Spēja kooperēties ar citiem ražotājiem, ātri reaģēt uz mēbeļu modes tendenču pārmaiņām, kā arī uz pircēja maciņa biezuma dinamiku ļauj SIA Kate noturēt savas pozīcijas tirgū, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Kate mēbeļu ražošanā un tirdzniecībā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, un, neraugoties uz banku krīzēm un ekonomisko recesiju, uzņēmums nav mainījis principiālo pozīciju – strādāt tikai Latvijas tirgū. Kamēr visi mēbeļu ražotāji krīzes gados meklēja iespējas savus izstrādājumus realizēt ārvalstu tirgū, Kate rīkojās pretēji šai tendencei. To, ka izvēlētais risinājums – strādāt tikai Latvijas tirgū – var nest labus rezultātus, rāda arī uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji – neto apgrozījums un tīrā peļņa. Pērn uzņēmums spēja par vairāk nekā 33% jeb teju vienu miljonu eiro audzēt neto apgrozījumu salīdzinājumā ar 2013. gadu. Kopumā nodokļos SIA Kate pērn samaksājusi vairāk nekā 0,5 milj. eiro.

Ko prot vislabāk

«Uzņēmuma ilgtermiņa darbības moto ir darīt tās lietas un darbus, kurus protam un varam vislabāk. Tas attiecas gan uz konkrētu mēbeļu, to grupu izgatavošanu savā ražotnē vai citur, gan uz koncentrēšanos uz Latvijas tirgu arī krīzes laikā. Tas attiecas arī uz kooperāciju ar citiem uzņēmumiem – nav tā, ka paši nevarētu, bet ir lietas, kuras citi var labāk. Un klientam ir jāsaņem labākais. Ne vienmēr un obligāti jebkas, bet – no Kates,» stāsta SIA Kate īpašnieks Jānis Vējš. Būtiska ir spēja ātri reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām, kā arī izdarīt piedāvājumu ne tikai lielajiem, bet arī vidējiem un pat viena priekšmeta pircējiem.

Nekustamā īpašuma buma gados mēbeļu tirdzniecībā bija daudz spēlētāju, tomēr ne visus varēja uzskatīt par nopietniem konkurentiem. Šo atziņu apstiprinājis ekonomiskās lejupslīdes laiks, pēc kura daudzi spēlētāji vienkārši ir pazuduši. «Nebijām orientējušies tikai un vienīgi uz lielo pasūtījumu izpildi,» tā uz jautājumu, vai izjuta nekustamā īpašuma tirgus apstāšanos, atbild J. Vējš. Viņš gan nenoliedz, ka strādāt tikai ar lielajiem projektiem ir grūti, jo ir daudz un garas saskaņošanas, bet visai īsi piegāžu termiņi. Jaunāko laiku lejupslīdes efekts ir redzams arī uzņēmuma 2009. gada apgrozījumā, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu bija sarucis par teju 40%, kā arī ar «iebraukšanu» nelielos zaudējumos. Līdzīga aina bijusi novērojama arī tā dēvētajos pēckrīzes gados, kad vajadzēja strauji reaģēt uz visdažādākajiem pieprasījumiem no ļoti atšķirīgām pircēju grupām.

Visu rakstu Izturības recepte –  kooperācija un fleksibilitāte lasiet 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra