Aukstais un sniegotais pavasaris radījis problēmas arī SIA Dimdiņi Agro kāpostu audzētājiem, jo iekavējies kāpostu dēstu audzēšanas process. Palielinājušies arī izdevumi, apsildot lielās siltumnīcas, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

«Šis pavasaris ir ļoti ekstremāls. Savā 12 gadu darbības laikā tādu nebiju pieredzējis. Atceros, ka 1992. gadā, kad beidzu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju, aprīlī uzsniga 30 centimetrus bieza sniega kārta, bet tā ātri nokusa. Šobrīd uz laukiem vidēji vēl ir 40, 50 centimetrus biezs sniegs. Kopš 15. marta siltumnīcās esam ielikuši stādus to pirmajai rotācijai. Katru nakti, siltumnīcu apsildei izmantojot siltuma ģeneratorus, kas tiek darbināti ar dīzeļdegvielu, pazaudējam 120 litrus šīs degvielas. Naudas izteiksmē tas veido prāvu izdevumu summu,» situāciju raksturojis SIA Dimdiņi Agro augkopības un ražošanas nozares vadītājs Ainārs Sebris.

«Šis ir kāpostu vākšanai labākais laiks, taču, vai raža šajā gadā būs laba vai ne tik laba, vēl ir grūti saprast. Šogad noteikti to būs ietekmējušas mātes dabas kaprīzes, kas šajā pavasarī un vasarā kāpostu attīstību ietekmēja gan ar temperatūras svārstībām, gan lieliem sausuma periodiem,» pastāsta Aizputes novada saimniecības Ozoli īpašnieks Dainis Ozols. Saimniecība ar dārzeņu audzēšanu nodarbojas trešo gadu, kāpostus realizējot svaigā veidā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

No lauksaimniekiem un piemājas zemnieku saimniecību īpašniekiem dzirdēti dažādi viedokļi par šā gada zaļo dārzeņu bagātīgumu. Vieni teic, ka šogad bijis labs gads, otri – stādi siltumnīcās izauga vareni, bet ar pašu galviņu veidošanos tā pa­švaki sanācis – vai nu tās vispār neizveidojās, vai arī izauga nelielas un sasprāgušas.

«Kāpostu augšana nevienmērīgo laikapstākļu dēļ notika pa intervāliem. Ārēji liekas, ka ar ražu šogad nebūs bēdīgi: kāpostu galviņu lieluma un smaguma ziņā ražu varu novērtēt kā normālu. Bet vēl esmu piesardzīgs – jāredz, kā kāposti glabāsies – tas būs īstais rādītājs,» norāda D. Ozols.

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Pēc trakajām lietusgāzēm iestājusies silta atvasara. Beidzot saulīte dažās dienās spējusi nožāvēt SIA «Dimdiņi Agro» kāpostu un labības laukus. Veltas izrādījušās bažas, ka bez gumijas zābakiem nevar tikt uz lauka. Tiesa, sabiedrības direktors Ainārs Sebris rāda fotouzņēmumus, kuros redzamas ar ūdeni piepildītas dziļas rises un kāpostgalvas ūdenī. Tehnika grima un neko iesākt nespēja, jo arī pagājušajā nedēļā pamatīgi nolija, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Uz kāpostu lauka lielas skaistas galviņas griež un met traktoru piekabēs 40 strādnieki, bet citā laukā vasaras kviešus kuļ kombains. «Esam pieredzējuši smagāko rudeni 20 gadu laikā. Taču visām grūtībām ir jātiek pāri, mēs novāksim ražu. Tagad visi spēki tiek koncentrēti šim darbam, turklāt ir jādomā arī par ziemāju sēju. Sēja varētu būt ļoti problemātiska, jo šobrīd papildu tehnikas vienības ir jāiesaista gan kāpostu, gan graudu novākšanā. Šad un tad vēl ir jāvelk kombains laukā no kādas mitrākas lauka vietas. Ja rudens būs vēls un laikapstākļi atļaus, tad riskēsim vēl sēt ziemājus,» stāsta A.Sebris. Pagaidām ir tikai sastrādāta zeme ziemājiem, bet sēju noteikti vēl nesāks nākamajā nedēļā.

Iecienītāko pašmāju dārzeņu «topa» virsotnē ir tomāti, kāposti, kartupeļi, kā arī īsie gurķi, liecina mazumtirgotāja Rimi novērojumi. Šoruden plauktos nonākuši arī tīteņkāposti – īpaši audzēti kāposti, kurus to īso kacenu dēļ ir ērti izmantot kāpostu tīteņu pagatavošanai.

Salāti un kāposti noteikti ir starp tām Latvijas dārzeņu kategorijām, kam ir iespēja piedzīvot patēriņa izaugsmi, uzskata mazumtirgotājs. Tīteņkāpostus audzē z/s Dimdiņi.

Zemnieku saimniecībā portālam db.lv skaidroja, ka tīteņkāpostu audzēšanas tehnoloģija līdzinās parasto kāpostu audzēšanai. Jāņem vērā tīteņkāpostu veģetācijas dienas, lai precīzi izrēķinātu gatavības laiku un novākšanas periodu. Tīteņkāposti pēc sava izskata ir ar plakanām galviņām, lapas nav blīvi piespiedušās viena otrai, lapas ir lielas pēc virsmas un plānas.

Tīteņkāpostus varot izmantot arī suši pagatavošanai.

Par veiksmes stāstu Rimi plauktos esot kļuvis vietējais kalē jeb tumšais lapu kāposts. Šo lapu kāpostu mēdzot dēvēt arī par superdārzeni, jo tas satur vērtīgu vielu un vitamīnu buķeti.

"Swedbank" un lauksaimniecības produkcijas uzņēmumu grupa "Dimdiņi" vienojušās par sadarbību un vairāk nekā 300 tūkstošu eiro lielu finansējumu.

"Dimdiņi", kas nodarbojas ne tikai ar "Dimdiņkāpostu" ražošanu, bet arī audzē citus dārzeņus, labību un dažāda veida salātus, izmantos piešķirto finansējumu uzņēmuma konkurētspējas veicināšanai.

Uzņēmumu grupa "Dimdiņi", kuras ražotne atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, plāno ne tikai uzlabot ražošanas iekārtas, bet arī iekarot jaunus eksporta tirgus. Kā atzīst "Dimdiņi" valdes priekšsēdētājs Oskars Brediks, uzņēmums mērķtiecīgi strādājis pie produkcijas dažādošanas: "Aptuveni 70% no visas "Dimdiņu" produkcijas aizvien veido skābēti kāposti. Taču uzņēmuma produktu sortimentā šobrīd ir jau vairāk nekā 30 dažādu produktu. Mērķis paplašināt produkcijas sortimentu daļēji saistīts arī ar to, lai varētu nodrošināt darbu vietējiem iedzīvotājiem visa gada garumā un neveidotos situācija, kad kāpostu sezonas beigas daļai darbinieku nozīmētu arī darba attiecību beigas."

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jauni ierobežojumi mikrouzņēmumu dalībai iepirkumos netiek izstrādāti; cīnās par likmi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izņemot jau pašlaik noteiktās prasības uzņēmumu dalībai publiskajos iepirkumos, jauni ierobežojumi mikrouzņēmumiem netiek izstrādāti, jāsecina no Finanšu ministrijas (FM) skaidrotā DB. Jāatgādina, ka valdība oktobra beigās izskatīja ziņojumu, kur cita starpā rosināts liegt mikrouzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.

Labklājības ministrijas (LM) un Finanšu ministrijas (FM) sadarbībā izstrādātajā ziņojumā tika atzīts, ka ir jāpārskata mikrouzņēmuma kā uzņēmējdarbības formas saturs un nosacījumi. Vienlaikus ar mikrouzņēmumu nosacījumu pārskatīšanu tika rosināts noteikt turpmākus mikrouzņēmumu dalības ierobežojumus, tai skaitā liegt mikrouzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.

Konkurences padome (KP) pēc ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas uzraudzības noslēgšanas secina, ka mazie un vidējie uzņēmumi kūtri izmanto atļautās sadarbības formas, lai piedalītos liela apjoma publiskajos iepirkumos, informē KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

KP uzraudzībā analizēja 200 lielākos publiskos iepirkumus pēc to kopējās līgumu summas laika periodā no 2010. līdz 2014. gadam un informāciju par trīs lielākajiem pasūtītājiem, kā arī ieguva un analizēja informāciju no 20 lielākajām komercsabiedrībām, kas Latvijā nodarbojas ar ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo uzraudzību par 2005. līdz 2009. gadu, novērojams, ka kopējā publiskajos iepirkumos noslēgtā līgumsumma par Latvijas ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem ir palielinājusies. Tajā pašā laikā analizētajā periodā kopējā līgumsumma piedzīvoja lejupslīdi. Piemēram, no 2011. līdz 2014. gadam kopējā līgumsumma samazinājās kopumā par 39 %. Pirmajos trīs uzraudzībā analizētajos gados lielākās kopējās iepirkumu līgumsummas bija par darbiem Centra reģionā, savukārt 2014. gadā - Latgales reģionā.

Gada laikā, startējot vairāk nekā 170 dažādos iepirkumos, redzam, ka situācija, kurā šobrīd atrodas telpu uzkošanas nozare, ir visai neapskaužama.

Lai gan telpu apsaimniekotāji izstrādājuši labās prakses vadlīnijas un pasūtītāju izglītošanā ieguldījuši daudz laika un pūļu, ar to vien ir par maz, lai nodrošinātu godīgu konkurenci iepirkumos. Caurumi esošajā likumdošanas rāmī ļauj izbirt cauri gan graudiem, gan pelavām. Un, lai gan publiskajos iepirkumos būtu jāļauj piedalīties tikai tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas īsteno godprātīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, nereti tieši negodprātīgiem pakalpojumu sniedzējiem uz nodokļu apiešanas un citu apšaubāmu prakšu rēķina ir milzīga priekšrocība — mazākā cena, kas joprojām dominē kā noteicošais faktors daudzos iepirkumos pat, ja izvēles kritērijs ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo tieši cena veido lielāko punktu īpatsvaru kopējā lēmuma pieņemšanā.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir neizpratnē par pašvaldību un valsts uzņēmumu neienteresētību iepirkt vietējo ražotāju pārtikas produktus, paziņojumā presei norāda padome.

«Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome aicina pašvaldības un valsts iestādes būt atvērtākām sadarbībai ar vietējiem zemniekiem, kā arī padome ir gatava organizēt dažādus apmācības seminārus, lai veicinātu vietējo produkciju noietu un kopā ar pašvaldībām rastu apstākļus, lai vietējie ražotāji veiksmīgāk startētu iepirkumos,» norāda LOSP Valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Padome skaidro, ka ir konstatētas problēmas ar korektu dalījumu daļās ieviešanu, tādējādi nepaverot plašāku iespēju piedalīties iepirkumos vietējiem zemniekiem, kas piedāvā gan svaigu, gan saldētu produkciju. Neizpratne esot arī par normatīvo aktu neievērošanu iepirkumos, kas pašlaik tiek izsludināti, tādējādi nenodrošinot vietējo ražotāju iespēju dalībai iepirkumos ar savu produkciju, kā, piemēram, tehniskajās specifikācijās nav iekļauti nedz Latvijā audzēti bumbieri, nedz dažādas vietējās izcelsmes ogas. Problēmas ir ar MK noteikumu «Noteikumi par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem» ievērošanu, kas ir saistoši visām valsts un pašvaldības iestādēm.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Kopējais Konkurences padomes (KP) pēdējo piecu gadu laikā atklāto karteļa vienošanos rezultātā ietekmēto publisko iepirkumu apmērs bija vismaz 134 miljoni eiro, īpaši skarot tieši būvniecības iepirkumu procedūras, šodien žurnālistiem sacīja KP izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička.

No visiem KP piecu gadu laikā pieņemtajiem lēmumiem par aizliegtām vienošanām 70% ir bijušas karteļa vienošanās publiskajos iepirkumos, informēja Spička.

Kopumā par dalību publisko iepirkumu karteļos KP piecu gadu laikā ir pieņēmusi 19 lēmumus, 89 uzņēmumiem piemērojot naudas sodus kopumā gandrīz 10,7 miljonu eiro apmērā.

«Secinājām, ka neviena nozare nav pasargāta no karteļiem iepirkumos, tomēr visbiežāk prettiesiskas uzņēmumu darbības ir konstatētas tieši būvniecības iepirkumos,» stāstīja Spička.

Viņš norādīja, ka aptuveni trešdaļa no atklātajiem karteļiem bija saistīta ar būvniecības un remonta pakalpojumu iepirkumiem, taču karteļi atklāti arī iepirkumos par mežizstrādes pakalpojumiem, bibliotēku aprīkojuma piegādi, medicīnas aprīkojuma piegādi un citās jomās.

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?

Konkurences padome (KP) kurināmās šķeldas tirgus izpētē nav guvusi pierādījumus par iespējamas aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, kā arī pirmšķietami konstatējusi, ka neviens tirgus dalībnieks neatrodas dominējošā stāvoklī, informē KP.

KP veica šķeldas tirgus izpēti, lai noskaidrotu iemeslus, kas ir pamatā būtiskajam šķeldas cenu kāpumam, ņemot vērā enerģētikas nozares jautājumu aktualitāti un kurināmās šķeldas cenas būtisku pieaugumu 2021. un 2022.gadā.

KP secinājusi, ka izskaidrojums cenu kāpumam ir ģeopolitiskie apstākļi, importa ierobežojumi, inflācija un tirgus dalībnieku nespēja pietiekami ātri pielāgoties pastāvošajai tirgus situācijai.

Vienlaikus KP aicina šķeldas pircējus uzraudzīt situāciju attiecībā uz saņemtajiem piedāvājumiem un ziņot, ja rodas aizdomas par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu. Tāpat KP aicina šķeldas tirgus dalībniekus iesniegt pierādījumus, ja tie ir iesaistīti aizliegtās vienošanās, saņemot iespēju Iecietības programmas ietvaros iegūt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.

Jau vairākus gadus valsts un pašvaldību iestādes publiskajos iepirkumos sadarbības partneri komunikācijas projektiem izvēlas pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma, kas citiem vārdiem nozīmē to, ka piedāvājums satura kvalitātes vērtējumā ir vislabākais. Visu cieņu, tas ir labi!

Tomēr ir arī izņēmumi un patiešām pārsteidz, ka tirgū joprojām parādās iepirkumi, kuru galvenais kritērijs, atlasot izpildītāju, ir viszemākā piedāvātā līgumcena. Taisnības labad jāsaka, ka “Repute” šādos iepirkumos mērķtiecīgi izvairās startēt, tomēr nereti “kāja paslīd”, jo pārāk ātri iedegamies par tēmu, rodas laba ideja, parādās konkurences gars, kas tajā brīdī zemākās cenas izvēli it kā nostumj otrajā plānā.

Tomēr - kāpēc, organizēt zemākās cenas iepirkumus ir kļūda?

Pirmais un svarīgākais iemesls – šādos iepirkumos pašos pamatos ir iekodēta viduvējības stīga, jo piegādātājs nav motivēts iedot vairāk risinājumu, nekā prasa, turklāt arī to, ko prasa, izpildīs ar mazāko resursu, kāds iespējams. Pat ja budžeta definētais slieksnis, izpildot visas minimiālās nolikuma prasības, teorētiski vēl atļautu uz “kūkas uzlikt ķirsīti” jeb pasūtītājam piegādāt vēl vienu aktivitāti, kāpēc to darīt, ja tiek zaudēta konkurētspēja? Realitātē zemākās cenas iepirkumos visbiežāk viss iespējamais pasūtītāja budžets tā arī netiek izpildīts, lai gan tā pilnīga izmantošana varētu garantēt labāku rezultātu.

2014. gadā Latvijā augļu dārzos, dārzeņu platībās un siltumnīcu kultūrās lietotas 7 tonnas jeb nepilns 1% no visa vidēji gadā izmantoto pesticīdu daudzuma lauksaimniecībā, savukārt kukurūzas sējumu un kartupeļu stādījumu apstrādei izmantotas attiecīgi 3 un 21 tonna pesticīdu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

CSP pirmo reizi ir veikusi apsekojumu un apkopojusi datus par pesticīdu izmantošanu augļu dārzos, dārzeņu un kartupeļu platībās, siltumnīcu kultūrās, kā arī kukurūzas sējumos. Izmantojot 2014. gadā iegūtos datus, kā arī rezultātus no 2012. gadā veiktā apsekojuma par pesticīdu lietošanu graudaugu kultūrām un rapsim, tiek nodrošināta informācija, lai novērtētu pesticīdu radīto iespējamo risku videi un veselībai.

Ņemot vērā klimatisko apstākļu ietekmē izveidojušos augsto slimību un kaitēkļu fonu Latvijā 2014. gadā, CSP apsekoto kultūraugu sējumos un stādījumos izmantotais pesticīdu darbīgo vielu daudzums ir vērtējams kā atbilstošs optimālas agrotehnikas ievērošanai, uzskata Valsts Augu aizsardzības dienesta eksperti.

Gulbenes novada dārzkopības uzņēmums SIA Dimdiņi plāno paplašināt skābo kāpostu ražošanu, iepērkot iekārtas produkcijas iepakošanai un investējot 192 500 eiro, liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Tajā teikts, ka uz jaunās iekārtas skābie kāposti tiks iepakoti plastmasas spainīšos, savukārt līnijas jauda būs ne mazāka kā 800 spainīši stundā. Iekārtas piegādās Polijas uzņēmums K&M.

Iepirkums tiek veikts, izmantojot Eiropas Savienības lauksaimniecības fondu pieejamo atbalstu pasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē.

Dimdiņu apgrozījums 2014.gadā bija 4,709 miljoni eiro salīdzinājumā ar 3,999 miljonu apgrozījumu pirms gada, tikmēr uzņēmuma peļņa sarukusi divkārt - no 95 112 eiro 2013.gadā līdz 45 375 eiro 2014.gadā.

Piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, uzņēmums modernizācijā 2014.gadā ieguldīja vairāk nekā 455 000 eiro.

Dimdiņiem šogad nozīmīgs gads – atsvaidzināts zīmols un modernizētas ražošanas līnijas; uzņēmuma galvenie sasniegumi ir eksports uz Skandināviju un Lielbritāniju

Lizumā atrodas SIA Dimdiņi ražotne, tai apkārt tiek apsaimniekoti 150 hektāri zemes, kuros tiek audzēti galviņkāposti, Ķīnas kāposti, ziedkāposti (ar to nodarbojas saistītais uzņēmums SIA Dimdiņi Agro). Jau no pašiem pirmsākumiem saimniecība sāka nodarboties arī ar skābētu kāpostu ražošanu.

Šogad kāpostu ražas apjomi kopumā ir samazinājušies par 30% – sausuma dēļ. Tā kā ražošanas apjomi ir samazinājušies, būtiski ir pieaugusi kāpostu cena, kura iepriekš bija 12 centi kilogramā, bet šobrīd tie ir 38 centi kilogramā. Lai gan apgrozījuma tendences ir pozitīvas – uzņēmums katru gadu strādā ar 15% pieaugumu pret pagājušo gadu – priekšā ir nestabils gads.