Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Paplašinot sabiedriskā transporta biļešu iegādes un lietošanas iespējas, definēta lietotāju grupa ir uzsākusi koda biļetes lietojamības testus ar mērķi pārbaudīt jaunā veida biļetes lietojamību reālos apstākļos, kas ietver biļetes aktivizēšanu transporta līdzeklī un kontroli, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Koda biļete būs jauns norēķinu veids “Rīgas satiksmes” sabiedriskajā transportā, kas ļaus klientiem veikt norēķinus par braucieniem ar viedtālruni tiešsaistes režīmā.

Koda biļete darbosies paralēli esošajai e-talonu sistēmai. Lai lietotu koda biļeti, klientiem savā viedtālrunī vajadzēs uzstādīt mobilo lietotni. Šajā lietotnē tiešsaistes režīmā varēs iegādāties vienreizējo brauciena biļeti un izmantot to, aktivizējot sabiedriskā transportlīdzekļa salonā, kur būs izvietots katram transportlīdzeklim unikāls kvadrātkoda identifikators.

Gadījumā, ja transportā iekāps kontrolieris, pasažieris atvērs lietotni, kur būs redzama aktivizētā biļete, un uzrādīs to kontrolierim. Koda biļetes platformas izstrāde tika uzsākta 2020. gada nogalē, un tā tiek veidota kā atvērta sistēma, lai šādas biļetes pārdošanu varētu nodrošināt pēc iespējas plašs pakalpojuma sniedzēju (pārdevēju) loks.

Londonas policija izplatījusi brīdinājumu par Londonas olimpisko un Paraolimpisko spēļu biļešu pirkšanas vietnēm, kuras, iespējams, ir krāpnieciskas un cilvēki, kuri iegādājušies biļetes konkrētajās interneta vietnēs, tās var nesaņemt.

Ja cilvēki iegādājušies biļetes kādā no zemāk minētajām kompānijas EUROTEAM interneta vietnēm, nekavējoties nepieciešams sazināties ar kompāniju, no kuras sākotnēji biļetes tika pirktas un kontaktēties ar maksājuma servisa nodrošinātāju.

Iespējams, krāpnieciskas kompānijas EUROTEAM biļešu vietnes:

euroteam.net

tixnet.com

olympicticket.info

euroteam.info

euroteamtickets.com

2012tickets.org

londonsummergames.net

londonsummergames.org

euroteam.travel

worldticketservice.net

Metropolitēna policijas pārstāvis Niks Daunings (Nick Downing) aicina ikvienu pārliecināties, vai Olimpisko spēļu biļetes nav iegādātas kādā no šīm vietnēm. Viņš izsaka pamatotas bažas, ka tie, kuri biļetes iegādājušies šajās vietnēs, tās nesaņems.

Šobrīd pasažieriem ir iespēja iegādāties abonementa biļetes braucieniem 296 reģionālās nozīmes maršrutos, kurus apkalpo septiņi pasažieru pārvadātāji, un 2016.gada aprīļa mēnesī pasažieri bija iegādājušies 612 abonementa biļetes.

Autotransporta direkcija aicina pasažierus ziņot par maršrutiem, kuros nepieciešams ieviest abonementa biļetes, informē direkcija.

Pasažieru pārvadātāji turpina izvērtēt maršrutus, kuros varētu būt pieprasījums pēc abonementa biļetēm, tādēļ Autotransporta direkcija aicina pasažierus informēt par maršrutiem. Ja iedzīvotāji būs ieinteresēti izmantot attiecīgo pakalpojumu, pārvadātājam tas būs jāievieš vai jāpalielina to maršrutu skaits, kuros iedzīvotāji var braukt, izmantojot abonementa biļetes.

Pasažieriem šobrīd ir iespēja iegādāties dažāda veida abonementa biļetes AS CATA, Nordeka, SIA VTU Valmiera, Daugavpils autobusu parks, Tukuma auto, AIVA auto un Aknīstes pakalpojumi apkalpotajos maršrutos. Aprīļa mēnesī pasažieri iegādātājās 612 abonementa biļetes.

Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, ikgadējā apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā noskaidroti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk veikta autoparku pārvaldīšana.

Ceturtdien, 28. novembrī, Rīgas Motormuzejā apbalvošanas ceremonijā Zelta kategorijas apbalvojumi tiks piešķirti 8 uzņēmumiem, bet kopumā apbalvoti tiks 42 uzņēmumi un valsts un pašvaldību autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 000 transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret braukšanas kultūru un atļauto braukšanas ātrumu.

“Ātruma faktors ir mainīgs – šoferiem ir jājūt robeža starp vienkārši ātru braukšanu un iekļaušanos satiksmē. Vienlaikus uzņēmumiem ir jāspēj laikā piegādāt kravas, apkalpot klientus un ievērot termiņus. Tāpēc droša braukšanas ātruma ievērošana ir komplekss pasākumu kopums no maršruta plānošanas līdz autovadītāja braukšanas kultūrai. Šogad konkursa dalībnieku kopējais transportlīdzekļu skaits pārsniedz 10 000 auto, turklāt piedalās arī paši lielākie Latvijas autoparki,” atklāj Kristaps Liecinieks, konkursa žūrijas priekšsēdētājs un BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Turpmāk bezbiļetniekiem sabiedriskajā transportā piemēros nevis administratīvo sodu, kā tas bijis līdz šim, bet līgumsodu kas atkarīgs no maršruta mēnešbiļetes cenas un varēs sasniegt 50 Ls. Ja bezbiļetnieks nespēs sodu samaksāt uz vietas, tiks piemērots līgumsods ar soda procentiem par katru nokavēto soda nomaksas dienu.

Ministru kabinets pieņēmis jaunu kārtību, kādā turpmāk bezbiļetniekiem sabiedriskajā transportā tiks piemērots sods par braukšanu bez biļetes, kā arī pieņēmusi jaunu maksimālā soda apmēru, informē Satiksmes ministrija (SM).

Noteiktais maksimālais soda apmērs pilsētas nozīmes maršrutos tagad piesaistīts mēnešbiļešu cenai, savukārt reģionālos pārvadājumos – lielākajai attiecīgā pārvadātāja noteiktajai braukšanas biļetes cenai.

Līdz šim par braukšanu bez biļetes pilsētas maršrutos tika piemērots administratīvais sods no diviem līdz pieciem latiem, bet reģionālajos starppilsētu maršrutos - no desmit līdz piecpadsmit latiem.

Valsts policijas ar 360 grādu kameru aprīkotais netrafaretais policijas mikroautobuss aptuveni mēneša laikā konstatējis 600 satiksmes noteikumu pārkāpumus, šodien Ceļu satiksmes drošības padomē norādīja Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Lielākā daļa pārkāpumi saistīti ar braukšanu bez laikus veiktas tehniskās apskates vai obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas, kā arī ar braukšanu pa sabiedriskā transporta joslu.

Jau ziņots, ka šogad oktobra beigās uz ielām sāka darboties ar 360 grādu kameru aprīkots netrafarets policijas mikroautobuss. Busiņā iemontētā iekārta spēj nolasīt numurzīmes un fiksēt pārkāpumus neapstādinot transportlīdzekļa vadītāju.

Pārkāpuma izdarītājs, līdzīgi kā ar foto radariem netiek apturēts, taču vēlāk saņems pārkāpuma protokolu ar automašīnas attēlu, numurzīmi un fiksēto pārkāpumu. Ar kamerām var konstatēt visdažādākā veida pārkāpumus, piemēram, agresīvu braukšanu, telefona lietošanu, pārvietošanos pa sabiedriskā transporta joslām, pagriezienu nerādīšanu, braukšanu pie sarkanās gaismas, braukšanu bez gaismām un citus.

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Tā kā nav zināms, kādas sekas nesīs Rīgas domes lēmums dubultot braukšanas maksu galvaspilsētā, pastāv bažas, vai ar plānoto teju 94 milj. eiro lielo dotāciju Rīgas satiksmei šogad būs gana, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas domes (RD) Finanšu departaments piedāvā pašvaldības dotāciju noteikt 88,6 milj. eiro – 2013. gada līmenī, DB saka departamenta pārstāvis Andris Konošonoks. Šāds apmērs šobrīd iestrādāts arī topošajā Rīgas šā gada budžetā. Savukārt SIA Rīgas satiksme (RS) to prasījusi lielāku kā jebkad – 119,8 milj. eiro –, izriet no priekšlikumiem, kas iesniegti šā gada pilsētas budžetam. Tiesa, šie aprēķini tapuši, pamatojoties uz pērnā gada trīs ceturkšņu rezultātiem, kad lēmums par biļetes cenas dubultošanu vēl nebija pieņemts, piebilst A. Konošonoks. Lēmums par to, cik lielu summu ieskaitīt pašvaldības uzņēmuma kasē, būs jāpieņem deputātiem. Nevar gan prognozēt, vai domes lēmumā fiksētā summa būs galīgā, jo iepriekš dotācija gada laikā tikai pieauga. Šobrīd nav arī iespējams paredzēt, kādu ietekmi uz pasažieru plūsmu atstās biļetes cenas palielināšana, vai nepieaugs bezbiļetnieku skaits. Pērn bez biļetes sabiedriskajā transportā braukuši vairāk nekā 72 tūkst. cilvēku, soda naudās iekasēti 299,2 tūkst. eiro. RS pārstāvis Viktors Zaķis saka – sodīšanai ir preventīva, nevis budžeta papildināšanas funkcija. Līdz ar biļetes maksas celšanu no 1. februāra no 0,6 eiro līdz 1,15 eiro (pie transporta vadītāja – 2 eiro) soda nauda no 20. februāra būs no 20 eiro.

Šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā.

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva stāstīja, ka patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

6.aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 58 000 biļešu, kas ir 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem. 32% no visām biļetēm tika iegādāti interneta veikalā, 10% - rezervēti telefoniski, pārējās biļetes ir iegādātas biļešu tirdzniecības vietās.

37% no visām biļetēm, kas tika iegādātas biļešu tirdzniecības vietās, ir nopirktas Rīgā, kur arī veidojās visgarākās rindas. Savukārt reģionos rindas bija mazākas vai to nebija vispār. Vismazāk biļešu ir nopirkts Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē, kur iegādāto biļešu skaits nepārsniedz pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām biļetēm, vēstīja Vasiļjeva.

Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS Air Baltic Corporation (airBaltic) informējusi Satiksmes ministriju (SM) kā valsts akciju turētāju, ka bijušais prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers uz kādu no Eiropas galamērķiem iegādājies biļeti par 102,8 latiem turp un atpakaļ, lai gan pārējiem pasažieriem ekonomiskajā klasē tās tika tirgotas, sākot no 180 latiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā nonākusī informācija.

airBaltic vēstuli nosūtījis SM valsts sekretāram Anrijam Matīsam, kurā arī apgalvots, ka biznesa klasē uz to pašu galamērķi biļetes jau maksājušas 753 latus. Kaut arī Zatlers iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, viņš lidojis biznesa klasē.

Biļešu jautājumu esot kārtojusi pārstāve no Prezidenta kancelejas, kas arī izteikusi dažādas vēlmes.

Jau ziņots, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Zatlers savas prezidentūras laikā uz airBaltic reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Uz nākamajā nedēļas nogalē Salacgrīvā gaidāmo Positivus festivālu internetā tiek pārdotas viltotas biļetes, aģentūru LETA informēja kāda viltotu biļešu pircēja, savukārt festivāla rīkotāji aicina mūzikas mīļotājus nekādā gadījumā nepirkt biļetes no rokas, lai festivāla dienā nenāktos palikt aiz sētas.

Kā aģentūru LETA informēja kāda biļešu pircēja, interneta portālā www.ss.lv viņa atradusi sludinājumu, kurā kāds Sergejs piedāvājis iegādāties biļeti, jo viņš pats uz pasākumu netiekot.

Divu dienu festivāla ieejas biļeti sieviete iegādājās par 22 latiem un, kā solīts sludinājumā, līdzi tika iedots pirkuma čeks. Sergejs apgalvoja, ka savu biļeti pārdodot, jo neesot naudas dzīvokļa īres nomaksai. Sākumā nekas neradīja aizdomas, līdz pāris dienas vēlāk tajā pat portālā sieviete pamanīja identisku sludinājumu. Tāpēc viņa devās pārbaudīt savu nopirkto biļeti uz Biļešu servisa kasi, kur apstiprinājās aizdomas, proti, attiecīgajā Biļešu servisa kasē neviena biļete uz Positivus festivālu netika iegādāta.

Rīgas mikroautobusu satiksme norāda uz Autotransporta direkcijas nepadarīto darbu.

Valsts Autotransporta direkcija (ATD) publiskajā telpā vērsās pret pilnsabiedrību Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) ar aizdomām par iespējamu krāpniecību aizdomīgi daudz pārvadāto invalīdu skaita dēļ, saņemot vairāk dotāciju. Uzņēmums pārmetumus noliedz un norāda uz ATD nepadarītajiem darbiem.

Dienas Bizness situāciju skaidrot aicināja RMS pārstāvi, SIA B-Bus valdes priekšsēdētāju Vitāliju Komaru. SIA B-Bus uzņēmumu grupā ietilpst struktūrvienības – pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme, SIA Sabiedriskais autobuss, SIA Ekspress-Ādaži, SIA Migar un UAB B-Bus Lietuvā.

Fragments no intervijas

Kāds ir iemesls teikt, ka ATD pārmetumi par pārlieku liela skaita invalīdu pārvadājumiem RMS ir nepamatoti?

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

No 2020. gada 15. janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par 10 centiem, bet vilcienos - par 10 vai 20 centiem (atkarībā no reģiona), informē VSIA Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.

Vienlaikus braucieniem vilcienos tiks palielināts atlaižu klāsts, tajā skaitā kļūs lētākas internetā iegādātās biļetes. Elektroniski pārdotajām viena brauciena biļetēm, kas maksā vismaz 2,10 eiro, tiks piemērota atlaide 10% apmērā. Savukārt e-biļetēm, kas maksā mazāk par 2,10 eiro, atlaide saglabāsies 5% apmērā.

Gan starppilsētu, gan vietējās nozīmes maršrutos maksa par braucienu autobusā pieaugs par 10 centiem, savukārt vilciena biļetes cena A un B zonas robežā palielināsies par 10 centiem, bet, braucot tālākos posmos, tā pieaugs par 20 centiem. Pasažieriem arī turpmāk būs iespēja iegādāties abonementa biļeti, maksājot par braucienu lētāk - braucienam autobusos tā nodrošina atlaidi 10%, 15%, 20% apmērā, bet vilcienā atlaidi var saņemt līdz pat 46% apmērā. Iedzīvotāji, kuri abonementa biļeti būs iegādājušies pirms 15. janvāra, varēs to izmantot līdz derīguma termiņa beigām.

Gandrīz 40 Latvijas kravu pārvadātāji un to organizācijas vērsušās Satiksmes ministrijā ar iesniegumu, pieprasot mēneša laikā atrisināt drošu stāvlaukumu trūkumu pie valsts nozīmes ceļiem. Pretējā gadījumā kravu pārvadātāji sola vērsties tiesā un starptautiskās institūcijās, medijiem pavēstīja Latvijas Autopārvadātāju nacionālās asociācijas izpilddirektors Oskars Juhņēvičs un Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Priekulis.

Ja valsts nesakārtos situāciju ar stāvlaukumiem, kravu pārvadātāji varētu uzsākt tiesvedības procesus pret valsti «par tīšu bezdarbību» un vērsties Eiropas Komisijas institūcijās, lūdzot aktīvi iesaistīties šīs problēmas risināšanā.

«Runa ir par principiem – ja valsts uzliek augstas soda naudas un pieprasa, lai kravu pārvadātāji pildītu noteikumus par kravu pārvadātāju atpūtu, tad lai valsts arī sakārto lietas no savas puses,» Db.lv norādīja Latvijas Autopārvadātāju nacionālās asociācijas izpilddirektors O. Juhņēvičs.

Kopš 24. martā rīkotās autopārvadātāju rīkotās protestakcijas Krastmalā, diemžēl šajā laikā nekas nav būtiski pavirzījies uz priekšu, norāda kravu pārvadātāji.

Sākot ar 1.maiju, pasažieriem būs iespēja iegādāties abonementa biļeti braucieniem kādā no 46 reģionālās nozīmes maršrutiem Rīgas plānošanas reģionā un trim – Zemgales plānošanas reģionā, kur pasažieru pārvadājumus nodrošina attiecīgi SIA Tukuma auto un Aknīstes pakalpojumi, informē Autotransporta direkcija.

Tādējādi pasažieri, kuri ar noteiktu regularitāti izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus, par braucienu varēs maksāt lētāk.

SIA Tukuma auto nodrošina pasažieru pārvadājumus 46 vietējās nozīmes maršrutos bijušajā Tukuma rajonā, un turpmāk pasažieriem būs iespēja iegādāties abonementa biļetes, kas būs derīgas, braucot kādā no attiecīgā pārvadātāja apkalpotajiem maršrutu posmiem. Iedzīvotājiem būs pieejamas mēneša biļetes braucieniem vienā vai abos virzienos darbdienās, kā arī braucieniem turp un atpakaļ visās mēneša dienās. Attiecīgās biļetes regulārajiem pasažieriem nodrošinās 20% atlaidi. Tāpat tiks ieviestas īpašas mēneša biļetes skolēniem.

Normatīvie akti atļauj privātpersonām pārdot sev piederošas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu biļetes, taču likums aizliedz to darīt nolūkā gūt peļņu, nereģistrējot komercdarbību, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), piebilstot, ka VID nevar sākt pārbaudes un sodīt kādu par nodokļu nemaksāšanu no neatļautas komercdarbības.

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts tiešs aizliegums privātpersonai nodot, dāvināt vai pārdot sev piederošu kultūras vai sporta pasākuma ieejas biļeti bez atlīdzības vai par samaksu, kas kompensē personas izdevumus, kas radušies šīs biļetes iegādei.

Situācijā, kad fiziskā persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti un kādu sev zināmu apsvērumu dēļ nevar vai nevēlās vairs apmeklēt pasākumu, tad normatīvie akti neliedz šo biļeti nodot citai personai.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» šādā situācijā nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas. Tādējādi personas ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti bez mērķa to pārdot tālāk un gūt peļņu, skaidroja VID.

Gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis nevēlamu reklāmas piedāvājumu e-pastā, bukleta veidā vai pa telefonu. Ko uzņēmējs darīt drīkst, bet no kā labāk atturēties, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa un Datu Valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa.

B.V. Tas ir aktuāli, bet nevaru teikt, ka PTAC ir saņēmis ļoti daudz šādu patērētāju sūdzību.

S.P. Tas tā notiek, bet nav tā, ka tieši 2009. un 2010. gads saistībā ar ekonomisko situāciju būtu īpašs. Tas bija aktuāli arī piecus gadus atpakaļ.

Par ko visbiežāk klienti sūdzas? Par zvaniem, īsziņām, e-pastiem vai bukletiem?

S.P. Vismaz puse sūdzību DVI ir par e-pastiem, tam seko īsziņas, bet par zvaniem sūdzas retāk. Šajā aspektā vairāk skatāmies nevis no komercprakses viedokļa, bet vairāk – no kurienes uzzināts telefona numurs. Tāpat arī nevēlama komerciāla paziņojuma (spama) saņemšanas gadījumā pētām, kā sūtītājs ir ieguvis kontaktinformāciju.

Soda naudas iekasēšanā pārvadātāji varēs iesaistīt parādu piedzinējus, vēsta laikraksts Diena.

Līdz šā gada beigām, visticamāk, visi pasažieru pārvadātāji Latvijā būs pārgājuši uz jauno līgumsodu sistēmu, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi, un katrs uzņēmums var noteikt savu soda apmēru par braukšanu bez biļetes. Tas nozīmē, ka vienā un tai pašā ceļa posmā «zaķiem» var nākties maksāt atšķirīgu summu, savukārt daži pārvadātāji esot gatavi to piedzīt nevis paši, bet ar parādu piedziņas kompāniju starpniecību, raksta laikraksts.

Pat pēc viena brauciena, nesamaksājot sodu, cilvēks teorētiski var iekļūt melnajos sarakstos, kas ietekmētu, piemēram, kredīta saņemšanu.

Līdz šim par braukšanu bez biļetes piemēroja administratīvo sodu - pilsētas maršrutos no diviem līdz pieciem latiem, vietējas nozīmes maršrutos - no Ls5 līdz 10, bet starppilsētu maršrutos - no Ls 10 līdz 15. Turpmāk soda naudas apmēru noteikt varēs paši pārvadātāji, un noteiktie griesti ir Ls 50.

Sods par braukšanu bez biļetes Liepājā nķamgad varēs sasniegt 10 latus, ziņo pašvaldības aģentūra Liepājas sabiedriskais transports.

No 2013. gada 1. janvāra Liepājā stāsies spēkā jaunie noteikumi, kas paredz, ka bezbiļetniekiem turpmāk tiks piemērots nevis administratīvais sods, bet līgumsods, kura apmērs Liepājā varēs sasniegt pat 10 latus.

Turpmāk, braucot bez biļetes Liepājas sabiedriskajā transportā, sods būs noteikts trīs lati ar nosacījumu, ka bezbiļetnieks to samaksā kontrolierim pārkāpuma konstatēšanas vietā. Ja bezbiļetnieks kāda iemesla dēļ sodu uzreiz samaksāt nevarēs, kontrolieri izrakstīs rēķinu 10 latu apmērā, kas būs jāsamaksā viena mēneša laikā no izrakstīšanas brīža. Līgumsoda savlaicīgas nesamaksāšanas gadījumā aģentūra pret bezbiļetniekiem varēs vērsties tiesā.

Lai gan Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic regulāri izsludina dažādas kampaņas, kurās par zemāku cenu aicina iegādāties aviobiļetes uz dažādām Eiropas pilsētām, vairāki ceļotgribētāji novērojuši, ka biļetes ļoti reti iespējams iegādāties par piesolītajām cenām, raksta portāls diena.lv.

Kāda lasītāja portālam stāstījusi, ka mēnesi pirms lidojuma vēlējusies par 69 eiro iegādāties aviobiļeti lidojumam uz Berlīni, taču secinājusi, ka reālais piedāvājums neatbilst reklāmās norādītajām cenām. «Lētākās biļetes, ko man izdevās atrast, maksāja aptuveni divas reizes dārgāk,» pastāstījusi sieviete.

airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags portālam diena.lv skaidrojis, ka 5% jeb aptuveni 200 tūkstoši no lidsabiedrības airBaltic gada laikā piedāvātajām aviobiļetēm ir pieejamas par zemāko iespējamo cenu. «Lētās» biļetes operatīvi tiek izpirktas, norādījis Vanags, un jo tuvāk nāk iecerētā reisa datums, jo mazāk zemās cenas biļešu atlikušas.

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija no drošiem avotiem.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti.

Informācijas avots aviokompānijā atminējās vairākas reizes, kad bijušas norādes darbiniekiem, ka toreizējais prezidents ar ģimeni jāsēdina biznesa klasē. Šajās reizēs Zatlera ģimenei bija iegādātas lētākās ekonomiskās klases biļetes.

Avots nevarēja apgalvot, ka visas reizes šie lidojumi bijuši prezidenta privāti braucieni, tomēr vismaz vienreiz viņš šādi kopā ar ģimeni devies slēpot.

Arī portāls Pietiek.com šodien raksta, ka informēti pārstāvji kādreizējā Zatlera kancelejā un aviokompānijā neoficiāli portālam skaidrojuši, ka Zatlers sev un savu ģimenes locekļu privātajiem lidojumiem biļetes pircis par personiskajiem līdzekļiem ekonomiskajā klasē, tomēr pēc tam ikreiz panākta vienošanās ar airBaltic, ka Zatleru ģimenes locekļi faktiski tiks sēdināti biznesa klasē. Lai to nodrošinātu, airBaltic pat izdots iekšējs rīkojums, liecina Pietiek.com rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Sagrupējot esošos piedāvājumus, Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir ieviesusi piecu veidu biļetes - pamata, ekonomiskā, ekonomiskā flex, biznesa un biznesa flex.

Katrā no biļešu veidiem tiek iekļauts zināms pakalpojumu kopums. Katrā no jaunajiem biļešu veidiem — pamata, ekonomiskā, ekonomiskā flex, biznesa un biznesa flex, — pakalpojumu apjoms pieaug katrā nākamajā pakāpē.

Mihaels Grimme (Michael Grimme), airBaltic pārdošanas un mārketinga vecākais viceprezidents: «airBaltic ceļotājiem piedāvā virkni a la carte produktus, sākot no lidojumiem līdz maltītēm lidojuma laikā, iepriekš rezervētu vietu lidmašīnā, bagāžas pārvadāšanas pakalpojumu, iespēju mainīt ceļojuma datumu un laiku.

Tās klientiem ļauj izvēlēties personalizētas airBaltic piedāvātās ceļojuma iespējas un optimālu pakalpojumu apjomu, sākot no vienkāršas pamata biļetes, līdz pat biznesa flex biļetei, kurā iekļauti visi pakalpojumi. »