Transports un loģistika

Japānā notiek Pasaules aviosatiksmes samits

Aivars Mackevics [email protected], 31.05.2005

Jaunākais izdevums

No šī gada janvāra līdz aprīlim pasažieru pārvadājumu skaits ir pieaudzis par 8,7%, kas norāda arī par pieaugošo pieprasījumu pēc ceļojumiem. Pieaugošā degvielas cena un vēlme gūt pēc iespējas lielāku peļņu norāda, ka arī krasā pāreja uz zemo cenu industriju avio kompānijām kļūst kritiska. Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA) norāda, ka kapacitātes pieaugums visos pasaules reģionos bija zemāks par transportlīdzekļu pieaugumu, uzturot transportlīdzekļu noslogojumu 73,6% apjomā. Pieauguma pamatā pārsvarā ir aprīļa mēneša dati, kas pārspēj februāra un marta vājos rezultātus. Izmaiņas iedzīvotāju atvaļinājumu un brīvdienu tradīcijās padara aizvien sarežģītākas iespējas salīdzināt pārvadājumus. Degvielas cenu kāpums ir galvenais faktors, kas ietekmē lidsabiedrību peļņu. Šogad no 30.-31.maijam Tokijā, Japānā notiek Pasaules aviosatiksmes samits un Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) gadskārtējā tikšanās. Tikšanās galvenā tēma ir “Ceļš uz zemu izmaksu industriju”. Aviokompāniju produktivitāte pēdējos divos gados ir augusi par 2-3%, turklāt 2005.gadā ir gaidāms vēl lielāks pieaugums. Turklāt IATA ieviestā nozares vienkāršošanas iniciatīva “Simplifying the Business” būs iespēja pasažieriem ceļot ar lielāku komfortu par zemākām cenām. Samitā mēģināja rast risinājumu situācijai, ka industrija, kura aizvien palielina pārvadāto pasažieru skaitu cieš aizvien lielākus zaudējumus. Proti, industrijai ir nepieciešams pieaugošo pasažieru skaitu pārvērst pieaugošā peļņā. IATA nolēmusi lūgt valdības atbalstu, lai padarītu gaisa satiksmes biznesu efektīvāku un samazinātu izmaksas. Tikšanās sākumā asociācija atklāja, ka aviācijas industrija 2005.gadā cietīs lielākus zaudējumus nekā plānots, tas ir, 5,5 miljardu ASV dolāru lielus zaudējumus. 2004.gadā lidsabiedrību zaudējumi sasniedza 4,8 miljardus dolāru. IATA norāda, ka degvielas cenas pieaugums kaut viena dolāra apmērā nozīmē viena miljarda ASV dolāru zaudējumus pasaules aviācijas industrijai kopumā. Pagājušajā gadā asociācija uzsāka vērienīgu projektu izmaksu samazināšanai, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Sākot ar 2007.gadu tiek plānots papīra biļetes pilnībā aizstāt ar elektroniskajām. Šīs pārmaiņas ļaus ietaupīt 3 miljardus ASV dolāru gadā. Papildus plānots attīstīt bagāžas identifikācijas sistēmu, kas balstīta uz radio frekvencēm un svītrkodu lietošanu uz reģistrācijas taloniem. Turklāt uzlabojot savu maršrutu efektivitāti, 2004.gadā aviokompānijām izdevās ietaupīt 1 miljardu dolāru. IATA uzsver, ka industrijas pamatā ir vēlme uzlabot savus rādītājus pasažieru drošības un komforta dēļ. Piemēram, pagājušais gads iezīmējās ar vismazāko negadījumu skaitu aviācijas vēsturē. Turklāt pēdējo 10 gadu laikā aviokompānijas par 75% ir samazinājušas trokšņu līmeni un par 70% piesārņojuma izmešu līmeni. Eiropai ir nepieciešamas “vienotas debesis”, jo gaisu telpas sadalījums pa valstīm katru gadu industrijai izmaksā 4,4 miljardus ASV dolāru. Jau 2004.martā tika ieviesti četri jauni noteikumi, lai integrētu Eiropu kopīgā gaisa telpā, tomēr šie noteikumi nav ievesti praksē. Attiecībā uz lidostām un gaisa satiksmes kontroli tiek atzīmēts, ka valdība ir noregulējusi industriju, bet tai pašā laikā tai nepieciešams noregulēt piegādātāju monopolus. Tādēļ samita laikā tiks apspriestas arī ieceres privatizēt lidostas un gaisa satiksmes navigācijas sistēmas. Pavisam šī gada Tokijas samita piedalās 700 dalībnieki, kas pārstāv 265 lidsabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Francijas dispečeri streiko pret ES plāniem; streikus paredz arī citur Eiropā

Gunta Kursiša, 12.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas aviosatiksmes dispečeru streika dēļ Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic nācies atcelt lidojumus uz Nicu, informē lidsabiedrības pārstāvji. Tāpat nozares pārstāvji paredz, ka līdzīgi streiki drīzumā varētu notikt arī citās Eiropas lidostās.

Trešdien lidsabiedrība airBaltic atcēlusi reisu Rīga – Nica – Rīga (BT695 / BT696), kas tiek veikts līdz četrām reizēm nedēļā. Savukārt otrdien airBaltic Francijas aviosatiksmes dispečeru streika dēļ atcēla lidojumus uz Parīzi. Citas aviokompānijas, kas lido no starptautiskās lidostas Rīga, streiks Francijā nav ietekmējis, Db.lv stāstīja lidostas pārstāve Elīna Krastiņa.

Pasažieriem, kuru lidojumi tikuši reisā Rīga – Nica – Rīga, airBaltic nodrošina kuponus maltītēm un piedāvā lidot uz citiem galamērķiem, kas ir atceltā galamērķa tuvumā, pauda airBaltic pārstāvji. Tāpat «tiek darīts viss iespējamais», lai nodrošinātu pasažieriem viesnīcas, ja ielidot Nicā vai izlidot no tās nebūs iespējams aviosatiksmes dispečeru streika dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nemaz ne tik tālā Japāna

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars, 09.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vēstniecība Japānā uzsāka savu darbību 2006.gada aprīlī. Visu šo laiku viens no galvenajiem vēstniecības uzdevumiem ir veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Japānu, kas sevī ietver eksporta veicināšanu no Latvijas uz Japānu un investīciju piesaisti no Japānas uz Latviju. Šodien apskatīšu dažas aktualitātes šajos virzienos.

Pēc provizoriskiem datiem Latvijas kopējais eksports uz Japānu 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis par 14% un sasniedza 17.6 milj. LVL. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Japānu bija: koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti (kūdra), ķīmiskā produkcija (farmācija). Pēdējo gadu laikā, samazinoties izejvielu īpatsvaram Latvijas eksportā, pakāpeniski palielinās gatavās produkcijas īpatsvars. Pavisam īsi par trim galvenajām eksporta grupām.

Farmācija:

Latvijas-Japānas ekonomiskajām saiknēm ir diezgan ilga vēsture. Tās pamatā ir farmācijas nozare. 1965.gadā uzņēmumam Grindeks aizsākas sadarbība ar Japānas farmācijas uzņēmumu Taiho Pharmaceutical par preparāta ftorafur piegādēm uz Japānu. Šī sadarbība turpinās arī šodien, paplašinoties ar jaunām sadarbības formām. Medicīnas iekārtu ražotājs Biosan jau vairākus gadus izplata savu produkciju Japānā. Tāpat Japānas tirgū ir pārstāvēts analītiskās programmatūras ražotājs ķīmijas un farmācijas nozarei - Latvijas kompānija ChromSword. Šī gada aprīlī četri Latvijas uzņēmumi tika pārstāvēti Latvijas stendā farmācijas izstādē CPhI Tokijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdienas sēdē vēl nepieņēma lēmumu par aviosatiksmes atjaunošanu. Pēc sēdes preses konferencē valdības pārstāvji kavēšanos ar aviosatiksmes atjaunošanu saistīja ar veselības apsvērumiem un nepieciešamību pēc vienota Baltijas valstu redzējuma.

Lūgts komentēt, kāpēc Ministru kabinets ceturtdien ārkārtas sēdē nepieņēma lēmumu par aviosatiksmes atjaunošanu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka šajā jautājumā Baltijas valstis izstrādā vienotu reglamentu, kas paredzētu izkļūšanu un iekļūšanu Baltijas gaisa telpā.

"Patlaban Baltijas valstu ministrijas strādā, lai panāktu vienotu pieeju. Mēs meklējam iespējas atjaunot satiksmi koordinēti, un aviosatiksmes atjaunošana būs atkarīga no sarunām ar Lietuvu un Igauniju," skaidroja Ministru prezidents.

Savukārt veselības ministrs Ilze Viņķele (AP) uzsvēra, ka valdība ar nodomu ir saglabājusi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu punktu, ka Latvija ir tiesīga noteikt valstis, uz kurām nav ieteicams doties. Pēc ministres teiktā, patlaban šādu valstu Eiropā ir daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielais divdesmitnieks sasparojas

I. Cirša, Db, 03.04.2009

Samits bija saspringts, taču beigu galā vienprātība bija lielāka, nekā tika gaidīts iepriekš. G20 valstu līderi panāca vienošanās par pasākumiem 5 trilj. USD vērtībā ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi saistīto problēmu risināšanai.

Foto: AFP/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G20 samitā vakar Londonā panāktas vairākas būtiskas vienošanās, piemēram, panākta vienošanās iešļircināt līdz 2010.gadam pasaules ekonomikā līdz pieciem triljoniem dolāru.

Kā sacīja pasākuma namatēvs Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns, tā galvenais uzdevums bija industriāli spēcīgāko valstu, kuru daļa pasaules ekonomikā ir ap 80%, spēku saskaņošana pasaules finanšu un ekonomikas krīzes pārvarēšanā.

Kopš iepriekšējās G20 līderu tikšanās pērn novembrī krīze gan ir zaudējusi savu attīstības ātrumu, taču ir gājusi plašumā un dziļumā, aptverot arvien jaunas ekonomikas jomas, arī ražošanu. Samits bija saspringts, taču vienprātība beigās bija lielāka, nekā tika gaidīts iepriekš. Pēc Brauna teiktā noslēguma preses konferencē, ir panākta vienošanās iešļircināt līdz 2010.gadam pasaules ekonomikā līdz pieciem triljoniem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā notikumi Japānā mainīs pasauli?

Harijs Švarcs, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs, 16.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Traģiskie notikumi Japānā ir ietekmējuši arī finanšu tirgus. Akciju cenas Japāna ir sarukušas par vairāk kā desmit procentiem, negatīvi ietekmējot arī finanšu tirgus Eiropā un ASV. Kā notikumi Japānā ietekmēs finanšu pasauli šodien un rīt? Dažas versijas.

- Zemestrīces radītais posts tiešā veidā negatīvi ietekmēs Japānas ekonomisko izaugsmi. Daudzu uzņēmumu darbība ir daļēji vai pilnībā apturēta, noteikti elektroenerģijas patēriņa ierobežojumi un ierobežota uzņēmumu darbība. Šie notikumi viennozīmīgi negatīvi ietekmēs uzņēmumu un patērētāju noskaņojumu, kas atsauksies arī uz to rīcību un kopējo patēriņu.

- Kad krīzes pirmais posms tiks pārvarēts un sekas apzinātas, sāksies apjomīgi atjaunošanas darbi. Pirmkārt, lai tos finansētu, Japānas valdībai nāksies aizņemties ievērojamas summas finanšu tirgos un audzēt arvien tālāk savu ārējo parādu, kas jau pašlaik ir bīstami augsts – ap 200% no IKP. Tas, visticamāk, apdraudēs Japānas kredītreitingu un sliktākajā gadījumā var pat izsaukt parāda finansēšanas problēmas - līdzīgas tām, kādas redzam pašlaik virknē Eiropas valstu. Kad ārējā parāda apjoms ir sasniedzis tik iespaidīgus līmeņus, pat neliels tā pieaugums var radīt nopietnas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pasaule dosies pa Japānas ceļu?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., AB.LV grupas galvenais analītiķis, 27.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Tranzīta nozare no premjera sagaida skaidras atbildes

BATL prezidente Inga Antāne, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) izsaka gandarījumu, ka asociācijas pirms gada iniciētās aktivitātes par nepieciešamību Rīgā rīkot 16+1 formāta samitu, lai aktivizētu sadarbību starp Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm un Ķīnu, vainagojušās panākumiem, un valdību vadītāju sanāksme kā arī biznesa forums noritējis augstā līmenī.

16+1 samits dos Latvijas un Ķīnas uzņēmējiem jaunas sadarbības iespējas, tomēr Latvijai pēc veiksmīgi aizvadītā samita nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā un jābūt gatavai šīs iespējas izmantot. Ministru prezidents Māris Kučinskis paziņojis, ka forumā bijušas daudzas sarunas un noslēgti daudzi nodomu protokoli. Tranzīta nozare no premjerministra sagaida skaidras atbildes uz jautājumiem – kas mainījies pēc samita Latvijas globālās konkurētspējas uzlabošanai tranzīta jomā, konkrēti kādas vienošanās panāktas, ar ko mēs valsts politikas līmenī esam kļuvuši interesantāki potenciālajiem sadarbības partneriem, un kādi ir plānoti turpmākie rīcības soļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO 2023.gada samits notiks Lietuvā, pirmdien pavēstīja alianses dalībvalstu līderi.

Viņu kopīgajā paziņojumā teikts: "Mēs gaidām iespēju tikties Spānijā 2022.gadā, bet nākamajā gadā tikšanās notiks Lietuvā."

Šo informāciju žurnālistiem Briselē apstiprināja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"NATO komunikē Lietuva minēta kā nākamā valsts, kurā tiks organizēts NATO samits pēc 2022.gada tikšanās Spānijā," viņš sacīja.

Lietuvā 2005.gadā tika rīkota NATO valstu ārlietu ministru sanāksme, bet 2008.gadā - alianses valstu aizsardzības ministru sanāksme. Abi šie pasākumi norisinājās Viļņā.

Kā radiostacijai "Žiniu radijas" otrdien sacījusi prezidenta galvenā ārlietu padomniece Asta Skaisgirīte, tik liela mēroga pasākums Lietuvā vēl nav rīkots, tādēļ būs jāpaveic lieli sagatavošanās darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.

«Es priecājos jūs satikt,» Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš.

Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953. gadā.

Abu līderu tikšanās, protams, iepriekš tika rūpīgi izplānota. Abu valstu amatpersonas trīs dienas uz robežas plānoja un izmēģināja teju katru līderu soli. Bet pat ar visu to sastapšanās mirklis bija pārsteidzošs kontrasts atmosfērai, kas abu valstu starpā valdīja pirms gada, kad Ziemeļkoreja izmēģināja tālas darbības raķetes un apmainījās ar apvainojumiem ar Savienotajām Valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ceļojuma iedvesmu pārvērš naudā

Ilze Žaime, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES un Japāna sadarbosies Krievijas un Ķīnas radīto draudu novēršanā

LETA--AFP/REUTERS, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES un Japāna vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret agresorvalsts Krievijas radītajiem draudiem un arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi.

Krievija, kas uzsākusi agresīvu karu pret Ukrainu, ir "vistiešākais drauds" starptautiskajai kārtībai, viesojoties Tokijā, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Urzula fon der Leiena, bet Japānas premjerministrs Fumio Kisida informējis, ka augstāko ES amatpersonu vizītes laikā puses vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret Krieviju, piemēram, enerģētikas jomā.

Krievija "ar savu barbarisko karu pret Ukrainu un satraucošo līgumu ar Ķīnu pašlaik ir vistiešākais drauds pasaules kārtībai", kopīgās preses konference laikā ar Kisidu un Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, uzsvēra Leiena.

ES augstākās amatpersonas Tokijā piedalījās ikgadējās sarunās ar Japānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogales G7 valstu samits būtu bijis mazāk haotisks, ja ASV prezidents Donalds Tramps to nebūtu apmeklējis vispār. Viņš ieradās samitā Šarlevuā, Kanādā, bet aizgāja no tā tviterī – savā iecienītajā komunikācijas kanālā ar pasauli, turklāt izdarīja to ar aizskarošiem apvainojumiem namatēvam – Kanādas premjeram Džastinam Trudo.

Seši plus viens

Paziņojis tviterī, ka ir licis ASV pārstāvjiem neparakstīt Šarlevuā samita gala komunikē, D. Tramps nosauca Dž. Trudo par lēnīgu, maigu un negodīgu. Proti, ka visa samita gaitā Kanādas premjers ir bijis retorikā maigs, bet savā noslēguma preses konferencē paziņojis, ka Kanāda tomēr ieviesīs savus tirdzniecības tarifus kā atbildi ASV noteiktajiem tērauda un alumīnija tarifiem.

Tas gan nav nekas jauns un atbilst Kanādas līdzšinējai nostājai. Iepriekš paziņojot par to Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO), Kanāda un arī Eiropas Savienība savus atbildes tarifus ieviesīs no 1. jūlija.

Iepriekš Vācija un Francija lika noprast, ka varētu neparakstīt Šarlevuā samita komunikē, ja neizdosies panākt ASV piekāpšanos svarīgos politikas jautājumos, kas bez tirdzniecības ietver arī globālo klimata politiku un Irānas kodollīgumu, no kura Vašingtona nesen ir izstājusies. Iznākumā tomēr sešas no G7 dalībvalstīm – Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un Lielbritānija, kā arī ES, kas tehniski nav šā industriālo valstu kluba biedre, bet piedalās tā darbā – atrada kopēju valodu un gala paziņojumu ar apņemšanos stiprināt starptautiskā sadarbībā balstītu tirdzniecību parakstīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

G7 samits ASV ekonomiskā nacionālisma ēnā

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās nedēļas svētdienā noslēdzās viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem notikumiem – G7 samits, kurā piedalās ASV, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda, Japāna.

Šoreiz samits noslēdzās bez tradicionālā komunikē, lai izvairītos no pērnā gada situācijas, kad ASV prezidents Donalds Tramps atteicās to parakstīt. Līdz ar to, kā norāda starptautiskie politiskie komentētāji, katra valsts pēc samita brīvi runā to, kas atbilst tās interesēm, un šoreiz runāt par kādām kopējām panāktām vienošanām nav iespējams. Samita sausais atlikums ir secinājums, ka starp ES līderiem un ASV pastāv nepārvaramas domstarpības.

Ārzemju prese un portāli, rakstot par samitu, ir pilni ar tādiem virsrakstiem kā, piemēram, «Trampa negaiss iesper Makrona samitam». Ja samita namatēvs, Francijas prezidents Emanuels Makrons, masu medijos tiek dēvēts par multilaterālisma čempionu, tad Tramps – par ekonomisko nacionālistu. Portāls politico.com raksta, ka G7 lielvalstis izteikti pārstāvēja katra savas intereses, nevis kādas kolektīvas. Samita dienaskārtībā bija jautājumi par tirdzniecības kariem, Irānas kodolprogrammu, Krieviju, Sīriju, klimata pārmaiņām un Amazones mežu ugunsgrēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konceptuāli atbalsta Latvijas dalību Expo 2025 Japānā

Db.lv, 25.01.2022

Starptautiskās izstādes Expo Osaka 2025 norises vieta –mākslīgi veidota Jumešima sala (Yumeshima Island)

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatot Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sagatavoto informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets 25. janvārī konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību nākamajā starptautiskajā izstādē “Expo 2025” Japānā.

Izstādes norise Japānas pilsētā Osaka plānota no 2025. gada 13. aprīlim līdz 13. oktobrim.

Izstādē Japānā paredzēts uzsvērt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tāpēc kā izstādes pamattēma definēta “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” ar trim apakštēmām: “Dzīvību glābšana”; “Dzīvju spēcināšana” un “Dzīvju savienošana”. Plānots, ka izstādi apmeklēs aptuveni 28 miljoni apmeklētāju.

“Katra Expo izstāde ir uzņēmēju olimpiskās spēles. Tā ir unikāla iespēja starptautiski pozicionēt katram sevi – katru uzņēmumu un valsti kopumā. Mums kā valstij ir jānodrošina šī sadarbības platforma uzņēmējiem, lai pārsteigtu pasauli ar mūsu sasniegumiem un piedāvājumu, veidotu biznesa kontaktus un slēgtu jaunus sadarbības līgumus. Japāna mums vēl šobrīd ir līdz galam neatklāta valsts, kur mums ir liels potenciāls un iespēja gan palielināt eksporta apjomus, gan veicināt investīcijas. Ar Latvijas dalību “Expo 2025 Osaka” līdz 2028. gadam plānots piesaistīt papildus investīcijas 20 milj. eiro apmērā no Japānas un sasniegt papildus pieaugumu Latvijas eksportā 30 milj. eiro apmērā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecībā pie lidostas “Rīga” pašlaik norit aktīva stacijas ēkas dzelzsbetona konstrukciju, estakādes pamatu un piebraucamo ceļu izbūves darbi. Šis būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un aviosatiksmes savienojuma centrs Baltijā.

“Tiešais avio un dzelzceļa savienojums būs liels ieguvums Latvijai, kura doto pienesumu transporta, pasažieru un kravu plūsmās mēs redzēsim uzreiz pēc savienojuma pabeigšanas, un tā pozitīvo efektu ekonomikā un ceļošanas paradumos vislabāk izjutīsim ilgtermiņā,” uzsver satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

“Rail Baltica būvniecībā Latvijā ir panākts labs progress abās starptautiskajās stacijās, veiksmīgi turpinās projektēšanas darbi pārējos objektos,” atzinīgi novērtējot visu iesaistīto partneru ieguldījumu, skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Šobrīd mūsu kā pasūtītāja galvenais uzdevums ir nodrošināt šo objektu savienojumu kopīgā satiksmes tīklā vienotā trasē.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Četri Latvijas zīmoli veiksmīgi startējuši Japānas tirgū

Vēsma Lēvalde, Db, 19.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad jau četri Latvijas zīmoli veiksmīgi startējuši Japānas tirgū: Ameri modes un tekstila dizains, MADARA ekokosmētika, An&Angel dizaina trauki un Munio Candela aromātiskas sveces no dabīga sojas vaska, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Trikotāžas un tekstila studija Ameri ražo modes un tekstila dizaina preces no lina un organiskiem materiāliem. Pirmo reizi uzņēmuma pārstāvis Japānu apmeklēja 2008.gada novembrī, kad Rīgas dienu Kobē programmas ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizēja kontaktu biržu Osakā. Tās laikā Ameri izdevās nodibināt kontaktu ar Japānas tirdzniecības kompāniju no Osakas. Pārrunas turpinājās sešus mēnešus un šī gada martā tika saņemts pirmais pasūtījums.

Ekokosmētikas ražošanas uzņēmuma MADARA Cosmetics kontaktus ar Japānas sadarbības partneri - MITOKU Co. nodibināja 2008. gadā, ekoloģiskās kosmētikas izstādē Vācijā. Pēc aptuveni gadu ilgām pārrunām sadarbību sākusies šī gada pavasarī. Šobrīd MADARA produktus var nopirkt Japānā department-store tipa veikalos un ekoloģiskās kosmētikas tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

G20 samits sācies nokaitētā atmosfērā

Līva Melbārzde, Hamburgā, 08.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hamburgā ieradies ASV prezidents Donalds Tramps un tūkstošiem haosa radītāju

7. jūlijā Hamburgā oficiāli ir sācies pasaules ietekmīgāko valstu līderu samits- G20. Starp samitā apspriežamajiem jautājumiem - cīņa pret terorismu, globālā tirdzniecība, klimata izmaiņas un palīdzība Āfrikai, lai samazinātu bēgļu plūsmu.

Vienlaikus ar pasaules līderiem Hamburgā ieradušies arī tūkstošiem protestantu un nemiera cēlāju. To savaldīšanai piesaistīti vairāk nekā 20 tūkstošiem policistu ar vairāk nekā 130 speciālās tehnikas iekārtām kā ūdensmetēji u.c. Situāciju novēro no 11 helikopteriem.

Savukārt ziņot par samitu ieradušies vairāk nekā 3000 žurnālistu no visas pasaules. Samits notiek 7. un 8. jūlijā Hamburgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) vadošā pētnieka Linarda Skujas darbs galvenokārt saistīts ar punktdefektu īpašību un to veidošanās procesu pētīšanu silīcija dioksīdā, vienkāršāk sakot, — kvarca stiklā, un radniecīgajos stiklveida materiālos.

Kvarca stikla īpašības Linards Skuja pēta jau vairāk nekā 20 gadus. Materiāla zinātnieka pētnieciskajam darbam nekad nepietrūks, jo gandrīz puse mūsu zemeslodes masas sastāv no silīcija dioksīda. Dabā tīrā veidā tas sastopams kvarca kristālu veidā, Latvijā tas ir lielā daudzumā baltajās smiltīs. Šī dabas dotā materiāla izmantošana ir ļoti plaša — gan visiem zināmajās kvarca lampās, gan augstajās tehnoloģijās.

Pirmie praktiski ražotie tranzistori bija izgatavoti no silīcijam radnieciska pusvadītāju materiāla – germānija. Tomēr tie izrādījās jūtīgāki pret temperatūru kā silīcija ierīces. Taču pats galvenais faktors, kas noteica silīcija vēlāko uzvaras gājienu bija izcili labās silīcija dioksīda elektriskās un ķīmiskās īpašības. Tās ļāva viegli izveidot uz silīcija kristāla virsmas ļoti sarežģītas struktūras 1961. gadā tika reģistrēts Roberta Noisa (Robert Noyce) patents par silīcija—silīcija dioksīda planāru mikroshēmu. Tā dzima slavenā Silīcija ieleja (Silicon Valley) ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Gruziju un Krieviju 19.maijā atsākti tiešie avioreisi, ko asi kritizējusi Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili un Gruzijas opozīcija.

Policija šo pēcpusdien izklīdināja protestētājus, kas bija sapulcējušies Tbilisi lidostā, lai sagaidītu lidsabiedrības "Azimuth Airlines" lidmašīnu no Maskavas. Tas ir pirmais tiešais reiss kopš 2019.gada jūlija.

Protestētāji nosodīja Kremli un Gruzijas valdību, pārmetot tai prokrievisku nostāju.

Arī Gruzijas prorietumnieciskā prezidente tviterī kritizēja tiešās aviosatiksmes atjaunošanu ar Krieviju.

"Neskatoties uz Gruzijas tautas pretestību, Krievija ir nosēdinājusi savu nevēlamo lidmašīnu Tbilisi. Nē lidojumiem uz Krieviju!" tviterī paziņoja Zurabišvili.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 10.maijā parakstīja dekrētu, kas paredz atjaunot 2019.gadā apturēto gaisa satiksmi ar Gruziju, kā arī atcelt vīzu režīmu Gruzijas pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Zīle: transporta nozares stratēģijas prioritātei jābūt Rail Baltica dzelzceļa projektam

Egons Mudulis, 24.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais transporta ministrs Transporta attīstības pamatnostādņu (TAP) 2013.-2020.gadam veidotājus mudina panākt ciešāku kontekstu ar ES transporta politiku.

Ja Rail Baltica uzskatāms par prioritāti, tad, viņaprāt, kā mērķi jāizvirza arī lidostas Rīga kā reģionāla aviosatiksmes centra attīstību. «Tāpat svarīgi būtu arī koncentrēties uz konkurences nostiprināšanu autoceļu būvē, kas ļautu gan uzlabot ceļu kvalitāti, gan samazināt izmaksas,» norāda Eiroparlamenta deputāts. Būtu jāņem vērā arī ES prioritātes transporta nozares attīstībā, liekot uzsvaru uz dzelzceļa transportu.

Vienota redzējuma trūkums valsts institūciju līmenī un biznesa neuzticēšanās valsts transporta politikas dokumentiem ir problēmas, kas jārisina Satiksmes ministrijai, rakstot TAP nākamajam plānošanas periodam, izriet no nozares pārstāvju teiktā, šodien raksta DB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Starptautiskā attīstības finanšu korporācija (DFC) un Trīs jūru iniciatīvas (TJI) Investīciju fonds ir panākuši vienošanos, kas būs pamatā līgumam, ar ko ASV apņemas sniegt fondam finansējumu līdz 300 miljoniem ASV dolāru, aģentūru LETA informēja DFC pārstāvji.

Ar finansējumu paredzēts atbalstīt ieguldījumus enerģētikā un infrastruktūrā, kas uzlabo energoapgādes drošību, veicināt enerģijas dažādošanu un uzlabot savienojamību trīs jūru reģionā.

Pirms investīcijām ir drošības sajūta 

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums...

DFC ir ASV attīstības finanšu institūcija, un tās investīciju portfelis ir vairāk nekā 37 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ieguldīti dažādos pasaules reģionos, liekot uzsvaru uz mazāk attīstītām valstīm. DFC sadarbojas ar investoriem, lai izvietotu kapitālu dažādās nozarēs, tostarp kritiskajā infrastruktūrā.

Tiek paredzēts, ka DFC finansējuma sniegšana varētu tikt noslēgta šī gada laikā.

DFC izpilddirektors Skots Neitans skaidro, ka finanšu korporācijas ieguldījums veicinās energoapgādes drošību un stāsies pretī Krievijas agresijai Eiropā. Viņa ieskatā, sadarbība starp DFC un TJI veicinās iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un attīstību visā reģionā.

Sarunā ar aģentūru LETA Neitans norāda, ka tas, cik liela daļa no šī finansējuma nonāks konkrētās TJI dalībvalstīs, ir iniciatīvas vadības pārziņā, tādēļ patlaban nav iespējams noteikt, piemēram, cik lielu finansējumu varētu saņemt arī Latvija. Tāpat Neitans arī neizslēdza iespēju turpmākai finansējuma sniegšanai TJI, tomēr patlaban konkrētu summu vai termiņus, kādā finansējumu varētu sniegt, viņš nenosauca.

Vienlaikus DFC vadītājs norāda, ka korporācija būtu gatava arī atbalstīt investīcijas konkrēti Baltijas reģionā, atsevišķi no TJI, skaidrojot, ka DFC ir gatavi sniegt palīdzību atbalstam enerģētikas vai enerģētikas infrastruktūras projektiem. Konkrētas nozares paredz ierobežojumi, ko DFC nosaka ASV kongresa pusē.

Neitans uzsver, ka DFC pārsvarā sniedz palīdzību mazāk attīstītām valstīm, tomēr ir iespējamas arī investīcijas tādos reģionos kā Latvija, kas ir ar augstu ienākumu līmeni.

Viņš atzīmē, ka iespēju rašanai no DFC puses ļoti svarīgi ir tādi pasākumi kā TJI samits, kas šogad notiek Rīgā. "Tas ir bizness, tev ir nepieciešamas tāda veida tīklošanās iespējas, lai atrastu iespējas," skaidro DFC izpilddirektors.

Kā ziņots, Rīgā šodien un rīt notiek TJI samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus.

TJI dalībvalstis ir Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.

Samitu un biznesa forumu apmeklē arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums 2022, kurā piedalās desmit valstu prezidenti, valdību pārstāvji, kā arī augsta līmeņa vadītāji no tādiem uzņēmumiem kā Google, Microsoft, Rolls-Royce un Orlen.

Par Biznesa foruma organizēšanu atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), tādēļ arī jautājumi par plānoto un sasniedzamo tās direktoram Kasparam Rožkalnam.

Kāda ir LIAA loma Trīs jūru samitā?

LIAA Trīs jūru samitā ir uzdota Biznesa foruma organizēšana. Proti, Trīs jūru iniciatīva sastāv no divām daļām – politiskās un ekonomiskās. Politiskais formāts ir Trīs jūru samits, ekonomiskais formāts ir Biznesa forums, kas parasti notiek paralēli politiskajai sadaļai.

Kādas ir Latvijas prioritātes Trīs jūru iniciatīvas Biznesa forumā 2022?

Latvijas prioritāte ir ar šīs iniciatīvas starpniecību veidot lielāku savienojamību starp Eiropas ziemeļu un dienvidu daļu, kas ir priekšnoteikums ekonomisko attiecību stiprināšanai. Vēlamies piesaistīt ilgtspējīgus investīciju projektus, kurus varētu realizēt kopā ar partnervalstīm. Viens no instrumentiem ir Trīs jūru iniciatīvas fonds, kurš investē līdzekļus investīciju projektos trīs galvenajās sadaļās vai galvenajos virzienos – enerģētika, digitalizācija un transporta infrastruktūras sistēmas. Šobrīd ir skaidrs, ka enerģētika ir prioritāte numur viens, un to diktē pašreizējā ģeopolitiskā situācija. To parāda arī FICIL jeb Ārvalstu investoru padomes pētījums, kur uzņēmēji pirmkārt satraukumu izrāda par enerģētiku, pēc tam tikai seko darbaspēks un citas lietas. Enerģētika un inflācija, kas ar to saistīta, ir šodienas TOP problēma. Mūsu uzdevums ir šīs enerģētikas problēmas izcelt, runāt ar starptautiskajiem investoriem un atrast risinājumu Latvijas interesei kļūt enerģētiski neatkarīgai, līdztekus domājot arī par saprātīgu cenu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka uzņēmējiem enerģijas cena vēl aizvien dod iespēju būt konkurētspējīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Somijas finanšu ministre pretojas kopēju eirozonas obligāciju idejai

Jānis Šķupelis, 17.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas finanšu ministre norādījusi, ka jebkuros apstākļos ir pret kopēju eirozonas obligāciju ideju, jo tas novestu pie morālā kaitējuma, ziņo Somijas laikraksts Helsingin Sanomat.

«Valstis, kuru finanses ir sakārtotas, tādā veidā būs atbildīgas par valstīm, kuras to nav izdarījušas. Mēs jebkuros apstākļos esam pret kopējām eirozonas obligācijām,» tā Somijas finanšu ministre Jutta Urpilainena.

Jāpiebilst, ka kārtējais jaunais risinājums eirozonas parādu krīzei tiks gaidīts 23. oktobrī, kad notiks Eiropas Savienības līderu samits. Tāpat J. Urpilainena kritizēja eirozonas politiķu lēno atbildi monetārā reģiona krīzes un uzsvēra, ka gaidāmais samits būs izšķirošs eirozonas nākotnei.

Līdz šim tieši Somija tikusi plaši kritizēta par to, ka sarežģījusi eirozonas parādu krīzes risināšanu prasot pilnu nodrošinājumu no Grieķijas par tai sniegtajām aizdevuma garantijām (to Somija arī beigās dabūja). Reuters raksta, ka šāda Somijas nostāja var apgrūtināt pietiekami pārliecinošu parādu krīzes risinājumu atrašanu arī nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru