Mobilo sakaru operators «Tele2» turpmāk klientiem piedāvās iegādāties KASKO apdrošināšanu.

Atšķirībā no citām KASKO polisēm, «Tele2» mobilās KASKO polises īpašniekam tiks piedāvāta iespēja nemaksāt par tām dienām, kad ar automašīnu nebrauc. Proti, klients «Tele2» mobilajā aplikācijā var iestatīt līdz desmit stāvdienām mēnesī, kad automašīnu neizmanto, tādā veidā ietaupot līdz 20% no polises cenas, informē mobilo sakaru operators.

KASKO polises klienti varēs iegādāties tikai «Tele2» mobilajā lietotnē. Pakalpojums izstrādāts sadarbībā ar apdrošināšanas akciju sabiedrību BALTA.

«Daudziem noteikti var rasties jautājums, kas notiek situācijā, ja negadījums ar automašīnu notiek stāvdienas laikā? Šajā situācijā «Tele2» mobilais KASKO darbosies, ja klients nebūs braucis ar savu automašīnu. Piemēram, ja stāvvietā kāda automašīna noskrāpēs jūsu auto vai notiks zādzība, KASKO apdrošināšana darbosies,» paskaidro «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Apdrošinātāji pēdējos mēnešos saņēmuši vairāk atlīdzību pieteikumu par apzagtām automašīnām, informēja apdrošināšanas sabiedrību pārstāvji.

Augustā nav konstatēts apzagšanas skaita pieaugums īpašumos, taču automašīnu apzagšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar jūliju, ir pieaudzis pat par 50%, norāda If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, auto apzagšanas gadījumu skaits ir pieaudzis vēl vairāk – par 60%. Vērtējot izmaksātās KASKO atlīdzības, If Apdrošināšana dati liecina, ka augustā izmaksāto atlīdzību skaits nav pieaudzis. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz KASKO negadījumu skaita pieaugumu, vidējās atlīdzības apmērs ir samazinājies.

Apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija liecina, ka pērn visā valsts teritorijā aptuveni 1000 ceļu satiksmes negadījumi notikuši pēc sadursmes ar meža zvēriem. Kopš šī gada sākuma oficiāli ziņots vien par pāris desmitiem šāda veida negadījumiem.

Kā norāda ERGO speciālisti, lielāko daļu no reģistrētajiem pieteikumiem ir veikuši tieši KASKO polišu īpašnieki, jo OCTA polise šādos gadījumos nedarbojas. Kopumā VMD speciālistu ikdienas novērojumi liecina par daudz lielāku ceļu satiksmes negadījumos ievainoto un bojā gājušo meža zvēru skaitu, un oficiāla statistika ir pieejama tikai par mazāko meža zvēru notriekšanas gadījumu skaitu. Tāpat VMD pārstāvji norāda, ka līdz ar sniega nokušanu, uzlabojoties braukšanas apstākļiem un palielinoties braukšanas ātrumam, prognozējams būtisks šādu negadījumu skaita pieaugums.

Vidējā KASKO atlīdzība pēc sadursmes ar meža zvēru – 900 LVL. Latvijā sadursmes ar meža zvēriem notiek bieži, īpaši tumšajā rudens un ziemas laikā, kad ātri satumst un ceļa redzamība ir apgrūtināta. Tādēļ risks notriekt meža zvēru ietverts apdrošinātāju KASKO polisēs.

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus, taču tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nav pamata, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

«Pagājušā gada OCTA cenu kāpums atspoguļosies visa šā gada laikā, jo ietekme nāk ar 12 mēnešu nobīdi. Nav tā, ka šodien, paceļot cenu, tu jau pelni. To redzēs tikai pēc 12 mēnešiem. Līdz ar to 2017.gadā OCTA vēl būs mīnusos, arī par 2018.gadu vēl būs mīnusiņš, bet jau daudz mazāks. Turklāt reti kurā Eiropas valstī OCTA tirgus ir stabili rentabls - lielas peļņas šajā veidā nav nevienam,» teica Abāšins.

Tāpat viņš sacīja, ka tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nesaskata pamatu, vienlaikus pastāv varbūtība, ka cenas varētu samazināties. «Ja prognozējam, kas notiks tālāk, es neredzu iemeslu tālākam straujam OCTA cenu kāpumam. Mēs cenu līmenī būsim pietuvojušies Lietuvai un Igaunijai. Vai mūsu cenām būtu jābūt augstākām nekā kaimiņvalstīs? Domāju, ka nē. (..) Jautājums ir, vai nebūs vēl arī cenu krituma. Tirgus ir tirgus. Ja kāds sajutīs, ka cena viņam ir pietiekami rentabla, tas var »paspiest« cenas arī uz leju un uz tā rēķina iegūt kādu papildu tirgus daļu. Dzīvosim, redzēsim,» pauda asociācijas vadītājs.

Par ceļu uzturēšanu atbildīgās amatperonas parasti neatzīst atbildību par zaudējumiem, kas radīti auto, piemēram, bedru dēļ. Lai gan kopš 2010. gada uzvarēta viena tiesa, BTA turpinās «KASKO bedru» apdrošināšanu.

«Transportlīdzekļu vadītāji varēja savlaicīgi konstatēt bedri un, savlaicīgi reaģējot uz to, novērst negadījuma iestāšanos,» tādus iemeslus min atbildīgās amatpersonas tam, lai labprātīgi neatlīdzinātu zaudējumus, Db.lv informēja BTA Insurance Company SE Sabiedrisko attiecību vadītāja Aīda Šmits.

Lielākā daļa negadījumu, kad auto tiek bojāts slikto ceļu dēļ, notiek pilsētās, tādējādi visvairāk BTA prasību par izmaksāto atlīdzību atgūšanu regresa kārtībā ir pret Rīgas domi un pret citu pilsētu pašvaldībām.

Iepriekš medijos ziņots, ka kopš neatkarības atjaunošanas bijušas tikai piecas tiesvedības saistībā ar zaudējumiem ceļu stāvokļa dēļ. Latvijas valsts ceļi Juridiskās daļas vadītāja Ivonna Straudovska atzinusi, ka visas šīs lietas bijušas saistītas ar bedrēm, izņemot vienu lietu, kad vainota slidena brauktuve. Apdrošinātāji pauda uzskatu, ka vēršanos pret ceļu uzturētājiem par zaudējumu kompensācijām saistībā ar sliktā ceļu stāvokļa dēļ izraisītām avārijām un automašīnu bojājumiem apgrūtina policijas virspusīgā attieksme, fiksējot negadījumu apstākļus.

Nule kā Latvijā startējusi jauna interneta lapa Letakpasam.lv, kurā pieejama 100% pašapkalpošanās auto apdrošināšana no OCTA vai KASKO polises iegādes līdz atlīdzības noformēšanai.

Letakpasam.lv iespējams auto apdrošināt ātrāk un ērtāk, ietaupot līdz pat 25% KASKO izdevumu, jo nav jāmaksā par apdrošinātāja administratīvajiem izdevumiem un apkalpošanu. Šis ir pirmais pašapkalpošanās apdrošinātājs Baltijā. Letakpasam.lv ir vienkārša, ātra un droša auto apdrošināšanas sistēma internetā, kas pieejama 24 stundas diennaktī. Tajā pirmoreiz Latvijā pilnībā pašu spēkiem būs iespēja iegādāties arī KASKO apdrošināšanas polisi, kam Letakpasam.lv garantē izdevīgāko piedāvājumu vairumā gadījumu. „Pircēju interese par auto apdrošināšanas iegādi internetā Latvijā arvien aug, taču, piemēram, KASKO polises iegādē to kavē stereotips par pārāk sarežģītu un apgrūtinošu kārtību, kādā var iegādāties šo polisi, secinājām klientu pētījumā,” norāda If Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs. „Klientiem, kam būtiski ietaupīt līdzekļus, tagad ir iespēja to izdarīt, pērkot standartizētu polisi www.letakpasam.lv un pašam veikt darbības, kas apdrošinātājam vai starpniekam prasītu iesaistīt cilvēkresursus un izdevumus, par ko rezultātā maksātu klients. Ja agrāk KASKO iegādes dēļ bija jābrauc pie apdrošinātāja, tagad arī tas vairs nebūs jādara. Iegādāties auto apdrošināšanu būs tikpat vienkārši kā nopirkt aviobiļeti. Savukārt klientiem, kam ir būtisks pilna servisa pakalpojums - iespēja izvēlēties pakalpojumus, kas ir plašāki par tirgus vidējo standartu, piemēram, īres automašīna auto remonta laikā, joprojām būs iespēja iegādāties If KASKO polisi If birojā vai internetā If Online sistēmā.” Letakpasam.lv vadītāja Agita Leiboma akcentē: „Atšķirībā no citiem internetā pieejamiem pakalpojumiem, KASKO varēs iegādāties arī agrāka izlaiduma gada automašīnai - līdz pat 10 gadu vecai. Viss, kas būs nepieciešams, lai iegādātos šo polisi, ir auto tehniskā pase un pircēja dati, atsevišķos gadījumos - automašīnas foto. Turklāt, internetā būs pieejams pilns apkalpošanas cikls – ne tikai pirkuma izdarīšana, bet arī atlīdzības pieteikums. Notiekot negadījumam, klients var pieteikt negadījumu internetā un doties uz automašīnas markai un vecumam atbilstošu auto servisu, kas ir mūsu sadarbības partneris, lai nodrošinātu iespējami ātru un izdevīgu remontu. Cietušo auto nofotografēs autoservisā, tā fotogrāfijas pieteikumam var pievienot arī klients pats.” Šobrīd apdrošināšanas tirgū pasaulē attīstās trīs tendences – apdrošināšana zem cita, piemēram, auto dīlera zīmola, banku ienākšana apdrošināšanas tirgū un pašapkalpošanās apdrošināšana. Letakpasam.lv ir pirmā pašapkalpošanās apdrošināšanas preču zīme Baltijā, kas pieder vadošajam apdrošināšanas koncernam Ziemeļeiropā – If, kuru Latvijā pārstāv If Latvia. Pasaulē pirmais pašapkalpošanās apdrošinātājs Direct Line savu darbību sāka 1985.gadā, piedāvājot apdrošināšanu pa telefonu un vēlāk apdrošināšanu internetā. Šobrīd Direct Line kļuvis par Lielbritānijas lielāko apdrošinātāju, kā arī ir izvērsis savu darbību Vācijā, Itālijā un Spānijā.

KASKO apdrošināšanu Latvijā izmanto 31% auto īpašnieku, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta un pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Pētījuma laikā tika aptaujātas vairāk nekā tūkstoš mājsaimniecības visā Latvijā. Analizējot pētījuma rezultātus dalījumā pa reģioniem, vislielākais KASKO apdrošināšanas īpatsvars ir vērojams Rīgā – 43% un tās apkārtnē – 31%.

Interesanti, ka starp pārējiem reģioniem visaugstākos rādītājus uzrāda Latgale, kur KASKO apdrošināšanu izmanto 27% mājsaimniecību. Savukārt viszemākie rādītāji ir Vidzemē – 12% un Zemgalē – 14% mājsaimniecību. Savukārt Kurzemē par savu auto brīvprātīgo apdrošināšanu rūpējas 21 % mājsaimniecību.

Aptaujas dati arī liecina, ka vērojamas atšķirīgas rūpes par sava auto apdrošināšanu krieviski un latviski runājošo autovadītāju vidū. Proti, 42% krieviski runājošo un 26% latviski runājošo autovadītāju atzīst, ka viņu transportlīdzeklim ir spēkā esoša KASKO apdrošināšana.

Lielākoties autovadītāji pēc ceļu satiksmes negadījuma izvēlas atlīdzību saņemt remonta, nevis naudas veidā, stāsta ERGO Insurance SE Latvijas filiāles Atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs Ivars Vismanis.

Tomēr pamanāmas atšķirības KASKO un OCTA klientu izvēlē, jo KASKO klienti slēdz apdrošināšanas līgumus, vairāk domājot par savām automašīnām un viņi ir tendēti uz ātrāku automašīnas saremontēšanu. Savukārt OCTA gadījumā bieži vien klienti saņem naudu un, visdrīzāk, daļēji saremontē vai vispār nesaremontē automašīnu, ja tai ir nelieli bojājumi, un uztver to kā iespēju daļu naudas paņemt sev, norāda I. Vismanis.

Šā gada pirmā pusgada dati vēl nav apkopoti, bet pirmajā ceturksnī Ergo saņēmis 552 atlīdzību pieteikumus OCTA un 857 pieteikumus KASKO, izmaksājot atlīdzības attiecīgi 617,6 tūkstošu eiro un 753,8 tūkstošu eiro apmērā.

Kopumā apdrošinātāji šā gada piecos mēnešos obligātajā civiltiesiskajā transportlīdzekļu apdrošināšanā (OCTA) parakstījuši prēmijas 21,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,4% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati. OCTA atlīdzības bijušas 13,7 miljoni eiro, kas ir samazinājums par aptuveni 5%.

10% no 2009.gadā apdrošināšanas kompānijas If reģistrētām KASKO atlīdzībām bijuši vandālisma gadījumi – saskrāpēts auto krāsojums, izsisti auto stikli, nozagts automašīnas aprīkojums. Auto vandālisma rekords novērots pērnā gada novembrī, kad 17% no If reģistrētām KASKO atlīdzībām bijuši vandālisma gadījumi.

Zaudējumu apmērs vandālisma gadījumā auto īpašniekam ir 500 lati un vairāk. Tādēļ If apdrošināšana aicina autovadītājus piedomāt par sava auto drošību, un rūpīgāk izvēlēties auto novietošanas vietu diennakts tumšajā laikā. Ik gadus ziemas mēnešos, kad dominē diennakts tumšais laiks, pieaug vandālisma gadījumu skaits, salīdzinot ar vasaras mēnešiem. Taču vandālisma gadījumu skaits pērnā gada novembrī, decembrī ir pieaudzis ievērojami vairāk kā parasti. Igaunijā vandālisma gadījumu «uzliesmojums»ticis novērots pērnā gada septembrī, kad sasniedza gandrīz 25% no visām KASKO atlīdzībām un tika traktētas kā mazo narkomānu darbs.

Pērn par 24% palielinājies nozagto automašīnu skaits, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotie dati par KASKO apdrošināšanas pieteiktajām atlīdzībām.

Turklāt aizvadītajā gadā iezīmējusies jauna tendence – arvien biežāk zog vidējās klases automašīnas. Tajā pašā laikā būtiski, par 18%, pieaudzis vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs par automašīnu detaļu zādzībām, un šī tendence turpinās arī šogad. Par aizvadītajā gadā nozagtajām vai apzagtajām automašīnām BTA atlīdzībās izmaksājusi 819 tūkstošus eiro.

Pērn vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs par automašīnu detaļu zādzībām ir audzis un sasniedzis 1142 eiro. Arī 2017. gada pirmajos divos mēnešos vidējie zaudējumi, ko detaļu zagļi rada automašīnu īpašniekiem, turpina palielināties, norāda BTA Auto apdrošināšanas produktu vadītājs Gunārs Faļkovskis.

Šogad gaidāms OCTA un KASKO apdrošināšanas cenu samazinājumus un, ja nepieaugtu zādzības un PVN likme, cenu samazinājums, iespējams, būtu ievērojams, šodien ziņo Dienas bizness.

Pašreizējā situācijā Latvijā ir daudz faktoru, kas spiež OCTA un KASKO apdrošināšanas cenas uz leju, bet ir arī faktori, kas neļauj šīm cenām kristies dramatiski un normālos apstākļos būtu veicinājuši cenu pieaugumu, Db atzina BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva.

If Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs secinājis, ka auto servisi kļuvuši ievērojami pieejamāki, to kapacitāte apkalpot apdrošinātāju klientus paplašinās, kas savukārt mazina servisa izmaksas. "Pamazām uzlabojas cenas un pakalpojuma kvalitātes attiecība. Tiesa ne visur," tā viņš. Tomēr būtiski samazināt cenas auto apdrošināšanā noteikti neļaus pieaugušo zādzību skaits, jo kriminālnoziegumu skaits valstī grūtos ekonomiskos apstākļos palielinās. Tāpat apdrošinātāji novēro arī krāpšanas gadījumu skaita pieaugums.

Latvijā patlaban transportlīdzekļu apdrošināšanas KASKO cenas ir ievērojami zemākas nekā pārējās valstīs, liecina AAS Balta ekspertu veiktās aplēses.

Tā, Igaunijā KASKO vidēji maksā par 41% dārgāk, savukārt Lietuvā šī apdrošināšanas veida cena ir par 28% augstāka nekā Latvijā.

Lai salīdzinātu KASKO izmaksas, apdrošināšanas eksperti kopā ar ārvalstu kolēģiem modelēja vidējos transporta apdrošināšanas parametrus: rēķināja polises cenu vieglajai automašīnai, ja vadītāja stāžs ir astoņi gadi, polises termiņš - viens gads un piemēroja standarta pašriska nosacījumus.

Lielāko ietekmi uz Latvijas cenām atstāj spēcīgā konkurence apdrošinātāju vidū, skaidro AAS Balta transporta apdrošināšanas eksperts Krišjānis Caune. Viņš uzsver, ka Igaunijā un Lietuvā līdzīgu apdrošinātāju skaita apstākļos tirgus ir ievērojami lielāks, tāpēc Latvijā konkurence vēl joprojām darbojas autobraucēju labā, ikvienam apdrošinātājam cenšoties piedāvāt klientam pieņemamāko cenu. Turklāt bieži vien Latvijas patērētājs, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir mazāk prasīgs, vairāk orientējoties tikai uz cenu, nevis produktu, tā segumu vai apdrošinātāja servisu, kas citkārt var sadārdzināt polises cenu.

Lielākajiem nedzīvības apdrošināšanas tirgus spēlētājiem Latvijā šogad deviņos mēnešos kardināli atšķirīgi rezultāti – BTA uzrāda 1,42 miljonu latu peļņu, bet Balta cieš 1,28 miljonu latu zaudējumus.

Tā liecina abu kompāniju publiskotie finanšu pārskati. Pagājušā gada deviņos mēnešos BTA peļņa bija 4,23 miljoni latu, bet Balta strādāja ar peļņu 2,67 miljonu latu apjomā. Šogad pusgadā Baltai zaudējumu apjoms bija sasniedzis 1,04 miljonus latu, bet BTA šajā laika periodā bija peļņa – 254,4 tūkstoši latu. Saskaņā ar iepriekš teikto, Balta šogad cieš zaudējumus, jo nepietiekamā apjomā audzē iepriekš samazinātās cenas, bet BTA peļņu var uzrādīt pateicoties kompānijas darbībai kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, kur apdrošināšanas tirgus sācis atlabt.

Apkopojot pērnā gada KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu statistiku, apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA Baltic Insurance Company (BTA) secinājusi, ka, iestājoties rudens tumšajam laikam, pieaug atlīdzību pieteikumu skaits par nozagtiem transportlīdzekļiem. Pēdējā pusotra mēneša laikā BTA saņēmusi trīs KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par jaunu un dārgu transportlīdzekļu zādzībām, tai skaitā nozagts jauns Porshe Cayenne GTS markas transportlīdzeklis un divi Mercedes Benz ML350 markas transportlīdzekļi.

Analizējot 2014. gadā pieteiktās apdrošināšanas atlīdzības KASKO apdrošināšanā par nozagtiem transportlīdzekļiem, BTA secinājusi, ka transportlīdzekļu zagļi kļuvuši aktīvāki tieši oktobrī, kad sākas gada tumšais laiks un garnadžiem iespējams paveikt zādzības nepamanītiem. Aizvadītā gada oktobrī astoņi BTA klienti ziņojuši par transportlīdzekļu zādzību, kas ir pērn lielākais vienā mēnesī saņemto pieteikumu skaits par nozagtajiem transportlīdzekļiem.

Šogad BTA kopumā saņēmusi 36 KASKO atlīdzību pieteikumus par nozagtiem transportlīdzekļiem, tai skaitā pēdējo mēnešu laikā saņemti vairāki apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par jaunu un dārgu transportlīdzekļu zādzībām. Pagājušajā nedēļā kādam BTA klientam Rīgā no neapsargāta privātā stāvlaukuma nozagts 2015. gada Porsche Cayenne GTS markas transportlīdzeklis, kura vērtība ir 98 000 eiro. Kādam citam BTA klientam septembra beigās Babītes novadā no privātmājas pagalma, uzlaužot vārtus, nozagts 2015. gada Mercedes Benz ML350 markas transportlīdzeklis, kura vērtība ir gandrīz 54 000 eiro. Līdzīgā veidā, uzlaužot vārtus, tādas pašas markas transportlīdzeklis, tikai vienu gadu vecāks, tika nozagts vēl vienam BTA klientam augusta pēdējās dienās Stopiņu novadā. Šī transportlīdzekļa vērtība bija gandrīz 61 000 eiro.

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2022. gadā augusi par 14,4%, kas būtiski pārsniedz gada sākuma prognozes.

Kopumā apdrošinātāji prēmijās pērnā gada laikā parakstījuši 668 miljonus eiro, savukārt atlīdzībās klientiem izmaksājuši 429 miljonus eiro, kas ir 22,2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Visneveiksmīgākais 2022. gads ir bijis dzīvības apdrošināšanai, kura prēmijās gada laikā saņēmusi par 3% mazāk nekā 2021. gadā. Kopumā gada griezumā dzīvības apdrošināšana gan saglabājusi tirgus līdera lomu ar 145,5 miljonu eiro prēmijām un 21,8% tirgus daļu, lai arī cieši uz papēžiem min veselības apdrošināšana ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% tirgus daļu.

Divciparu prēmiju pieaugums bijis arī pārējos lielākajos apdrošināšanas veidos: KASKO par 21,4%, OCTA par 33,2%, īpašuma apdrošināšana par 15,4%. Tāpat strauji pieaugusi ceļojumu apdrošināšana – par 48,4%, sasniedzot 15,3 miljonu eiro prēmijas un atspoguļojot pēckovida ceļošanas bumu.

Šā gada pirmajās 80 dienās jeb 2,5 mēnešu laikā saņemti jau 30,5% no pērn iesniegtā kopējā KASKO un KASKO Bedres apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaita, kur par negadījuma iemeslu bija automašīnas bojājumi pēc iebraukšanas bedrē.

Pērn kopumā BTA saņēma 419 šādus KASKO un KASKO Bedres apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus, Db.lv informēja kompānijā. BTA apkopotie dati liecina, ka ar katru divdesmito Latvijas autobraucēju gada laikā noticis nelaimes gadījums saistīts ar iebraukšanu bedrē, pēc kura turpināt ceļu ar cietušo automašīnu nebija iespējams.

Tradicionāli martā un aprīlī asi iezīmējas bedru problemātika un attiecīgi pieaug interese par KASKO Bedres polisēm. Apdrošināšanas sabiedrības BTA SE Auto apdrošināšanas produktu riska parakstītājs Aldis Eņģelis prognozē, ka kopumā pieteikumu skaits par gadījumiem, kad auto tiek bojātas, iebraucot bedrē, tikai augs, jo šogad vairāk nekā pērn izjūtama ceļu kvalitātes pasliktināšanās. Līdz ar to noteikti arī pieaugs lietu skaits, ko apdrošinātāji iesniegs tiesā, lai regresa ceļā atgūtu atlīdzībās izmaksātos līdzekļus no ceļu uzturētājiem vai īpašniekiem, kuri ir atbildīgi par ceļu kvalitāti, tā A. Eņģelis.

Par zaudējumiem, kas autovadītājiem radušies iebraucot bedrēs, apdrošinātājs BTA Insurance Company SE saviem KASKO apdrošināšanas klientiem pērn atlīdzībās izmaksājusi 75 tūkstošus latu.

No tiem 30 tūkstoši izmaksāti klientiem, kuri bija iegādājušies BTA produktu KASKO Bedres, kas sedz zaudējumus, ja auto ticis bojāts, iebraucot uz ceļa braucamās daļas esošā bedrē vai atvērtā kanalizācijas lūkā.

BTA norāda, ka gadījumos, kad automašīna tiek bojāta iebraucot bedrē, apdrošinātājam ir tiesības vērsties pret ceļu uzturētāju, lai regresa prasības veidā atgūtu līdzekļus, kas izmaksāti apdrošinātajai personai par bojājumiem. Taču kā rāda prakse šādu gadījumu ir ļoti maz. Apdrošinātāja atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece skaidro, ka tam ir zināmi iemesli.

«Jāņem vērā, ka par vienu gadījumu apdrošinātājs kā atlīdzību izmaksā vidēji ap 200 latiem. Taču, lai piedzītu šos līdzekļus no vainīgā ceļu uzturētāja regresa ceļā, apdrošinātājam jāinvestē milzīgi līdzekļi administratīvajos izdevumos. Otrkārt, tiesu procesi mūsu valstī velkas tik ilgi, ka apdrošinātājam atlīdzībā izmaksātās summas atgūšana var izmaksāt pat desmit reizes vairāk, nekā izmaksātās atlīdzības apjoms, turklāt patērētie resursi nav paredzami. Ja tās būtu desmit vai pat divdesmit lietas, tad mēs vērstos ar savām prasībām pret vainīgajiem, bet šādu lietu ir simtiem, un tiesvedība katrā no tām nav iespējama. Tāpēc, atsakoties no regresa prasībām šajā veidā, apdrošinātāji cieš ļoti lielus zaudējumus,» skaidro I. Rijniece.

Aizvadītajā nedēļā, Rīgā, Salnas ielas daudzdzīvokļu mājas pazemes autostāvvietā bija izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kur 25m2 platībā dega trīs vieglās automašīnas un notika visu mājas iedzīvotāju evakuācija.

Viens no negadījumā cietušajiem automobiļiem bija apdrošināts kompānijā Gjensidige Latvija un, operatīvi izvērtējot situāciju, tika apstiprināts lēmums atlīdzināt īpašniekam radušos zaudējumus 16 500 eiro apmērā, informē kompānijas pārstāvji.

Apdrošināšanas atlīdzībā ietilpa izmaksas, kas aprēķinātas par zaudējumiem, kuri radušies automobiļa degšanas rezultātā. Tajā pašā dienā, sadegušo automašīnu Honda, kurai bija iegādāta KASKO apdrošināšanas polise, notikuma vietā apskatīja Gjensidige Latvija eksperti, lai novērtētu radušos bojājumus.

Ekspertīzes laikā tika secināts, ka automašīna nav atjaunojama, jo ir pilnībā izdedzis salons, kā arī karstuma rezultātā smagi cietusi automašīnas virsbūve, norāda Gjenisidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds.

Lielāko daļu ceļu satiksmes negadījumu izraisa paši autovadītāji. Turklāt vairāk nekā trešdaļa (33%) no visiem KASKO atlīdzību pieteikumiem pēdējā ceturkšņa laikā ir bijuši pēc sadursmes ar citu transporta līdzekli, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA apkopotie dati.

Salīdzinoši mazāk negadījumu ir saistīti ar uzbraukšanu kādam objektam vai negaidītu dzīvnieku parādīšanos uz ceļa. Katrs trešais atlīdzības gadījums ir saistīts ar sadursmi ar citu transporta līdzekli. «Šādās situācijā kā visbiežāko iemeslu autovadītāji min kāda cita nezināma autovadītāja neuzmanīgu rīcību uz ceļa. Gandrīz puse (42%) no visiem pieteiktajiem apdrošināšanas gadījumiem tiek raksturoti kā “atnācu – ieraudzīju” gadījumi, kad atliek tikai paļauties uz KASKO polisi, jo vainīgo noteikt nav iespējams. Savukārt otrs biežāk minētais pamatojums ir distances neievērošana (30%), kamēr tikai 14% autovadītāju sadursmi ar citu automobili izraisa neuzmanīga rīcība atpakaļgaitas manevra laikā,» situāciju raksturo AAS BALTA Atlīdzību direktora vietnieks Ingus Savickis.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE pērn parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 160 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,3 miljoniem eiro jeb 12,2% vairāk nekā 2012. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Proporcionāli parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumam, pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA 2013. gadā izmaksāja 77,8 miljonus eiro, kas ir par deviņiem miljoniem eiro jeb 13% vairāk nekā 2012. gadā. BTA grupas peļņa 2013. gadā sasniegusi 7,1 miljonu eiro.

BTA Insurance Company SE valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus norāda, ka kompānija ievērojami uzlabojusi savu tehnisko rezultātu. Ja 2012. gadā apdrošinātāju peļņu lielā mērā veidoja veiksmīgā atdeve no finanšu ieguldījumiem jeb tā saucamais netehniskais rezultāts, tad 2013. gadā situācija finanšu ieguldījumu jomā nav bijusi tik ienesīga. BTA peļņu 2013. gadā noteica tieši tehniskais rezultāts jeb iegūtā peļņa no tiešās apdrošināšanas darbības. 2013. gadā BTA ir divarpus reizes palielinājuši peļņu no tiešās apdrošināšanas darbības.

Nākamā gada laikā auto apdrošināšana kļūs dārgāka – OCTA cena varētu pieaugt pat par 30%, bet KASKO – par 20%, ziņo Dienas Bizness.

Pēc milzīgā cenu krituma divu gadu laikā – par aptuveni 50% OCTA un par aptuveni 20% KASKO polisēm, nākamā gada laikā apdrošinātāji prognozē atgriešanos pie cenu pieauguma. Cik straujš būs kāpums, atkarīgs no dažādiem attīstības scenārijiem, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka tik zemu cenas «turēties» vairs nevarēs un jārēķinās ar cenu pieaugumu divciparu skaitļa lielumā. Lai gan tirgū valda un turpinās valdīt sīva apdrošinātāju konkurence, sevišķi KASKO tirgū, kas pozitīvi ietekmē cenas, tomēr ir vairāki no apdrošinātājiem neatkarīgi faktori, kuru dēļ sadārdzinājums polišu cenām ir neizbēgams.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA) šā gada pirmajā ceturksnī parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 54,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,6 miljoniem eiro jeb 30,3 % vairāk nekā 2013. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA izmaksāja 21,6 miljonus eiro, kas ir par 1,6 miljoniem eiro jeb 8,1 % vairāk nekā 2013. gada pirmajā ceturksnī.

BTA grupas peļņa pirms nodokļu samaksas 2014. gada pirmajos trīs mēnešos sasniegusi 2,1 miljonu eiro, kas ir par 33 % vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā.

BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī sasniegts gandrīz visos apdrošināšanas veidos. Lielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums summas izteiksmē 2014. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada pirmo ceturksni, sasniegts īpašuma apdrošināšanā, obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā un sauszemes transporta apdrošināšanā (KASKO).

Šogad uz pusi varētu sarukt to klientu skaits, kuri izvēlas OCTA apdrošināšanas atlīdzību saņemt naudā, ko ietekmē jaunie noteikumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums), prognozē AAS BTA Baltic Insurance Company eksperti.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka būtiski atšķiras vidējās izmaksātās atlīdzību summas, ja atlīdzība tiek izmaksāta remontdarbu vai naudas veidā, šogad vismaz par 13% varētu pieaugt kopējais izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms OCTA veidā.

2016. gadā vidējā izmaksātā atlīdzība par OCTA gadījumu, kad klients izvēlējies atlīdzību saņemt naudā, bija 480 eiro, savukārt vidējā izmaksātā atlīdzība OCTA gadījumos, kad veikti remontdarbi autoservisā, bija 856 eiro. Tas apliecina, ka palielinoties to klientu skaitam, kas izvēlēsies veikt remontu, nevis saņemt atlīdzību naudā, palielināsies arī izmaksāto atlīdzību apjoms, liecina BTA prognozes.

Nedzīvības apdrošināšanas a/s Balta pagājušā gadā strādājusi ar 1,7 miljonu latu pirms nodokļu nomaksas, kas sasniegta pateicoties investīciju darbībai. Salīdzinot ar 2009.gadu, peļņa samazinājusies trīs reizes.

Balta pērn saglabājusi konservatīvu investīciju politiku, ieguldot līdzekļus zema riska vērtspapīros, bet 2010. gada investīciju ienākums ir augstāks vērtspapīru pārvērtēšanas dēļ, kas bija jāveic tirgus procentu likmju krituma rezultātā, skaidro kompānija. 2009.gada pārskats liecina, ka Baltas peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 5,08 miljoni latu, bet tīrā peļņa bija 4,2 miljoni latu.

Baltas parakstīto prēmiju apjoms Latvijas apdrošināšanas tirgū 2010. gadā sasniedza 31,3 milj. Ls, kas ir par 25% mazāk nekā 2009.gadā. Savukārt RSA grupas, kurā ietilpst Balta, uzņēmumu bruto parakstīto prēmiju apjoms Baltijas valstīs pērn bija 105.7 milj. Ls, kas ir par 10% mazāk nekā 2009.gadā.

Nedzīvības apdrošināšanas a/s Balva pagājuša gadā jau atkal cietusi zaudējumus – tie sasnieguši 1,38 miljonus latu. Dati liecina, ka Balva cieš lielus zaudējumus KASKO un OCTA veidos.

Arī 2011. gadā Balva cieta zaudējumus vairāk nekā miljona latu apjomā (2012.gada operatīvie dati liecina, ka 2011.gadā zaudējumi bijuši 1,09 miljoni latu, bet 2011.gada auditētais pārskats liecina par zaudējumiem 1,9 miljonu latu apjomā).

Balvas 2012.gada 4.ceturkšņa pārskats liecina, ka kompānija KASKO apdrošināšanā parakstījusi bruto prēmijas 1,6 miljonu latu apjomā, bet bruto atlīdzības sasniedza 1,3 miljonus latu. Tomēr apdrošināšanas veidu raksturojošais kombinētais rādītajs KASKO pērn sasniedzis 289,7%, jo 177,6% veido zaudējumu rādītājs, bet 112% ir izdevumu rādītājs. Lai apdrošināšanas veidu uzskatītu par rentablu, tad kombinētais rādītājs nevar pārsniegt 100%. Tas nozīmē, ka Balva KASKO veidā strādā ar milzu zaudējumiem, ko rada, iespējams, tirgus situācijai neatbilstošas un pārāk zemas polišu cenas.