«Viegli ir vienā dienā pateikt: mēs jūs vairs neapkalpojam, jo lidostu neapmierina jūsu samaksas disciplīna vai tās apmērs par sniegtajiem pakalpojumiem,» spriež lidostas Rīga vadītājs Aldis Mūrnieks, uzsverot, ka ir jāskatās plašāk, ņemot vērā valsts iedzīvotāju intereses, kuri izmanto Ryanair pakalpojumus.

Starptautiskā lidosta Rīga finansiālās domstarpības ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair plāno atrisināt sarunu ceļā, Rietumu Radio atzina Mūrnieks.

«Ar Ryanair ir jārunā, bet aviokompānija ir smags sarunu partneris un vairākās Eiropas lidostās tai neizdodas veikt sarunas pozitīvā gaisotnē,» atzīst Mūrnieks. Viņš norāda, ka Ryanair un lidostai Rīga ir dažāda izpratne par līguma punktiem - «viens uzskata, ka tas ir parāds, otrs, ka ne».

«Ņemot vērā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji devušies strādāt uz ārzemēm, Ryanair pilda arī tādu kā sociālo funkciju - ārzemēs strādājošajiem ir iespējas biežāk apciemot radiniekus Latvijā. Jāsaprot, ka, Ryanair aizejot no lidostas, par ceļošanu nāktos maksāt vairāk,» uzskata Mūrnieks, norādot, ka Ryanair Latvijā mainījis izpratni par ceļošanas tradīcijām.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Deviņu vai 10 eiro maksa par lidostas Rīga lidlaukā sniegtajiem aviācijas drošības un glābšanas pasākumiem premjeram Valdim Dombrovskim (V) un Artim Kamparam šķita nepamatoti liela, jo esot trīsreiz lielāka nekā Helsinkos, tādēļ Ministru Kabineta komiteja to nodeva tālākai saskaņošanai.

Iebildumi bija arī Tieslietu ministrijai – gan pret to, ka no maksas tiek izslēgti transfēra pasažieri, gan pret paredzētajām nokavējuma naudām gaisa pārvadātājiem par noteikto maksājumu termiņa kavējumiem.

Kā formālo iemeslu drošības maksas ieviešanai Satiksmes ministrija min nepieciešamību rast risinājumu aviācijas drošības funkciju finansēšanai, ņemot vērā nepietiekamās dotācijas, kā arī vēlmi nenovirzīt šiem mērķiem lidostas infrastruktūras attīstībai nepieciešamos līdzekļus.

Savukārt TV3 raidījums Nekā personīga vēstīja, ka maksas ieviešana saistīta arī ar aviokompāniju parādiem, kurus lidosta nespēj piedzīt. Ryanair ir parādā 700 tūkstošus latus. Savukārt airBaltic – 12 reižu vairāk. Tādējādi lidosta Rīga drošībai tērētu trīskārt lielāku naudas summu nekā līdz šim, finansējumu iegūstot no pasažieriem. Tikmēr lidostas vadītājs Arnis Luhse par šīm iecerēm nav bijis informēts un uzskata, ka lidostas drošības pasākumu īstenošanai pietiekot ar trīs miljoniem latu, kamēr lidostas Drošības departamenta direktors Raimonds Lazdiņš iecerējis tērēt 10 milj. Ls. Jāpiebilst, ka pirmajos deviņos mēnešos lidostas pakalpojumus bija izmantojuši teju 4 miljoni pasažieru, bet pērn kopā tika pārvadāti 4,66 milj. pasažieru, liecina lidostas dati. Taču pēc saskaņā ar iecerēto projektu, drošības maksu nākamgad maksātu 1,5 milj. pasažieru.

Kompānija airBaltic samaksājusi visus rēķinus Viļņas lidostai, Db informēja kompānijas Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

"Mēs vienmēr esam maksājuši visus maksājumus Viļņas lidostai. Pēdējos mēnešos mēs daļu maksājumu neveicām negodīgas konkurences dēļ - lidosta par saviem pakalpojumiem vairākām kompānijām neprasīja maksu. Tā kā situācija ir mainījusies, šobrīd jau visus maksājumus esam nokārtojuši," db sacīja J. Vanags.

Laikraksts Lietuvos Rytas vēstīja, ka Viļņas Starptautiskā lidosta (TVOU) uzsākusi parādu piedziņu no aviokompānijām flyLAL, airBaltic un Aurela, jo tās nav samaksājušas par lidostas pakalpojumu izmantošanu. TVOU ir lūgusi tiesai arestēt daļu Lietuvas aviokompānijas flyLAL-Lithuanian Airlines, Latvijas airBaltic un Lietuvas Aurela aktīvu. Viļņas lidosta vislielāko prasību ir iesniegusi pret flyLAL, kura lidostai ir parādā sešus miljonus litu (1,2 miljonus latu). TVOU, visticamāk, atsauks prasību pret airBaltic par četru miljonu litu (812 000 latu) parādu. Savukārt Aurela parāds ir miljons litu (203 000 latu).

Rīgas apgabaltiesa ir atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas nolēmumu, ar kuru apmierināts Īrijas komersanta "Ryanair Ltd." pieteikums, un lidostai būs jākompensē zaudējumi un tiesāšanās izdevumi 1,6 miljonu eiro apmērā.

Tiesa lēma, ka 2014.gada 24.marta ārvalsts šķīrējtiesas spriedums "Ryanair" strīdā ar VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" ir atzīstams un izpildāms Latvijā.

Šis apelācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies likumīgā spēkā.

Tas nozīmē, ka lidostai "Rīga" jāmaksā "Ryanair" piespriestā zaudējumu kompensācija 802 000 eiro apmērā, jāsedz tiesvedību izdevumi Latvijā un ārvalsts šķīrējtiesā, kā arī jāsedz ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzībai.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija savā lēmumā ir atzinusi, ka minētais ārvalsts šķīrējtiesas spriedums neskar pieteicēja pasažieru tiesības, jo tie nav konkrētā šķīrējtiesas līguma dalībnieki.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) ir uzdevis lidostai Rīga un aviosabiedrībai airBaltic līdz 16. augustam panākt risinājumu aviokompānijas parāda atmaksai lidostai.

airBaltic akcionāru starpā pēdējās dienās esot notikušas sarunas par lidsabiedrības parādu lidostai, kurās Satiksmes ministrija paudusi nostāju, pirmkārt, ka aviokompānijas parāds lidostai ir jāapmaksā jau tuvākajās dienās, un, otrkārt, ir nošķirti jārisina jautājumi par airBaltic parādu un par lidsabiedrības pārmetumiem lidostai.

Satiksmes ministrija arī norāda, ka konstruktīva risinājuma gadījumā, lidotas prasība tiesā pret airBaltic varot tik pārtraukta jebkurā brīdi. Satiksmes ministrs pirmdien klātienē apmeklēs abas kompānijas, lai uzklausītu panākto risinājumu.

Jāatgādina, ka 11.augustā lidosta Rīga tiesā iesniedza prasības papildinājumu par parāda 3,4 milj. Ls apmērā piedziņu no airBaltic. Kopš 19.jūlija, kad lidosta Rīga vērsās tiesā par parāda piedziņu no airBaltic par vairāk nekā 2,5 miljoniem latu, airBaltic neesot veikusi nevienu maksājumu lidostai, tādēļ parāds šobrīd pieaudzis līdz 3,4 miljoniem latu, DB informēja lidostas Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Santa Auguste.

Jau 2009. gada vasarā ekspluatācijā plānots nodot pagaidu termināli starptautiskajā lidostā Rīga, kas apkalpos tikai zemo cenu un čarterreisu aviokompānijas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Rīgas lidosta bija izsludinājusi konkursu par tiesībām projektēt un būvēt zemo izmaksu aviokompāniju apkalpošanas termināli, kas pēc savas konstrukcijas visticamāk būs ļoti vienkāršs, un iecerēts kā pagaidu variants, lai līdz lidostas lielā izlidošanas termināļa rekonstrukcijai, ko varētu pabeigt 2012. gadā, varētu nodrošināt nepieciešamo kapacitāti pasažieru apkalpošanai.

Lidosta norāda, ka termināli iecerēts izbūvēt, lai zemo izmaksu aviosabiedrībām un to veiktajiem reisiem piedāvātu visiem vienādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kā arī samazinātu termināla ekspluatācijas izmaksas uz vienu apkalpoto pasažieri. Jauno termināli, visticamāk, izmantos arī otra lielākā pēc apkalpoto pasažieru skaita Rīgas lidostā strādājošā aviosabiedrība Ryanair.

Plāns par to, ka Rīgas lidostas funkcijas daļēji pārņem ar airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku saistītas firmas, sācis īstenoties. Tikmēr lidostas darbinieku arodbiedrība saņēmusi vēstuli, kurā lidosta paziņo, ka no 1.janvāra likvidēs ap 200 darbavietu, svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Vēstulē ir norādīts, ka airBaltic reāli nodrošina 70% no darbinieku darba apjoma. Un ir secināms, ka jāveic kolektīvā atlaišana. Iepazīstoties ar dokumentiem, pirmkārt, lidosta Rīga nav uzsākusi nekādu konsultēšanos ar darbinieku arodbiedrību, jo tiem darbiniekiem, kurus grib atlaist, ir arī arodbiedrība. Esam jau uzrakstījuši vēstuli, kurā lūdzam, lai šī konsultēšanās notiktu tā kā to paredz arī likums,» raidījumam teica Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs.

Lidosta dara visu iespējamo savu darbinieku labā, arī risina sarunas ar savu konkurentu North Hub Services par to, lai uzņēmums ņem darbā tos, ko lidostai nāksies atlaist. «Mēs vedam ļoti nopietnas sarunas ar North Hub services, lai tie darbinieki, kurus mēs esam spiesti atlaist, nenokļūtu uz ielas, bet North Hub services tos paņemtu darbā pie sevis. Jo labākus profesionāļus kaut kur ārpusē viņi noteikti nedabūs,» komentēja lidostas Rīga valdes loceklis Jānis Ķuzulis (TB/LNNK).

Latvijas Gaisa satiksmes (LGS) speciālisti ir uzsākuši lidostas gaismu vadības sistēmas testēšanu un validēšanu (derīguma noteikšanu) lidostā Rīga (projekts Follow-the-green), liecina medijiem sniegtā informācija.

Pēc jaunas gaismu sistēmas uzstādīšanas lidostā Rīga, kas notika šā gada martā, kā arī pēc gaismu automātiskās vadības sistēmas izstrādāšanas lidmašīnu pārvietošanās uz zemes tiks norādīta, vadot manevrēšanas ceļa ugunis.

Pašlaik lidmašīnu apkalpes informāciju par to, kuru maršrutu izvēlēties, saņem ar radioiekārtu palīdzību no dispečeriem. Ieviešot jauno sistēmu, manevrēšanas vadīšanai tiks izmantots ceļu apgaismojums. Katrs posms no manevrēšanas ceļa, kas ir nepieciešams, tiks ieslēgts, kamēr visi pārējie posmi paliks izslēgti.

Šo vadības sistēmu kontrolēs ar datorsistēmu, kas droši un precīzi ne tikai norādīs maršrutus lidmašīnām, bet arī tās vadīs pa lidlauka teritoriju, ņemot vērā citu lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos, virszemes transporta pārvietošanos pa lidostu, dažādu negaidītu šķēršļu rašanos, meteoroloģiskos apstākļus un citus faktorus.

Risinot pagātnes mantojumu, Starptautiskā lidosta Rīga ir ierauta vismaz trīs skaļās un smagās tiesvedībās

To intervijā DB stāsta tikko no amata atbrīvotais Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Nākot uz interviju, viņš uzsver, ka vēlas runāt par lidostas Rīga saimnieciskajiem darījumiem, taču kopumā šī saruna atklāj valsts kapitālsabiedrību valdes iecelšanas un darbības virtuvi ne no tās pievilcīgākās puses.

Ko varat atbildēt uz Satiksmes ministrijas (SM) pārmetumiem, ka lidostas valde nav profesionāli risinājusi tā saukto noklausīšanās skandālu un ir maksājusi dārgas naudas advokātiem?

Tas ir labākais, ko mēs varējām izdarīt ar tiem resursiem, kas mums pieejami. Juristu piesaiste bija valdes locekles Olitas Augustovskas menedžējamais lauciņš. Viņa valdē speciāli tika ielikta, lai veidotu tiltu starp lidostu un ministriju. Vai šajā savienojumā ir bijis sakaru kvalitātes trūkums, to es nevaru pateikt. Jāņem vērā, ka strīds ar mūsu drošības departamenta darbiniekiem nav vienkāršs darba strīds, jo paralēli ir krimināllieta. Mēs izmantojam Juridiskā departamenta kapacitāti, kur to var izmantot, kur pretī nav republikas labākie advokāti ar vārdu. Ja mēs gribējām zaudēt šo lietu, mēs arī šoreiz varējām izmantot cilvēkus, kuri paši ir noklausīti, lai viņi ar personīgo naidu vai attieksmi cīnās par šo lietu, bet tas, manuprāt, nebūtu korekti. Es vienmēr esmu bijis par profesionālu lidostas pārvaldību bez lirikas un politikas. Politika nevar spēlēt biznesu, un biznesam ir jāspēlē pēc biznesa principiem.

Fakts, ka kāda sudrabkaija par piemērotāko ligzdošanas vietu izvēlējusies Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/LC) Saeimas frakcijas logu, šīs partijas politiķiem noder savas popularitātes veicināšanai.

Proti, LPP/LC pie kaijas ligzdas izvietojis videokameru un tagad piedāvā savā interneta mājaslapā tiešraidē vērot kaijas mazuļu perēšanas procesu.

LPP/LC frakcijas darbinieku vērojumi vedinot domāt, ka kaijas iepriekšējā mājvieta bijusi Finanšu ministrija, jo savas ligzdas iztapsēšanai putns izmantojis papīrus ar Finanšu ministrijas simboliku.

LPP/LC politiķiem šķiet, ka sudrabkaija, izvēloties jauno ligzdošanas vietu, novērtējusi to, ka LPP/LC par vienu no savām prioritātēm allaž izvirzījusi bērnu un ģimeņu atbalstu.

Lidostā "Rīga" uzsākta loģistikas kompānijas "DHL" reģionālā kompleksa būvniecība. Jaunā centra plānotais investīciju apjoms sasniedz 12 miljonus eiro.

Sadarbojoties lidostai, loģistikas kompānijai "DHL Latvia" un nekustamo īpašumu attīstīšanas un būvniecības kompānijai SIA "Castor Construction", lidostā "Rīga" gada laikā tiks izbūvēts reģionālais "DHL" sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā.

Uz jauno termināli lidostas "Rīga" teritorijā pilnībā pārcelsies "DHL Express", un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi, tādējādi nodrošinot to ātrāku un ērtāku sūtījumu piegādi klientiem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Turpinot lidostas "Rīga" lidlauka infrastruktūras attīstību, šovasar lidostā tiks pabeigta arī jauna kravu perona būvniecība, kas ļaus lidostai "Rīga" dubultot kapacitāti kravu apkalpošanas jomā un padarīs Rīgas lidostu pievilcīgāku gaisa kravu pārvadātājiem no visas pasaules. Jaunajā peronā atradīsies trīs lielfizelāžas gaisa kuģu stāvvietas ar fleksiblu plānojumu, nodrošinot iespēju uzņemt visu tipu kravas gaisa kuģus. Kopā ar jauno "DHL" sūtījumu apstrādes centru un iecerēto multifunkcionālo loģistikas centru lidostā būs izveidota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, ļaujot lidostai "Rīga" pilnvērtīgi iesaistīties globālajā aviācijas kravu tirgū.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu.

Lidostas "Rīga" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs norāda, ka jaunais "DHL" kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā "Rīga". "Tas nostiprinās lidostas "Rīga" reģionālā gaisa satiksmes mezgla pozīcijas ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumos. Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 krīzes dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi," teic lidostas "Rīga" valdes loceklis.

2019.gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti vairāk nekā 27 tūkstoši tonnu kravu – gandrīz puse no visām Baltijas valstu aviokravām. Šā gada pirmajos mēnešos lidostā "Rīga" apkalpotas 8075 tonnas kravu.

"DHL Express" ietilpst "Deutsche Post DHL" grupā un ir vadošais loģistikas un starptautiskā kurjerpasta uzņēmums pasaulē. "DHL Express" maršruti kopumā aptver 220 pasaules valstis un teritorijas ar vairāk nekā 120 000 galamērķu.

LASI ARĪ:

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt 

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Valsts, iespējams, varētu vērsties tiesā saistībā ar airBaltic akcionāru līgumu, kura noteikumi ir netaisnīgi. Tomēr ekonomikas ministrs Artis Kampars cer, ka risinājums tiks rasts un līdz tiesai nenonāks. Tā viņš noraidīja raidījumā 900 sekundes.

Viņš arī skaidroja, ka abām pusēm būtu jānāk uz kompromisu. No valdības puses vēlēšanās esot, bet Bertoltam Flikam esot jāsaprot, ka diktēt noteikumus un uzstādīt tos kā vienīgos pareizos nav pareizi.

«airBaltic ilgu laiku nemaksā lidostai naudu un lidostai nav naudas, par ko segt savus ikdienas rēķinus, tāpēc tā izmisīgi cenšas šo naudu «izsist». Tiek piedāvāts mierizlīgumu, bet Fliks ne uz ko neparakstās. Tā zināmā mērā ir šantāža, jo abām pusēm tomēr ir jābūt kādiem risinājumiem. Nevar tā, ka viena puse tik uzstāda noteikumus,» uzsver A.Kampars. Viņš arī piebilda, ka jaunajam satiksmes ministram šīs problēmas atrisināšana būs pirmais uzdevums. Patlaban valdībai neesot instrumentu, lai varētu operatīvi iejaukties airBaltic rīcībā.

Starptautiskai lidostai Rīga beidzot izdevies par 1.5 miljoniem latu savā īpašumā iegūt ilgi kāroto nekustamo īpašumu – padomju laiku viesnīcas ēku – kuras teritorija ir nepieciešama transporta mezgla izbūvei.

Lidosta šo īpašumu mēģināja iegādāties vairākus gadus. Šodien Starptautiskā lidosta Rīga valde ir apstiprinājusi konkursa rezultātus bijušās viesnīcas ēkas demontāžai, kuras teritoriju nākotnē šķērsos jauns starptautiskās lidostas Rīga pievadceļš. Jau tuvākajā laikā bijusī viesnīcas ēka, kas atrodas iepretim esošajam terminālam tiks demontēta, lai iespējami īsā laika posmā varētu uzsākt jauna auto stāvlaukuma izbūves darbus. Ir aprēķināts, ka auto stāvlaukuma izbūve lidostai Rīga dos papildus ienākumus, tādejādi ļaujot kompensēt tos izdevumus, kurus bija nepieciešams ieguldīt minētā nekustamā īpašuma iegādei.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair vēl nav noslēgusi jaunu līgumu ar Rīgas lidostu un no marta var arī no Rīgas aiziet, ņemot vērā šīs lidsabiedrības visai neordināros lēmumus arī citās lidostās, norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

«Nosacījumi Ryanair ir skaidri - viņi zina, kādus līgumus par aviācijas pakalpojumu sniegšanu lidosta var slēgt, jo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Varam, protams, skatīties, kāds ir pakalpojumu apjoms, kuru pērk lidsabiedrība, jo ne visi pērk vienādu pakalpojumu grozu,» skaidro lidostas vadītājs.

Grūti esot vērtēt Ryanair pozīciju, jo lidsabiedrības rīcība esot visai neordināra. Tehniskajā līmenī lidsabiedrība lidostai ir pieprasījusi jautājumus par pakalpojumu apjomu un cenu. «Esmu piesardzīgi optimistisks, ka atradīsim iespēju potenciālai sadarbībai arī turpmāk. Ja nē, tad Wizz Air ir gatavi paplašināties. Viena lidmašīna tai jau ir bāzēta Rīgā, un tā varētu turpināt attīstību nākamajā gadā. Arī airBaltic var pārņemt daļu no pasažieriem,» uzsver Liepiņš.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga pārkāpusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, lidsabiedrībai Ryanair piemērojot ievērojami zemāku maksu par lidostas pakalpojumiem nekā lidsabiedrībai airBaltic, atklājusi Konkurences padome.

Padome lidostai piemērojusi sodu 50 tūkst. Ls apmērā, kā arī uzlikusi par pienākumu par saviem pakalpojumiem piemērot pamatotus un nediskriminējošus maksājumus, lidsabiedrībām nodrošinot skaidri saprotamu informāciju par to, cik maksā katrs lidostas pakalpojums.

Salīdzinot abām lidsabiedrībām piemērotos maksājumus, KP atklāja, ka par līdzvērtīgiem pakalpojumiem – bagāžas apstrādi, pasažieru kāpņu nodrošināšanu, gaisa kuģu izstumšanu pirms izlidošanas u.c. – airBaltic lidostai maksājusi par 82% vairāk nekā Ryanair. Turklāt airBaltic vēl papildus bijis jāapmaksā lidostas administratīvās izmaksas, kas Ryanair nebija jāmaksā, tā minēto procentuālo atšķirību vēl palielinot, atzīmē padome.

Sagaidot aviokompānijas "Atlas Air" gaisa kuģi Boeing 747-47U(F), lidostā "Rīga" 16.oktobrī darbu uzsācis jaunais specializētais kravu apkalpošanas perons.

Jaunais perons aizņem 95 000 kvadrātmetru lielu platību lidlauka ziemeļu daļā un ir tieši savienots ar teritoriju, kurā tiks attīstīta lidostas "Rīga" "kravu pilsēta"- aviācijas kravu apkalpošanas un loģistikas centrs. Šeit jau nākamgad sāks darboties loģistikas kompānijas DHL reģionālais sūtījumu apstrādes komplekss, kā arī sadarbībā ar investoriem iecerēts attīstīt multifunkcionālu kravu loģistikas centru ar kopējo noliktavu platību līdz 9000 kvadrātmetriem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Lidostas "kravu pilsētas" kopējā kapacitāte pārsniegs 60 000 tonnu gadā, ļaujot lidostai "Rīga" tuvākajos gados dubultot kravu apgrozījumu.

"Starptautiskā lidosta "Rīga" bija, ir un būs Latvijas un Baltijas aviācijas centrs ne tikai pasažieru pārvadājumu un biznesa aviācijas jomā, bet arī aviācijas kravu segmentā. Jaunā kravas perona atklāšana ir tam vēl viens pierādījums. Īpaši pašlaik ir svarīgi turpināt mērķtiecīgu darbu gan pie kravu diversifikācijas, gan atbilstošas infrastruktūras attīstības. Valdības sniegtais atbalsts aviācijas sektoram krīzes laikā - gan nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", gan Latvijas Gaisa satiksmei un lidostai - ir ilgtspējīgas investīcijas nākotnes attīstībai," uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 pandēmijas dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi. Jau šobrīd lidosta "Rīga" partneriem var piedāvāt multimodālus loģistikas risinājumus un augstas kvalitātes apkalpošanu. Lai veicinātu jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu, lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu," norādīja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Projekta ietvaros izbūvēts tieši kravu apkalpošanai pielāgots perons un savienojošais manevrēšanas ceļš ar kopējo apjomu 36 770 kvadrātmetri, kā arī jauni servisa ceļi ar kopējo asfaltbetona virskārtas platību 14 970 kvadrātmetri. Perona multifunkcionālās gaisa kuģu stāvvietas ļauj fleksibli plānot gaisa kuģu izvietojumu un uzņemt arī vislielākos F un E klases gaisa kuģus, savukārt pazemes degvielas uzpildes hidrantu sistēma ļauj ievērojami palielināt gaisa kuģu uzpildes un līdz ar to arī apkalpošanas ātrumu, kā arī mazina vides piesārņojuma riskus. Teritorijā uzstādīta energoefektīva apgaismojuma kontroles sistēma.

Ceļu būves firmas SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja, dāvinot lidostai perona betona seguma 42 cm biezo kontrolurbumu, atzina: "Jau uzsākot šā projekta īstenošanu, apzinājāmies, cik būtiska loma būs mūsu pieredzei un spējai precīzi organizēt būvdarbu norisi lidostas teritorijā, kur ir specifiski darbības nosacījumi. Bija jāsalāgo būvdarbu tehnoloģiskie aspekti ar lidostas darba organizācijas un drošības prasībām. Būvdarbu dēļ lidostas darba režīms netika traucēts. Nelielas korekcijas darbu izpildes grafikā radīja Covid-19 pandēmijas radītie ierobežojumi, taču objektu esam izbūvējuši atbilstoši projekta prasībām, un par darba rezultātu esam gandarīti".

Jaunā perona būvdarbi tika uzsākti 2019.gada martā, un projekta kopējās investīcijas ir 15 miljoni eiro.

Aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni - preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu. Pienesumu dod arī AS "Latvijas pasts" iesaiste globālajā e-komercijas sūtījumu pārvadājumu segmentā, sadarbībā ar Ķīnas e-komercijas gigantu "Alibaba" un Krievijas pastu ir izveidojot sekmīgu loģistikas risinājumu, kā rezultātā kopš 2017.gada uz Rīgu tiek veikti neregulāri kravu čartera lidojumi no Ķīnas.

Kravu pārvadājumus lidostā "Rīga" nodrošina septiņas aviokompānijas - kravu pārvadātāji "Atlas Air", "Atran", "Eleron" un "RAF Avia" un kurjerpasta kompānijas "Fedex", UPS un DHL.

Pērn Rīgas lidostā apkalpoti 27,2 tūkstoši tonnu, bet šā gada deviņos mēnešos - 16 tūkstoši tonnu kravu. Lidostas "Rīga" kravu apgrozījums veido vairāk nekā pusi no kopējā Baltijas valstu kravu apgrozījuma.

2007.gadā starptautiskā lidosta Rīga apkalpojusi par 83% pasažieru vairāk nekā Tallinas un par 84% pasažieru vairāk nekā Viļņas lidosta. Baltijas valstu lidostu starpā šajā jomā Rīgas lidostai pērn bijis straujākais pasažieru pieaugums salīdzinājumā ar 2006.gadu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Aizvadītā gada bilance lidostai Rīga bija 3 160 945 apkalpoti pasažieri, kas nodrošināja 26.7% pieaugumu, salīdzinot ar aizpagājušā gada divpadsmit mēnešiem. Tallinas lidostas apkalpoto pasažieru pieaugums šajā laika posmā bija 12.1%, bet Viļņas lidostai – 18.3% apkalpotu pasažieru.

Piepildījies ir lidostas Rīga iepriekš prognozētais: 2007.gadā apkalpot vismaz 3 100 000 pasažieru.

Apkalpoto pasažieru skaits 2007.gadā Rīgas, Tallinas un Viļņas lidostā:

Kopā:

Rīga 3 160 945

Tallina 1 728 430

Viļņa 1 717 222 Pēdējo četru gadu laikā, lidostai Rīga ir izdevies trīskāršot apkalpoto pasažieru skaitu no 1.06 miljoniem 2004.gadā līdz 3.16 miljoniem apkalpotu pasažieru aizvadītajā gadā.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav gatava ar lidostu slēgt identisku līgumu, kāds ir noslēgts ar Wizz Air, taču, piemērojot īpašas atlaides šai lidsabiedrībai, varētu draudēt tiesvedība, norāda bijušais lidostas vadītājs Aldis Mūrnieks.

Mūrnieks uzskata, ka Ryanair lieta ir saimnieciska rakstura jautājums, kas būtu jāizlemj lidostai, jo Satiksmes ministrija «zināmā mērā ir politiska». «Lidostai jādomā, ko tā nopelna un cik maksās cilvēkiem. Nav tikai pasažieru skaits, bet svarīgi ir arī, cik lieli līdzekļi tiek ienesti kompānijai,» uzsver Mūrnieks.

Viņš skaidro, ka ir neizpratnē par to, kādas interpretācijas par šo tēmu ir izskanējušas. Lidosta jau kopš pavasara ir komunicējusi ar Ryanair par jauna līguma slēgšanu. Šajā laikā esot noslēgts līgums ar lidsabiedrību Wizz Air «ar skaidriem noteikumiem, ar skaidru līgumu, ar jauniem galamērķiem un pasažieru skaita pieaugumu», norāda Mūrnieks.

«Nevar noliegt, ka airBaltic aiziešana no Latvijas būtu būtisks trieciens lidostai Rīga. Jā, Rīgā tiek apkalpotas arī vairāku citu aviokompāniju lidmašīnas, tomēr jāsaprot, ka galvenos ienākumus katrai lidostai veido tieši bāzes aviokompānijas. Kas tad maksās lidostai Rīga tos miljonus, ja airBaltic aizies kaut kur citur?!,» laikrakstam Dienas bizness norāda bijušais lidostas Rīga vadītājs Dzintars Pomers.

Kā vēstīts, privātais nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) ir ierosinājis mainīt akcionāru līguma punktu, kas paredz, ka bāzes lidostai noteikti jābūt Rīgā. Tiek norādīts, ka šāda vēlme ir saistīta ar vēlmi pārcelt šīs kompānijas bāzes lidostu no Rīgas uz Viļņu Lietuvā.

«Tas nav neiespējami, ņemot vērā, ka Latvija ir ES valsts, un tādējādi pārreģistrēties uz kādu citu lidostu šīs valstu savienības ietvaros principā nav nekādu problēmu,» stāsta Pomers.

Tomēr viņš arī norāda: «Skaidrs gan nav tas, ko kompānija šādas lidostas maiņas rezultātā iegūtu. Ja tā tiktu reģistrēta, piemēram, Kiprā, vēl varētu saprast ekonomisko ieguvumu, bet attiecībā uz Lietuvu to ir grūti saskatīt. Tādējādi ir grūti saprast, kāds būtu racionālais ieguvums no šāda soļa. Vairāk gan šāds paziņojums, šāds lūgums mainīt attiecīgo punktu airBaltic akcionāru līgumā izskatās pēc sava veida šantāžas. Proti, jau zināmu laiku ir skaidrs, ka airBaltic ir nepieciešama pietiekami liela nauda tās pamatkapitāla palielināšanai. Savukārt Latvijas valdība ir norādījusi, ka valstij, kas ir lielākais šīs kompānijas akcionārs, nepieciešamās naudas summas pašreizējā brīdī nav un tā neko netaisās vairāk investēt. Tādējādi ļoti iespējams, ka BAS mērķis šajā gadījumā ir panākt, lai valsts līmenī sāktos čīkstēšana - redziet, ja valdība nepiešķirs airBaltic miljonus, ko prasa BAS, uzņēmums var tikt pārcelts uz kaimiņvalsti.»

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" par 39,738 miljoniem eiro jeb līdz 68,347 miljoniem eiro palielinājusi pamatkapitālu, liecina informācija "Firmas.lv".

Pamatkapitāls palielināts ar sniegto valsts atbalstu, tostarp 35,23 miljonus veido apstiprinātais valsts atbalsts un 4,508 miljonus eiro dividendes, kas atstātas uzņēmuma rīcībā - 20% apmērā no 2019.gada peļņas.

Lidostā iepriekš skaidroja, ka pamatkapitāla palielināšana ļaus lidostai kompensēt Covid-19 krīzes izraisītos zaudējumus, kā arī nodrošinās pietiekamu likviditāti lidostas saimnieciskās un operatīvās darbības izmaksu segšanai. Tāpat valsts atbalsts ļaus lidostai turpināt finansēt jau uzņemtās saistības, īstenot infrastruktūras projektus, kas vidējā termiņā ļaus uzņēmumam kāpināt apgrozījumu, kā arī realizēt projektus, kuru īstenošana ir noteikta kā obligāta saskaņā ar starptautiskajiem un Latvijas normatīvajiem aktiem.

Tukuma lidostas projekts ir pozitīvs, taču jāizpilda visas prasības - nekādas atkāpes nav iespējamas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Tukuma lidostas projektu es vērtēju pozitīvi. Tas būtu tiešām tāds labs projekts - vēl viena lidosta Rīgas tuvumā, kur, iespējams, varētu apkalpot zemo cenu aviokompānijas, bet tomēr jāņem vērā, ka ir noteiktas procedūras un prasības. Šajā gadījumā tās ir vides prasības, iedzīvotāju intereses, sabiedriskās apspriešanas, un pēdējais klupšanas akmens, cik es saprotu, ir šie vides un trokšņa jautājumi. Tie ir jāatrisina, bez tiem jau, protams, nav iespējama nekāda attīstība. Tāpat jātiek skaidrība ar visām prasībām regulāriem lidojumiem, kas attiecas gan uz muitu, robežsardzes funkcionēšanu, gan gaisa satiksmes vadību un visiem pārējiem jautājumiem. (..) Lidostas ir tiešām paaugstinātas bīstamības objekti, kur ir jāizpilda pilnīgi visas prasības, nekādas atkāpes ne no vienas normas nav iespējamas,» klāstīja Matīss.

Pēdējo 12 mēnešu laikā Viļņas lidosta apkalpojusi lielāko pasažieru skaitu – 2,093 miljonus – tās vēsturē, paziņojusi lidosta.

Kopumā lidostas apkalpoto pasažieru skaits gada griezumā ir pieaudzis par 41,96%, un tiek paredzēts, ka 2012. gads lidostai būs nesis peļņu.

Lielākais pasažieru skaits, ko Viļņas lidosta apkalpojusi, ir zemo cenu aviokompāniju Ryanair un Wizz Air klienti. Katrai no šīm lidsabiedrībām pieder 18% tirgus daļa, savukārt Small Planet Airlines, Lufthansa un airBaltc tirgus daļa sasniegusi 9%, bet Scandinavian Airlines tirgus daļa mērāma 6% apjomā.

Populārākie galamērķi no Viļņas lidostas ir pilsētas Vācijā, Lielbritānijā, Latvijā, Itālijā, Dānijā, Īrijā, Krievijā, Spānijā un Turcijā.

«Sevišķi aktīva izaugsme bija vērojama pagājušā gada aprīlī, un patlaban pasažieru skaita palielināšanās tendence turpinās,» norāda Viļņas lidostas ģenerāldirektors Tomass Vaišvila. Viņš norāda, ka pozitīvos datus nodrošinājusi veiksmīgā «tradicionālo lidsabiedrību» darbība, kā arī pieaugošais pieprasījums pēc zemo cenu aviokompāniju nodrošinātajiem lidojumiem.

Neraugoties uz jaunā koronavīrusa COVID-19 pandēmijas izraisīto krīzi aviācijas nozarē, lidosta "Rīga" saglabā savu stratēģisko mērķi nākotnē kļūt par Ziemeļeiropas aviosatiksmes mezglu, ceturtdien Rīgas Aviācijas forumā uzsvēra lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Šī krīze mums ir devusi papildus laiku sagatavoties jauniem izaicinājumiem. Investējot līdzekļus modernu infrastruktūras risinājumu attīstībā šobrīd, nākotnē tiek radīta iespēja efektīvāk organizēt darbu un samazināt izmaksas uz vienu apkalpoto pasažieri vai gaisa kuģi, kas uzlabos lidostas konkurētspēju gan no izmaksu, gan vides ilgtspējības aspektiem," norāda lidostas vadītāja.

Šovasar ar Kohēzijas fonda atbalstu un pašu līdzekļiem lidostas "Rīga" lidlaukā īstenoti vairāki vērienīgi investīciju projekti vairāk nekā 15 miljonu eiro apjomā: rekonstruēta un modernizēta daļa skrejceļa un manevrēšanas ceļi vairāk nekā 11 kilometru garumā, izbūvēts helikopteru nosēšanās laukums un jaunas gaisa kuģu un helikopteru stāvvietas. Šīs investīcijas ne tikai ļaus lidostai "Rīga" paaugstināt savu operacionālo kapacitāti un piedāvāt klientiem labākus pakalpojumus, bet arī padarīs lidostu videi draudzīgāku, samazinot CO2 emisiju apjomu un ļaujot ietaupīt resursus.