Par nepieciešamību attīstīt Valsts un privātās partnerības (VPP) un Publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļus, kas valstij un pašvaldībām ļautu ar privātā kapitāla palīdzību sniegt būtiskus pakalpojumus iedzīvotājiem, tiek runāts jau gadiem.
Jāsecina, ka darbi no valsts puses liecina par pretējo - piemēram, valsts ir atteikusies no Valsts policijas ēkas celtniecības Ventspilī VPP modeļa ietvaros.
Tas ir skumjš fakts, jo šis faktiski bija vienīgais VPP projekts Latvijā, kas pieredzēja pat izpētes stadiju, kurai tika iztērēti apmēram 100000 Ls. Kā iemesli tiek minēti pieredzes trūkums privātkompānijām, veicot šādus projektus, kā arī nesakārtotā likumiskā bāze. ·āda argumentācija šķiet vairāk nekā dīvaina, un no tā izriet, ka VPP un PPP projekti Latvijā acīmredzot varētu būt tikai tāda dažu dīvainīšu izklaide, jo pieredze no tukša gaisa neveidojas.
Šķiet, ka šajā konkrētajā gadījumā dažu valsts amatpersonu nespēja jeb nevēlēšanās ieviest praksē VPP modeli tikai attālina to dienu, kad beidzot šāds valsts un privātā sektora sadarbības modelis būs iespējams (kaut gan pašlaik pēc VPP un PPP principa kopš 2002. gada jau darbojas vairāki projekti). Galu galā gan vienai, gan otrai pusei strādājot kopā, ir tikai iespējams rast jaunus un abpusēji izdevīgus risinājumus, kā tad pielietot VPP vai PPP. Iespējams, ka pie vainas ir nepamatots dažu politiķu galvās valdošs stereotips, ka, sasaistoties ar privāto sektoru, valsts, kā saka, tiktu aptīta ap pirkstu un paliktu zaudētājos. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka uzņēmēji šo projektu realizācijai varētu ņemt kredītus un nez vai uzņēmēji paši būtu ieinteresēti sevi apkrāpt.
Savukārt, runājot par likumisko bāzi - kam gan citam būtu jārisina tās trūkums, ja ne pašai valstij? It īpaši, ja vismaz vārdos tā atbalsta VPP un PPP modeļu pastāvēšanu? Ne jau tikai uzņēmēji un bankas būtu ieinteresēti ar savu kapitālu startēt VPP vai PPP projektos. Jādomā, ka pašām pašvaldībām ir svarīga šī likumiskā bāze. Uz tās pamata pašvaldības bez riska būt apsūdzētām par nelikumīgu darījumu slēgšanu varētu nodrošināt savus iedzīvotājus ar svarīgiem pakalpojumiem, kas izvēlēti caurspīdīgā procedūrā. Turklāt ar likuma atrunām gan uzņēmēji, gan pašvaldības vismaz daļēji varētu nodrošināties pret situāciju, kad pēc vēlēšanām jauni politiski spēki varētu pārvilkt treknu svītru iesāktajiem PPP projektiem.
Protams, būtu jāizvairās no situācijām, kad pašvaldības vai valsts nez kāpēc privātajam sektoram nolemtu jau peļņu nesošas jomas. Tomēr, ja ir pakalpojumi, kas valstij un pašvaldībām būtu jāsniedz, bet finansējuma trūkuma dēļ tas nav iespējams, VPP un PPP būtu tiešām labs risinājums. Taču tikai ar nosacījumu, ka abām pusēm tiktu sadalīta atbildība par projektu un valsts tiešām nekļūtu par slaucamu govi, bet privātais bizness netiktu apgrūtināts ar dažādiem nevajadzīgiem birokrātiskiem šķēršļiem.