Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Lielu un ar labu reputāciju apveltītu ASV banku kraha sekas nu sasniegušas ne tikai Eiropu, bet arī Latviju.

Kamēr vairākās vecajās ES valstīs valdības jau spiestas ķerties pie banku nacionalizācijas un veikt dažādus pasākumus situācijas stabilizēšanai, Latvijā arvien lielākus apmērus uzņem baumas par to, ka banku krīze var skart arī lielāko Latvijas banku - Swedbank, kas vēl nesen bija pazīstama kā Hansabanka. Db viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latviju

Diemžēl jāatzīst, nav pārsteigums, ka dažs LatvijDb viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latvijuas iedzīvotājs un uzņēmums pauž vēlmi izņemt Swedbank noguldītos līdzekļus, bet citi aktīvi spriedelē - nez, cik nopietna īsti ir situācija. Latvijas iedzīvotājiem vēl svaigā atmiņā banku krīze pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, kad savus noguldījumus zaudēja daudzi tūkstoši cilvēku. Ikdienas plašsaziņas līdzekļos izskanošā informācija par kredītiestāžu krīzi citās, daudz turīgākās valstīs, protams, situāciju vēl vairāk sakarsē, jo īpaši tādēļ, ka situācija Latvijas nekustamo īpašumu tirgū rada nopietnas bažas par iespējamu hipotekārās kreditēšanas krīzi - kredīti daudzos gadījumos izsniegti pret ķīlām, kuru tirgus vērtība ir samazinājusies.

Lai sekmētu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju un eksporta apjomu palielināšanu, finanšu ministrs izskatīšanai valdības sēdē šodien 13.maijā iesniedz īpašu programmu.

Programmas ietvaros kredīti būs pieejami jau divu nedēļu laikā pēc programmas apstiprināšanas, un saskaņā ar paredzēto plānu līdz šī gada beigām tie būs jāizsniedz par kopējo summu līdz 49,5 miljoniem latu.

Apstākļos, kad komercbanku kredītpolitika kļūst konservatīvāka un nepieciešamo investīciju finansēšana ir apgrūtināta, valsts piedāvā atbalsta mehānismu - aizdevumus investīcijām un apgrozāmo līdzekļu saņemšanai. Paredzēts, ka kopējie investīciju apjomi sasniegs 200 miljonus latu un finansējumam varēs pieteikties vismaz 300 uzņēmumi.

Programma ir izveidota, lai aizdevumu varētu saņemt arī tādi uzņēmumi, kuriem finansējuma saņemšana komercbankās ir apgrūtināta. Tie ir uzņēmumi, kuri nevar nodrošināt nepieciešamo pašu kapitāla apjomu vai aizdevuma nodrošinājumu, iesācēji ar nelielu uzņēmējdarbības pieredzi, strauji augoši uzņēmumi vai tādi, kuri darbojas jaunā, vēl neattīstītā tautsaimniecības nozarē, kā arī uzņēmumi, kuru kopējais biznesa risks pārsniedz banku akceptēto.

Piešķirot kredītus Latvijai, aizdevēji labi saprot, ka mēs tos nekad nespēsim atmaksāt. Šādu viedokli pauž bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) šefs Lainis Kamaldiņš. Viņaprāt, aizdevēji rēķinās, ka viņi varēs kontrolēt mūsu attīstību, ka mēs pildīsim šakālīša lomu vienas vai otras lielvaras labā.

Situācija ir pietiekoši bēdīga. Tie, kas ir bijuši «pie šprices», valsti ir noveduši gandrīz vai līdz mūžīgai parādu verdzībai. Un ir grūti redzēt risinājumu, kā no šīs verdzības izkļūt ārā.

Vai tas vispār vēl ir iespējams?

Visu naudu jau mēs vēl neesam noēduši. Taču vai šī valdība būs labāka par iepriekšējo? Jau tagad mēs dzirdam, ka kredītā ņemtā nauda tiks noēsta, tiks aizbāzts budžeta caurums. Netiek taču izstrādāta kāda programma, kas būtu orientēta uz ekonomikas attīstību, uz valsts struktūru optimizāciju. Neko tādu es neredzu.

Kad tiek veidota kāda koalīcija, pieeja ir vienkārša - visi izstāsta, kādu ministru amati viņiem ir vajadzīgi. Loģiskāk gan būtu, ja vispirms politiķi vienotos, kuras struktūras jālikvidē, kuras - jāapvieno. Ja tas būtu izdarīts, nerastos situācijas, ka brīdī, kad ministrs jau ir apstiprināts amatā, viņš pasaka - kāpēc man grib kaut ko «saīsināt», ja tam otram «neīsina» neko?

Vācijas būvfirmas Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft rīcību, apstrīdot konkursa par ostas infrastruktūras izbūvi Krievu salā rezultātus, var dēvēt par ekonomisko diversiju, norāda konkursa uzvarētāja pilnsabiedrības BMGS S dalībnieka būvfirmas AS BMGS valdes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Viktors Para.

Viens no galvenajiem Vācijas būvfirmas Josef Möbius argumentiem, apstrīdot Krievu salas konkursa rezultātus, bija tas, ka, viņuprāt, pilnsabiedrībai BMGS S ir bijusi piekļuve pie "Josef Möbius" konkursā iesniegtā piedāvājuma. Jautāts, vai BMGS S bija šī piekļuve, Para atbildēja, ka «tās ir pilnīgas muļķības».

«Šķiet, ka Josef Möbius izsmēlusi visus argumentus, ja jau tiek izmantoti klaji meli. Gan Josef Möbius, gan BMGS S savus piedāvājumus iesniedza vienlaikus - konkursa pēdējā dienā, starpība starp iesniegšanas laikiem bija aptuveni pusstunda. Labi, pieņemsim, ka man šis Josef Möbius piedāvājums bija pieejams - tad jājautā, kāpēc tad BMGS S nekoriģēja savu piedāvājuma cenu, lai tā būtu tuvāk Josef Möbius piedāvātajai? Interesanti, ko vēl no Josef Möbius piedāvājuma mēs varējām ielikt savā piedāvājumā un kāpēc? BMGS S strādāja tikai ar tiem dokumentiem, kas bija publiski pieejami visiem pretendentiem,» sacīja Para.

Neraugoties uz to, ka pieprasījums pēc ārpakalpojumiem Latvijā pastāvīgi pieaug, šī joma Latvijā vēl nav pietiekami attīstīta, liecina uzņēmuma ALD Automotive veiktā Latvijas un ārvalstu neatkarīgo ekonomikas un uzņēmējdarbības ekspertu aptauja. Pēcpadomju valstīm esot raksturīga tieksme pēc iespējas vairāk izmantot iekšējos resursus.

Eksperti arī paredz, ka ārpakalpojumi kļūs arvien pieprasītāki no valsts iestāžu puses.

Ārpakalpojumi (Outsourcing) ir ilgtermiņa, uz rezultātiem orientētas attiecības ar ārēju pakalpojumu sniedzēju vai darbību veicēju, kas tradicionāli tiek veikti pašā kompānijā. Šajā situācijā pārvaldības kontroli un daļu risku uzņemas partneris.

Ārpakalpojumu izmantošanas ziņā līderi pasaulē ir ASV un Zviedrija. Galvenā ārpakalpojumu tendence pasaulē: mūsdienu tehnoloģiju izmantošana. Neskatoties uz ārpakalpojumu pieaugošo popularitāti Latvijā, šie pakalpojumi tomēr vēl nav pietiekami attīstīti.

Pētījuma secinājumi:

- Galvenie faktori, kas bremzē ārpakalpojumu attīstību esot informācijas trūkums, pakalpojumu kvalitāte, elastīguma trūkums vadītāju pieejā. Pastāv arī virkne psiholoģisku šķēršļu: stereotipi, neuzticība, bailes. Kopumā pēcpadomju valstīm esot raksturīga tieksme pēc iespējas vairāk izmantot iekšējos resursus.

11.maijā, Ekonomikas ministrijā notika ekonomikas ministra Jurija Stroda tikšanās ar Moldovas ministru prezidentu Vasilu Tarlevu (Vasile Tarlev) un Moldovas ekonomikas un tirdzniecības ministru Igoru Dodonu (Igor Dodon), kas norisinājās Latvijas - Moldovas biznesa foruma ietvaros.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods uzsvēra, ka "Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts, kura pierādījusi savu potenciālu ekonomikas jautājumos, atbalsta Moldovas veiktās reformas ceļā uz Eiropas Savienību. Ekonomikas ministrija pauž gatavību sniegt palīdzību iestāšanās procesā, daloties ar savu pieredzi."

Moldovas pārstāvji izteica gandarījumu, ka Latvija ir izrādījusi interesi un atbalstu Moldovas ekonomiskās attīstības jautājumos. Moldovas ministru prezidents Vasils Tarlevs uzsvēra faktu, ka, lai gan Moldovas ekonomiskā situācija ir stabila, tomēr valsts ekonomiskā ziņā vēl ir savas identitātes "meklējumos". Moldovas uzņēmējdarbības jomā vēl ir daudz neattīstīta potenciāla. Lai šo situāciju uzlabotu, Moldovā jāveido uzņēmējdarbībai un ekonomiskajai attīstībai labvēlīgi apstākļi. Moldovas ekonomikas un tirdzniecības ministrs Igors Dodons uzsvēra, ka pastāv daudz nerealizētu ekonomiskās sadarbības iespēju, par ko liecina arī abpusējā uzņēmēju interese.

Apmēram tā varētu raksturot krimuldietes Lienes Jaundžeikares uzņēmuma MarLie J misiju, kurš jau pusgadu Krimuldā ražo un fasē veselīgos šķiedrvielu maisījumus ikdienas uztura pilnveidošanai. Līdz idejai un savam uzņēmumam Liene nonāca pamazām, dzīves apstākļu mudināta.

Liene savu produktu apraksta kā mēģinājumu veselīgo lietu šķiedrvielas, kuras nav pārlieku garšīgas (garšo tāpat kā smaržo - diezgan salkani), uzlabot ar piedevām - ogām vai kviešu zāli. Pašas maisījumu autores pieredze liecina, ka produkts ir kā tilts starp neveselīgo un veselīgo dzīvesveidu - noskaņo domāt un dzīvot veselīgāk.

MarLie J produkciju esot iecienījuši nišas veikaliņi. Mazo ekoveikaliņu klientūra, pēc Lienes domām, varētu būt kādi 5% no kopējā pircēju skaita, turklāt tie jau dzīvo gana veselīgi, mērķauditorija ir pārējie 95%, kuri pārsvarā iepērkas lielveikalos. Tajos, pēc viņas domām, vēl joprojām veselīga uztura stendi esot neattīstīta joma.

Šī gada 5. martā pirmo reizi Latvijā durvis vērs viens no lielākajiem un modernākajiem dārzkopības, mājas un mājdzīvnieku preču iegādes centriem Baltijā – Hortes, kura izveidē investēti 6,5 miljoni eiro.

Hortes ir pazīstamākais dārzkopības un mājas preču mazumtirdzniecības zīmols Igaunijā. Pie tirdzniecības centra Sāga izveidotā Hortes centra kopējā platība būs 6144 m2, no kuriem 1910 m2 veidos ārējā tirdzniecības zona, kas apmeklētājiem tiks atvērta šī gada aprīlī.

Jaunajā veikalā strādās 30 darbinieki un konsultanti. Veikala apmeklētājiem būs pieejams vairāk nekā 100 autostāvvietu.

"Hortes ir Baltijas līmeņa veiksmes stāsts, kura pamatā ir draudzīga attieksme pret dabu un zaļā dzīvesveida popularizēšana, kā arī jaunas un iedvesmojošas iepirkšanās pieredzes nodrošināšana. Mēs redzam, ka zaļais dzīvesveids arī Latvijā strauji kļūst arvien populārāks, īpaši gados jaunākas auditorijas vidū. Savas dzīvesvietas apzaļumošanai arvien biežāk pievēršas arī dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav sava piemājas dārziņa. Mūsu mērķis, atverot pirmo Hortes centru Rīgā, ir ne tikai padarīt dzīvi Latvijā zaļāku, bet arī ieņemt līdera pozīciju dārzkopības, mājas preču un dzīves stila zīmolu vidū Baltijā," teic Hortes uzraudzības padomes vadītāja, investīciju fonda Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Buma laikā jaunu dzīvokļu ēku sabūvēts daudz, taču pieprasījumam atbilstošu mājokļu piedāvājums šobrīd ir ierobežots.

Jauni mājokļi patlaban tirgu nepapildina. Tā kā darījumi tomēr notiek, piedāvājuma kopējais apjoms samazinās, norāda tirgus dalībnieki.

Kompānijas Nira fonds pētījums liecina, ka pēdējos piecpadsmit gados Rīgā ir uzbūvēti aptuveni 17 tūkstoši jaunu mājokļu. Pilnībā rekonstruētas vai no jauna uzbūvētas ir 300 daudzdzīvokļu mājas. Tikai 39 mājās bija vairāk nekā 100 dzīvokļu. Rīgas rajonā ir uzbūvēti nedaudz vairāk nekā 80 jaunu dzīvokļu māju.

Nav pārdoti aptuveni 3600 – 3700 dzīvokļu. Vairāk nekā puse šo dzīvokļu ir projektos, kas jau ir pārgājuši banku vai to struktūru īpašumā vai šobrīd ir pārņemšanas procesā. Bankas lielākoties šos mājokļus tirgū nepiedāvā par pašreizējām tirgus cenām, bet ir pieņēmušas lēmumus nogaidīt.

Perspektīvā kazkopības nozare pašlaik «veģetē» lielākoties mājražošanas līmenī; bez pārstrādes iespējām maz izredžu attīstīties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savulaik kazas Latvijā sauktas par «Staļina govīm», savukārt mūsdienās nozare ir maza un neattīstīta, lai gan kazu skaits kopš 2005. gada palielinājies vairāk nekā divas reizes. Latvijā ir desmit saimniecību, kur kazu skaits ir no 100 līdz 200 un tikai divas, kur kazu ir līdz 300, liecina Lauksaimniecības datu centra aktuālā statistika. Kazas audzē pienam, gaļai, ciltsdarbam, taču ir iespējas arī vilnas iegūšanai, turklāt kazas ir labas pļavu noganītājas, norāda Latvijas Kazkopības biedrībā. Tā prognozē, ka līdz 2020. gadam piena kazu skaits Latvijā palielināsies līdz 20 tūkst., savukārt gaļas kazas varētu sasniegt piecus tūksošus. Biedrība nospraudusi mērķi šajā laikā palielināt saražotās produkcijas daudzumu un izveidot vismaz vienu – mūsu valstī pirmo – kazas piena pārstrādes uzņēmumu.

Šo vēlēšanu nepatīkamākais pārsteigums, kas ir spilgta liecība tam, cik mūsu valstī tomēr neattīstīta ir pilsoniskā sabiedrība, ir zemā vēlētāju aktivitāte. Uz 13. Saeimas vēlēšanām neaizgāja 46% vēlētāju, kas ir ārkārtīgi daudz.

Protams, vairumā demokrātisku valstu dalība vēlēšanās ir brīvprātīga un tiek uzskatīta primāri par pilsoņa tiesībām, nevis pienākumu. Kādēļ teju puse Latvijas pilsoņu nevēlējās izmantot savas tiesības un faktiski ar šo soli nodemonstrēja, ka Latvijas nākotne tiem ir samērā vienaldzīga?

Skaidrojumi ir tradicionāli un labi zināmi: vilšanās valstī un valdošajā elitē, nespēja izvēlēties partiju, par kuru atdot savu balsi, un neticība, ka vēlēšanas var kaut ko izmainīt. Jāteic, ka šādi argumenti no vēlētāju puses tomēr neiztur kritiku, jo šajās vēlēšanās tiešām bija izvēles iespējas – varēja paust atbalstu valdošajiem, varēja protestēt un balsot par pilnīgi jauniem spēkiem, kas sola, ka “līdz pašiem pamats jauns viss tiks”, varēja izvēlēties starp konservatīvām un liberālām vērtībām. Kā gan pietrūka vēlēt neaizgājušajiem? Iespējams, ka ticības pārmaiņām, ticības uz labāku dzīvi trūkums un pārliecība, ka visi politiķi jau ir vienādi, tāpat neviens par tautu nedomās, visi tik zags un kamps utt.

Līdz šim ražošanas izaugsme bijusi, pateicoties iepriekšējai nepietiekamajai kapacitātei, ievadot 18. Baltijas Finanšu forumu, kur tiek spriests par to, «vai esam gatavi tautsaimniecības izrāvienam?», sacīja premjers Valdis Dombrovskis.

Atgūstoties no ekonomikas krituma, valsts ir spējusi veikt nepieciešamās reformas, lai novērstu iepriekšējās kļūdas, kas vainojamas Latvijas krīzē. Pareizs ir bijis izvēlētais uzsvars uz ražošanu un eksportu, kas pēdējos gados aug attiecīgi ap 10% un 30% gadā, dodot savu ieguldījumu Latvijas kļūšanai no straujāk krītošās ekonomikas Eiropā par visstraujāk augošo.

Attiecīgi, pēc premjera domām, ir labs potenciāls izrāvienam, tomēr uz «vecajiem lauriem» tas nebūs iespējams, jo novērst sistēmiskās nepilnības ir viena lieta, tomēr jau otra – objektīvi nepieciešamie priekšnoteikumi izaugsmei, ko tiešām varētu raksturot kā izrāvienu.

Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .

Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.

Tā uzskata BTA vadība, kas tiek vainota ātruma polises piemērotībā vietējiem apstākļiem, paužot ka Latvijas sabiedrība apdrošinātājam nešķiet tik neattīstīta un primitīva, lai nevarētu atļauties jauno ātruma polisi.

Piedāvājam nelielu ieskatu J. Alfējevas komentāros:

Tas noteikti ir unikāls produkts, jo tādu pakalpojumu pagaidām nepiedāvā neviena apdrošināšanas kompānija. Protams, produkts jau ilgāku laiku ir pieejams citās valstīs, BTA pieredzi pārņēma no Sakandināvijas valstu apdrošonātājiem.

Runa ir par nenozīmīgiem pārkāpumiem, kurus cilvēki pieļauj neuzmanības dēļ neradot draudus sev un citiem satiksmes dalībniekiem. Par to pat netiek piemēroti soda punkti.

Jautājums, kas rodas šajā saistībā un, kurš šobrīd tiek apspriests no dažu valsts iestāžu, kā arī masu informācijas līdzekļu pārstāvju puses ir tāds – vai Latvijas autovadītāji ir gatavi saņemt šādu apdrošināšanas produktu, vai soda aizstāšana par nenozīmīgiem pārkāpumiem neveicinās situācijas pasliktināšanos uz Latvijas ceļiem. (Visu Jeļenas Alfējevas komentāra versiju varat izlasīt, klikšķinot šeit.)

Ceļu kvalitātes ziņā Latvija 144 pasaules valstu konkurencē ierindota 99.vietā, liecina jaunākais Pasaules ekonomikas foruma (WEF) Globālās konkurētspējas ziņojums, kas ietver datus par 2011.-2012.gadu.

Ceļu kvalitāte ziņojumā ietvertajās valstīs novērtēta ar vienu līdz septiņiem punktiem. Viens punkts nozīmē, ka ceļu sistēma valstī ir ļoti neattīstīta, savukārt septiņi punkti nozīmē, ka ceļu sistēma, atbilstoši starptautiskajiem standartiem, ir plaša un efektīva.

Latvijas ceļu stāvoklis novērtēts ar 3,2 punktiem, Latvijai ierindojoties vienā līmenī ar Melnkalni, Tanzāniju, Zimbabvi, Zambiju, Senegālu un Tadžikistānu.

Iepriekšējā ziņojumā, kurā ietverti dati par 2010.-2011.gadu, Latvija ierindojās 101.vietā.

Baltijas valstu starpā visaugstākā ceļu kvalitāte ir Lietuvā, kas ieņem 32.vietu, saglabājot savu pozīciju salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Tūristu skaits šosezon salīdzinājumā ar 2010.gadu ir pieaudzis, taču daudzus atpūtniekus mulsina neattīstītā sabiedriskā transporta sistēma reģionos.

To apmeklētāju skaits, kas informāciju par Liepājas un apkārtnes tūrisma piedāvājumiem meklējuši Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā (LRTIB), ir ievērojami audzis. Tūristu skaits šā gada astoņos mēnešos (janvāris – augusts) pietuvojies visa iepriekšējā gada apmeklētāju skaitam kopā, liecina LRTIB dati.

Ja līdz šim no ārvalstu viesiem pirmajā vietā apmeklētāju skaita ziņā stabili turējās Vācija, tad šogad viņus skaita ziņā krietni apsteidz palielinājies lietuvieši. Tas skaidrojams ar LRTIB un uzņēmēju mārketinga aktivitātēm, kas pēdējos trīs gadus īstenotas starptautiskajā tūrisma izstādē VIVATUR Viļņā un Lietuvas masu medijos. Ļoti jūtama ir arī Krievijas tūristu interese par atpūtas iespējām Liepājas pusē – ja 2010.gadā tūrisma informāciju birojs sniedza 401 tūristam no Krievijas, tad šā gada astoņos mēnešos to skaits ir pieaudzis līdz 625. LRTIB iegriezušies arī eksotiskāki tūristi no Argentīnas, Brazīlijas, Ēģiptes, Kolumbijas, Trinidadas un Tobago, Libānas, Filipīnām, Taizemes, Venecuēlas.

Savu ienākšanu dabīgo sulu tirgū uzsākusi Spilva, kas oktobrī ir laidusi klajā Pai dabīgās sulas. Spilva plāno iekarot 50% dabīgo sulu tirgus Latvijā, Db.lv informēja Spilva sabiedrisko attiecību konsultants Andris Zeļenkovs.

SIA Spilva mārketinga un kvalitātes direktore Dana Erciņa uzsver: "Dabīgo sulu tirgus Latvijā ir salīdzinoši neattīstīta kategorija, kurā Spilva plāno kļūt par līderi ar vismaz 50% tirgus. Pašreiz dabīgo sulu tirgū Latvijā ir tikai pāris spēlētāju, un tie neveido patērētājiem vērā ņemamu izpratni par dabīgajām sulām kā kategoriju. Piemēram, Igaunijas kolēģu pieredze liecina, ka pieprasījums pēc dabīgajām sulām Igaunijā ir nesalīdzināmi lielāks par pašreizējo pieprasījumu Latvijā."

Pai sulas ir dabīgas, bez cukura un konservantu piedevas. Tā kā Pai ir dabīgās sulas, tad patērētājiem jārēķinās, ka Pai sulas jāuzglabā vēsā vietā. Arī uzglabāšanas ilgums ir salīdzinoši neliels – pēc atvēršanas tikai 48 stundas. Tāpēc Pai sulas iepakojumam izvēlēts atbilstošākais 0,5 litru tilpums.

Britu biznesa žurnāls "The Economist", vērtējot demokrātijas attīstību, Latviju ir ierindojis 48.vietā pasaulē, mūsu valstī valdošo iekārtu raksturojot kā «demokrātiju ar trūkumiem».

Žurnāla The Economist analītiķu grupas Economist Intelligence Unit (EIU) veidotajā ikgadējā Demokrātijas indeksā apkopoti dati par sabiedrības demokrātijas līmeni 165 pasaules valstīs un divās teritorijās.

Visaugstāko novērtējumu 2011.gada Demokrātijās indeksā Latvijā saņēmis vēlēšanu process un plurālisms, kā arī pilsoniskās brīvības, kas novērtētas attiecīgi ar 9,58 un 9,12 punktiem no iespējamajiem desmit.

Savukārt valdības spēja strādāt novērtēta viszemāk - ar 5,36 punktiem, iedzīvotāju politiskā līdzdalība ar 5,56 punktiem, bet politiskā kultūra ar 5,63 punktiem.

Salīdzinot ar 2010.gada Demokrātijas indeksa rādītājiem, Latvijas novērtējums par atsevišķām kategorijām nav mainījies, taču indeksā Latvija pakāpusies par vienu vietu.

Rīgai varētu būt izredzes īstenot sapni kļūt par reģionālu, bet ne globālu finanšu centru, ja vien tiek īstenots salīdzinoši grūts mājasdarbs.

Tā secināts ZA Ekonomikas institūta Raitas Karnītes, Ivana de Kasto Gonsalvesa - Bērziņa un Santas Popovičas pētījumā. "Pats no sevis starptautiskais finanšu centrs Rīgā neradīsies," uzsver R. Karnīte. "Īrijā bija gan attiecīga valsts politika, kas izpaudās gan centram nepieciešamās mītnes celtniecībā, gan nodokļu atlaides finanšu pakalpojumu izvietošanai tieši šajā valstī, kā arī draudzīgas attiecības ar kaimiņvalstīm," skaidro R. Karnīte.Viņa norāda, ka ir vajadzīgs priekšstats par Latvijas valsti kā nekorumpētu, kas vismaz pagaidām nav. Tāpēc ieteikums ir, ka Latvijā ir jāuzlabo finanšu sistēmas caurspīdīgums un biznesa ētika utt. Lielākas iespējas, ka Rīga var kļūt par reģionālu finanšu centru, būtu tad, ja Latvijas finanšu tirgus spētu piedāvāt produktus vai pakalpojumus, kurus nepiedāvā neviens cits finanšu centrs vai piedāvā tikai daži finanšu centri, norāda R. Karnīte.