Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

Ceturtdien visā Serbijā jau trešo dienu pēc kārtas ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valdības lēmumu atjaunot koronavīrusa pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus.

Tomēr, atšķirībā no divām iepriekšējām dienām, ceturtdien protesta akcijas visumā bija miermīlīgas.

Belgradā tika sarīkota sēdošā demonstrācija pie parlamenta.

Demonstrācijas notika arī abās pārējās Serbijas lielākajās pilsētās - Novisadā un Nišā.

Belgradā neliela grupa labējo ekstrēmistu vairākkārt mēģināja izraisīt sadursmes ar policiju, taču pārējie protestētāji viņus patrieca.

Demonstrācijas, kas otrdienas vakarā Belgradā sākās kā protesti pret valdības ieceri atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, trešdien jau izvērtās vispārējos protestos pret Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču.

Par vienu no izplatītākajiem kļuvis protestētāju sauklis: "Vučičs ir bīstamāks par Covid!"

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās, jo Ķīnā notiekošie protesti pret valdības stingro politiku Covid-19 apkarošanai uzkurināja nedrošību par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Ķīnā nedēļas nogalē sākās protesti, kuru dēļ ir būtiski pastiprināta policijas klātbūtne vairākās lielākajās Ķīnas pilsētās.

"[Investoru] noskaņojums ir pasliktinājies, Ķīnā pieaugot nekārtībām," atzina "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss. "Situācijas eskalācijas un īstermiņa nestabilitātes risks saglabājas augsti."

Protestus, kas Ķīnā ir retums, izprovocēja ceturtdien noticis ugunsgrēks kādā dzīvojamajā namā Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvajā centrā Urumči. Ugunsgrēkā dzīvību zaudēja desmit cilvēki. Daudzi protestētāji šajā nelaimē vaino Covid-19 ierobežojumus, bet varasiestādes šīs apsūdzības noliedz.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,5% līdz 33 849,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,5% līdz 3963,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,6% līdz 11 049,50 punktiem.

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Simtiem traktoru pirmdien bloķēja ielas joslu Prāgas centrā, lauksaimniekiem protestējot pret Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politiku.

Tomēr protesta akcijā nepiedalās lielākās Čehijas lauksaimnieku organizācijas, kas no tās distancējās pēc tam, kad kļuva zināms, ka atsevišķi tās organizatori nesen organizējuši arī prokrieviskas demonstrācijas.

Protesta akcijas dēļ nav apturēta satiksme Prāgā, tomēr pašvaldība brīdināja cilvēkus pirmdien nebraukt uz Čehijas galvaspilsētu.

Akcijas organizatori plāno iesniegt lauksaimniecības ministram Marekam Vibornijam vēstuli ar savām prasībām. Lauksaimnieki ir īpaši neapmierināti ar ES Zaļā kursa prasībām, kas paredz ierobežot ķimikāliju lietošanu un samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus. Lauksaimnieki pieprasa Čehijai izstāties no vienošanās. Daļa protestētāju pieprasa arī valdības demisiju.

ASV varasiestādes svētdien izsludinājušas komandantstundu galvaspilsētā Vašingtonā un vairākās citās lielajās pilsētās, šādi cenšoties nepieļaut, ka atkārtojas iepriekšējās dienās pieredzētā plaša mēroga vardarbība un nekārtības, veikalu masveida izlaupīšana un ēku dedzināšana, kas daudzviet notikusi līdzās protestiem pret policijas brutalitāti.

Komandantstundas ierobežojumi skar miljoniem cilvēku, bet 15 ASV štatos un galvaspilsētā Vašingtonā drošības operācijās, lai sniegtu atbalstu vietējiem likumsargiem, iesaistīti 5000 Nacionālās gvardes karavīru.

Konfrontācija policijas un protestētāju starpā, kā arī veikalu izlaupīšana pieredzēta arī svētdien, bet ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nekārtību rīkotājus nodēvējusi par iekšzemes teroristiem.

Vietējie līderi mudinājuši pilsoņus rast konstruktīvu izpausmi savam sašutumam par pirmdien Mineapolē policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāvi, vienlaikus komandantstunda naktīs izsludināta tādās pilsētās kā Vašingtona, Losandželosa, Hjūstona un Mineapole, kas līdz šim bijusi nekārtību epicentrs.

Beļģijas un citu Eiropas valstu lauksaimnieki pirmdien ar traktoriem sapulcējušies pie Eiropas Savienības (ES) ēkas Briselē, kur notika bloka lauksaimniecības ministru tikšanās.

Policija lēš, ka Beļģijas galvaspilsētas Eiropas kvartālu nobloķēja aptuveni 900 traktori. Policisti pielietoja pret protestētājiem ūdens metējus, kamēr lauksaimnieki dedzināja riepas un šāva petardes.

Beļģijas lauksaimniekiem šoreiz pievienojās kolēģi no Spānijas, Portugāles un Itālijas.

Lauksaimnieki visā Eiropā nav apmierināti ar ES lauksaimniecības politiku, "zaļo kursu" un lielo birokrātiju. Daudzās valstīs, sevišķi Polijā, spēcīgu neapmierinātību izraisījis arī lauksaimniecības produktu imports no Ukrainas. Lauksaimnieku protesti ir radījuši galvassāpes ES līderiem, kuri bažījas, ka galēji labējie tos varētu izmantot savas popularitātes kāpināšanai pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Ņujorkas mērs Bils de Blāzio pirmdien izsludināja pilsētā komandanta stundu no plkst.23 līdz plkst.5, ASV pilsētās turpinoties vardarbīgiem pretrasisma protestiem pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves.

"Mēs atbalstām mierīgu protestu," sacīja de Blāzio, kurš arī pateica, ka pieņēmis lēmumu par komandanta stundu, konsultējoties ar Ņujorkas štata gubernatoru Endrū Kuomo.

Mērs un gubernators kopīgā paziņojumā sacīja, ka pilsētā tiks divkāršota policijas klātbūtne, "lai palīdzētu novērst vardarbību un īpašuma bojāšanu", sevišķi komerciālajos rajonos, tostarp Manhetenā, kur jau ir izsistas veikalu vitrīnas un notikušas to izlaupīšanas.

"Mēs nevaram ļaut, ka vardarbība grautu šī brīža vēstījumu. Tas ir pārāk svarīgs, un šis vēstījums ir jāsadzird," teica de Blāzio.

Neilgi pēc šī paziņojuma Kuomo savā intervijā raidsabiedrībai MSNBC pauda bažas, ka protesti ar tūkstošiem cilvēku piedalīšanos var izplatīt Covid-19, kuras pandēmijā Ņujorka bija kļuvusi par vienu no epicentriem.

Francijas policija aizturējusi 66 cilvēkus lauksaimnieku protesta akcijā Elizejas laukos, kur rīta sastrēguma stundas laikā ar traktoriem tika bloķēta satiksme.

Lauksaimnieki Parīzē izvietoja traktorus ap Triumfa arku, ar protesta akciju vēloties "glābt Francijas lauksaimniecību", ziņo Lauksaimnieku savienība "Coordination Rurale".

Lauksaimnieki pie pieminekļa Elizejas laukos izgāza siena kaudzes.

""Coordination Rurale" simboliski un miermīlīgi pārņem Triumfa arku," organizācija paziņoja platformā "X", piebilstot, ka steidzami jārīkojas, lai glābtu "45% mūsu saimniecību, kuras ir finansiālās grūtībās".

Lauksaimnieks Aksels Masons sacīja, ka "miermīlīgi un likumpaklausīgi" no plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika) Parīzes centrālajā satiksmes apļveida krustojumā pulcējušies ap simt zemnieku.

Daļa protestējošo lauksaimnieku sastrēgumā pie Triumfa arkas esošajiem autovadītājiem pasniedza maisus ar kartupeļiem, citi pirms aizturēšanas tērzēja ar policistiem.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Parīzē otrdien sākusies liela protesta akcija pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu.

Protestos šoreiz iesaistījušās arī mērenāk noskaņotās arodbiedrības, lai gan viņu prasības ir nedaudz pieticīgākas.

Francijas lielākās arodbiedrības CFDT līderis Lorāns Bergers medijiem atklāja, ka CFDT iebilst pret plānoto minimālā vecuma palielināšanu pilnas pensijas saņemšanai un vēlas "pasākumus sociālā taisnīguma stiprināšanai".

Tikmēr kreisās arodbiedrības CGT līderis Filips Martiness, kurš bijis vadošais spēks streikos un protestos pret pensiju sistēmas reformu, pauda viedokli, ka valdībai būtu jāuztver šie protesti kā zīme par arodbiedrību vienoto pretestību un jāpārdomā šī lieta.

Francijas mediji vēsta, ka protesti šodien notiek arī Lionā, Marseļā, Bordo un Nantē.

Lauksaimnieku organizētais protests 5.februārī sāksies pulksten 11.00, un tas notiks 16 Latvijas pilsētās. Protestu norisē tiks izmantota arī lauksaimniecības tehnika, līdz ar to iedzīvotājiem ir jārēķinās ar iespējamiem satiksmes ierobežojumiem.

Protesti plānoti Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē.

"Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka pirmajā posmā protesti plānoti miermīlīgi, lauksaimniekiem pulcējoties katra Latvijas reģiona iepriekš definētās lokācijās.

"Protestu laikā mēs aicinām protesta dalībniekus netraucēt operatīvā transporta kustībai un ievērot miermīlīgu pārvietošanos ar lauksaimniecības un cita veida tehniku. Šobrīd lauksaimnieku izvirzītās prasības esam iesnieguši Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Zemkopības ministram Armandam Krauzem, tāpēc gaidām atbildes un reālus risinājumus no viņu puses. Pretējā gadījumā jau 12.februārī esam gatavi doties uz Rīgu," informē J. Lazdiņš.

Eiropas Savienības (ES) līderi trešdien rīkos ārkārtas videosamitu, lai spriestu par krīzi Baltkrievijā, kur plašumā vēršas protesti pret Aleksandra Lukašenko pārvēlēšanu prezidenta amatā.

Ārkārtas videosamitu sasaucis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, ņemot vērā krīzes saasināšanos nedēļas nogalē.

Latviju šajā samitā attālināti pārstāvēs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Samits sāksies plkst.12 pēc Briseles laika (plkst.13 pēc Latvijas laika).

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Galvaspilsētā Minskā kopš 9.augusta nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.

Zaļā kursa prasības ir absurdas un radušās no pārāk labas dzīves, intervijā sacīja piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Viņš uzvēra, ka lauksaimnieki nav pret stingrākām vides prasībām un zaļāku domāšanu, taču Zaļā kursa prasības ir absurdas. "Mēs kā kooperatīvs un arī es individuāli kā saimnieks un cilvēks atbalstu, ka ir jābūt vides aizsardzībai, ir jābūt zaļākai domāšanai - tas viss man ir saprotams un to atbalstu, bet, iedziļinoties Zaļā kursa prasībās un noteikumos, secinu, ka bieži vien šādas lietas tiek prasītas no pārāk labas dzīves," teica Ločmelis.

Viņaprāt, absurdi ir tas, ka esam gatavi Eiropas Savienības (ES) tirgū ievest nezināmas izcelsmes produktus no trešajām pasaules valstīm, kamēr šeit sludinām Zaļo kursu, bet patērētāji grib lētāku produktu. "Mēs varam ražot produktu, kas atbilst Zaļā kursa prasībām, bet problēma ir tā, ka patērētājs nav par to gatavs maksāt. Ja noliek divus produktus plauktā, tad reti kurš paskatās, kur produkts ir ražots, noteicošā ir cenu zīme," sacīja "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs.

Itālijā no piektdienas aptuveni 23 miljoniem privātā un valsts sektora darbinieku obligāti nepieciešami Covid-19 sertifikāti, kas apliecina pārslimošanu, vakcinēšanos vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Šī prasība ir izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus un saskārusies ar pretestību.

Romā pirms nedēļas protesti pret ierobežojumiem, kas noteikti cīņā ar Covid-19, pārauga vardarbībā un policija saistībā ar to aizturējusi 12 cilvēkus, tostarp divus galēji labējās partijas līderus.

Šodien Romā plānoti jauni protesti, un Triestē ostas strādnieki gatavojas nobloķēt ostu.

Varasiestādes paziņojušas, ka kinoteātriem, teātriem un koncertzālēm tiks atļauts darboties ar pilnu jaudu, ja apmeklētāji varēs uzrādīt Covid-19 sertifikātus.

Sertifikātu ieviešanas mērķis ir novērst inficēšanos darbavietās un kolektīvas karantīnas nepieciešamību.

Uzņēmumiem, kas nepārliecināsies, vai to darbiniekiem ir Covid-19 sertifikāti, būs jāmaksā līdz 1000 eiro liela sodanauda.

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, ar kuru Aleksandru Lukašenko neatzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Saeimas paziņojumā "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti" pausts, ka Saeima neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. "Atkārtoti uzsverot, ka 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus, tā norādot, ka šajos vēlēšanu rezultātos balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu," pauž parlaments.

Dokumentā norādīts, ka tas tapis, reaģējot uz 23.septembrī Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, un, kuras laikā Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tā arvien padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.

Polijas lauksaimnieki trešdien visā valstī sāka ceļu blokādes, lai protestētu pret Ukrainas lauksaimniecības produktu importu, kas, viņuprāt, samazina pašu ienākumus, un pret Eiropas Zaļo kursu.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukumu Ukrainā pirms diviem gadiem Polija bijusi nelokāma Ukrainas sabiedrotā, taču kaimiņvalstu attiecības ir saasinājuši ekonomiski strīdi, tai skaitā jautājumā par Ukrainas graudu importu.

Zemnieki ar traktoriem un lauksaimniecības tehniku trešdien sāka vairāk nekā 160 protesta akcijas uz ceļiem, bloķējot vai palēninot satiksmi, signalizējot ar skaņas signāliem un vicinot Polijas karogus.

"Mēs iebilstam pret nekontrolētu lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas," aģentūrai AFP sacīja arodbiedrības "Lauksaimnieku solidaritāte" pārstāvis Adrians Vavžiņaks.

Lauksaimnieki vēlas, lai tiktu atjaunoti ierobežojumi tirdzniecībai ar Ukrainu, lai neļautu Ukrainas pārtikas produktiem pārpludināt Polijas tirgu.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Simtiem lauksaimnieku pirmdienas vakarā rīkoja protestus dažādos Nīderlandes rajonos, bloķējot automaģistrāles un kurinot ugunskurus, vēstīja policija un mediji.

Šie protesti bija daļa no demonstrāciju viļņa Eiropā, kurās lauksaimnieki pieprasa zemākas degvielas nodevas, labākas lauksaimniecības produktu cenas un Eiropas Savienības (ES) vides noteikumu mīkstināšanu.

Lauksaimnieki: Ja nesagaidīsim atbalstu no premjeres, pēc nedēļas būsim Rīgā 

Lai protesti apstātos Latvijas reģionos un pēc nedēļas neturpinātos to II posms...

"Ir iekurti ugunskuri un šautas petardes, un lauksaimniecības mašīnas brauc pa automaģistrāli," sociālo mediju platformā "X" rakstīja policija Gelderlandes provincē.

Policija piebilda, ka "ir īstenota rīcība", bet nepaskaidroja, vai ir veiktas aizturēšanas.

Nīderlandes un Beļģijas lauksaimnieki ir protestējuši kopš pagājušās nedēļas, pievienojoties lauksaimnieku protestu kustībai, kas janvārī sākās Francijā un pēc tam izplatījās uz Vāciju, Poliju, Rumāniju un Grieķiju.

Lauksaimnieki pauž sašutumu par pārmērīgi ierobežojošiem noteikumiem lauksaimniecībai un citām netaisnībām.

ES mēģina atbildēt uz lauksaimnieku bažām pirms šogad paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Eiropas Komisija ceturtdien solīja veikt pasākumus, lai aizsargātu ES lauksaimnieku "leģitīmās intereses" tirdzniecības sarunās, tostarp "nodrošinot vienlīdzīgu spēles laukumu standartu ziņā, kad mums ir tirdzniecības vienošanās".

Libānas premjerministrs Hasans Diabs pirmdien paziņojis par valdības atkāpšanos.

Valdība atkāpusies, reaģējot uz protestiem, ko izraisīja pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 160 cilvēki un 6000 tika ievainoti.

Beirūtā otrdien eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ, un pēdējās dienās Libānā notiek plaši protesti pret politisko eliti.

"Korupcija radīja šo traģēdiju," sacīja Diabs, kurš premjerministra amatā stājās janvārī.

Diabs sacīja, ka valdība ļoti centusies izstrādāt plānu valsts glābšanai, bet korupcija Libānā bijusi "lielāka par valsti" un "ļoti bieza un ērkšķaina siena", kas šķir libāniešus no pārmaiņām.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Lielākajā daļā Austrijas no svētdienas atcelti ierobežojumi cilvēkiem, kas vakcinēti pret Covid-19, bet nevakcinētie cilvēki arī turpmāk drīkstēs pamest dzīvesvietas vienīgi konkrētu vajadzību dēļ, tostarp, lai iegādātos pārtiku un pirmās nepieciešamības preces, apmeklētu ārstu vai lai sportotu.

Gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem cilvēkiem stingrie ierobežojumi bija spēkā trīs nedēļās.

Noteikumi atšķiras pa reģioniem, bet no svētdienas lielākoties darbu ļauts atsākt teātriem, muzejiem un citām kultūras un izklaides iestādēm, bet no pirmdienas durvis vērs arī veikali, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces.

Vairākos reģionos no šodienas atvērti arī restorāni un viesnīcas. Visos gadījumos restorāni drīkstēs strādāt tikai līdz plkst.23 un visur sabiedriskajā transportā, veikalu iekštelpās un citās sabiedriskajās telpās arī turpmāk obligātas būs sejas maskas.

Jaunais Austrijas kanclers Karls Nēhammers pagājušajā nedēļā nodēvēja jaunos noteikumus par "atvēršanos ar drošības jostu", dodot Austrijas reģioniem tiesības atvieglot vai pastiprināt ierobežojumus atkarībā no situācijas.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, investoriem Eiropā un ASV saglabājot piesardzību pirms svarīgu ASV ekonomikas datu publicēšanas un trešdien gaidāmas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela uzrunas.

Āzijas biržās akciju cenas pieauga, jo Ķīnā otrdien tika novērsti protesti pret Covid-19 ierobežojumiem, bet šī tendence neizraisīja līdzīgu reakciju Eiropas biržās un Volstrītā.

Pauela uzruna Brukingsa Institūtā paredzēta laikā, kad tirgi gaida ASV centrālās bankas drīzu pāreju uz mērenāku politiku procentlikmju celšanā, kas ir vērsta pret augošo inflāciju.

"Tirgiem ir iespēja rīt pieredzēt augstākas akciju cenas, ja vien viņš nesagādās kādu pārsteigumu," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Piektdien ir gaidāma ASV nodarbinātības datu publicēšana, kas var ietekmēt FRS monetārās politikas plānus.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien nemainījās un bija 33 852,53 punkti, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 3957,63 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 10 983,78 punktiem.

ASV ir gatavas paplašināt sankcijas un vērst citus pasākumus pret diktatora Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā, paziņoja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Metjū Millers.

Tādu paziņojumu ASV Valsts departaments izplatīja pēc tam, kad nesen Baltkrievijā notika reidi pret politieslodzīto radiniekiem un bijušajiem politieslodzītajiem.

Millers uzsvēra, ka ASV nosoda tādus aizturēšanas gadījumus, plašāku cilvēktiesību apspiešanu valstī un mēģinājumus kavēt Baltkrievijas iedzīvotāju demokrātiskos centienus.

"Mēs turpināsim saukt režīmu pie atbildības, izmantojot sankcijas un citus līdzekļus, par tā brutālajām iekšējām represijām, kā arī par tā nepārtraukto atbalstu Krievijas agresīvajam karam pret Ukrainu," uzsvēra Valsts departamenta pārstāvis.

Baltkrievijas Valsts drošības departaments 23.janvārī veica masveida reidus pret bijušajiem politieslodzītajiem un pašreizējo politieslodzīto radiniekiem. Reidi turpinājās arī nākamajā dienā. Baltkrievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Vjasna" ziņoja, ka Baltkrievijas drošības dienests vienas dienas laikā aizturējis vai nopratināja vismaz 160 cilvēkus.