Rīgai varētu būt izredzes īstenot sapni kļūt par reģionālu, bet ne globālu finanšu centru, ja vien tiek īstenots salīdzinoši grūts mājasdarbs.
Tā secināts ZA Ekonomikas institūta Raitas Karnītes, Ivana de Kasto Gonsalvesa - Bērziņa un Santas Popovičas pētījumā. "Pats no sevis starptautiskais finanšu centrs Rīgā neradīsies," uzsver R. Karnīte. "Īrijā bija gan attiecīga valsts politika, kas izpaudās gan centram nepieciešamās mītnes celtniecībā, gan nodokļu atlaides finanšu pakalpojumu izvietošanai tieši šajā valstī, kā arī draudzīgas attiecības ar kaimiņvalstīm," skaidro R. Karnīte.Viņa norāda, ka ir vajadzīgs priekšstats par Latvijas valsti kā nekorumpētu, kas vismaz pagaidām nav. Tāpēc ieteikums ir, ka Latvijā ir jāuzlabo finanšu sistēmas caurspīdīgums un biznesa ētika utt. Lielākas iespējas, ka Rīga var kļūt par reģionālu finanšu centru, būtu tad, ja Latvijas finanšu tirgus spētu piedāvāt produktus vai pakalpojumus, kurus nepiedāvā neviens cits finanšu centrs vai piedāvā tikai daži finanšu centri, norāda R. Karnīte.
Priekšstats, ka Latvija starptautiskā finanšu centra izveidošanā varētu sacensties ar Zviedriju vai Somiju, pašlaik nav pamatots, jo Latvijas tautsaimniecība ir neattīstīta, un ir vērojama vairāku makroekonomisko pamatrādītāju pasliktināšanās. Tas attiecas arī uz Tallinu un Viļņu. Bez tam pastāvot priekšstats, ka Latvijas komersantiem ir vāja uzņēmējdarbības ētika, nopietni ieguldītāji cenšas neizvietot uzņēmējdarbību valstīs, par kurām ir priekšstats, ka to finanšu sektors sadarbojas ar kriminālām struktūrām, un valsts institūcijas šādu stāvokli pieļauj. Tādējādi Latvijas centieni izveidot nopietnu finanšu centru, nevis juceklīgu ārzonas centru, esot apgrūtināti, jo Igaunijā, kas ir Latvijas nopietnākais konkurents, vismaz starptautiskās ekonomiskās sabiedrības skatījumā, ir labāka mikroekonomiskā un makroekonomiskā vide, sekmīgāk notiek pielāgošanās process un Rietumu standartiem atbilstošas uzņēmējdarbības vides veidošana. Šie pētījuma secinājumi tikai apliecina, ka šobrīd Latvijā nav starptautiska finanšu centra darbībai piemēroti apstākļi. "Minēto iemeslu dēļ arī pētījumā vērtējums par finanšu centra izveides iespējām Rīgā ir rezervēts," tā R. Karnīte. "Rīgai ir daudzi priekšnoteikumi, lai veidotos par reģionālu finanšu centru: ir infrastruktūra, pakalpojumi ir augstā līmenī, ir sakārtota juridiskā vide. ·ajā ziņā valsts ir daudz izdarījusi, " skaidro a/s Hansabanka valdes loceklis Toms Siliņš. Viņš gan atzīst, ka pie mīnusiem var atzīmēt neattīstīto akciju tirgu, kā arī problemātiskos makroekonomiskos jautājumus. Pētījuma dati liecina, ka Latvijā banku sektorā vislielākā ietekme ir Skandināvijas valstu finanšu kapitālam un dažu citu Eiropas valstu kapitālam. Līdz ar to Latvijas banku sektora attīstības politiku nosaka Skandināvijas valstu baņķieri.