiņas arī paša uzņēmuma ārējā izskatā - krāsās, logo un citos elementos, kurus lietosim, - ir loģisks solis. Lēmums par pārzīmološanu pieņemts, jo tas ilustrēs pārmaiņas, uz kurām jau šobrīd ir ceļā "Pasažieru vilciens", kā arī to jauno pakalpojumu kvalitāti, kuru piedāvāsim iedzīvotājiem turpmākajos gados. Uzņēmuma grafiskās identitātes maiņa ir tikai viens no soļiem pārmaiņu procesā, kas vērstas uz mūsu ilgtermiņa stratēģiskajām izmaiņām," pauda Līcīte.

Viņa norādīja, ka jaunā zīmola ieviešana ir cieši saistīta ar jauno vilcienu piegādes grafiku, jo šīs pārmaiņas tiks realizētas kontekstā ar jūtamiem uzlabojumiem pakalpojumos pasažieriem.

"Aicinām pāragri neanalizēt iespējamā zīmola atbilstību vai tā veiksmi, jo atrauti no kopējās koncepcijas un zīmola filozofijas pilnvērtīgus un objektīvus secinājumus nav iespējams izdarīt," piebilda Līcīte.

"Pasažieru vilciens" pērn jūlijā parakstīja līgumu ar "Škoda Vagonka" par jaunu elektrovilcienu iegādi. Līguma summa ir 241,889 miljoni eiro, taču kopējās jauno elektrovilcienu projekta, kas ietver arī vilcienu remonta centra izbūvi, izmaksas plānotas 255,889 miljoni eiro. Līgums paredz, ka pirmie vilcieni sāks kursēt 2022.gadā, bet visus vilcienus paredzēts piegādāt līdz 2023.gadam.

"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.

Lietuvas valsts pasažieru vilcienu operatora "LTG Link" tiešā reisa vilciena biļetes no Viļņas uz Rīgu ir izpārdotas līdz šā gada 31.decembrim, liecina informācija "LTG Link" mājaslapā.

Savukārt virzienā no Rīgas uz Viļņu vilciena biļetes vēl ir pieejamas pirmajam reisam, kas paredzēts 27.decembrī, bet 29.decembrī, 30.decembrī un arī 1.janvārī biļetes arī no Rīgas ir izpārdotas.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien, 18.decembrī, sākās biļešu tirdzniecība braucieniem vilcienā starp Viļņu un Rīgu. Standarta un pirmās klases vilciena biļetes var iegādāties pasažieru vilcienu operatora "LTG Link" mājaslapā "www.LTGLink.lt" un mobilajā lietotnē.

Standarta biļetes cena braucienam ir 24 eiro. Vienlaikus paredzēts, ka bērniem līdz sešu gadu vecumam, neaizņemot atsevišķu sēdvietu vilcienā, brauciens ir bezmaksas, bet bērniem vecumā no sešiem līdz 16 gadiem ir 30% atlaide.

Maskavas apgabalā otrdien, vairākiem preču vilciena vagoniem noskrienot no sliedēm un ietriecoties pasažieru vilcienā, pieci cilvēki gājuši bojā un 45 guvuši traumas, pavēstīja varasiestādes, atzīstot, ka galīgais upuru skaits var būt lielāks.

Negadījums ap plkst.13 noticis Narofominskas rajonā netālu no Bekasovas stacijas.

«No sliedēm noskrēja vairāki preču vilciena vagoni, kas saskrējās ar reisa Maskava-Kišiņeva pasažieru vilciena vagoniem,» pavēstīja Ārkārtas situāciju ministrija.

No sliedēm noskrējuši 13 preču vilciena vagoni. Kā vēsta ziņu aģentūra Itar-Tass, arī trīs pasažieru vilciena vagoni noskrējuši no sliedēm.

AS "Pasažieru vilciens" akcionāru sapulcē 25.janvārī apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Grinbergs, savukārt par padomes locekļiem ievēlēti SM Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars un uzņēmējs Mikus Ozols.

Padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz "Pasažieru vilciena" padomes locekļu amatiem ministrija plāno izsludināt tuvākajā laikā.

A.Grinbergs ieņem Domnīcas "Certus" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Pirms tam viņš strādājis par Veselības ministra padomnieku digitālās transformācijas jautājumos, Ekonomikas ministra padomnieku ekonomikas jautājumos, kā arī ieņēmis citus amatus.

Dažkārt iedzīvotāji neizvēlas starppilsētu pārbraucienos vilciena satiksmi, jo no galapunkta pilsētā attiecīgajā laikā nekursē transports no satiksmes centra uz pagastiem. Portālam Db.lv Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs skaidro, ka šādas situācijas rodas plānošanas reģionu neelastības dēļ.

Jāatgādina, ka kopš 2008. gada vietējie maršruti ir plānošanas reģionu pārziņā, savukārt starppilsētu maršruti – ATD pārziņā.

«Ja sadarbība starp pārvadātājiem un plānošanas reģioniem nav laba, un plānošanas reģioni ātri nereaģē uz izmaiņām, piemēram, Pasažieru vilciena saraksta izmaiņām, tad var gadīties situācijas, kad pēc vilciena pienākšanas gala stacijā pilsētā vairs nav pieejams autobuss uz laukiem,» skaidro ATD valdes priekšsēdētājs, norādot, ka tādēļ saprotamas arī runas par to, ka ērtāk būtu pārraudzīt sabiedrisko transportu centralizēti, jo tad ātrāk varētu reaģētu uz, piemēram, izmaiņām kursēšanas grafikos.