Lai iztaptu Moneyval prasībām, Saeimas Juridiskās komisijas vairākums Tieslietu ministrijai pieprasīja sagatavot izmaiņu formulējumus Krimināllikumā divās nedēļās pieprasīto divu mēnešu vietā.

Nepieciešamās izmaiņas Krimināllikumā, kas ierobežotu pārāk maigos sodus naudas atmazgātājiem, Tieslietu ministrijai jāsagatavo divās nedēļās, lai arī ministrijas pārstāvji prasīja šim darbam divus mēnešus. Tā 5. martā nolēma Saeimas Juridiskās komisijas vairākums.

«Mēs jau šobrīd rakstām Moneyval ziņojumu. Moneyval prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai ir vairāk nekā 90. Pārāk maigie Latvijas tiesu sodi naudas atmazgātājiem ir jāmaina, un tas ir jāizdara līdz vasarai, kad deputāti dodas brīvdienās,» steigas patiesos iemeslus Dienas Biznesam atklāja Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Runa ir par izmaiņām Krimināllikumā, kas liegtu naudas atmazgātājiem piemērot nosacītus sodus vai sabiedriskos darbus īsta cietumsoda vietā. Līdzīga prakse ir vien dzimumnoziegumu gadījumā, un paredzams, ka šajā jautājumā varētu būt smagas juristu diskusijas, jo iespējama ietekme arī uz citiem noziegumu veidiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Prokurori šonedēļ Rīgas rajona tiesā Jūrmalā prasījuši kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.

Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam "MM investīcijas", kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.

Kā vēstīja "de fecto", pēdējās nedēļās apsūdzētie Rimšēvičs un Martinsons tiesā skaļi lasīja savas liecības. "Šajā krimināllietā nav neviena pierādījuma, ka man jebkad būtu izteikts jebkāds kukuļa piedāvājums un ka es jelkad būtu pieņēmis kukuļa piedāvājumu," tiesā sacīja bijušais centrālās bankas prezidents Rimšēvičs.

Ārzemnieki uzturēšanās atļauju Latvijā var iegūt, ne tikai iegādājoties nekustamos īpašumus, bet arī reģistrējot Latvijā uzņēmumu un sevi ieceļot tā valdē.

Situācija, kad Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vienojās par priekšlikumu no Imigrācijas likuma izslēgt normu par uzturēšanās atļauju piešķiršanu nekustamo īpašumu pircējiem Latvijā no ārzemēm (ne ES), liek izvērtēt citas alternatīvas. Jāņem vērā, ka Saeima šobrīd vētī grozījumus minētajā likumā un vēlas noteikt stingrākus kritērijus uzturēšanās atļauju saņemšanai, taču netika atbalstīta ideja svītrot normu, kas dārgu nekustamo īpašumu pircējiem šādu privilēģiju likvidētu. Šobrīd uzturēšanās atļauju ļauj piešķirt ārzemniekiem (ārpus ES), kuri Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu vismaz 100 000 Ls (Rīgā, Pierīgā un lielākajās pilsētās), vai 50 000 Ls vērtībā laukos. Šīs normas ietekmē ievērojams skaits nekustamo īpašumu Rīgā un tās apkaimē ieguvuši saimnieku, bet projektu attīstītāji - naudu, arī kredītu atdošanai.

Sākotnējā informācija liecina, ka sestdien Tukuma skaistumkopšanas centrā Harmonija notikušie sprādzieni nogranduši apkures sistēmas defekta dēļ, aģentūra BNS noskaidroja policijā.

Portāls ntz.lv vēsta, ka divi sprādzieni skaistumkopšanas centrā notikuši ap plkst. 13. Tā kā pavisam neilgi pirms tam ļaudis bija ieradušies uz pirti, sprādziena radīta gaisa viļņa dēļ bija arī cietušie, kam uzreiz tika sniega pirmā medicīniskā palīdzība. Vissmagāk cietusi kāda sieviete, kurai konstatēts rokas lūzums.

Centra darbiniece Elita ntz.lv stāstījusi, ka vispirms salonā parādījušies dūmi, bet pēc tam atskanējis sprādziens, uzreiz ziņots ugunsdzēsējiem un visi cilvēki skrējuši ārā no telpām. Atklātu degšanu viņa neesot redzējusi. Savukārt skaistumkopšanas centra pirtniece Ieva Semjonova tieši tai laikā bijusi pirtī un sagaidījusi pirts apmeklētājus, kam durvis tiek atvērtas plkst. 13.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Pērn dibinātā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA GI Termināls pārkrāvusi pirmos tūkstošus tonnu lejamkravu un plāno attīstību, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Īpašnieki sola trīs gadu laikā rekonstruēt naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas bāzi un sakārtot ostas piestātni,

palielinot kravu apjomus līdz 12 tūkstošiem tonnu mēnesī.

GI Termināls specializējies minerāleļļu jeb bāzes eļļu pārkraušanā. Tās ir nelielu apjomu tranzītkravas, ko pa dzelzceļu ieved Latvijā no Krievijas un citām bijušajām padomju bloka valstīm, bet no Liepājas ostas tās tālāk ceļo uz Ziemeļeiropu, Vidusjūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem, Rietumāfriku, Latīņameriku, ASV, Indiju.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Ap 300 t piena dienā neplūdīs uz Lietuvu, bet paliks Latvijā.

Šādu galveno ieguvumu sola jaunās kooperatīviem piederošās piena rūpnīcas realizētāja SIA Latvijas piens, kuras iesniegtā projekta realizēšanai Jelgavā Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmdien devis zaļo gaismu. Tāpat jau skaļu publicitāti guvušā projekta īstenotāji sola 50-60 jaunas darba vietas un konkurētspējīgu eksporta produktu ražošanu.

Zinātnieki biznesam piedāvā gatavas idejas

Apģērbs, kas spēj savākt elektrību, piena produktu fotopasterizācija u.c. idejas gaida finansējumu.

Bankas

Bankas joprojām grēko

Atsevišķos gadījumos bankas joprojām grēko, liekot kredītā ņemto nekustamo īpašumu apdrošināt par lielāku summu nekā nepieciešams.

Elektroenerģijas padeves traucējumu dēļ kokapstrādes uzņēmums nespēj izpildīt pasūtījumus un sola sūdzēt tiesā Latvenergo.

«Ir pārkāptas visas iespējamās robežas, jo elektroenerģijas padeve nav normāla kopš pērnā gada 30. decembra, turklāt šā gada sākumā energopadeves nebija dabas stihijas dēļ, bet kopš 11. janvāra elektroenerģijas padeve vienu brīdi ir, bet otru - nav,» sašutis ir SIA Krauss valdes priekšsēdētājs Gatis Gulbis.

Viņš norāda, ka uzņēmuma dziļākas pārstrādes iecirknis Klintainē šā gada janvārī nespēs izpildīt pasūtījumus aptuveni par 0,3 milj. eiro. «Vidēji ik mēnesi neto apgrozījums ir ap 0,4 milj. eiro, taču janvārī produkcijas piegādes ārvalstu klientiem sasniegs labi ja 0,1 milj. eiro,» atzīst G. Gulbis.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prasa atbildīgajām ministrijām veikt padziļinātu izpēti par to, kādu ietekmi radīs situācija finanšu nozarē, tostarp nerezidentu aizplūšana no Latvijas, čaulu kompāniju kontu slēgšana, sankciju sarakstā iekļauto personu ietekme uz valsts budžetu, kā arī vietējiem uzņēmējiem, informē LTRK.

Biedrība saņem arvien jaunu informāciju par to, ka tiek atteikta sadarbību ar kompānijām, vairākas nozares nostādot ļoti riskantā situācijā.

«Mēs neticam, ka tik lielas pārmaiņas un «turbulences» finanšu sektorā neradīs nekādu ietekmi uz valsts budžetu, jo īpaši zinot, ka vairākas nozares nopietni cietīs, tāpēc ministrijām jau laikus vajadzētu reāli novērtēt nākotnes plānus un iespējas, lai pēkšņi atkal nav jāceļ nodokļi, pārdalot budžeta izdevumus uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Biedrība skaidro, ka, lai arī atbildīgās iestādes pauž, ka izmaiņas neietekmēs Latvijas uzņēmējus, taču pašreiz ir skaidrs, ka katru ārvalstu klientu, viņa akcionāru struktūru un citus aspektus pārbaudīt ir sarežģīti, tādēļ jārēķinās, ka var nākties saskarties ar situāciju, ka var tikt slēgti vai saņemts atteikums atvērt kompāniju kontus.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Aizdomas, ka Ceļu pārvaldē naudu šķērdējuši uzņēmuma darbinieki, kas tieši saistīti ar mazākuma akcionāriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par Rīgas domei daļēji piederošās a/s Ceļu pārvalde (CP) līdzšinējo darbību un plāniem intervijā laikrakstam pastāstīja šogad janvārī jaunieceltais uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Lauva (attēlā).

piedalīšanos uzņēmuma resursu neefektīvā izmantošanā.

«Ja virkne mazākuma akcionāru (kuriem kopumā pieder ap 11% CP akciju) dibina SIA, kas darbojas kā CP piegādātājs, apakšuzņēmējs, tad, protams, lai vērtē tiesībsargājošās iestādes,» stāsta M. Lauva.

Novecošana kā Ķīnā tā Latvijā ir pārāk apjomīga, lai to «paslaucītu zem tepiķa». Ar šausmu žanram piederīgajām ragaviņām, kurās saskaņā ar dažu folkloras artefaktu vecie aizlaikos tikuši aizvesti uz mežu, arī neies cauri – pensionāri ir spēcīga elektorāta daļa. Tāpēc jautājums ir – kā un kur dzīvosim, kad novecosim? Un kā to laikus plānot, lai neiznāk kā Ķīnā.

Šīs pārdomas veicināja biznesa žurnāla Bloomberg Businessweek publikācija par dramatisko situāciju Ķīnā, kur sabiedrības novecošana ir tikpat liela kā Japānā 1990. gados. Tikai, kā raksta autors, ar to lielo atšķirību, ka Ķīna kļūs veca pirms pagūs kļūt bagāta.

Latvijas ķīnieši apstiprina tendenci

Novecošana pati būtu pusbēda, bet Hārvarda universitātes pētnieks Džozefs Dž. Kristians, kas specializējas Ķīnas senioru mājokļu jautājumos, saka senajā Viduszemē mūsdienās praktiski ir izzudusi tai tradicionālā daudzu paaudžu kopdzīve, mainot pilsētu un apdzīvoto vietu «sejas» un dzīves telpas plānojumu. Pierēķinot klāt visai neattīstīto pensiju sistēmu un viena bērna politikas un oficiālās izaugsmes (lasi – peļņas) ideoloģijas dēļ aizvien skaudrāk redzamo paaudžu atsvešināšanos un bezcerīgi briestošo veco ļaužu īpatsvaru, iegūstam sociālo katastrofu.

Lai attīstītu valsti un mazinātu ēnu ekonomiku, iedzīvotāju ienākuma nodoklim jābūt mazākam. Tā intervijā DB norāda jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš tieši šodien dod svinīgo solījumu Saeimai.

Atbildot uz jautājumu, kuri nodokļi būtu jāsamazina, A. Bērziņš norāda, ka «pats pirmais ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Ēnu ekonomiku var samazināt tikai ar skaidri reāliem soļiem, nevis ar piespiedu metodēm, cerot, ka būs kāds, kurš maksās labāk. Var jau teikt, ka Ungārija ir valsts, kas neievēro dažādus noteikumus, bet tieši šādas metodes tā lieto, samazinot nodokļus. Nevaru gan šobrīd pateikt, cik labi ungāriem ir veicies, bet no nodokļu samazināšanas mēs noteikti neizvairīsimies».

ECB lēmums sarūgtina kredītņēmējus

Lēmums Frankfurtē apgrūtinās dzīvi arī Latvijā.

Biodegvielniekus arī nākotnē sagaida grūti laiki un iespējamas dīkstāves, ziņo Dienas Bizness.

Biodīzeļa ražotāju SIA Bio – Venta un SIA Mamas D cerības uz aizkavētā valsts atbalsta saņemšanu ātrāk, nekā to pašreiz paredz MK noteikumi, izplēnējušas līdz ar nelabvēlīgo Satversmes tiesas spriedumu. «Gaidīju vairāk un cerēju vairāk,» komentējot spriedumu, Dienas biznesam sacīja SIA Bio - Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars. Viņš cerējis, ka spriedums būs pozitīvāks ražotājiem, jo pašreiz situācija esot kritiska – izejvielu rapša pārstrādātājam pietiekot 10 dienām, ja līdz tam valsts nepārskaitīs kaut daļu naudas, rūpnīcai atkal draud dīkstāve.

Līdz 2011.gadam vairākiem tirgotājiem, tostarp Rimi beidzot jāievieš čipkaršu apkalpošanas termināļi.

Jau līdz šā gada jūlijam visiem tirgotājiem sadarbībā ar tos apkalpojošām bankām bija jānomaina esošie POS termināļi, kas apkalpo tikai kartes ar magnētisko joslu, ar termināļiem, kas nodrošina viedkaršu jeb čipkaršu pieņemšanu, laikrakstam Dienas bizness pastāstīja maksājumu sistēmas un bankomātu tīklu apkalpojošās kompānijas First Data izpilddirektore Zanda Brīvule – Jansone. Ir gan panākts termiņa pagarinājums līdz 2011.gadam, jo pretējā gadījumā starptautiskās maksājumu karšu kompānijas varētu attiecīgām bankām atņemt maksājumu karšu pieņemšanas licenci vai noteikt lielas sodas naudas.

No cauruļvada izsūknētās bufernaftas pārdošanā varot būt problēmas, jo trūkstot pierādījumu par tās izcelsmi.

Tā sarunā ar laikrakstu Dienas bizness atzina Muitas brokeru asociācijas dibinātājs, bijušais VID ģenerāldirektora pirmais vietnieks un Muitas departamenta direktors Kalvis Vītoliņš (attēlā).

«Ja patiesībai atbilst ziņas, ka vienā no SIA Ventspils nafta termināls rezervuāriem ir iepildīta no maģistrālā cauruļvada izsūknētā bufernafta, bet, pārbaudot situāciju, izrādīsies, ka Latvijā šāda nafta tādā pašā daudzumā nav ienākusi, tas nozīmēs, ka no naftas vada ES muitas teritorijā ievests produkts, kurš ir apliekams ar PVN un, iespējams, arī ar akcīzes nodokli. Turklāt vienīgais veids, kas līdzinās šādai izsūknēšanai, ja vietā ES teritorijā nekas nav «iesūknēts», ir līdz šim no vada «pa ceļam nosūktā dīzeļdegviela», tikai tagad «nosūkšana» ir notikusi nevis no mākslīga cauruma, bet «no trubas gala». Tādā gadījumā nāksies secināt, ka par izsūknēto bufernaftu no tranzītam izmantotā cauruļvada nav samaksāti nodokļi ne tad, kad Latvija iestājās ES, ne arī pašlaik, un tad būtu jāatzīst, ka šādam produktam ir kontrabandas preces pazīmes ar visām no tā izrietošajām sekām,» stāsta K. Vītoliņš.