Šodien, 15. decembrī, Eiropas Parlamenta deputāti plenārsesijā Strasbūrā ar nozīmīgu balsu pārsvaru atbalstīja ziņojumu par Enerģētikas savienības izveidi, kas paredz stiprināt dalībvalstu sadarbību enerģētikas jomā, informē EP deputāts Krišjānis Kariņš.

«Eiropas Savienībā enerģētikas jomā trūkst konkurences. Līdz ar to patērētājiem ir pārāk dārgas cenas, bet Eiropai kopumā pārāk liela atkarība no importētiem resursiem. Eiropas Enerģētikas savienība dotu nepieciešamos priekšnosacījumus patiesi brīva un vienota enerģētikas tirgus izveidošanai. Tas palielinātu konkurenci un drošību enerģētikas jomā visā Eiropas Savienībā,» pēc ziņojuma apstiprināšanas uzsvēra deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība/ETP).

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas sagatavotais Parlamenta ziņojums ir atbilde Eiropas Komisijas (EK) paziņojumam par Enerģētikas savienības izveidi, kurā izvirzīti ambiciozi mērķi, termiņi un galvenie pasākumi, kā izveidot vienotu tirgu enerģētikas jomā. K. Kariņš norāda: “Lai atbrīvotu Eiropas Savienībā enerģētikas tirgu, mums ir jāatver durvis konkurencei. Mums ir nepieciešami fiziski starpsavienojumi starp dalībvalstīm gan elektrības, gan gāzes tirgū.

Ir pēdējais brīdis, kad domāt par energoefektivitātes un siltumapgādes risinājumiem, tā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā Vidzemes biznesa dienas pasākumā “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā” runājot par situāciju enerģētikas tirgū, nākotnes cenu un energoresursu pieejamības prognozēm un atjaunojamās enerģijas avotiem secināja eksperti.

Ar situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū iepazīstināja SIA „ AZ EV” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Lai arī Latvija saražo vairāk elektroenerģijas un atkarība no iepirktās elektrības ir mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā, par priekšrocībām enerģētikas tirgū nevar runāt, jo Baltijas valstis ir saistītas vienā tīklā un situācija enerģētikas tirgū visas trīs valstis ietekmē ļoti līdzīgi. Latvija atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā un daļu elektrības ir nepieciešams iepirkt, šī iepirktā daļa arī ietekmē elektroenerģijas cenu. Baltija ir vienīgais Eiropas Savienības reģions, kas atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā, kā arī vienīgais reģions, kas elektroenerģiju lielos apjomos saņem no ārpuses.

Šogad galveno profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu devumu enerģētikā saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) vadošais pētnieks Jānis Kleperis, informē AS "Latvenergo" pārstāvji.

Latvijas zinātnieki 24.reizi saņem Gada balvas enerģētikā. "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) pasniedz Gada balvu zinātniekiem, lai veicinātu nozares un zinātnes attīstību, izceltu izcilu jauno zinātnieku veikumu vai mūža devumu enerģētikā.

J.Kleperis savu akadēmisko un zinātnisko darbību ir veltījis ūdeņraža iegūšanas un uzkrāšanas tehnoloģiju pētījumiem Latvijas enerģētikai. Nodarbojies ar ūdeņraža īpašību un mijiedarbības pētījumiem jau no LU CFI pirmsākumiem, izveidojis un vadījis Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratoriju, kas, paplašinoties pētījumu laukam, tika pārdēvēta par Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratoriju. Valsts pētījumu programmās "Enerģētika" darbojas kopš to izveides un šobrīd realizētajā programmā tiek vadīta darba paka "Ūdeņraža ieguves tehnoloģiju izvērtējums atkarībā no resursa, energopatēriņa, izmaksām, elastības un paplašināšanas iespējām".

Latvijā pirmā biomasas tirdzniecības platforma BioEx sekmīgi noslēgusi darbības pirmo gadu, 2023. gadā īstenojot 42 tiešsaistes izsoles, kurās noslēgti darījumi par 4 908 281 eiro un 182 980 MWh.

Kopumā platformā šobrīd ir 90 reģistrēti tirgus dalībnieki un platformā iesaistās arī virkne Latvijas enerģētikas tirgus lielāko dalībnieku, piemēram, AS Rīgas Siltums, SIA Liepājas Enerģija un SIA Jūrmalas Siltums.

“BioEx dibināšanas mērķis bija veicināt Latvijas enerģētikas tirgus efektivitāti, izveidojot vienotu tirdzniecības platformu biomasai, kurā gan pārdevēji, gan pircēji var atklāti noteikt tā brīža labāko tirgus cenu, paļauties uz piedāvāto izejvielu kvalitāti un piegāžu nosacījumiem. Domāju, ka tas mums ir izdevies, jo platformā esam spējuši pulcēt teju visus galvenos tirgus dalībniekus – no biomasas ražotājiem līdz kurināmā patērētājiem. Piemēram, platformā tirdzniecību veic Latvijas lielo pilsētu siltumapgādes uzņēmumi, kas gūst būtisku labumu no tirgus caurskatāmības,” saka Gunārs Greiža, BioEx valdes loceklis.

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz ar to mēs lielā mērā esam atkarīgi no pasaules energoresursu cenām, taču nākotnē šī atkarība būtu jāsamazina, domā enerģētikas eksperts Āris Žīgurs.

Intervija notika pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Šobrīd Baltijas valstis spēj saražot vien apmēram 50% no šim reģionam nepieciešamās elektroenerģijas, pārējais apjoms tiek importēts, norāda Ā. Žīgurs, uzsverot, ka tas ir vissliktākais rādītājs starp Eiropas Savienības(ES) dalībvalstu grupām.

Lai palielinātu savu enerģētisko neatkarību, mums noteikti ir jādomā par papildu bāzes jaudām, turklāt tādām, kas nav atkarīgas no meteoroloģiskajiem apstākļiem, spriež eksperts. Latvijas gadījumā vidējā termiņā šim mērķim ir iespējams izmantot divus resursus – gāzi un atomenerģiju, skaidro Ā. Žīgurs. Viņš atzīmē, ka jau šobrīd valdība ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai (EM) izveidot darba grupu un diskutēt par atomenerģijas nākotnes iespējām Latvijā, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā varētu aktualizēties arī jautājums par atomelektrostacijas (AES) būvniecību.

Lai gan Latvija ir sākusi ceļu pretī enerģētiskajai transformācijai, kur vēja enerģija ieņems būtisku lomu, valstiskā līmenī nav radīta labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai, sacīja vēja parku attīstītāja "Eolus" vadītājs Gatis Galviņš.

Viņš pauda, ka Latvija, kas ir izvirzījusi gana ambiciozus plānus, no tiem vairs nevar atkāpties, tomēr valsts dzīvo "enerģētiskā nabadzībā", un atkarība no enerģijas importa nemazinās.

"Pašlaik uzstādītās vēja jaudas Latvijā ir nepienācīgi zemas un mūsu vājās pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona nemainās. Neskatoties uz to, ka Latvijai ir nepieciešamie priekšnosacījumi, lai stiprinātu enerģētisko neatkarību ar vēja enerģiju, uzstādītā vēja enerģijas jauda šobrīd sasniedz 66 megavatus (MW), kas ir zemākais rādītājs Baltijā," sacīja Galviņš.

"Eolus" vadītājs skaidroja, ka tikmēr Lietuvā uzstādītā jauda ir astoņas reizes lielāka un sasniedz 548 MW, savukārt Igaunijā - aptuveni piecas reizes lielāka, sasniedzot 320 MW.

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Varētu domāt, ka nav labdabīgāka mērķa par energoefektivitāti, taču, putrojot faktus un spiežot uz sociāli jutīgām pogām, var diskreditēt jebkuru ideju.

Par vienu no pēdējā laika skaļākajām tēmām Latvijas enerģētikas sektorā izvērtusies šķietami nekaitīgā ES Energoefektivitātes direktīva. Tās mērķis – 20% energoefektivitātes pieaugums ES dalībvalstīs līdz 2020. gadam. Tas nav nekāds jaunums, ES dalībvalstis jau sen energoefektivitātes celšanas vārdā realizē dažādus pasākumus gan publiskajā, gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju sektorā – iegādājas energoresursus taupošākas iekārtas, siltina mājas u.c. Pamatojums šīm darbībām ir skaidrs – jo augstāka energoefektivitāte, jo mazāk jāmaksā par piegādātajiem energoresursiem un mazāka atkarība no dažādiem energoresursu piegādātājiem. Pārsvarā šiem mērķiem ir pieejams arī izdevīgs finansējums no ES fondiem, valsts attīstības bankām un tamlīdzīgiem avotiem.

Paļauties tikai uz vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ir tehniski riskanti, tāpēc mums steidzami jādomā par otra reģionālā termināļa būvniecību, atzīmē Joahims Hokerts, AS Gaso valdes loceklis.

(LNG) termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas ir pietiekamas, lai pilnībā apgādātu visas trīs Baltijas valstis, taču nedrīkst aizmirst, ka mums pieejama tikai daļa no tām, tāpēc vēl viens terminālis reģionam ir vitāli nepieciešams, uzsver J. Hokerts. Viņš norāda, ka ilgtermiņā liela loma Baltijas valstu enerģētiskās drošības stiprināšanā būs arī atjaunojamajiem energoresursiem, taču tie, visticamāk, mums nepalīdzēs izdzīvot nākamo apkures sezonu. Jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc šajā ziemā būs jāmeklē citi risinājumi, spriež J. Hokerts.

Visa pasaule šobrīd saskaras ar būtisku energoresursu cenu kāpumu. Kādas ir jūsu prognozes – vai arī ilgtermiņā cenu līmenis saglabāsies tik augsts?

Provizoriskās aplēses liecina, ka Lietuva izpildīs visus eiro ieviešanai nepieciešamos kritērijus, taču tai ir jāvelta papildus pūles, lai samazinātu enerģētikas atkarību no Krievijas, norāda Eiropas Parlamenta Ekonomisko un monetāro lietu komisijas amatpersonas.

Viņi atzinīgi novērtējuši Lietuvas gatavību kļūt par 19. eirozonas valsti nākamajā gadā, informē EP Pārstāvniecības Latvijā pārstāvji.

Lietuvas finanšu ministrs Rimants Šadžus norādījis, ka Lietuvai tuvāk eiro palīdzējusi nokļūt striktā fiskālā politika, iekšējā algu devalvācija, enerģētikas sektora reformas un biznesa vides uzlabošanās.

Savukārt EP pārstāvji norāda, ka Lietuva ir progresējusi, lai spētu pildīt eiro ieviešanas kritērijus, un atzina, ka jauni kandidāti uzlabo eirozonas perspektīvas. Viņi arī atzinīgi vērtē Lietuvas pūles ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un sarežģītu reformu ieviešanā, taču uzver, ka augstā enerģētikas atkarība, īpaši no Krievijas, var apdraudēt cenu stabilitāti.

Lietuva un Zviedrija nesen lūgušas Eiropas Komisiju (EK) iesaistīties kā vidutājam abu valstu sarunās par elektrības ražotāju gūtās virspeļņas sadalīšanu, ceturtdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Intervijā ziņu radiostacijai "Žiniu radijas" viņš teica, ka pirms nedēļas pēc savstarpējām konsultācijām puses vērsušās EK.

Kreivis stāstīja, ka trešdien Lietuvas enerģētikas viceministrs Briselē ir ticies ar amatpersonām, kas atbildīgas par sarunām, tomēr detalizētākus komentārus viņš nesniedza, sakot, ka sarunas "nenotiek ar mediju starpniecību".

Vēlāk ceturtdien Kreivis žurnālistiem apliecināja, ka EK kā vidutāja iesaistīšanās lūgta kopā ar Zviedriju.

Septembra beigās Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministri vienojās, ka no 2022.gada 30.decembra līdz 2023.gada 30.jūnijam tiek noteikti griesti faktiskajiem ieņēmumiem 180 eiro par megavatstundu "elektroenerģijas ražotājiem, arī starpniekiem, kas elektrības ražošanai izmanto tā dēvētās inframarginālās tehnoloģijas, piemēram, atjaunīgos energoresursus, kodolenerģiju un brūnogles".

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) strādā pie tā, lai no nākamā gada fiksētā elektrības sadales tarifa pieaugumam būtu nevis straujš, bet gan lēzens kāpums, intervijā saka jaunais klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Tāpat paralēli jau tiek testēta atbalsta sistēma jeb EIKIS, kas mērķēti palīdzēs konkrētām mājsaimniecībām. Ir arī atbalsts aizsargātajiem lietotājiem.

Runājot par tarifa fiksēto maksu, Melnis sacīja, ka problēma šajā jomā vasarā bija tāda, ka tarifa kāpums bija pārāk straujš. Kāpums bija straujāks, nekā iepriekš tika runāts un diskutēts. Tie nebija 30%, bet dažos gadījumos pat 100% un vairāk.

"Straujais kāpums bija tas, kas nošokēja. Mēs strādājam pie tā, lai tarifa kāpums būtu lēzenāks. Tāpat būtiski ir tas, ka būs skaidrs, kādi tarifi būs 2024., 2025. un 2026.gadā. Varēsim to plānot, nevis tā, kā bija tagad, - kā sniegs uz galvas," sacīja Melnis.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Akciju iegāde notikusi uzsāktā vadības izpirkuma procesā.

Pirkuma darījums noticis starp Luksemburgas investīciju fondu "Marguerite Gas II" un SIA "Energy Investments" par visu "Marguerite Gas II" piederošo 28,97% akciju atpirkumu.

"Latvijas gāzes" vadība norāda, ka vadības izpirkuma process dos iespēju noturēt "Latvijas gāzes" pozīcijas kā vienam no Baltijas enerģētikas līderiem, kā arī būt inovatīvu produktu un pakalpojumu līderim atbilstoši vadošo starptautisko tirgu tendencēm.

Uzņēmuma paziņojumā biržai teikts, ka jaunajās enerģētikas tirgus realitātēs pastāv nepieciešamība nodrošināt sabalansētu dažādu energoresursu produktu pieejamību, vienlaikus piedāvājot arī adekvātas un konkurētspējīgas enerģētikas izmaksas Latvijas ražošanas uzņēmumiem. Tāpat uz ilgtermiņu vērsta politika paredz iespējas nodrošināt Latvijas mājsaimniecību pieprasījumu bez dramatiskiem cenu kāpumiem par gāzi vai citiem enerģijas avotiem.

Klimatneitralitāte un digitalizācija nešaubīgi ierindojami starp mūsdienu laikmeta atslēgvārdiem. Turklāt enerģētikas nozarē tie ir cieši savstarpēji saistīti, jo, neveicinot nozares tīklu infrastruktūras un digitālās transformācijas pielāgošanu "jaunajam normālajam", klimatneitralitātes pasākumi sabiedrībai var izmaksāt nesamērīgi dārgi.

Kā uzsvērts šogad publiskotajā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras nozares tendenču apskatā , nākotnē nozares attīstība balstīsies tieši atjaunīgajos enerģijas resursos. Strauji attīstīsies arī elektromobilitāte – eksperti lēš, ka tuvākajos 10 gados elektroauto skaits Latvijā varētu sasniegt 36 000 jeb palielināties vairāk nekā 30 reizes. Lai sagatavotos nākotnes tendencēm un mērķtiecīgi virzītos uz Latvijai saistošu Eiropas klimatneitralitātes mērķu izpildi, ir kritiski svarīgi nodrošināt elektrotīkla un elektroenerģijas tirgus digitālo transformāciju, veidojot nepieciešamo infrastruktūru un sistēmu nodrošinājumu.

Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā lielos elektrības ražotājus ir papildinājuši daudzi jauni spēlētāji. Elektrības ražošanas tendences pakāpeniski mainās, un pēdējos gados lielajiem centralizētajiem elektroenerģijas ražotājiem pievienojušies arī videi īpaši draudzīgie elektrības ražotāji, tai skaitā mikroģeneratori, kas tagad piedzīvo sprādzienveida popularitāti. Mikroģenerācija ir elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11.1 kilovatiem), izmantojot atjaunīgos energoresursus. To veicinājusi gan zaļā domāšana, gan nesenās izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, padarot mikroģeneratora uzstādīšanas procesu ērtāku un izdevīgāku, gan arī tas, ka saules fotovoltu paneļi kļūst iedzīvotājiem cenas ziņā arvien pieejamāki.

Ko Jūs šodien darītu savādāk, ja būtu iespējams tūlītēji un precīzi novērtēt kārtējā biznesa vides pavērsiena ietekmi uz Jūsu uzņēmuma finanšu rādītājiem? Vai Jūs vēlētos uzzināt, kurā tirdzniecības zāles vietā novietot attiecīgo produktu, lai dubultotu pārdošanas rentabilitāti? Kā būtu ar jauna projekta plānošanu, saskaņojot dažādu departamentu finanšu prognozes vienotā modelī? Varbūt Jūsu pakalpojumi ir guvuši klientu atzinību un bizness iet no rokas, bet noderētu dublējošo funkciju un izdevumu mazināšana?

Saskatīt biznesa iespējas un rast atbildes uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem visefektīvāk ir, balstoties precīzos un aktuālos datos, kas ideālā gadījumā tiktu atjaunināti reālā laikā, turklāt parāda ietekmi uz visām saistītajām uzņēmuma funkcijām. Tomēr realitātē uzņēmumiem šeit vēl ir lielas iespējas pilnveidoties un attiecīgi uzlabot savus rādītājus.

Vienotais modelis

“Jebkurai organizācijai šobrīd dati jau ir viņu rīcībā, bet maz uzņēmumu tos izmanto ikdienas lēmumu pieņemšanai. Gatavojot budžetu, ražošana ir iesniegusi savus plānus, pārdošana un serviss - savus, administrācija - savus. Visdrīzāk, finanšu departaments to visu ir sakonsolidējis un sapratis, kur ir īstā patiesība. Organizācija sāk dzīvot pēc jaunā budžeta, notiek plānotā un reālā salīdzināšana. Vēlams, lai rezultātus varētu redzēt uz ikdienas bāzes. Taču realitātē tos ierauga tad, kad pirmais ceturksnis ir beidzies. Un saprot – esam tālu prom no plāna. Pamatojoties uz kādu informāciju tiek pieņemti lēmumi? Vai uzņēmums saprot, kāpēc ir novirze no plāna? Kāpēc organizācija strādā labāk vai sliktāk?

Ja enerģētikas atkarība no Krievijas ir skaidra un Latvijas mērķis ir atteikties no Krievijas gāzes, tāpat kā naftas produktiem un elektroenerģijas, tad koksnes, metāla un citu materiālu iepirkumos Latvijai pagaidām nav skaidra valstiska rīcības plāna, tas tikai formējas.

Tā Dienas Bizness secināja pēc sarunas ar Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāju Daci Zīli.

Runājot konkrēti par Krieviju no Latvijas pozīcijām, mēs uz Krieviju esam eksportējuši 7% no kopējā eksporta, bet importējuši 9% no kopējā importa. Gan eksportā, gan importā 2021. gada nogalē strauji pieauga eksporta apjoms, kas skaidrojams ar materiālu cenas inflāciju. Proti, apjomi tonnās paliek tie paši, bet naudas ziņā izmaiņas ir būtiskas. Importa struktūrā kopumā Krievija veido 9%, Baltkrievija – 2,4%, bet Ukraina – 1,2%.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Topa importa prece no Krievijas ir minerālie produkti, kas veido 35% no visa importa, kur lielākā daļa ir dabasgāze. Pēc tam seko dzelzs un tērauds, koks un koka izstrādājumi, kā arī mēslošanas līdzekļi.

“Mūsu enerģētiskā atkarība no Krievijas vēl aizvien ir liela. Salīdzinājumam – 2021. gadā aptuveni 2/3 no visiem energoresursiem, kas nepieciešami Latvijai, esam importējuši no Krievijas. Jāteic, viņu eksporta struktūrā tas veido aptuveni 1%,” minerālo produktu importu no Krievijas komentē D. Zīle.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Metāls – vai risinājums būs Turcija?

Tikai no Krievijas importējam dzelzs un tērauda izstrādājumus par 459 miljoniem eiro, liecina 2021. gada dati. Ļoti daudz no Krievijas ievedam dzelzs un neleģēta tērauda izstrādājumus – par 187 miljoniem eiro 2021. gadā. Krievija vēsturiski ir bijusi dzelzs un tērauda izstrādājumu lielākā eksportētāja uz Latviju, turklāt 2021. gadā salīdzinoši ar pēdējiem pieciem gadiem ir prāvs šo izstrādājumu piegādes pieaugums. Pie provizoriskiem problēmas risinājumiem pieder dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas, kur atrodas lielas metāla kausēšanas rūpnīcas, turklāt uz Turciju pērn esam izveduši metāllūžņus par 181 miljonu eiro, liecina Latvijas eksporta statistika. Šobrīd dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas ir mazāks par 30 miljoniem eiro gadā, kas veido vien 8% no tā, ko Latvija importē no Krievijas. Turcija ir lielākais metāllūžņu noieta tirgus pēdējos 10 gados, un galvenais piegādātājs ir uzņēmums SIA Tolmets.

Ir skaidrs, ka uzņēmumi atsevišķi nevar nopirkt veselu kuģi ar armatūru, līdz ar to būtu nepieciešams kopējs iepirkums, un viens no variantiem ir, ka šādu iepirkumu koordinē Latvijas valsts. “Es šobrīd par kopēju iniciatīvu – iegādāties materiālus centralizēti – neesmu dzirdējusi, bet tas nenozīmē, ka risinājuma projektu līmenī nav vispār. Arī mūsu ministrijā ir Būvniecības politikas departaments, kas tāpat meklē risinājumus. Jāatzīst, ka Turcija ir viena no valstīm, kas patiešām ir satraukusies par pārtikas jautājumiem – gan par kviešiem, gan arī par saulespuķu eļļu. Mums ir rapšu eļļa, kas ir iespējamā alternatīva. Pilnīgi iespējams, ka interešu saskarsmes punktu ir vairāk, nekā mēs uzreiz varam iedomāties, tādēļ perspektīvā Turcija kā viena no metāla piegādātājām varētu būt liela Latvijas sadarbības partnere. Pieņemu, ka ir iespējams ar Turciju slēgt kādus sadraudzības līgumus, kas garantētu mūsu iespējas produkciju saņemt,” Dienas Biznesam pauž D. Zīle.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Lai gan Baltijas valstīm neizdodas panākt vienošanos attiecībā uz kopīgu sašķidrinātās dabasgāzes tirgu, kas ļautu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) atbalstu gāzes infrastruktūrai visās trijās valstīs, Igaunijas valsts energokompānijas Eesti Energia vadītājs Hando Suters uzskata, ka vienošanās tomēr ir iespējama.

«Šī vienošanās tiks panākta, jo tā vajadzīga visiem, un mēs to uztveram kā procesu,» viņš sacījis intervijā ziņu aģentūrai BNS, viesojoties Viļņā.

Pēc Sutera teiktā, Eesti Energia meitsabiedrība Enefit, kas jau sākusi tirgot gāzi Latvijā, pašlaik izvērtē iespējas to darīt arī Lietuvā, ienākot mazo un vidējo uzņēmumu tirgū. Vaicāts, kad tas varētu notikt viņš atbildējis: «Kolīdz vien būs iespējams.»

«Domāju, mums ir labas iespējas, jo nu mums ir piegāžu izvēle, divi avoti. Lietuva nopirkusi sašķidrināto dabasgāzi no ASV, mums ir daudzi citi piegādātāji, un arī paši esam pirkuši sašķidrināto dabasgāzi saviem klientiem, tātad vairumtirgus aug. Manuprāt, regulatori un lēmumu pieņēmēji strādā labi, veidojot Baltijas valstu gāzes tirgu un nosakot skaidrus tarifus. Tas viss palīdz sākt tirdzniecību Baltijas valstīs. Uzskatu, ka Latvijā tirgus atvēršana notikusi sekmīgi, tagad tur stingri ieņemam otro vietu, mums ir aptuveni 250 līgumi ar uzņēmumiem. Kolīdz būs iespējams, sāksim raudzīties uz Lietuvas tirgu,» viņš sacījis.

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Pretrunīgi vērtētajā cauruļvadā "Nord Stream 2" uzsākta gāzes iesūknēšana, pirmdien paziņojis gāzesvada operētājuzņēmums.

Paredzēts, ka pa gāzesvadu, kura būvniecība tika pabeigta septembrī, ik gadu no Krievijas Vācijai tiks piegādāti 55 miljardi kubikmetru dabasgāzes.

Saskaņā ar operētājuzņēmuma paziņojumu ar dabasgāzi tiks nodrošināti 26 miljoni mājsaimniecību.

Pirms piegāžu uzsākšanas cauruļvads, kas izbūvēts pa Baltijas jūras dibenu, ir jāpiepilda ar gāzi.

Gāzesvada pirmajā atzarā veikti darbības uzsākšanas un pieregulēšanas darbi, un tagad to var uzpildīt ar gāzi, lai sāktu cauruļvada tehnisko testēšanu, teikts operētājuzņēmuma paziņojumā, ko citē ziņu aģentūras.

Iepriekš pirmdien Dānijas Enerģētikas aģentūra pavēstīja, ka uzņēmums "Nord Stream 2" izpildījis visas prasības, lai uzsāktu gāzesvada, kas daļēji atrodas Dānijas ūdeņos, ekspluatāciju.

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) projekts ir nepilnīgs un neiezīmē skaidras nākotnes prioritātes, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd plāna projektā iekļauti vairāki mērķi, tajā skaitā paredzēts samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielināt enerģijas, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), īpatsvaru enerģijas gala patēriņā un transporta nozarē, atjaunot ēkas, izbūvēt jaunus starpsavienojumus, kā arī palielināt uzkrāto enerģijas ietaupījumu un moderno biodegvielu īpatsvaru enerģijas bruto gala patēriņā transporta nozarē. Lai gan vairāki eksperti norāda, ka jau tagad plāna projektā iezīmējas vairākas pozitīvi vērtējamas ieceres, atsevišķi nozares pārstāvji aicina NEKP pārstrādāt, jo tas ir nepilnīgs. EM sniegtā informācija liecina, ka plāna gala versija jāpieņem un Eiropas Komisijā (EK) jāiesniedz līdz šā gada 31. decembrim.

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.