Valsts iestādes varēs iegādāties tikai tās preces un pakalpojumus, kam būs augsts energoefektivitātes līmenis; iepirkumi varētu kļūt dārgāki
To paredz grozījumi Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kurus paredzēts izskatīt Ministru kabineta komitejas sēdē. Interesanti, ka šos grozījumu projektus tālākai izskatīšanai virzījis ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis 2014. gada vasarā, bet tikai vairāk nekā pēc gada grozījumi sasnieguši Ministru kabineta komiteju. Grozījumu izstrādes autori norāda, ka minētajos likumos izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Savienības (ES) direktīva par pienākumu iegādāties augsti energoefektīvas preces attiecināma tikai uz tiešās pārvaldes iestādēm, savukārt citām publiskām struktūrām, piemēram, pašvaldībām, direktīva nenosaka šādu pienākumu.
Šaubas par ietaupījumu
«Par šādiem grozījumiem bija runa jau pirms vairākiem gadiem, tomēr joprojām šajā sakarā ir vairāki neatbildēti jautājumi – vai, paceļot prasību latiņu, ka valsts pārvalde varēs pirkt tikai preces un pakalpojumus, kuriem ir augsts energoefektivitātes līmenis, nodokļu maksātājiem nenāksies par tiem maksāt ievērojami dārgāk nekā līdz šim? Un kā šī prasība mainīs konkursos pretendentu loku?» atbildes meklē bijušais Publisko iepirkumu likuma grozījumu izstrādes darba grupas vadītājs Ivars Mēkons. Viņš norāda, ka, pieņemot grozījumus, daudzu preču cenas var pieaugt pat divas līdz četras reizes, taču to kalpošanas termiņš nebūt nepagarinās. «Tas nenozīmē, ka Latvijai nevajadzētu arvien vairāk izmantot energoefektīvās preces un pakalpojumus, bet vajadzētu to darīt pakāpeniski,» tā I. Mēkons.
Visu rakstu Energoefektivitātes prasības uzputos valsts publiskos iepirkumus lasiet 2. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.